Anotācija (ex-ante)

Pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma 2020.gadā tika veikts pētījums "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei" [5], kura mērķis bija  izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli. Pēc pētījuma rezultātiem secināms, ka, vērtējot reģionālajā dalījumā, teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās teritorijās, trūkst ''vidējās jūdzes'' un ''pēdējās jūdzes'' infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru komersantiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus. Pētījumā konstatēts, ka valsts atbalsta programmas Nr.SA.33324 (2011/N) "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās" projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru operatori izmanto, galvenokārt, vietās, kur jau vēsturiski tiem ir bijusi izveidota infrastruktūra "pēdējās jūdzes" risinājumiem. 
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem: 
1) ļoti augstas veiktspējas (VHC – very high capacity networks) tīkli ar augšupielādes un lejupielādes datu pārraides ātrumu vismaz 100Mbit/s pieejami tikai apmēram 1,6% valsts teritoriju (lielajās pilsētās un apdzīvotajās vietās), taču tajās dzīvo 70,1% iedzīvotāju. 
2) tā kā šīs teritorijas, kur VHC tīkla pakalpojumi ir pieejami, ir pilsētas un lielākās apdzīvotās vietas, valstī ir ļoti lielas pilsētu un lauku teritoriju atšķirības platjoslas tīklu pārklājuma ziņā. Šī situācija nav apmierinoša un ir jāuzlabo, lai gan tā ir objektīvi saistīta ar zemu iedzīvotāju vidējo apdzīvotības blīvumu valstī, t.i., vēsturiski lielu iedzīvotāju koncentrāciju Rīgas areālā un reģionālajos centros, kā arī ar aktīvu migrāciju no lauku teritorijām uz šiem centriem vai uz ārvalstīm. 
3) mobilo sakaru tīkli ir pieejami apmēram 90% valsts teritorijas un tajās dzīvo apmēram 97,7% iedzīvotāju. Praktisko mobilo sakaru tīkla ātrdarbību var novērtēt, balstoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) regulāri veiktajiem mērījumiem. Atbilstoši SPRK 2019.gada mērījumiem61, pieslēguma ātruma vidējās vērtības 4G datu pārraides tehnoloģijā 2019.gadā Latvijā bija 36,6 Mbit/s lejupielādei un 19,15 Mbit/s augšupielādei. Tādējādi var uzskatīt, ka valstī ir nodrošināts labs mobilās interneta piekļuves pārklājums ar vidējo datu pārraides ātrumu ap 30 Mbit/s. Taču vienlaicīgi lejupielādes ātrums virs 30 Mbit/s ir bijis tikai 64% no mērījumu, kas veikti dažādās vietās valstī. SPRK atzīmē, ka, lai gan kopumā pakalpojuma pieejamība valstī ir laba, tomēr atsevišķos mērījumos novērotas augšupielādes ātruma vērtības, kas ir zemākas pat par 256 Kbit/s, un šādās teritorijās pakalpojuma pieejamība elektroniskajā vidē var būt būtiski traucēta. 
4) teritorijas, kurās šobrīd nav pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s (VHC tīklu baltās teritorijas) veido visa Latvijas valsts teritorija, izņemot tās teritorijas, kurās ir piekļuve platjoslas optiskajam tīklam, aptver 98,4% no visas Latvijas valsts teritorijas, kur dzīvo 577,95 tūkst. iedzīvotāji jeb 30,3%.  
Attiecībā uz platjoslas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenu analīzi, secināts, ka: 
a) tā kā visi 3 valsts mobilo sakaru operatori savus pakalpojumus piedāvā visā valstī, to cenas visur ir līdzvērtīgas. Operatoru konkurence nodrošina galalietotājiem pieejamas cenas, kas sākas no apmēram 10 EUR mēnesī un iekļauj interneta piekļuves pakalpojumu ar vidējo datu pārraides ātrumu aptuveni 30Mbit/s. 
b) arī fiksēto platjoslas piekļuves pakalpojumu mazumtirdzniecības cenas dažādās vietās valstī, kur šādi pakalpojumi ir pieejami, ir ļoti līdzīgas, jo lielākais pakalpojumu sniedzējs piedāvā savus pakalpojumus par vienādām cenām visā valstī un pārējiem tirgus spēlētājiem ir jākonkurē ar līdzīgām cenām. Šīs cenas sākas no apmēram 15 EUR mēnesī par pakalpojumu ar augšupielādes un lejupielādes 100 Mbit/s datu pārraides ātrumu. Te jāņem vērā, ka fiksētie platjoslas pakalpojumi ar ātrumu virs 100Mbit/s reāli ir pieejami tikai pilsētās un lielākajās apdzīvotās vietās. 
c) jaunu optisko tīklu pieslēgumu ierīkošana individuāliem klientiem tālu no ''vidējās jūdzes'' tīklu pieslēguma punktiem prasa lielas investīcijas. Lai tās veiktu, pakalpojumu sniedzēji bieži prasa klientu finansiālu līdzdalību, tāpēc efektīvās VHC platjoslas pakalpojumu izmaksas mazstāvu apbūves teritorijās un mazās apdzīvotās vietās var būt augstas un bieži nepieejamas. 
d) tirgus nepilnība valstī nav saistīta ar platjoslas pakalpojumu mazumtirdzniecības cenām dažādās teritorijās, bet gan ar pieejamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un platjoslas tīklu infrastruktūras attīstības nepieciešamību. 

[5] "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei" rezultātiem. (Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi)

Pasākuma ieviešanā nav iespējams piemērot Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014 ), 52.a panta "Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem" nosacījumus, ņemot vērā, ka šī panta 3. daļā minēto, ka ''5G ieguldījumus veic apgabalos, kuros nav izvērsti mobilo sakaru tīkli vai kuros ir pieejami tikai mobilo sakaru tīkli, kas spēj atbalstīt mobilo sakaru pakalpojumus līdz 3G, un kuros nav esošu vai tādu 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu (..)''. Ņemot vērā pētījuma rezultātus, ka 4G mobilo sakaru tīkli Latvijā ir pieejami apmēram 90% valsts teritorijas un tajās dzīvo apmēram 97,7% iedzīvotāju, ir nepieciešams attiecīgi izstrādāt valsts atbalsta programmas paziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, lai ieguldījumus varētu veikt teritorijās, kur ir pieejams 4G mobilo sakaru tīkls, bet ir nepieciešams ļoti augstas veiktspējas tīkls, nodrošinot investīciju ieguldījumus, kuru atdeve sniegs ekonomiskās priekšrocības nākotnē.  
Ar mērķi uzraudzīt valsts atbalsta nosacījumus ir izveidota Subsidēto elektronisko sakaru tīklu uzraudzības komiteja. Tās galvenie uzdevumi saistīti ar piekļuves tarifu, t.sk. tā aprēķināšanas metodiku, un piekļuves nosacījumu apstiprināšanu projekta īstenošanas rezultātā izveidotajai infrastruktūrai, kā arī kā papildu formāts sabiedriskās apspriešanas nodrošināšanai, kuras rezultātā pieņem galējo lēmumu par sakaru tīklu ģeogrāfisko vietu. Līdz ar to komitejas sastāvā ir gan pašvaldību, gan nozares, gan uzņēmēju, gan patērētāju tiesību pārstāvji. Padomdevēju tiesības ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Konkurences padomes pārstāvjiem, ņemot vērā to kompetenci tarifu noteikšanas un konkurences jomā. Papildus pieaicināts ir arī Finanšu ministrijas pārstāvis, ņemot vērā tā kompetenci Atveseļošanās un noturības mehānisma fonda (turpmāk – Atveseļošanas fonds) uzraudzībā.  

Vispārīgi programmas nosacījumi 
 
Atbalsta veids – grants. 
Nozares ministrija – Satiksmes ministrija. 
Atbalsta sniedzējs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. 
Atbalsta saņēmējs:  elektronisko sakaru komersanti. 
2.4.1.2.i. investīcijas ietvaros sasniedzami rādītāji:  
- līdz 2020. gada 31. decembrim Satiksmes ministrijai nodrošināt vienota modeļa pieņemšanu ''pēdējās jūdzes'' attīstībai (atskaites punkts);  
- līdz 2024. gada 31. decembrim 500 tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu sabiedrisko ēku skaits, kam ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (uzraudzības rādītājs);  
- līdz 2025. gada 31. decembrim 1500 tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu sabiedrisko ēku skaits, kam ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu (mērķis). 
 
2.4.1.2.i. investīcijas īstenošanai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 4 000 000 euro. 
 
Atbalstāmās darbības 

2.4.1.2.i. investīcijas atbalstāmās darbības ir tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu vai pavadoņu sakaru savienojamību, ierīkošana elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem (''pēdējā jūdze''), proti,: 
mājsaimniecībām interneta pieslēgumam, kas spēj nodrošināt lejupielādes un augšupielādes ātrumu vismaz 100 Mbit/s maksimumstundas apstākļos un ko var uzlabot līdz 1 Gbit/s ātrumam; 
 sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus, skolām, slimnīcām un publiskās pārvaldes iestādēm, vajadzētu būt iespējai izmantot gigabitu savienojamību (lejupielādes un augšupielādes ātrums vismaz 1 Gbit/s.  
Atbalsta darbības jomu teritoriālā pārklājuma ziņā veido visa Latvijas valsts teritorija, izņemot tās teritorijas, kurās ir piekļuve platjoslas optikai, tas ir, 98.4% no visas Latvijas valsts teritorijas, savukārt, šajā teritorijā dzīvo 577 950 iedzīvotāju jeb 30.3%  Ņemot vērā plānošanas reģiona priekšlikumus, ir identificēti objekti, kuros ir nepieciešams ļoti augstas veiktspējas tīkls. Daļa no objektiem projektu atlases nolikuma prasībās tiks noteikti kā obligāti ierīkojami, daļa – kā tādi, par kuriem var saņemt papildu punktus projektu atlases konkursā.  
Plānoti ieguldījumi indikatīvi var pārklāties ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstāmajām darbībām. Lai nodrošinātu demarkāciju, apstiprinot projektus, tiks vērtēta plānotā atbalsta teritorija un objekti, ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un salīdzinot pret iesniegtajiem projektiem, neatkarīgi no finansējuma avota.  
2.4.1.2.i. investīcijas attiecināmās izmaksas ir tieši attiecināmas uz Digitālo dimensiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regulas Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 16.panta 2.punkta (b) daļas ii apakšpunktā (Digitālās dimensijas intervences kods: 053 - IKT: ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (piekļuve/vietējā sakaru līnija, kuras veiktspēja ir līdzvērtīga optiskās šķiedras iekārtai līdz sadales punktam mājas un uzņēmuma telpu apkalpošanas vietā). 
Ņemot vērā, ka Atveseļošanās fonda investīciju un reformu ieviesēji/īstenotāji ir aicināti piesaistīt biedrības vai nodibinājumus atbalstāmo darbību veikšanai, Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupu valsts atbalsta programmas izstrādei6, kuras sastāvā tostarp ir plānošanas reģioni un Latvijas Pašvaldību savienība, kas ir aicinātas piedalīties investīciju nosacījumu plānošanas procesā. Savukārt, saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu atbalstāmās darbības veikt ir tiesības elektronisko sakaru komersantam. Tas neizslēdz iespēju biedrībai vai nodibinājumam attiecīgi izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības un kļūt par elektronisko sakaru komersantu.