Anotācija (ex-ante)

Direktīva 2002/99/EK ir atcelta ar regulu 2016/429 no 2021. gada 21. aprīļa. Vispārīgās veterinārās prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei šobrīd ir noteiktas regulā 2016/429/EK (65. panta 1. punkta "c", "d", "g", "h" un "i" apakšpunkts, 67. pants, 166. pants, 222. pants, 227. panta "c" punkta "iv" apakšpunkts, 228. panta 1. punkts, 234. panta 1. un 2. punkts). Minētās prasības ir tieši piemērojamas un tās nav nepieciešams ieviest ar nacionālajiem tiesību aktiem.

Direktīva 96/93/EK ir atcelta ar regulu 2017/625 no 2019. gada 14. decembra. 

Regulā 2017/625 tiek lietots termins "oficiāls sertifikāts", savukārt regulā 2016/429 tiek lietots termins "veselības sertifikāts".

Noteikumos Nr. 1121 tiek lietots termins "dzīvnieku izcelsmes produkti", kas atbilst regulā 2016/429 lietotajam terminam "produkti".

Gadījumus, kad noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču pārvietošanai uz citu ES dalībvalsti  nepieciešams veselības sertifikāts nosaka regula 2016/429 (143. panta 1. punkts, 144. panta 1. punkts, 155. panta 1. punkta "c" apakšpunkts un 2. punkts, 161. panta 1. un 6. punkts, 167. panta 1., 5. punkts, 223. pants, 208., 209., 211. un 214. pants).
Tāpat regula 2016/429 nosaka:
1) prasības veterināro sertifikātu saturam (145., 146. pants, 156. panta 2.a punkts, 162., 168., 212. un 224. pants);
2) pienākumu operatoram sadarboties ar kompetento iestādi dzīvnieku veselības sertificēšanas nolūkā un kompetentās iestādes atbildību par dzīvnieku veselības sertificēšanu (148., 149., 167., 208., 215. un 216. pants).

Regula 2017/625 nosaka kompetento iestāžu un sertificējošo amatpersonu pienākumus attiecībā uz oficiālo sertifikātu izsniegšanu, kā arī uzticamības prasības oficiālajiem sertifikātiem (VII. nodaļa, 88. - 90. pants). Regulas 2017/625 87. pants paredz, ka 88. - 90. pants piemērojams gan attiecībā uz oficiālu sertifikātu izsniegšanu, ko paredz ES tiesību akti, gan attiecībā uz oficiāliem sertifikātiem, kuri ir vajadzīgi dzīvnieku un preču sūtījumu eksportam uz trešajām valstīm.

Dzīvnieku un produktu izvešanai uz citu ES dalībvalsti nepieciešamo oficiālo veterināro sertifikātu saturs un forma, kā arī norādījumi oficiālo veterināro sertifikātu aizpildīšanai noteikti Komisijas 2020. gada 16. decembra Īstenošanas regulā (ES) 2020/2235, ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (turpmāk - regula 2020/2235). Minētā regula izdota pamatojoties uz:
1) regulas 2017/625 90. panta pirmajā daļā un 126. panta 3. punktā noteikto deleģējumu Eiropas Komisijai ar īstenošanas aktiem paredzēt noteikumus par oficiālu sertifikātu uzticamības garantiju un oficiālu sertifikātu parakstīšanas un izsniegšanas prasību vienādu piemērošanu, kā arī noteikumus par oficiālo sertifikātu formu un veidu;
2) regulas 2016/429 168. panta 4. punktā, 224. panta 4. punktā noteikto deleģējumu Eiropas Komisijai ar īstenošanas aktiem pieņemt noteikumus par veterināro sertifikātu paraugiem.

Regula 2017/625, regula 2016/429 un regula 2020/2235 nenosaka kārtību, kādā kompetentās iestādes sertificējošā amatpersona izsniedz oficiālu veselības sertifikātu dzīvnieku un produktu izvešanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti.

Šobrīd noteikumu Nr. 1121 4. punktā noteikts, ka, lai saņemtu veterināro (veselības) sertifikātu, persona iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu, kurā norāda 4. punkta apakšpunktos uzskaitīto informāciju. Šobrīd iesniegumu veterinārā (veselības) sertifikāta saņemšanai ir iespējams sagatavot arī tiešsaistē dienesta e-pakalpojumu vietnē https://pakalpojumi.pvd.gov.lv.

Gadījumos, kad persona uz trešo valsti vēlas vest dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu, kura ievešanai attiecīgajā trešajā valstī ir nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, bet minētā sertifikāta forma un saturs nav noteikts nedz ar Eiropas Komisijas normatīvo aktu, nedz apstiprināta dienestā atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 20.panta trešajā daļā un 41. panta otrajā daļā noteiktajam, veterinārā (veselības) sertifikāta formas un satura saskaņošana un apstiprināšana dienestam var būt laikietilpīgs process, kas atkarīgs no trešās valsts ieinteresētības un izvirzītajām prasībām.

Atbilstoši Veterinārmedicīnas likuma 4. panta otrās daļas 8. punktā un 4.¹ pantā noteiktajam Regulas 2017/625 3. panta 26. un 32. punkta izpratnē Latvijā veterināro (veselības) sertifikātus izsniedz oficiālie veterinārārsti, kas atbilst noteikumos Nr. 1121 lietotajai terminoloģijai un būtu saglabājama.

Lai nodrošinātu saprotamu Latvijas un ES normatīvo aktu piemērošanu, noteikumos Nr. 1121:
1) skaidrojams termina "veterinārais (veselības) sertifikāts" lietojums atbilstoši regulā 2017/625 un regulā 2016/429 lietotajiem terminiem;
2) skaidrojams termina "dzīvnieku izcelsmes produkti" lietojums atbilstoši regulā 2016/429 lietotajam terminam;
3) iekļaujama norāde, ka citi noteikumos lietotie termini atbilst tiem, kas lietoti regulā 2016/429 un regulā 2017/625  (piemēram, "oficiālais veterinārārsts", "operators", "sūtījums").

No noteikumiem Nr. 1121 nepieciešams svītrot 3. punktu, kas dublē Veterinārmedicīnas likuma 4. panta otrās daļas 8. punktā un  4.¹ pantā noteikto.

No noteikumiem Nr. 1121 nepieciešams svītrot normas, kas dublē regulā 2017/625, 2016/429 un 2020/2235 noteiktās:
1) prasības un pienākumus, kas jāievēro dienestam un oficiālajam veterinārārstam izsniedzot veterināros (veselības) sertifikātus;
2) veterināro (veselības) sertifikātu uzticamības garantijas;
3) vispārīgās veterinārās prasības dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei;
4) gadījumus, kad noteiktu kategoriju dzīvnieku un to izcelsmes produktu pārvietošanai uz citu ES dalībvalsti nepieciešams izsniegt veterināros (veselības) sertifikātus. 

Noteikumos Nr. 1121 nepieciešams precizēt:
1) noteikto kārtību, kādā Latvijā izsniedz oficiālos veselības sertifikātus dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai uz citu ESs dalībvalsti, kā arī to eksportam uz trešajām valstīm;
2) minimālo informāciju, kas norādāma iesniegumā, lai saņemtu veterināro (veselības) sertifikātu, kā arī veidu, kādā minēto iesniegumu iespējams iesniegt dienestā;
3) kārtību, kādā veterināro (veselības) sertifikātu izsniedz izvešanai uz trešo valsti paredzētam sūtījumam, kura ievešanai attiecīgajā trešajā valstī dienestam nepieciešams apstiprināt veterinārā (veselības) sertifikāta formu.
 
Tā kā nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu Nr. 1121 normu apjoma, ir sagatavots jauns noteikumu projekts.

Projekta spēkā stāšanās neietekmēs par noteikumu Nr. 1121 uzraudzību un kontroli atbildīgajai institūcijai iespēju īstenot tai noteiktos uzdevumus. Ievērojot minēto, nav nepieciešams noteikt pārejas pasākumus.

Minētās problēmas noteikumu projekts atrisinās pilnībā.