Anotācija (ex-ante)

23-TA-1462: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 870 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu, lai nodrošinātu sekmīgu un savlaicīgu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu līdzekļu apguvi un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – Darbības programma) kopējā mērķa un iznākumu rādītāju sasniegšanu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda ietvaros.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020. gada plānošanas perioda slēgšana un konstatēto būvniecības izmaksu pieaugumu, ģeopolitiskās situācijas ietekmē saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, segšanas iespējas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Krievijas karš Ukrainā radījis negatīvu ietekmi uz būvniecības resursu pieejamību un izraisījis cenu kāpumu (turpmāk - būvniecības izmaksu pieaugums) jeb sadārdzinājumu būvniecības izejmateriālu un energoresursu cenās, kas detāli aprakstīts 2022. gada 5. aprīļa Ministru kabineta (turpmāk - MK) sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) informatīvajā ziņojumā “Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos” (protokols Nr. 19 43. §) (turpmāk – ģeopolitiskā situācija). Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas veidojas pēc 2022. gada 24. februāra, salīdzinājumā ar 2021. gadu, ir būtiski mainījusies situācija gan gatavo būvniecības produktu, gan būvmateriālu izejvielu pieejamība tirgos, kas, savukārt,  rada metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu un apgrūtina vai pat padara neiespējamu izpildīt noslēgto līgumu sākotnējos nosacījumus par būvdarbu izpildi noteiktajā termiņā un apjomā. Latvijas būvniecības nozare jau vairāk kā 2 (divus) gadus darbojas stipras nenoteiktības apstākļos un pēc Krievijas militārās agresijas Ukrainā turpinās straujš būvmateriālu cenu kāpums, kā arī tiek traucēta vairāku būvizstrādājumu piegāde. EM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā “Par situācijas attīstību saistībā ar izejvielu un būvizstrādājumu pieejamību un straujo cenu kāpumu Latvijas būvniecības nozarē”, kas izskatīts MK 2022. gada 15. novembra sēdē (protokols Nr. 57 47. §) uzsvērts, ka vadoties no Centrālās statistikas pārvaldes datiem (turpmāk – CSP) jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 21,3%. 2023. gada 28. februāra pieņemtajā EM informatīvajā ziņojumā “Par ikgadējām izmaksu dinamikas prognozēm un pārkaršanas riskiem Latvijas būvniecības nozarē” (22-TA-3159) (turpmāk – EM ziņojums), norādīts, ka (..) “nedzīvojamo ēku būvniecībā izmaksas tiek prognozētas augstākas nekā kopumā būvniecības nozarē – ekspertu skatījumā 2022. gadā būvmateriālu izmaksas varētu pieaugt par 28,3%, strādnieku darba samaksas izmaksas – par 16%, bet arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehniskās pārbaudes un analīzes izmaksas varētu pieaugt par 11% (..).
Analizējot EM ziņojumu, Veselības ministrija (turpmāk - VM) uzsver, ka attiecībā uz ieguldījumiem ārstniecības iestāžu būvniecībā nav pieļaujams, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem netiks sniegti, jo tas tiešā veidā ietekmēs cilvēku veselību vai pat dzīvību. Līdz ar to ir nepieciešams valdības atbalsts un nacionāla mēroga konceptuāli risinājumi šo risku novēršanai.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ģeopolitiskās situācijas ietekme VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”

VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – PSKUS) lielais projekts Nr. 9.3.2.0/17/I/013 “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība” (turpmāk – PSKUS lielais projekts), kura ietvaros plānoti PSKUS A ēkas otrās kārtas būvniecības darbi un medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegāde.
PSKUS lielā projekta īstenošanas laiks 2019. gada 28. janvāris – 2023. gada 31. decembris, kopējās attiecināmās izmaksas 140 447 122 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) atbalsta apjoms – 83 678 558 euro.
2023. gada 14. marta VM informatīvajā ziņojumā par “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” A ēkas otrās kārtas attīstību” (23-TA-498) (turpmāk  - PSKUS ziņojums) tiek sniegts skaidrojums par PSKUS lielā projekta būvniecības līguma termiņa pagarinājumu, būvniecības līguma pieagumu un tā segšanu.
Atbilstoši PSKUS ziņojuma protokollēmumā norādītajam - atbalstīt, ka PSKUS lielā projekta īstenošanu pabeidz atbilstoši Eiropas Komisijas Vadlīnijās par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (2014.–2020. gada periodā) (2021/C 417/01) (turpmāk – EK slēgšanas vadlīnijas) 6. sadaļai “divu periodu projekts”, būvniecības izmaksu pieauguma segšanai nepieciešamo finansējumu piesaistot no ES Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” (turpmāk – SAM 4.1.1.) 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk – 4.1.1.1. pasākums). Papildu tiks pagarināts līguma izpildes termiņš līdz 2024. gada 1. jūnijam.

Paralēli šiem MK grozījumiem šobrīd tiek veiktas nepieciešamās darbības PSKUS lielā projekta grozījumu veikšanai ievērojot EK slēgšanas vadlīniju 3.2. sadaļas nosacījumus un tiek gaidīta Eiropas Komisijas atļauja par grozījumu veikšanu.


Ģeopolitiskās situācijas ietekme SIA “Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīca”

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) projekta Nr. 9.3.2.0/17/I/004 “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infrastruktūras attīstība”  īstenošana (turpmāk – RAKUS H2 projekts). RAKUS H2 projekta īstenošanas laiks ir no 2017. gada 21. septembra līdz 2023. gada 31. decembrim, kopējās plānotās projekta attiecināmās izmaksas ir 43 600 488,00 euro, tai skaitā ERAF atbalsta apjoms – 37 060 414,95 euro.

Piegādātāju apvienība “BBA, Guliver, AE”, pamatojoties uz ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi uz būvniecības cenu pieaugumu, iesniedza aktualizētās būvdarbu izmaksu tāmes, kur norāda, ka, būvdarbu ārstniecības nodaļu un koplietošanas telpu atjaunošana un pārbūve, kā arī liftu nomaiņa un izbūve (projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi) izmaksu palielinājums plānots līdz 14 405 145,86 euro ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN) apmērā, kas sastāda 47,61% pieaugumu no kopējās RAKUS H2 būvdarbu līguma Nr. B8-2021/154 summas. Papildus, pamatojoties uz ģeopolitiskās situācijas ietekmi, t.sk. būvmateriālu piegāžu ķēžu pārtrauktību un būvmateriālu piegādes termiņu kavēšanos, tika norādīts, par darba izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamību, t.i. indikatīvi līdz 2024. gada 20. septembrim.

RAKUS projekta Nr. 9.3.2.0/21/I/001 “SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” ēkas Hipokrāta ielā 4 infrastruktūras attīstība” (turpmāk – RAKUS H4 projekts) īstenošana. RAKUS H4 šī brīža projekta īstenošanas termiņš ir no 2021. gada 9. septembra līdz 2023. gada 31. decembrim, kopējās plānotās projekta attiecināmās izmaksas ir 28 418 205,60 euro, tai skaitā ERAF atbalsta apjoms – 23 954 499,00 euro.
Pamatojoties uz ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi uz būvniecības cenu pieaugumu, būvnieks  - personu apvienība SIA “LVS Building” un SIA “AIMASA”, iesniedza aktualizētās būvdarbu izmaksu tāmes, kur norāda, ka būvdarbu izmaksu palielinājums ir līdz 3 555 826,01 euro ar PVN, kas veido  39,90 % pieaugumu no kopējās būvdarbu līguma Nr. B8-2021/721 summas. Papildus sniedza informāciju par darbu izpildes termiņa pagarināšanas nepieciešamību līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Atbilstoši VM iniciatīvai ar mērķi nodrošināt Darbības programmas 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” (turpmāk - SAM 9.3.2.) projektu mērķu sasniegšanu un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgtspējīgu nodrošināšanu, tika sagatavots informatīvais ziņojums “Par SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanu” (23-TA-657), taču ņemot vērā to, ka finanšu pārdale starp RAKUS projektiem nav MK kompetence un izskatāmais jautājums, tas tika atsaukts, attiecīgi finanšu pārdale tiek atspoguļota šo MK grozījumu pielikumā.

RAKUS H2 ir iekļautas aktivitātes, kas saistītas ar stacionāra “Gaiļezers” 9. korpusa atjaunošanu. Plānots, ka pēc stacionāra “Gaiļezers” 9. korpusa atjaunošanas darbu pabeigšanas, tajā tiks izvietotas struktūrvienības, kas saistītas ar ķirurģisko profilu, jo 9. korpuss ir tieši savienots ar Operāciju bloku, savukārt, 1. korpusā un stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” tiks koncentrētas terapeitiskās struktūrvienības.
RAKUS H4 projekta ietvaros plānotas darbības, kas saistītas ar Ķīmijterapijas Dienas stacionāra paplašināšanu, Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izveidi, Stacionāra “Gaiļezers” 10. korpusa pārbūvi un Reanimācijas nodaļas izveidi, Diagnostiskās radioloģijas centra izveidi stacionārā “Gaiļezers” un Stacionāra “Gaiļezers” ēkas pagraba stāva atjaunošanu.
Atbilstoši Slimnīcas stratēģiskās attīstības mērķiem, starp stacionāra “Gaiļezers” 1. korpusu, Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloku un stacionāru “Latvijas Onkoloģijas centrs” ir izbūvēta jauna slēgta tipa aptieka ar pārejām, kas savstarpēji savienos minētās ēkas, tādējādi nodrošinot to vienotu funkcionalitāti un veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību.
Ņemot vērā to, ka stacionāra “Gaiļezers” 1. korpuss ir funkcionāli un fiziski tieši saistīts ar Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloku un stacionāru “Latvijas Onkoloģijas centrs”, nevis ar stacionāra “Gaiļezers” 9. korpusu, lai iegūtu nedalītu un vienoti strukturētu pārskatu par attīstāmo infrastruktūru, nepieciešams veikt grozījumus RAKUS H2 projektā un darbības, kas saistītas ar stacionāra “Gaiļezers” 1. korpusa atjaunošanu un 4 liftu izbūvi 13 879 227,69 euro ar PVN, pārcelt uz RAKUS H4 projektu, bet projekta vadības izmaksas un netiešās izmaksas  266 680,96 euro apjomā, kas saistītas ar stacionāra “Gaiļezers” 1. korpusa atjaunošanu un liftu nomaiņu, uzrādīt kā neattiecināmās izmaksas (noteikumu pielikums neatspoguļo neattiecināmās izmaksas, attiecīgi skaidrojumi aprakstīti anotācijā).

Attiecīgi, lai nodrošinātu projekta mērķu un rādītāju sasniegšanu, kā arī projekta funkcionalitāti, RAKUS H2 projekts tiks posmots, atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju 6. sadaļai “divu periodu projekts”, paredzot, atsevišķu darbību pārcelšanu un finansēšanu ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, t.i., nepieciešamais plānotais finansējums 13 651 479,30 euro ar PVN apmērā “Stacionāra “Gaiļezers” ārstniecību nodaļu 2. kārtas” tiks segts no 4.1.1.1. pasākuma iezīmētā finansējuma un finansējums 753 666,56 euro tiks segts no RAKUS H4 projekta līdzekļiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nepieciešams izdarīt izņēmumu, 2020. gada 22. septembra protokollēmuma Nr. 55, 30. §, (22-TA-716) “Informatīvais ziņojums "Par Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju aktualitātēm (pusgada ziņojums)””  2.2. apakšpunktā, kas nosaka, ka “ņemot vērā likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” 21. pantā noteikto nodrošināt virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, citi izņēmumi par turpmāk izmantojamu investīcijām konkrētu atbrīvoto ES fondu finansējumu iespējami tikai īpaši pamatotos gadījumos ar atsevišķu Ministra kabineta lēmumu. Nepieciešamības gadījumā attiecīgā ministrija sagatavo un noteiktā kārtībā iesniedz pamatotu priekšlikumu Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai, ja vien Ministru kabinets nav šādu lēmumu jau pieņēmis.”.

Pēc šo MK grozījumu spēkā stāšanos, tiks veikti RAKUS H2 un RAKUS H4 projekta grozījumi.

RAKUS H2 projekta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir jāapgūst projekta līdzekļi 22 120 323,92 euro ar PVN, taču pastāv risks, ka netiks apgūti līdzekļi  15 864 313,73 euro ar PVN apmērā, līdz ar to RAKUS H2 projektā tiks iekļauta jauna darbība “Aprīkojuma iegāde stacionāru darbības nodrošināšanai” par kopējo summu  16 130 994,69 euro ar PVN, palielinot kopējo projekta summu.
Līdz ar to RAKUS H2 projekta attiecināmās darbības “Projekta vadības izmaksas” 231 896,46 euro, “Projekta izmaksas saskaņā ar vienoto izmaksu likmi” 34 784,50 euro un “Stacionāra "Gaiļezers” ārstniecības nodaļu atjaunošanas 2. kārta” izmaksas par 15 864 313,73 euro ar PVN  (kopā 16 130 994,69 euro) tiek apmainītas vietām ar jauno neattiecināmo izmaksu darbību “Aprīkojuma iegāde stacionāru darbības nodrošināšanai” par kopējo summu  16 130 994,69 euro ar PVN.

Tādejādi projektā līdz 2023. gada 31. decembrim attiecinot aprīkojumu par  16 130 994,69 euro ar PVN apjomā, no kura 8 312 571,69 euro ir RAKUS privātais finansējums un 7 818 423,00 euro ir piešķirts pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra ārkārtas sēdes protokola Nr.63 1. § (21-TA-364) “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022. - 2024. gadam”” 2. punktu, proti, Veselības ministrijas prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” apakšpasākuma "Investīcijas BKUS, RAKUS un PSKUS" līdzekļiem un 2022.gadā ieguldīts RAKUS pamatkapitālā.  Tomēr, ņemot vērā, ka iepriekš minētajam prioritārajam pasākumam piešķirtais finansējums tika paredzēts tikai iekārtu iegādei, nepieciešams paplašināt ieguldījumu mērķi, iekļaujot būvdarbus. Tādejādi tiek nodrošināts, ka prioritārā pasākuma mērķis tiek sasniegts pilnā apmērā, nemainot tā summu, visas paredzētās iekārtas ir iegādātas un vienlaikus tiks nodrošināti arī ieguldījumi infrastruktūrā.  

Pēc RAKUS H2 un H4 projektu grozījumu veikšanas, tiks iesniegts maksājuma pieprasījums, kuru Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) kā sadarbības iestāde atmaksā un par šo finansējumu pabeidz “Stacionāra "Gaiļezers” ārstniecības nodaļu atjaunošanas 2. kārta” pēc attiecināmības izmaksu termiņa.

RAKUS H4 projekta īstenošanas darbības - “Diagnostiskās radioloģijas centra izveide stacionārā “Gaiļezers”” un “Ēkas Hipokrāta ielā 4 Ķīmijterapijas Dienas stacionāra paplašināšana” pabeidz atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju  7. sadaļai “nefunkcionējošās darbības”, īstenojot tās pēc 2023. gada 31. decembra par RAKUS privāto finansējumu.
RAKUS H4 projekta ietvaros plānotās darbības “Ēkas Hipokrāta ielā 4 atjaunošana" izmaksas 4 309 492,57 euro pārdalīt šī paša projekta darbību - darbības “Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izveide” 3 555 826,01 euro un darbības “Stacionāra “Gaiļezers” 10. korpusa un Reanimācijas nodaļas pārbūve” 753 666,56 euro izmaksu būvdarbu izmaksu pieauguma segšanai. Atbilstoši šobrīd pieejamajam laika grafikam RAKUS H4 projekta darbību īstenošana tiks pabeigta līdz 2024. gada 15. oktobrim.
Attiecīgi šī paša projekta nerealizētās darbības - Onkoloģijas centra atjaunošana 4 309 492,57 euro ar PVN apjomā pārcelt uz 4.1.1.1. pasākuma potenciālo projektu, kur jau ir pārceltas citas Onkoloģijas centra atjaunošanas darbības, attiecīgi tās realizējot kopā. Tādejādi Onkoloģijas centra atjaunošanas attīstības nākotnes izmaksas 4.1.1.1. pasākuma ietvaros kopā sastādītu 23 069 006 euro ar PVN.

Secīgi īstenojot EK slēgšanas vadlīniju 6. sadaļas “divu periodu projekts” nosacījumus, t.i. - pēc šo noteikumu grozījumiem, kā arī pēc RAKUS H2 un RAKUS H4 projektu grozījumiem, pēc 2021. – 2027. plānošanas perioda 4.1.1.1.pasākuma normatīva regulējuma izstrādes - RAKUS atbalsta finansējums joprojām kopā sastāda 46 759 513,00 euro un ir paredzēts:
a) Jaunā Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa aprīkošanai;
b) Latvijas Onkoloģijas centra attīstībai;
c) Stacionāra "Gaiļezers" ārstniecības nodaļu atjaunošanai.

Veicot aktivitāšu pārdali starp RAKUS H2 un RAKUS H4 projektiem, tiks ievērots Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk - Regula Nr. 1303/2013) 100. panta nosacījums: ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi, t.sk. būvdarbu izmaksu pieauguma segšana notiks atbilstoši EM izstrādātajām vadlīnijām, un pēc CFLA izvērtējuma par būvdarbu izmaksu pieauguma pamatotību. Papildus norādot, ka RAKUS H2 projektu ir iespējams īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim. CFLA, vērtējot 2021. gada 8. septembrī Iepirkuma līgumā Nr. B8-2021/541 veicamos grozījumus, ņem vērā un paļaujas uz neatkarīgā eksperta atzinumu un tajā ietvertajiem secinājumiem, neveicot papildu sākotnējo un būvniecības izmaksu pieauguma tāmju salīdzināšanu un tirgus cenu izpēti. CFLA pieņem eksperta atzinumā minēto, ka “tāmes cenas kopumā atbilst 2022. gada vidējām tirgus cenām un to pārmaiņām 2023. gada sākumā, tāpēc kāpums kopumā vērtējams kā adekvāts. Kopējais paziņotais cenu pieaugums atbilst būvniecības tirgū esošajām cenām un to tendencēm, ņemot vērā materiālu un mehānismu cenu pārmaiņas”. Ievērojot PIL 61.panta (3) daļas 3. punkta regulējumu, ka iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt, un ka eksperts ir pamatojis grozījumu nepieciešamību līguma izpildei, kā arī to atbilstību RAKUS vadlīnijām būvniecības izmaksu vadībai publisko iepirkumu līgumos, CFLA neiebilst ar konstatēto būvniecības izmaksu pieauguma saistītu Līguma Nr. B8-2021/541 grozījumu veikšanai.
Viedokli par būvniecības izmaksu pieaugumu CFLA sniedz pamatojoties uz šobrīd tās rīcībā esošo informāciju. Saskaņā ar vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem par līguma izmaiņu atbilstību normatīvo aktu prasībām ir atbildīgs finansējuma saņēmējs. Jebkura papildu informācija, kas tiks saņemta maksājuma pieprasījuma izskatīšanas vai pārbaudes projekta īstenošanas vietā laikā, tiks ņemta vērā, izvērtējot grozījumu atbilstību publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam un projekta ietvaros radušos izmaksu attiecināmību, un tikai pēc tam, kad, sniegusi pozitīvu vērtējumu un atzinusi to kā attiecināmu finansējumam, papildus norādot, ka RAKUS H2 projektu ir iespējams īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim.

Vienlaikus, jāatzīmē, ka CFLA patur tiesības pie nākotnes maksājuma pieprasījumiem izlases kārtā pieprasīt atsevišķu, jau faktiski veiktu, tāmju pozīciju pamatojošos dokumentus (piemēram, pasūtījums, pavadzīme, rēķins, preču pieņemšanas un nodošanas akts, līgumi ar apakšuzņēmējiem vai jebkurš cits dokuments, no kura var gūt pārliecību, ka būvuzņēmējs būvmateriālus ir iegādājies par konkrēto cenu). Pirmsšķietami norādot, ka izskatot maksājuma pieprasījumu vai veicot pārbaudes projekta laikā, var pastāvēt risks neatbilstības iestāšanās, ja ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2014. - 2020. plānošanas periodā netiek sasniegts minētā projekta mērķis un, ja CFLA nesniedz pozitīvu vērtējumu.

Ģeopolitiskās situācijas ietekme VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā”

VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – BKUS) projekts Nr. 9.3.2.0/17/I/003 “VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” veselības aprūpes infrastruktūras attīstība" (turpmāk – BKUS projekts). BKUS projekta īstenošanas laiks ir no 2017. gada 6. septembra līdz 2023. gada 31. decembrim, kopējās plānotās projekta attiecināmās izmaksas ir 21 450 310,14 euro, tai skaitā 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķa"Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē" (turpmāk - SAM 13.1.5.) REACT - EU atbalsta apjoms – 10 200 000 euro.

Projekta sasniedzamais rezultāts ietver, ka būvniecības ietvaros tiek īstenota 21. korpusa būvniecība ar ēkas kopējo telpu platību 7 962,6 m2, kur Ambulatoram veselības aprūpes centram (turpmāk - AVAC) paredzētās telpas 5 310 m2, Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļai (turpmāk - NMPON) - 2 652,60 m2.
AVAC jaunajā ēkā tiks apvienotas vairākas funkcijas, t.sk., 5 ārstu kabineti, reģistratūra, bērnu rotaļu zonas, vairākas apmeklētāju atpūtas un uzgaidāmās zonas, bērnu ratu novietnes zona, labierīcības un istaba mazuļiem, katra stāva vidusdaļā tiks izvietoti māsu posteņi. NMPON tiks nodrošināta cilvēku plūsmu nodalīšana, lai samazinātu risku saslimt ar infekciju slimībām no citiem pacientiem, t.i., triāžas jeb šķirošanas vestibils, kas ir sadalīts divās daļās - tīrā (pacienti ar ievainojumiem) un netīrā daļa (pacienti ar temperatūru jeb infekciju slimību pazīmēm un no kura var nokļūt pie tiešās pieejamības ķirurga, tiešās pieejamības pediatra vai nokļūt uzreiz observācijas zonā, kurā izvietota 31 palāta pacientu novērošanai līdz 24 stundām, tāpat triāžas vestibils ir saistīts ar AVAC bloka kāpnēm, kas nodrošina piekļuvi otolaringologam un acu ārstam.

BKUS projektā tika veikti grozījumi, paredzot, ka - “21. korpusa pārbūve (NMPON) REACT - EU” apjomā iekļaujot arī ambulatorās daļas paplašināšanas būvdarbus. Projekta darbībā papildus iekļautie Ambulatorās daļas paplašināšanas darbi tiek īstenoti no SAM 13.1.5 (REACT – EU) un Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) finansējuma.

Līdz ar to BKUS projektu pabeidz atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju  7. sadaļai “nefunkcionējošās darbības”, īstenojot tās pēc 2023. gada 31. decembra par iepriekš piešķirto sākotnējo ANM finansējumu 14 977 343 euro apmērā, bet ne vēlāk kā par 2026. gada 15. februāri. Savukārt, atbilstoši šobrīd panāktajiem risinājumiem būvniecības līguma izpilde tiks nodrošināta līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Projektos, kur paredzēts nefunkcionējošo projektu līdzfinansēt gan no ES fondu projekta,  gan no Atveseļošanas fonda, Atbildīgā iestāde un Sadarbības iestāde kopā ar Finansējuma saņēmēju pārliecinās un sniedz pamatojumu par dubultā finansējuma vai tā riska neesamību un/vai novēršanas pasākumiem, ja minētais projekts finansēts gan no ES fondu, gan AF līdzekļiem (t.sk. ņemot vērā Regulas 2021/1060 10. ekspertu darba grupā (20.06.2023.) prezentētos nosacījumus par dubulto finansējumu.

Attiecībā uz dubultā finansējuma riska iestāšanos BKUS projektā secināms, ka dubultā finansējuma riski BKUS ES fondu līdzfinansētajā projektā un BKUS AF līdzfinansētajā projektā šobrīd neiestājās, ņemot vērā, ka:

1) AF plānā jau sākotnēji 2.pielikumā tika norādīta investīcijas 4.1.1.2.i sinerģija ar  Darbības programmu Latvijai 2021.-2027.gadam, kā arī noteikts, ka AF un ERAF pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta izmaksu kontrole un ņemot vērā ārstniecības iestāžu investīciju vajadzības, AF plāna un ERAF finansējums nodrošinās investīciju papildinātību un atbilstoši ieviešanas dokumentiem tiks nodrošināta investīciju demarkācija.

2) BKUS projektā darbību līmenī tiek vadīti dubultā finansējuma riski, pamatojoties uz zemāk minēto: 

- jau sākotnēji projektā ietvertajai darbībai “Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas un Ambulatorā veselības centra būvniecība” dubultā finansējuma risks tiks novērsts secīgi veicot būvdarbu izpildes apmaksu no REACT - EU finansējuma, līdz pilnīgai piešķirtā finansējuma izsmelšanai, secīgi pēc REACT - EU izmaksu noslēguma uzsākot finansēšanu no AF finansējuma atbilstoši būvdarbu izpildes aktiem, nodalot konkrētos darbus pēc izpildēm uz abiem finansējumiem.

- attiecībā uz plānotajiem grozījumiem BKUS projektā Nr.9.3.2.0/17/I/003 un AF projektos, kas paredzētu finansēt pārbūvi 2. un 3.korpusos, kas saistīta ar Psihiatrijas klīnikas izvietošanu no ERAF un AF projekta, paredzēts nodalīt darbības, kuras tiek finansētas no katra avota, lai nodrošinātu demarkāciju starp projektiem. Tāpat vēršam uzmanību, ka AF projekta ietvaros tiks sasniegts plānotais mērķis un AF plānā noteiktie rādītāji esošā finansējuma ietvaros un tiks rasta iespēja papildus no pieejamā finansējuma segt daļu no Psihiatrijas klīnikas izveides.
 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu iepriekš norādītās darbības un veiktu precizējumus MK 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 870 "Noteikumi par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases pirmo un otro kārtu un 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi "Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē""" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 870) 1. pielikumā, kā arī atbalstīt, ka gadījumā, ja SAM 9.3.2. ietvaros tiks konstatēti citi projekti, kurus finansējuma saņēmēji varēs pabeigt pēc 2023. gada 31. decembrim par privāto finansējumu, atbilstoši EK slēgšanas vadlīniju 7. sadaļai “nefunkcionējošās darbības”, un, ja atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde atbilstoši savai kompetencei izvērtēs vai nav pārsniegts Darbības programmā noteiktais nefunkcionējošo projektu slieksnis 20%, un sniegs pozitīvu vērtējumu, noteikumu projekts tiek papildināts ar šādiem noteikumu punktiem:

Lai, nepieciešamības gadījumā, ja vēl kāds finansējuma saņēmējs SAM 9.3.2. projektu īstenošanā saskarsies ar līdzīgām problēmām projekta īstenošanas gaitā līdz 2023. gada 31. decembrim, atbilstoši EK slēgšanas vadlīnijās noteiktajam:
"48. Gadījumos, kad finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus, līdz termiņam, kas noteikts Regulas Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā:
48.1. ja sadarbības iestāde un atbildīga iestāde savas kompetences ietvarā izvērtējot sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu, projektu pilnībā pabeidz līdz 2026. gada 15. februārim, nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti;
48.2. projektu var sadalīt posmos un tā īstenošana pabeigta ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, atbilstoši ES Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību” iezīmētajam finansējumam un nosacījumiem.
49. Sadarbības iestāde apstiprina un veic noslēguma maksājumus par izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim, tiem projektiem, kuri atbilst 48. punktā minētajiem gadījumiem."
.

Tāpat MK noteikumi Nr. 870 tiek papildināti ar punktu, kas paredz darbības, ja finansējuma saņēmējs neizpilda noteiktās prasības:
"50. Ja finansējuma saņēmējs nepabeidz par saviem līdzekļiem visas plānotās projekta aktivitātes un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus šo noteikumu 48.1. apakšpunktā norādītajos termiņos, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt visu projektā izmaksāto atbalsta finansējumu Sadarbības iestādei saskaņā ar līguma nosacījumiem.".

Tāpat gadījumos, kad nefunkcionējošs projekts tiek turpināts īstenot pēc 31.12.2023. sasniedzot pilnu funkcionalitāti līdz 15.02.2026., Sadarbības iestādei un Finansējuma saņēmējam ir pienākums turpināt projekta uzraudzības pasākumus, sniedzot atskaites, atsevišķi vienojoties savstarpēji noslēgtā līguma par projekta īstenošanu ietvaros.

MK noteikumu Nr. 870 7.punkts nosaka SAM iznākuma un rezultātu rādītājus. Attiecīgi Atbildīgajai iestādei ir pienākums nodrošināt SAM līmeņa un projektu līmeņu rādītāju uzraudzību un sasniegšanu, tādējādi tā sadarbībā ar Sadarbības iestādi, veicot grozījumus projektos, ir atbildīga par tiem rādītājiem, kuri rādītāji tiks sasniegti uz 31.12.2023, kā arī par tiem, kuri tiks sasniegti nefunkcionējošo projektu ietvaros līdz 15.02.2026, kā arī par divu periodu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem, nodrošinot monitoringu un atskaitīšanos.

Paralēli šiem grozījumiem, tiek izstrādāti jaunā plānošanas perioda infrastruktūras noteikumi "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās kārtas, 4.1.1.2. pasākuma "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" un 4.1.1.5. pasākuma “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība” īstenošanas noteikumi"” (23-TA-742), kuros atspoguļots finansējuma sadalījums ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru.

Noteikumu projekta grozījumi atbilstoši Regulai Nr. 1303/2013 nav uzskatāmi par būtiskiem, jo ne kopējais finansējums, ne darbības veids, ne mērķi netiek mainīti SAM 9.3.2. ietvarā, taču noteikumu projekts skars finansējuma saņēmējus.
Kopumā minētie grozījumi ir vērsti uz labāku SAM 13.1.5. mērķa sasniegšanu un iznākumu rādītāju sasniegšanu, jo tiks nodrošināta plānoto slimnīcu infrastruktūras attīstība. Minētie noteikumu grozījumi prasīs izmaiņas īstenošanā esošajos PSKUS, RAKUS un BKUS projektos, uz kuriem attiecināmās izmaiņas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumu projektam nav negatīvas ietekmes uz SAM 9.3.2. un SAM 13.1.5. mērķu sasniegšanu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ietekme uz valsts budžetu nav, jo izmaiņas skar divu RAKUS īstenoto projektu attiecināmo izmaksu (divu avotu -  SAM 9.3.2. un virssaistības) -  izmaiņas 2023. gada griezumā, kas kopumā neietekmē budžetu.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

Grozījumi MK noteikumos Nr. 870 neskar sabiedrību tiešā veidā, ņemot vērā to, ka tiesību akta projekts ir vērsts uz sekmīgu saistīto izdevumu izlietošanu un MK noteikumu par SAM 9.3.2. un SAM 13.1.5. atbilstību Darbības programmā noteiktajiem mērķiem un rādītājiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
  • Veselības ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija, sadarbības iestādes funkcijas – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmēji ir ārstniecības iestādes.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi