Anotācija

25-TA-1742: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumos Nr. 443 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumos Nr. 443 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 443).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" (turpmāk - 1.2.1.4.i. investīcija) īstenošanas nodrošināšanai un rādītāju sasniegšanai līdz 30.06.2026.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1.2.1.4.i. investīcijai kopējais pieejamais finansējums ir 28 735 222 euro (Atveseļošanas fonda finansējums 23 956 000 euro un valsts budžeta finansējums 4 779 222 euro), no tā ar finansējuma saņēmējiem Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - CFLA) uz 2025. gada augustu ir noslēgusi visus 11 līgumus un dažus grozījumus līgumos 27 264 001 euro apmērā (Atveseļošanas fonda finansējums 22 723 923 euro un valsts budžeta finansējums 4 540 078 euro), no kuriem trīs ir statusā "Pabeigts", jo to īstenošana netiek turpināta 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros, pārējiem finansējuma saņēmējiem tiek plānota gan tehniskās dokumentācijas izstrāde, gan būvdarbi 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros, vienīgi finansējuma saņēmējam Mākslu izglītības kompetences centrs "Nacionālā Mākslu vidusskola" tehniskā dokumentācija tiek izstrādāta projekta adresē Meža iela 15, Rīga un būvdarbi tiks veikti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" ietvaros, kā arī ir pabeigti būvdarbi projekta adresē Slokas iela 52a, Rīga, kas attiecināmi uz 1.2.1.4.i. investīciju. Uz 2025. gada augustu kopējais nenokontraktētais finansējums ir 1 471 221 euro, no kura finansējuma saņēmējiem vēl jānoslēdz divi līguma grozījumi par būvdarbiem un būvdarbu izmaksu indeksācijas segšanu.
1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros līdz 2026. gada 30. jūnijam projektu īstenošanas rezultātā jāsasniedz kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 3875 MWh gadā, kā arī projektu īstenošanas rezultātā vidēji investīcijas ietvaros jāsasniedz 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījums ar vidēju restaurācijas, pārbūves vai atjaunošanas pamatīguma pakāpi ēkai (ēku grupai).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.2.1.4.i. investīcijas īstenošanas ietvaros ir konstatēts sadārdzinājums diviem projektiem:

1. Projekts Nr. 1.2.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/002 “Energoefektivitātes paaugstināšana Amatu iela 6, Rīgā”, finansējuma saņēmējs Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ projekts).
VNĪ projekts tiek īstenots divās būvdarbu kārtās, proti, I būvdarbu kārta ietver energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus (VNĪ projekts), kas tiek finansēti 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros, savukārt, II būvdarbu kārtā tiek īstenoti pārbūves darbi (projekts Nr. 5.1.1.5/2/24/I/001), kas tiek finansēti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1.5. pasākuma “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus” ietvaros. VNĪ projekts tiek īstenots kā stratēģiski svarīgs un prioritārs projekts kultūras nozarē. Pamatojoties uz VNĪ sniegto informāciju, papildus ar CFLA jau noslēgtā līguma ietvaros nepieciešams nodrošināt finansējumu būvdarbu izmaksu indeksācijas segšanai I būvdarbu kārtai. Atbilstoši VNĪ noslēgtā līguma ar būvnieku SIA “RERE Meistari” nosacījumiem līguma cena saistībā ar būvdarbiem var tikt indeksēta saskaņā ar korekcijas izmaksu aprēķiniem un nevar pārsniegt 10% no akceptētās līguma summas. Būvdarbu izmaksu pieaugums ir viens no būtiskākajiem projekta īstenošanas riskiem un projekta budžeta ietvaros tam nav paredzēta rezerve. Precīzu līguma cenas indeksācijai nepieciešamo apjomu šobrīd nav iespējas noteikt. Pēdējā gada vidējais indekss bija robežās starp 2%-3%. Atbilstoši aktuālajai indeksācijai, kas ir 3%, papildus kopējā nepieciešamā finansējuma apjoms projektam indikatīvi ir 148 130 euro. Finansējuma nepieejamības gadījumā ir risks nodrošināt līguma nosacījumu izpildi pret būvnieku un nesasniegt plānoto projekta un 1.2.1.4.i. investīcijai noteiktos ietaupījuma rādītājus.  
 
2. Projekts Nr. 1.2.1.4.i.0/1/23/I/CFLA/003 “Saules parks pašpatēriņa elektroenerģijas nodrošināšanai LNB”, finansējuma saņēmējs Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk -  LNB projekts).
LNB projekts tik īstenots Mūkusalas ielā 3 un 5, Rīgā, kur paredzēts izvietot saules paneļus. Teritorija Mūkusalas ielā 5 ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā, tādēļ ir jānodrošina vienots konceptuāls risinājums un jāiekļauj tas tuvāk esošajos infrastruktūras un arhitektūras objektos (ēkas, ielas, Mūkusalas ielas promenāde). 
Pamatojoties uz Kultūras ministrijas (turpmāk - KM) sniegto informāciju, LNB projektam papildus ir nepieciešams nodrošināt finansējumu būvdarbu izmaksu segšanai, ņemot vērā identificēto sadārdzinājumu. Sākotnēji saules paneļus bija plānots montēt uz skrūvjpāļu pamata, bet, ņemot vērā ēkas atrašanās vietu kā norādīts augstāk, sadārdzinājums radies uz nojumju, uz kuriem tiks izvietoti saules paneļi, to pamatu un metāla konstrukciju izmaksām. Papildus kopējā nepieciešamā finansējuma apjoms projektam indikatīvi ir 1 005 495 euro, precīza summa būs zināma pēc iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas. Finansējuma nepieejamības gadījumā ir risks nesasniegt plānoto projekta un 1.2.1.4.i. investīcijai noteiktos ietaupījuma rādītājus. 

Kā arī saskaņā ar finansējuma saņēmēja Latvijas Kultūras akadēmija sniegto informāciju, projekta Nr. 1.2.1.4.i.0/1/25/I/CFLA/010 "Energoefektivitātes uzlabošana Latvijas Kultūras akadēmijas Tabakas fabrikas kvartāla ēkās Miera ielā 58a, Rīgā" (turpmāk - LKA projekts) īstenošanā konstatēts risks projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanā, kas attiecīgi ir novirzījusi būvdarbu iepirkuma norisi un būvdarbu uzsākšanu par diviem mēnešiem. Projekta izmaksas identificētas, pamatojoties uz būvekspertu aprēķiniem par līdzvērtīgu darbu veikšanu līdzvērtīgam būvdarbu apjomam, vienlaikus, izstrādājot detalizētu projektēšanas dokumentāciju un atklājot ēkas konstrukciju daļas, kas prasa papildus pārbūves darbu īstenošanu un risinājumus, provizoriski ir paredzams plānoto izmaksu sadārdzinājums. Riska mazināšanai būvdarbus paredzēts veikt tikai vienā no korpusiem (k-5), otra korpusa (k-7) būvniecību īstenojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.8. pasākuma "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" ietvaros, vienlaikus nodrošinot LKA projekta iesniegumā plānotā kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājuma un MK noteikumu Nr. 443 pielikumā LKA projektam norādītā kopējās primārās enerģijas ietaupījuma sasniegšanu pilnā apmērā.

Tāpat konstatēts, ka nepieciešami precizējumi MK noteikumos Nr. 443, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) 2025. gada 23. maija vēstulē Nr. 5.1-27/21/1573 “Par Atveseļošanas fonda uzraudzības rādītājiem” sniegto skaidrojumu attiecībā uz Atveseļošanas fonda uzraudzības rādītāju izpildes nodrošināšanu, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 259 “Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtības otrajiem grozījumiem, par ko vienojas Eiropas Komisija un Latvija” (apstiprināti Eiropas Komisijā (turpmāk - EK) 2025. gada 7. maijā) ir svītrots Darbības kārtības 2. pielikums “Uzraudzības kārtība un grafiks”, līdz ar to Latvijai no EK vairs nav prasību par uzraudzības rādītājiem, tādēļ nacionāli nav pamats turpināt uzraudzības rādītāju datu uzkrāšanu un  uzraudzīšanu.

Tāpat konstatēts, ka ir nepieciešami precizējumi attiecībā uz to projektu uzraudzību, kuru ietvaros plānots uzstādīt saules paneļus, ievērojot nosacījumu par vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam, ieviešot pašdeklarēšanās pieeju.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu tematiskās komitejas 2025. gada 29. maija (https://www.mk.gov.lv/lv/media/23199/download?attachment) protokola 2. punkta “Atveseļošanas fonda finansējuma ietaupījumu izmantošana” 2.1.2. apakšpunktā (pieejams FM mājas lapā: https://www.mk.gov.lv/lv/eiropas-savienibas-fondu-tematiska-komiteja-0) noteiktajam ir atbalstīta Atveseļošanas fonda ietaupījumu pārdale Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) īres mājokļu programmai 12 milj. euro apmērā 3.1.1.7.i. investīcijai “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai”, ko īsteno AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, kā arī potenciāli papildu identificētiem ietaupījumiem 2,3 milj. euro apmērā, kurus EM jāizvērtē kopā ar KM 1.2.1.4.i. investīcijai noteikto rādītāju - kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums un vidēji 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros 30% kopējās primārās enerģijas ietaupījums - sasniegšanas nodrošināšanai līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Izvērtējuma rezultātā secināts, ka 1.2.1.4.i. investīcijas īstenošanas nodrošināšanai un plānoto rādītāju sasniegšanai pilnā apmērā, papildus ir nepieciešams Atveseļošanas fonda finansējums 953 409 euro apmērā, ko plānots pārdalīt no 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" (turpmāk - 5.1.1.2.i. investīcija) ietaupījuma 6 964 834 euro apmērā un papildus tiks pieprasīts valsts budžeta finansējums 200 216 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa segšanai. Kopā papildus nepieciešamais finansējums 1.2.1.4.i. investīcijai ir 1 153 625 euro.

Noteikumu projekts paredz veikt šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 443:

1. Svītrot nosacījumus attiecībā uz uzraudzības rādītāju, attiecīgi tiek svītrots 5.2. apakšpunkts, veikti precizējumi 42. un 55. punktā, 41.6. un 54.1. apakšpunktā.
2. Precizēt kopējā finansējuma apmēru un sadalījumu starp Atveseļošanas fonda finansējumu un valsts budžeta finansējumu 1.2.1.4.i. investīcijai, attiecīgi tiek precizēts 7. punkts un pielikums. Vienlaikus pielikumā trīs pabeigtajiem projektiem (Nr. 4 līdz Nr. 6 pielikumā) tiek norādīts finansējums atbilstoši faktiskajiem datiem Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.
3. Skaidri nodalīt projektu uzraudzības funkcijas projekta dzīves ciklā, tādēļ tiek precizēts 59. punkts nosakot, ka KM uzrauga vai tiek izpildīts MK noteikumu Nr. 443 56.1. un 56.2. ​apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz ieņēmumu slieksni no finansējuma saņēmēju saimnieciskās darbības un kultūras pakalpojumu sniegšanas ēkā procentuālo slieksni, un par tā izpildi rakstiski informē CFLA, kā arī noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunu 59.2 punktu, ar kuru tiek ieviests pašdeklarēšanās princips, proti, finansējuma saņēmējs CFLA iesniedz informāciju tad, kad tas ir konstatējis, ka projekts neatbilst MK noteikumu Nr. 443 56.1 punktā un 56.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz saražotās enerģijas izmantošanas pašpatēriņam slieksni. Nosacījums attiecināms tikai uz tiem projektiem, kuru ietvaros plānots uzstādīt saules paneļus. 

Novirzot papildus finansējumu, tiks mazināts risks līdz 2026.gada 30. jūnijam projektu īstenošanas rezultātā nesasniegt kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 3875 MWh gadā, kā arī projektu īstenošanas rezultātā vidēji investīcijas ietvaros nesasniegt 30 % kopējās primārās enerģijas ietaupījuma ar vidēju restaurācijas, pārbūves vai atjaunošanas pamatīguma pakāpi ēkai (ēku grupai).
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi nepasliktina situāciju, bet nodrošina projektu īstenošanu 1.2.1.4.i. investīcijas mērķa sasniegšanai un iespējamās negatīvās ietekmes uz valsts budžetu mazināšanai gadījumā, ja netiek sasniegti plānotie rādītāji un no EK tiek piemērotas sankcijas. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmēji veiks attiecīgus grozījumus līgumos vai vienošanās ar CFLA.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Valsts ēku īpašnieki un lietotāji
Ietekmes apraksts
Projekts neparedz ietekmi uz administratīvo slogu un tautsaimniecību.
Nav identificēts administratīvā sloga palielinājums ne finansējuma saņēmējiem, ne AF vadībā iesaistītajām institūcijām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
476 705
0
476 704
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
476 705
0
476 704
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
576 813
0
576 812
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
576 813
0
576 812
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-100 108
0
-100 108
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-100 108
0
-100 108
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-100 108
-100 108
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-100 108
-100 108
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pārdalāmā AF finansējuma apmērs noteikts, pamatojoties uz ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 29. maija protokola 2.1.2.apakšpunktu attiecībā uz finansējuma ietaupījumiem citās AF investīcijās.

Kopējais attiecināmais finansējums 1.2.1.4.i. investīcijai ir 28 735 222 euro, tai skaitā AF finansējums 23 956 000 euro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai – ne vairāk kā 4 779 222 euro.
Papildus attiecināmais finansējums 1.2.1.4.i. investīcijai paredzēts 1 153 625 euro apmērā, tai skaitā AF finansējums 953 409 euro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa segšanai 200 216 euro jeb 2025. gadam papildus AF finansējums 476 705 euro un valsts budžeta finansējums 100 108 euro un 2026. gadam  AF finansējums 476 704 euro un valsts budžeta finansējums 100 108 euro.
1.2.1.4.i. investīcijas izdevumu attiecināmības termiņš ir līdz 2026. gada 30. jūnijam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Finanšu ministrija 2025. gadā pieprasīs nepieciešamo finansējumu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
AF finansējums 953 409 euro tiks pārdalīts no 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" ietaupījuma 6 964 834 euro apmērā un papildus tiks pieprasīts valsts budžeta finansējums 200 216 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa segšanai.

4.1.1. Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 116 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" ceturtās kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 116).

Pamatojums un apraksts
Grozījumi MK noteikumos Nr. 116 attiecībā uz Atveseļošanas fonda finansējuma atlikuma 6 964 834 euro apmērā pārdalēm citām Ekonomikas ministrijas kā par Atveseļošanas fonda investīciju ieviešanu atbildīgā nozares ministrijas investīcijām, kurās ir nepieciešams papildus finansējums, ir izstrādē. 5.1.1.2.i. investīcijas ceturtajai kārtai gala finansējuma apmērs pēc pārdalēm paredzēts 24 035 166 euro apmērā. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts par papildus finansējuma nepieciešamību 1.2.1.4.i. investīcijai tiek virzīts steidzamības kārtā, vienlaikus netiek virzīti grozījumi MK noteikumos Nr. 116.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Noteikumu projektā netiek veiktas izmaiņas, kas attiecas uz Komisijas Deleģētā regulas  (ES) 2021/2106 (2021. gada 28. septembris), ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, pielikumu.
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība netiek plānota, jo noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz ES fondu tematiskās komitejas 2025. gada 29. maija protokola 2.1.2.apakšpunktu, kas paredz AF ietaupījumu pārdalīt EM īres mājokļu programmai 12 milj. euro apmērā 3.1.1.7.i. investīcijai “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai”, ko īsteno AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, kā arī potenciāli papildu identificētiem ietaupījumiem 2,3 milj. euro apmērā, kurus EM jāizvērtē kopā ar KM 1.2.1.4.i. investīcijai noteikto rādītāju - kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums un vidēji 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros 30% kopējās primārās enerģijas ietaupījums - sasniegšanas nodrošināšanai līdz 2026. gada 30. jūnijam.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar 1.2.1.4.i. investīciju tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: uzlabota valsts sektora ēku energoefektivitāte, tādējādi samazinot ikgadējo  kopējās primārās enerģijas patēriņu un, sniedzot enerģijas ietaupījumu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Līdz 2026. gada 30. jūnijam projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 3875 MWh gadā

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi