Anotācija

NKDL 41. pantā ir noteiktas NKDL subjektu uzraugošās institūcijas, kurām atbilstoši NKDL 6. un 8. pantā noteiktajam, ir tiesības piemērot soda naudu un veikt tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi. MK noteikumu projekts ir izstrādāts, lai tiktu noteikta vienota kārtība un kritēriji soda naudas piemērsošanai pēc kuras Nacionālais kiberdrošības centrs (turpmāk - NKDC) un Satversmes aizsardzības birojs (turpmāk - SAB) varētu piemērot soda naudu par būtiskām neatbilstībām NKDL izpratnē. 

NKDL 41. pantā noteikts, ka NKDL subjektu uzraudzību veic NKDC un SAB un abām minētajām institūcijām atbilstoši NKDL 6. un 8. pantā noteiktajam, ir tiesības piemērot soda naudu par NKDL 46. panta piektajā daļā minētajām būtiskajām neatbilstībām.
Par NKDL noteikto būtisko neatbilstību izdarīšanu piemērotā soda nauda tiks aprēķināta procentos no subjekta iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma pirms dienas, kad pieņemts NKDC vai SAB lēmums par soda naudas piemērošanu par subjekta pieļautu būtisku neatbilstību, atbilstoši NKDL 46. panta noteiktajam. Ar iepriekšējo finanšu gadu šajos noteikumos tiek saprasts pēdējais noslēgtais finanšu gads.
Nosakot soda naudas apmēru, NKDC un SAB ir jāņem vērā NKDL 45. panta sestajā daļā ietvertos apsvērumus un citus apstākļus, kas identificēti subjekta uzraudzības procesā. Noteikumu projektā uzsvars likts uz neatbilstību ilgumu kā būtisku aspektu soda piemērošanas kontekstā. NKDL ietvertā kiberincidenta definīcija skaidro, ka tas ir notikums, kas apdraud apstrādātus datus vai tādu pakalpojumu pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti, kurus piedāvā tīklu un informācijas sistēmas vai kuri pieejami ar tīklu un informācijas sistēmu starpniecību. Ilgstoša neatbilstība norāda uz sistēmisku risku un iespējamu apzinātu tiesību normu neievērošanu, kas var apdraudēt valsts kiberdrošību. Līdz ar to, jo ilgāk netiek novērsta konstatētā neatbilstība, jo lielāki zaudējumi varētu tikt izraisīti un smagāki darbības traucējumi rasties, tāpēc ir būtiski neatbilstības novērst pēc iespējas ātrāk un ilgumam kā kritērijam ir izšķiroša nozīme. Papildus ir nepieciešams vērst uzmanību uz to, ka atbildībai par neatbilstību ir jābūt arī proporcionālai ne tikai pašai neatbilstībai, bet arī laika posmam, kurā risks pastāv.
NKDC un SAB vienlaikus būs tiesīgi kopējo soda naudas apmēru samazināt, ja pastāv un ir attiecināms vismaz kāds no MK noteikumu projekta 12. punktā minētajiem apstākļiem.
MK noteikumu projekta 6. punktā noteikts, ja subjektam iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījums izteikts ārvalstu valūtā, kopējo soda naudas apmēru euro nosaka pēc grāmatvedībā  izmantojamā ārvalstu valūtas kursa dienā, kad pieņemts NKDC vai SAB lēmums par soda naudas piemērošanu. Skaidrojam, ka grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss atbilstoši Grāmatvedības likuma 7. panta otrajā daļā noteiktajam, ir grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss, kas ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro. Plānots, ka dati par subjekta finanšu gada neto apgrozījumiem, no kuriem tiks aprēķināts soda naudas apmērs tiks iegūti no Uzņēmumu reģistra datiem.
Noteikumu projekta 8.1., 8.2., 9.1., 9.2., 10.1., 10.2, 11.2. un 11.3. apakšpunktā tiek noteikts soda naudas aprēķins no iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Skaidrojam, ka ir ietverti NKDL 46. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā ir ietverti maksimālie soda naudas apmēri un maksimālie procentu apmēri, kas piemērojami būtisko pakalpojumu sniedzējiem, svarīgo pakalpojumu sniedzējiem un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un, kas aprēķināmi no subjekta pēdējā finanšu gada kopējā neto apgrozījuma. Minētie soda naudas apmēri un procenti tiešā mērā izriet no NIS2 direktīvas 34. panta 4. un 5. punktā noteiktā.
MK noteikumu projekta 14. punktā noteikts, ja subjekts izraisījis vairākas neatbilstības un tās izskatītas vienlaikus vienā lietā, par katru neatbilstību soda naudas apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo soda naudas apmēru aprēķina tās soda naudas ietvaros, kas noteikta par smagāko no konstatētajām neatbilstībām. Proti, ja ir konstatētas vairākas neatbilstības, tad neizvēlās pēc “dārgākās” konstatētās neatbilstības, bet pēc tās, kura ir smagākā. Šādā gadījumā sodi tiek vērtēti pēc kopības, izvērtējot veikto neatbilstību smagumu. Analoģijai varam minēt Krimināllikuma 50. pantu par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Arī Krimināllikumā norādīts: “..sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.”
Tātad ir iespējamas abas opcijas: mazāko soda nauda iekļaut lielākajā vai arī tos sodus pilnīgi vai daļēji saskaitīt. 
Vienlaikus MK noteikumu projektā paredzētas NKDC un SAB tiesības samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja iestājās kāds no MK noteikumu projekta 12. punktā minētajiem apstākļiem.