23-TA-874: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākuma "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākuma "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt 6.1.1.5. pasākuma "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" īstenošanas nosacījumus, lai nodrošinātu atbalstu pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu nodarbināto personu prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, pielāgojoties ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plānam[1] (turpmāk – TPTP) viena no siltumnīcefekta gāzes ietilpīgākajām nozarēm zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (turpmāk - ZIZIMM) Latvijā ir kūdras nozare. Siltumnīcefekta gāzes emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido ~13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas. Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos, TPTP ietvaros Latvijā līdz 2030. gadam plānots atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā.
Latvijas plānotie ekonomikas zaļās pārkārtošanās virzieni ir saskanīgi ar ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumentiem – Nacionālais enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz 2030.gadam, Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam u.c. plānošanas dokumentiem, kuru mērķis ir mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos.
Vienlaikus ar TPTP ietvertajiem pārkārtošanās virzieniem tiktu īstenots gan Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3), gan Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027.gadam paredzētais, atbalstot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanās stimulēšanu, zināšanu pārnesi un efektīvāku resursu izmantošanu uzņēmējdarbības ciklos. Paaugstinot darba ņēmēju kvalifikāciju un/vai veicot pārkvalifikāciju, kā arī darbojoties augstas pievienotās vērtības nozarēs un izmantojot energoefektīvākus ražošanas risinājumus, tiktu veicināta klimata mērķu 2030. un 2050.gadam sasniegšana.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. ES padomes rekomendācijas (2022.) [2] arī aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam[3] (turpmāk – NAP2027) kā vienu no prioritātēm iezīmē “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” uzsverot, ka globālās tendences un Eiropas un Latvijas attīstības mērķi pieprasa būtiskus ieguldījumus efektīvas, inovatīvas zināšanu ekonomikas veidošanā un zinošas, iekļaujošas un radošas sabiedrības attīstībā.
Mūsdienu mainīgā sociālekonomiskā vide un darba tirgus rada nepieciešamību regulāri apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī uzlabot jau esošās, tādējādi Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) "Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam" noteikta kā viens no rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” apakšmērķiem. Tehnoloģiju attīstības, automatizācijas un konkurences spiediena radītā nepieciešamība pēc jaunām precēm un pakalpojumiem prasa ieguldījumus ne tikai pētniecībā, bet arī kvalificētā darbaspēkā, kas ir atvērts jaunu zināšanu apguvei. Iedzīvotājiem tas nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību, kā arī spēju saglabāt un pastāvīgi uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, tādējādi sekmējot arī uzņēmuma izaugsmi un pielāgošanos tautsaimniecības izmaiņām. Līdz ar to, viens no būtiskajiem mācību mērķiem ir spēja noturēties darbā, saglabājot efektivitāti darba mainīgajā vidē.
NAP2027 nosaka uzdevumu Nr. 172 "Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve, personu profilēšana, ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)".
Arī Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.‒2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (turpmāk – IAP2027) virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā. IAP2027 rīcības plāns 2021.-2023. gadam[4] paredz īstenot 3.3.1.3.pasākumu "Nodrošināt individualizēta un elastīga pieaugušo izglītības piedāvājuma īstenošanu, t.sk. atbalstu dalības šķēršļu mazināšanai", kura darbības rezultāts ir nodrošināts publiskā finansējuma atbalsts mācībām pieaugušajiem profesionālās pilnveides programmās, profesionālās tālākizglītības programmās, modulārās profesionālās izglītības moduļa vai moduļu kopu apguvei, studiju moduļu vai kursu augstskolās apguvei.
Lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos, sekmētu pāreju uz klimatneitralitāti un mazinātu pārejas sociālās, ekonomiskās un ar vidi saistītās sekas, ar jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanu, četros reģionos pārkārtošanās ietvaros plānotas TPF investīcijas 184,2 milj.EUR. Ekonomikas pārkārtošanai plānotas tiešās pārejas un netiešās kompensējošās darbības, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību un mazinās sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, t.sk. plānots īstenot savlaicīgu nodarbināto pārkvalificēšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Pārkārtošanās izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā radīs arī jaunu reģionu vajadzību perspektīvu nodarbinātībā.
TPTP investīciju virziena "Kūdras nozares siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas ietvaros plānotās darbības sniegs ne tikai tiešu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, bet arī reģionu ekonomikas pārstrukturēšanā un attīstībā atbilstoši reģionu attīstības programmās identificētajām attīstības vajadzībām, ņemot vērā reģionu atšķirības un izaicinājumus, t.sk. attiecībā uz vides un klimata mērķiem.
ZIZIMM sektorā Latvijā ir nodarbināti apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem – lielākā daļa no tiem reģionos. Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos. Kūdras nozares nodarbinātības modelis apvieno pastāvīgo un sezonālo personālu, tādējādi vasaras laikā darbinieku skaits ievērojami pieaug.
Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas. Ietekmēto darbavietu kontekstā ir nepieciešams vērtēt arī kūdras nozarei raksturīgo sezonālo nodarbinātību, kas sastāda aptuveni 28% jeb 541,5 no kopējām kūdras nozares darbavietām un rada dažādas sociālekonomiskas konsekvences pretstatā pastāvīgai nodarbinātībai.
Saskaņā ar vairāku nozaru pārstrukturizācijas pasākumiem gaidāmas būtiskas strukturālas izmaiņas, kurām būs nepieciešama gan darbaspēka aizstāšana, gan pārkvalificēšana. Tāpat jāvērtē ekonomikas transformācijas saistīto ietekmi uz prasmju ieguves vai uzlabošanas pasākumiem, jo tas skar arī kūdras nozares pārkārtošanas rezultātā ietekmēto darbinieku iespējas darba tirgū. Lai nodrošinātu atbilstoši apmācītu personālu jaunizveidotajās darbavietās vai esošajās darbavietās citā nozarē, plānots atbalsts kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, vērtējot izglītības iestāžu pārklājumu reģionos - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē - darbojas vairākas profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kurās ir iespējama cilvēkresursu prasmju attīstība, pārkvalificēšana un nodarbināto prasmju uzlabošana dažādās jomās: Vidzemē (tehnoloģiju un dizaina, IKT, enerģētikas, mehatronikas u.c.), Latgalē (IKT, enerģētikas, kokrūpniecības, autotransporta, dizaina u.c.), Zemgalē (autotransporta, IKT, būvniecības, inženierzinātņu u.c.) un Kurzemē (IKT, mehatronikas, mašīnbūves, pārtikas u.c.), kas ir būtisks priekšnoteikums klimatneitrālas ekonomikas attīstībai un transformācijas seku mazināšanai (prioritāri kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem saistībā ar nozares transformāciju).
Cilvēkresursu prasmju attīstības vajadzību piedāvājums reģionos (Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē) tiek plānots atbilstoši spēkā esošajās reģionu attīstības programmās 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm, prioritātēm un tautsaimniecības nozaru pieprasījumam.
Reģionālās ekonomikas pārstrukturēšana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Jaunas darbavietas plānots radīt ne tikai vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijā, bet arī revitalizējot uzņēmējdarbības teritorijas, kur plānots izveidot vismaz 466 jaunas darbavietas.
[1] https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu
[2] chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9839-2023-REV-1/lv/pdf
[3]https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
[4] https://likumi.lv/ta/id/336977-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnu-20212027gadam-nakotnes-prasmes-nakotnes-sabiedribai-ricibas-planu-20212023gadam
Latvijas plānotie ekonomikas zaļās pārkārtošanās virzieni ir saskanīgi ar ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumentiem – Nacionālais enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz 2030.gadam, Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam u.c. plānošanas dokumentiem, kuru mērķis ir mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos.
Vienlaikus ar TPTP ietvertajiem pārkārtošanās virzieniem tiktu īstenots gan Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk - RIS3), gan Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027.gadam paredzētais, atbalstot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanās stimulēšanu, zināšanu pārnesi un efektīvāku resursu izmantošanu uzņēmējdarbības ciklos. Paaugstinot darba ņēmēju kvalifikāciju un/vai veicot pārkvalifikāciju, kā arī darbojoties augstas pievienotās vērtības nozarēs un izmantojot energoefektīvākus ražošanas risinājumus, tiktu veicināta klimata mērķu 2030. un 2050.gadam sasniegšana.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. ES padomes rekomendācijas (2022.) [2] arī aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam[3] (turpmāk – NAP2027) kā vienu no prioritātēm iezīmē “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” uzsverot, ka globālās tendences un Eiropas un Latvijas attīstības mērķi pieprasa būtiskus ieguldījumus efektīvas, inovatīvas zināšanu ekonomikas veidošanā un zinošas, iekļaujošas un radošas sabiedrības attīstībā.
Mūsdienu mainīgā sociālekonomiskā vide un darba tirgus rada nepieciešamību regulāri apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī uzlabot jau esošās, tādējādi Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP2027) "Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam" noteikta kā viens no rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” apakšmērķiem. Tehnoloģiju attīstības, automatizācijas un konkurences spiediena radītā nepieciešamība pēc jaunām precēm un pakalpojumiem prasa ieguldījumus ne tikai pētniecībā, bet arī kvalificētā darbaspēkā, kas ir atvērts jaunu zināšanu apguvei. Iedzīvotājiem tas nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību, kā arī spēju saglabāt un pastāvīgi uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, tādējādi sekmējot arī uzņēmuma izaugsmi un pielāgošanos tautsaimniecības izmaiņām. Līdz ar to, viens no būtiskajiem mācību mērķiem ir spēja noturēties darbā, saglabājot efektivitāti darba mainīgajā vidē.
NAP2027 nosaka uzdevumu Nr. 172 "Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve, personu profilēšana, ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)".
Arī Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.‒2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (turpmāk – IAP2027) virsmērķis ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu potenciāla attīstību un īstenošanu mūža garumā. IAP2027 rīcības plāns 2021.-2023. gadam[4] paredz īstenot 3.3.1.3.pasākumu "Nodrošināt individualizēta un elastīga pieaugušo izglītības piedāvājuma īstenošanu, t.sk. atbalstu dalības šķēršļu mazināšanai", kura darbības rezultāts ir nodrošināts publiskā finansējuma atbalsts mācībām pieaugušajiem profesionālās pilnveides programmās, profesionālās tālākizglītības programmās, modulārās profesionālās izglītības moduļa vai moduļu kopu apguvei, studiju moduļu vai kursu augstskolās apguvei.
Lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos, sekmētu pāreju uz klimatneitralitāti un mazinātu pārejas sociālās, ekonomiskās un ar vidi saistītās sekas, ar jaunu un inovatīvu risinājumu ieviešanu, četros reģionos pārkārtošanās ietvaros plānotas TPF investīcijas 184,2 milj.EUR. Ekonomikas pārkārtošanai plānotas tiešās pārejas un netiešās kompensējošās darbības, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību un mazinās sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, t.sk. plānots īstenot savlaicīgu nodarbināto pārkvalificēšanu vai kvalifikācijas paaugstināšanu. Pārkārtošanās izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā radīs arī jaunu reģionu vajadzību perspektīvu nodarbinātībā.
TPTP investīciju virziena "Kūdras nozares siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas ietvaros plānotās darbības sniegs ne tikai tiešu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, bet arī reģionu ekonomikas pārstrukturēšanā un attīstībā atbilstoši reģionu attīstības programmās identificētajām attīstības vajadzībām, ņemot vērā reģionu atšķirības un izaicinājumus, t.sk. attiecībā uz vides un klimata mērķiem.
ZIZIMM sektorā Latvijā ir nodarbināti apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem – lielākā daļa no tiem reģionos. Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos. Kūdras nozares nodarbinātības modelis apvieno pastāvīgo un sezonālo personālu, tādējādi vasaras laikā darbinieku skaits ievērojami pieaug.
Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas. Ietekmēto darbavietu kontekstā ir nepieciešams vērtēt arī kūdras nozarei raksturīgo sezonālo nodarbinātību, kas sastāda aptuveni 28% jeb 541,5 no kopējām kūdras nozares darbavietām un rada dažādas sociālekonomiskas konsekvences pretstatā pastāvīgai nodarbinātībai.
Saskaņā ar vairāku nozaru pārstrukturizācijas pasākumiem gaidāmas būtiskas strukturālas izmaiņas, kurām būs nepieciešama gan darbaspēka aizstāšana, gan pārkvalificēšana. Tāpat jāvērtē ekonomikas transformācijas saistīto ietekmi uz prasmju ieguves vai uzlabošanas pasākumiem, jo tas skar arī kūdras nozares pārkārtošanas rezultātā ietekmēto darbinieku iespējas darba tirgū. Lai nodrošinātu atbilstoši apmācītu personālu jaunizveidotajās darbavietās vai esošajās darbavietās citā nozarē, plānots atbalsts kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, vērtējot izglītības iestāžu pārklājumu reģionos - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē - darbojas vairākas profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kurās ir iespējama cilvēkresursu prasmju attīstība, pārkvalificēšana un nodarbināto prasmju uzlabošana dažādās jomās: Vidzemē (tehnoloģiju un dizaina, IKT, enerģētikas, mehatronikas u.c.), Latgalē (IKT, enerģētikas, kokrūpniecības, autotransporta, dizaina u.c.), Zemgalē (autotransporta, IKT, būvniecības, inženierzinātņu u.c.) un Kurzemē (IKT, mehatronikas, mašīnbūves, pārtikas u.c.), kas ir būtisks priekšnoteikums klimatneitrālas ekonomikas attīstībai un transformācijas seku mazināšanai (prioritāri kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem saistībā ar nozares transformāciju).
Cilvēkresursu prasmju attīstības vajadzību piedāvājums reģionos (Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē) tiek plānots atbilstoši spēkā esošajās reģionu attīstības programmās 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm, prioritātēm un tautsaimniecības nozaru pieprasījumam.
Reģionālās ekonomikas pārstrukturēšana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Jaunas darbavietas plānots radīt ne tikai vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijā, bet arī revitalizējot uzņēmējdarbības teritorijas, kur plānots izveidot vismaz 466 jaunas darbavietas.
[1] https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu
[2] chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9839-2023-REV-1/lv/pdf
[3]https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
[4] https://likumi.lv/ta/id/336977-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnu-20212027gadam-nakotnes-prasmes-nakotnes-sabiedribai-ricibas-planu-20212023gadam
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši TPTP norādītajam, būtiskākie emisiju avoti Latvijā 2018. gadā ir enerģētikas nozare (33,0%), transporta nozare (25,5%), lauksaimniecības nozare (19,8%), atkritumu apsaimniekošanas nozare (4,2%) un ZIZIMM nozare (10,8%).
Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādejādi, lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, nepieciešama atbilstoša kvalifikācijas iegūšanas, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides piedāvājuma izveide. Piedāvājot integrētus risinājumus pārejas uz klimatneitralitāti radīto seku mazināšanai, būtiska ir tieši ietekmēto reģionu-, t.i., Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveide.
Tādejādi primāri fokuss jāvērš uz ietekmēto darbinieku prasmju celšanu un pārkvalifikāciju, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. Savukārt veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām. Attiecīgi nepieciešami ieguldījumi attiecīgo reģionu darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšana īpaši enerģētikas nozares, transporta nozares, lauksaimniecības nozares, atkritumu apsaimniekošanas nozares un ZIZIMM nozares transformācijai.
Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6. politikas mērķa "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 6.1. prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos (turpmāk – 6.1.1. SAM) 6.1.1.5. pasākums ""Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" (turpmāk – 6.1.1.5. pasākums), kura ietvaros plānots atbalsts Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes reģiona iedzīvotāju prasmju paaugstināšanai un atbalsts profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanai īsā cikla izglītības programmās, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.
Plānots atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba tirgus specifiku, ceļot nodarbināto personisko un profesionālo kapacitāti.
Plānotie 6.1.1.5. pasākuma ieguldījumi nodrošinās sinerģiju arī ar citiem ES fondiem. Ar Eiropas Sociālā fonda plus atbalstu plānots veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, “zaļās” un “zilās” ekonomikas attīstību, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti.
Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādejādi, lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, nepieciešama atbilstoša kvalifikācijas iegūšanas, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides piedāvājuma izveide. Piedāvājot integrētus risinājumus pārejas uz klimatneitralitāti radīto seku mazināšanai, būtiska ir tieši ietekmēto reģionu-, t.i., Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveide.
Tādejādi primāri fokuss jāvērš uz ietekmēto darbinieku prasmju celšanu un pārkvalifikāciju, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. Savukārt veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām. Attiecīgi nepieciešami ieguldījumi attiecīgo reģionu darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšana īpaši enerģētikas nozares, transporta nozares, lauksaimniecības nozares, atkritumu apsaimniekošanas nozares un ZIZIMM nozares transformācijai.
Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 6. politikas mērķa "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 6.1. prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos (turpmāk – 6.1.1. SAM) 6.1.1.5. pasākums ""Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" (turpmāk – 6.1.1.5. pasākums), kura ietvaros plānots atbalsts Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes reģiona iedzīvotāju prasmju paaugstināšanai un atbalsts profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanai īsā cikla izglītības programmās, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.
Plānots atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba tirgus specifiku, ceļot nodarbināto personisko un profesionālo kapacitāti.
Plānotie 6.1.1.5. pasākuma ieguldījumi nodrošinās sinerģiju arī ar citiem ES fondiem. Ar Eiropas Sociālā fonda plus atbalstu plānots veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, “zaļās” un “zilās” ekonomikas attīstību, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti.
Risinājuma apraksts
6.1.1.5.pasākuma īstenošana uzlabos reģiona darba spēka kvalitāti, efektivitāti un produktivitāti, tostarp palielinot arī līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību darba tirgū. Publiskā finansējuma atbalsts tiks koncentrēts nozarēs un jomās, kas sniedz ieguldījumu ekonomikas transformācijā. Vienlaikus tiks veicināta kvalitatīva pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstība Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes reģiona iedzīvotājiem, sniedzot ieguldījumu šo reģionu tautsaimniecības transformācijai un sekmējot pāreju uz “zaļāku” ekonomiku.
6.1.1.5. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 6.1.1.5. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” un nodrošinās virzību uz mērķi “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam”, un sekmēs uzdevuma “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)” izpildi;
2) IAP2027 3.mērka "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.3. rīcības virziena "Pieaugušo izglītības attīstība" 3.3.1. uzdevumam "Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu";
3) Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna mērķim ”Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās”, kas paredz mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos.
6.1.1.5.pasākuma īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu minēto plānošanas dokumentu kvantitatīvo mērķu pieaugušo izglītības jomā sasniegšanā – palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54% (NAP2027) un palielināt pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, iesaisti līdz 12% (IAP2027).
6.1.1.5.pasākuma mērķis ir nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.
Plānotie ieguldījumi veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas.
Pasākuma projekta īstenošanai pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 18 627 560 euro, ko veido Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums – 15 833 426 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 794 134 euro. Projekta iesniegumā iznākuma un rezultāta rādītājus plāno proporcionāli pasākumam pieejamam finansējumam.
6.1.1.5. pasākuma mērķa grupa ir:
a) personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbināti, un kuru deklarētā dzīves vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions;
b) nodarbinātas personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība (gan vispārējā, gan profesionālā) vai vispārējā vidējā izglītība)un kuru deklarētā dzīves vieta vai faktiskā darba vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions;
c) nodarbinātas personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni (iegūta profesionālā kvalifikācija (vismaz trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis vai augstākā izglītība), kā arī nodarbinātas personas vecumā no 30 gadiem, kuru deklarētā dzīves vieta vai faktiskā darba vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions.
6.1.1.5. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publisko mācību un izglītības pakalpojumu attīstībai, lai radītu vienotu un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstošu darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības pārstrukturizācijai.
Projekta iesniedzējs 6.1.1.5. pasākuma ietvaros plānota Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA) kā tiešās pārvaldes iestāde, kas pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar sadarbības iestādi, kļūst par finansējuma saņēmēju. Ministru kabineta 2023.gada 18. decembra noteikumu Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” 1. un 2. punkts nosaka, ka VIAA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. Tāpat VIAA nolikuma 3.11.apakšpunkts nosaka, ka VIAA funkcijas ir nodrošināt karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistīto institūciju sadarbību un centralizēto informatīvo resursu un metodisko materiālu izstrādi karjeras attīstības atbalsta jautājumos. VIAA īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, attiecīgi negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas.
Attiecīgi kā 6.1.1.5.pasākuma finansējuma saņēmējs VIAA veiks darbības, kas atbilst tā noteiktajām funkcijām un kas nekvalificējas kā saimnieciskā darbība.
Pasākuma projekta ietvaros kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneri plānotas izglītības iestādes, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - NVA) Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģiona administrācijas un pašvaldības.
EM kā sadarbības partneris izvēlēta, lai nodrošinātu mācību vajadzību apzināšanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām mērķorientēta un datos balstīta ikgadēja nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, kas ietilpst tās kompetencē un uzdevumos atbilstoši Ministru kabineta2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”. EM nolikuma 5.7.7.apakšpunkts nosaka, ka EM izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Ievērojot minēto secināms, ka EM 4.2.4.2.pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
NVA kā sadarbības partneris izvēlēta, lai 6.1.1.5. pasākuma mērķa grupai nodrošinātu karjeras konsultāciju pakalpojumus, kas ir tās funkcija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikuma 1.punkts un 4.7.apakšpunkts nosaka, ka NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveido informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. Ievērojot minēto secināms, ka NVA 6.1.1.5.pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona pašvaldības kā sadarbības parteri izvēlētas, lai 6.1.1.5.pasākumā nodrošinātu mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, jo īpaši personu vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti un arī nodarbināto ar zemu izglītības līmeni uzrunāšanā, kā arī, lai sniegtu atbalstu karjeras konsultāciju pakalpojumiem, kas palīdzētu sekmēt personu iesaisti 6.1.1.5.pasākumā pieejamos izglītības pasākumos. Minētie pienākumi pašvaldībām paredzēti atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam, kas nosaka, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Kā vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām Pašvaldību likums nosaka gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību, kas tostarp ietver arī atbalstu karjeras pakalpojumiem. Tā kā pašvaldības 6.1.1.5.pasākumā ietvaros veiks tikai tādus pienākumus, kas ir atbilstoši to noteiktajām funkcijām, secināms ka to veicamās darbības nekvalificējas kā saimnieciska darbība un nav nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Savukārt izglītības iestādes par sadarbības partneri izvēlētas, lai mērķa grupas personām nodrošinātu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmu, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvi.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 17. punktu pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Pieaugušie atbilstoši Izglītības likuma 7. pantā noteiktajam ir viena no izglītības mērķgrupām un var iesaistīties kādā no Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteiktajiem astoņiem izglītības līmeņiem (noteikti Izglītības likuma 8.1 panta 1. pantā), kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju, ja tas, piemēram, nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū. Formālās izglītības programmu (tajā skaitā profesionālās tālākizglītības programmu, tostarp modulāro programmu un profesionālās pilnveides programmas) īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti. Atbilstoši profesionālās izglītības likuma 30. pantā noteiktajam pieaugušo formālās izglītības ietvaros izglītības iestādei jābūt akreditētai un tās piedāvātajai profesionālās tālākizglītības programmai vai profesionālās pilnveides programmai ir jābūt licencētai atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam un kārtībai, kādu nosaka Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr.618 ”Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”.
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, lai izglītības iestāde saņemtu licenci programmas īstenošanai, Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē ne tikai izglītības iestādes iesniegto izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām, bet arī izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu un nozaru ekspertu atzinumu par izglītības programmas (izņemot profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) atbilstību darba tirgus prasībām, tādējādi valstij veicot uzraudzību, tiek nodrošināts, ka īstenotās programmas atbilst valsts noteiktajiem izglītības standartiem un pieaugušie pēc programmu apguves saņem valsts atzītu iegūto izglītību apliecinošu dokumentu.
Projektā atbalstāmās mācību jomas un programmas noteiks Ekonomikas ministrijas izveidota komisija un tad jebkura atbilstoša iestāde varēs pieteikties kā mācību pakalpojuma sniedzējs, attiecīgi tiks sagatavots iestāžu saraksts ar jau konkrētām mācību programmām gada griezumā. Turklāt pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku un būs atkarīgas no piedāvātās izglītības programmas veida un ilguma.
Turklāt 6.1.1.5. pasākumā finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri īstenos atbalsta pasākumus pieaugušo izglītībā, kas nebūs vērsti vai orientēti uz konkrētu uzņēmumu darbības vajadzībām un to konkurētspējas stiprināšanu (komercdarbības atbalsta sniegšanas izpratnē), bet paredz atbalstu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona personu izglītības pasākumiem profesionālās kompetences pilnveidei vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei ar mērķi nodrošināt indivīdam iespēju pielāgoties ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, saglabājot to noturību darba tirgū esošajā uzņēmumā vai sniedzot tiem iespēju mainīt darbu. Pieteikties mācībām pēc individuāla lēmuma varēs ikviena mērķa grupai atbilstoša persona (tās nav konkrētu uzņēmumu pasūtītas mācības, kas vērstas uz konkrētā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību attīstību), tā ir klasificējama kā valsts profesionālās izglītības iestādes nekomerciāla aktivitāte valsts un sabiedrības interešu labā un to finansēšana, t.sk. no ES struktūrfondu līdzekļiem, vērtējama kā nesaimnieciskā darbība.
Atbilstoši augstāk minētajam visa formālā profesionālā izglītība, tostarp profesionālā tālākizglītība, tai skatā modulārās programmas, un profesionālā pilnveide, kas tostarp tiek īstenota pieaugušajiem, ietilpst valsts vispārējā vidējā izglītības sistēmā, kas 6.1.1.5. pasākuma sadarbības partneru- izglītības iestāžu, gan tehnikumu, gan profesionālo vidusskolu, gan profesionālās tālākizglītības centru (2.-4. profesionālās kvalifikācijas līmenis), gan koledžu (3.-5. profesionālās kvalifikācijas līmenis), valsts noteikta funkcija. Turklāt atbilstoši IZM pirmsšķietami veiktajam pieņēmumiem gan tehnikumu, gan profesionālo vidusskolu, gan profesionālās tālākizglītības centru gūtie ieņēmumi par pieaugušo formālās izglītības programmu nodrošināšanu nepārsniedz pat pusi no to izdevumiem, tādējādi tiek secināts, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts vispārējā izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Vienlaikus attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, atlasi kā sadarbības partneri 6.1.1.5.pasākumā paredzēto mācību nodrošināšanai, finansējuma saņēmējs, VIAA veiks individuālu katra potenciālā sadarbības partnera izvērtējumu: pirmkārt, vērtē, vai tas īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un, otrkārt, ja secina, ka projekts saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, vērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.punktā minētajai pazīmei, lai pārliecinātos ka dalība 6.1.1.5.pasākumā un atbalsta saņemšana nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Papildus tam izglītības iestādes mērķa grupas personām sniegs atbalstu karjeras konsultāciju veidā, kā arī pēc nepieciešamības nodrošinās mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanu, iegūto rezultātu analīzi un konsultēšanu piemērotāko mācību izvēlei. Prasmju novērtēšanā kā sadarbības partneris noteiktas izglītības iestādes, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumos Nr. 70 "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos" noteikto, kas paredz, ka tikai akreditētā profesionālās izglītības iestādē var izvērtēt, kādas prasmes un kompetences personai ir, un kādas ir nepieciešams apgūt profesionālās programmas ietvaros atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām. Karjeras konsultāciju nodrošināšana ir viena no izglītības iestādēs veicamām funkcijām izglītības sistēmas ietvaros, kas ir noteikta to darbības nolikumā un paredz pienākumu nodrošināt informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus, attiecīgā darbība nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
Tāpat 6.1.1.5.pasākumā paredzēts arī atbalsts mērķa grupas personu modulārās tālākizglītības programmas laikā nepieciešamās dzīvojamās telpas īrei vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai. Paredzēts, ka persona pati izvēlas un atrod sev nepieciešamo dzīvesvietu un no projekta tad personai tiek kompensētas attiecīgas izmaksas, attiecīgi šis atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Ievērojot augstāk izvērsto skaidrojumu, MK noteikumu projekta 37.punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un sadarbības partneri īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar katru sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā pušu tiesības, pienākumus un atbildību, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā.
6.1.1.5. pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītāji:
- nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits) - 3950; (Rādītājs ietver visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kas saņem Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, vai neformālās izglītības programmas apguvei 6.1.1.5.pasākumā);
- profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits (personu skaits) - 1 609; (Rādītājs ietver personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, un arī visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, ar zemu izglītības līmeni, kas saņem Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu modulārās tālākizglītības programmas apguvei 6.1.1.5.pasākumā);
2) rezultāta rādītāji:
-dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (procenti) - 40%; (Rādītājs ietver nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kuras sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā)
-dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie (procenti) - 80%. (Rādītājs ietver profesionālajā izglītībā iesaistītos izglītojamos, kuri saņēmuši Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās kvalifikācijas ieguvei un sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “Dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā” ir nodarbinātas personas, kuras ir saņēmušas ESF+ atbalstu un kuriem uzlabojusies darba situācija, tostarp viņiem ir uzticēts veikt darbu, kur nepieciešama augstāka kompetence/prasmes/kvalifikācija, vai viņi ir pārcelti darbā, kas saistīts ar lielāku pienākumu apjomu, vai viņi ir saņēmuši paaugstinājumu amatā vai algas pieaugumu, kas pārsniedz gada algu inflācijas līmeni, vai pārgājuši no nestabilas uz stabilu nodarbinātību, piemēram, uz pilnas slodzes darbu u.c., aspektiem, kas ir minēti 6.1.1.5.pasākuma rādītāju pasē. Dati par šādām izmaiņām darba situācijā nav pieejami datu reģistros, ievērojot minēto, datu iegūšana par šī radītāja izpildi primāri balstīsies dalībnieku apsekojumos sešus mēnešus pēc jaunās kvalifikācijas iegūšanas.
Pirms iesaistes projektā plānots pārbaudīt personu atbilstību 6.1.1.5.pasākuma mērķa grupai. Par personas sākotnējo iesaistes brīdi un attiecīgi atbilstības pārbaudes uzsākšana tiek uzsākta, personai pirmreizēji/sākotnēji piesakoties 6.1.1.5.pasākumā pieejamam atbalstam, kas var būt karjeras konsultāciju atbalsts, personas esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana vai pieteikšanās mācību atbalstam. Pēc tam, kad persona būs pieteikusies izvēlētajam atbalstam 6.1.1.5.pasākumā, VIAA saskaņā ar tās noteikto kārtību par datu apstrādi projektā veiks mērķa grupas personas atbilstības pārbaudi (pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods). Personas datu apstrāde, veicot mērķa grupas atbilstības pārbaudi 6.1.1.5.pasākumā, tiks veikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apakšpunktu.
Lai pārbaudītu informāciju par mērķa grupas personas nodarbinātības statusu, VIAA pēc 6.1.1.5.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 41.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudes kritērijiem, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Valsts ieņēmumu dienestu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu nodarbinātībā Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai pārbaudītu informāciju par katras mērķa grupas personas vecumu, dzimumu, VIAA pēc 6.1.1.5.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 41.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas vecumu, dzimumu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai noskaidrotu vai mērķa grupas personai ir piešķirts daudzbērnu ģimenes statuss, VIAA pēc 6.1.1.5.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 41.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Sabiedrības integrācijas fondu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai pārbaudītu vai mērķa grupas personai ir noteikts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss uz pasākuma iesaistes brīdi, VIAA izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu.
Tāpat VIAA iegūs datus no Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās Valsts izglītības informācijas sistēmas attiecībā uz mērķa grupas personu iepriekš iegūto izglītību.
Finansējuma saņēmējs par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam.
Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 6.1.1.5.pasākuma ietvaros šādu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi 6.1.1.5.pasākuma ietvaros sniegt papildu paredzētos atbalsta pasākumus (asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums) mērķa grupas personām ar invaliditāti. Datu apstrāde, veicot mērķa grupas personas novērtēšanu, t.sk. atklājot faktu par mērķa grupas personas invaliditāti, tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.daļas b) apakšpunktā noteikto.
Visi dati par mērķa grupas personām tiks apstrādāti tikai 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas vajadzībām. Dati par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti.
Projektā tiks uzkrāti dati par personu vecumu, dzimumu, līdz šim iegūto izglītības līmeni, deklarēto dzīvesvietu vai faktisko darba vietu, nodarbinātības un daudzbērnu ģimenes statusu, kā arī par 6.1.1.5.pasākumā apgūtajām izglītības programmām, kā arī par papildu saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Tāpat, lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā, izpildi, tiks veikta mērķa grupas, kuri saņēmuši Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, vai neformālās izglītības programmas apguvei 6.1.1.5.pasākumā un ieguvuši kvalifikāciju, aptauja sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu izmaiņas nodarbinātā ieņemamā amatā, darba pienākumos un darba samaksā. Savukārt lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie, izpildi, tiks veikts mērķa grupas, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, izvērtējums sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu vai persona ir nodarbināta/ pašnodarbināta (par to pārliecinoties Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē).
Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks veidota projekta statistika un gatavoti izvērtējumi un pārskati sabiedrības un pieaugušo izglītības organizāciju informēšanai par pieaugušo izglītību Latvijā, kā arī projekta datus (pēc nepieciešamības) apkopotā veidā izmantojot nozares politikas plānošanas vajadzībām. Datus par 6.1.1.5. pasākuma projektā atbalstu saņēmušajiem nodarbinātajiem uzkrāj un apstrādā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
6.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) mācību vajadzību apzināšana un atbilstības darba tirgus prasībām izvērtēšana un Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionu attīstības programmās 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm un prioritātēm mērķorientēta un datos balstīta nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, tostarp ievērojot reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanu pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku un pasūtījumam atbilstošā mācību piedāvājuma veidošanai.
Plānots, ka darbības īstenošanā Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģiona administrācija apzina sava reģiona tautsaimniecības attīstības un ekonomikas transformācijas vajadzības un iesniedz tās izvērtēšanai Ekonomikas ministrijai. Atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas ietvaros iezīmētajam resoru atbildības sadalījumam tiek plānots, ka EM balstoties vienotiem kritērijiem apkopo, izvērtē un sagatavo nozaru darba tirgus prognozes un ikgadējo nozaru tautsaimniecības vajadzībās un nodarbinātības analīzē balstītu pieprasījumu. Pasākuma ietvaros EM sadarbojas ar nozaru ekspertu padomēm, lai sagatavotu nozaru tautsaimniecības vajadzībās un nodarbinātības analīzē balstītu pieprasījumu, iezīmējot darba tirgus pieprasījumam un attiecīgo reģionu tautsaimniecības nozaru attīstībai un ekonomikas pārstrukturēšanai pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un prasmes nozaru un profesiju griezumā un tā nepieciešamo apjomu. Ekonomikas ministrija mācību vajadzību apzināšanu un nozaru vajadzību pasūtījumu veidošanu nodrošinātas pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas.
Savukārt VIAA balstoties uz izveidoto ikgadējo nozaru vajadzību pasūtījumu veic esošā mācību piedāvājuma apkopošanu un analīzi, tostarp izvērtējot arī 8.5.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai" ietvaros izstrādātās modulārās profesionālās izglītības programmas, kā arī izmantojot ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" ietvaros izveidoto digitālo platformu "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" kolīdz tā pieejama un sagatavo atbilstošu mācību piedāvājumu nepieciešamo speciālistu sagatavošanai un pieprasīto prasmju un kompetenču apguvei, ko iesniedz Ekonomikas ministrijas komisijai nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošā mācību piedāvājuma apstiprināšanai.
2) mērķa grupas informēšana un piesaiste dalībai projektā. Atbalstāmās darbības ietvaros plānoti pasākumi mērķa grupas dalībnieku piesaistei (publikācijas, informācija elektroniskajā vidē u.c.). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks veicināta mērķēta sadarbība ar nozarēm, tostarp nozaru popularizēšana, un darba devējiem, tostarp reģionālajā līmenī. Tāpat ir paredzēts stiprināt atbalstāmo plānošanas reģionu un pašvaldību lomu mērķa grupas informēšanā un piesaistē pasākumam, attiecīgi paredzot pašvaldībās speciālistus, kas tostarp informētu personas par konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām, konsultētu par piemērotākām mācībām, tostarp par reģiona attīstības tendencēm, kā arī, ja nepieciešams, palīdzētu personām, īpaši ar zemu izglītības līmeni, piereģistrēties atbalstam, ņemot vērā, ka šai mērķa grupai var būt apgrūtinoša piekļuve datortehnikai vai nav pietiekamas prasmes tās lietošanā.
3) atbalsts karjeras konsultāciju pakalpojumiem, piedāvājot karjeras konsultanta pakalpojumus NVA, karjeras informācijas un konsultāciju nodrošināšanu profesionālās izglītības iestādēs un arī vietējās pašvaldībās. Paredzēts, ka personām vēl pirms mācību uzsākšanas tiek nodrošināts karjeras konsultāciju atbalsts, kas jo īpaši nozīmīgs ir personu vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbināto ar zemu izglītības līmeni iesaistei. Attiecīgi 6.1.1.5.pasākumā paredzēts, ka persona, sev tuvākā un ērtākā vietā, t.i. NVA filiālē, savā pašvaldībā vai izglītības iestādē, varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai iepazītos ar projektā plānotajām mācību iespējām un izveidotu karjeras attīstības plānu. NVA karjeras konsultācijas tiks nodrošinātas, pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas. Karjeras konsultāciju nodrošināšanai pašvaldībās plānots piesaistīt pieaugušo koordinatorus vai citus pieaugušo izglītības speciālistus, kuru apmaksai tiks izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienas vienības izmaksu metodika pašvaldību programmu vadītājiem, kuriem VIAA karjeras atbalsta speciālisti sniegs metodisko atbalstu karjeras konsultāciju nodrošināšanai. VIAA karjeras atbalsta speciālistu (kam paredzēta atlīdzība finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla vienotās likmes ietvaros) uzdevums būs arī izpētīt, apkopot nozarēm atbilstošas prasmju novērtēšanas metodikas un rīkus, kas palīdz mērķa grupas personām izprast savas intereses, mērķus un prasmes, lai veidotu karjeras plānu, t.sk. veikt ārvalstu pieredzes izpēti prasmju novērtēšanas rīku jomā, izvērtēt to atbilstību projekta vajadzībām un adaptēt tos lietošanai projekta ietvaros.
4) mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana, iegūto rezultātu analīze un konsultēšana piemērotāko mācību izvēlei, par pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību (profesionālās izglītības iestādēs pie karjeras konsultantiem vai profesionālo priekšmetu pedagogiem, kā arī, veicot prasmju novērtēšanu, izmantojot digitālus rīkus);
5) atbalsts mācībām un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai lauksaimniecības nozares ( NACE 2. red. A sadaļas 01.1.-01.6. grupa), kūdras ieguves nozares (NACE 2. red. B sadaļas 08.92. klase), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares (NACE 2. red. D sadaļa), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas nozares (NACE 2. red. E sadaļas 36.-38.nodaļa), transporta nozares (NACE 2. red. H sadaļas 49.1.- 49.4. grupa) transformācijai nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju iegūšanai, kas ietver:
- atbalstu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kas personai dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, t.sk. darba vidē balstītu mācību veidā uzņēmumā un pie amata meistara;
- atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;
- atbalstu studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;
- atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;
- atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, kas ietver darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas, kā arī zaļās un digitālās pārejas prasmju apguvi;
- atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai;
6) papildu atbalsta pasākumu īstenošana mērķa grupas personu iesaistei mācībās:
- asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums personai ar invaliditāti;
- atbalsts reģionālajai mobilitātei (transporta izdevumu kompensācija, klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu) modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
- atbalsts personas izvēlētas dzīvojamās telpas īres vai dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijai modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei atbilstoši mācību ilgumam personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
- atbalsts bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam personām, kuras pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
- mērķstipendijas piešķiršana modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
7) informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam attīstība un uzturēšana personu reģistrēšanas, datu uzkrāšanas un analīzes nodrošināšanai projekta ietvaros, nodrošinot pakāpenisku savietojamību vai pāreju uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformas un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) pasākumā izveidoto informācijas sistēmu. Attiecīgi paredzēta 2.3.1.4.i. izveidotās sistēmas tālāka izmantošana 6.1.1.5. pasākuma ietvaros, bet 6.1.1.5.pasākumā plānotās atbalstāmās darbības nedublēs 2.3.1.4.i. investīcijas darbības.
8) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana; Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, tai skaitā, atbalsta sniegšana mērķa grupas personām, kā arī darba tirgus datu analīze un projektu aktivitāšu, tostarp, izglītības pasākumu rezultātu analīze, ko veiks projekta vadības personāls (indikatīvi 16 vadības personāla amata vietas ar 40% noslodzi) un īstenošanas personāls (indikatīvi 14 personāla amata vietas ar 40% noslodzi un viena amata vieta ar 50% noslodzi), kopā – 31 amata vietas.
9) informatīvu, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana 6.1.1.5.pasākuma sadarbības partneriem;
10) informācija par projekta īstenošanu un publicitātes pasākumu īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas nepieciešami, lai atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam nodrošinātu regulas Nr. 2021/241 34. pantā un FM vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktās vizuālās identitātes prasības.
Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai (t.sk., izmantojot darba vidē balstītu mācību pieeju, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti), atbalsts darba spēka mācībām, atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās (saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu), kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai bezdarba riskam pakļauto un no darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 19 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam.
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz VIAA iekšējiem noteikumiem “Nodarbināto individuālās mēnešalgas noteikšanas noteikumi”, kur atrunātas iestādē piemērojamās mēnešalgu grupas un to mēnešalgas atbilstošajai mēnešalgu pakāpei intervāla ietvaros, kas noteikti, ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumus Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumus Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” un attiecīgi IZM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar IZM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 6.1.1.5. pasākuma MK noteikumos (noteikumu projekta 27.1.pakšpunkts), un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 6.1.1.6. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā 6.1.1.5.pasākuma projektam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, uz visu projekta īstenošanas periodu projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanai plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 19 % apmērā (izmaksas ietver atalgojumu, atvaļinājuma pabalstu, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Kvalitatīvai 6.1.1.5.pasākuma projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai VIAA uz visu projekta īstenošanas periodu plāno piesaistīt kopumā 31 darbinieku (no tiem 30 darbiniekus ar noslodzi 40% un vienu darbinieku ar noslodzi 50%):
a) projekta īstenošanas personālam 14 darbiniekus ar 40% noslodzi (1 nodaļas vadītāju, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 8 projekta vadītājus un 4 vecākos ekspertus) un vienu ar 50% noslodzi (komunikācijas speciālistu);
b) projekta vadības personālam 16 darbiniekus ar 40% noslodzi (1 departamenta direktoru, 3 nodaļu vadītājus, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 5 vecākos ekspertus, 4 projekta vadītājus un 2 informācijas tehnoloģiju projekta vadītājus) .
Projekta ieviesējs tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus.
6.1.1.5.pasākuma projekta īstenošanā plānots piemērot pamatā 39.1. amatu apakšsaimes III, IV A līmeni 10. un 11. mēnešalgu grupu, nodaļu vadītājiem 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni 12. mēnešalgu grupa un departamenta direktoram 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu, savukārt informācijas tehnoloģiju projekta vadītājiem 21.5.amatu apakšsaimes IV līmeni, 11. mēnešalgu grupu.
Tiešās attiecināmās personāla izmaksas, ko plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 19 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neietver sadarbības partneru īstenošanas personāla izmaksas.
2) pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
2.1.) finansējuma saņēmēja vadības un īstenošanas personālam:
a) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
b) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
c) transportlīdzekļu nomas un transporta pakalpojumu pirkšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam;
d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
e) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;
f) izmaksas informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumiem;
2.2.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno izglītības iestādēm:
g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
h) modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
i) modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
j) studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
k) profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
l) nodarbinātā profesijas prasībām atbilstošu papildu zināšanu un prasmju apliecinošu dokumentu (sertifikāts, apliecība) ieguves izmaksas, kas nepieciešamas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei, kā, piemēram, C un E kategorijas apliecības ieguves izmaksas profesionālajā kvalifikācijā “Kokvedēja automobiļu vadītājs”;
m) izmaksas, kas saistītas ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos līdzekļus, paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
n) izmaksas, ko nodrošina projektā iesaistītam uzņēmumam par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
o) mērķstipendiju izmaksas modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apuvei. Ik mēnesi piešķiramās mērķstipendijas apmērs personai ir 5 euro dienā, kad apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī;
p) normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā;
r) projekta īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu projekta koordinatoru un grāmatvežu atlīdzības izmaksas, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
2.3.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģiona administrācijām:
s) mācību vajadzību un mācību piedāvājuma apkopošanai, analīzei, atbilstības izvērtēšanai darba tirgus prasībām un mērķorientēta mācību piedāvājuma veidošanai, kā arī izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai
2.4.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno pašvaldībām:
š) pašvaldībām plānotās izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
2.5.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno un piešķir mērķa grupas personām:
t) ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas atbilstoši apmēram, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādi;
u) finanšu atlīdzība bērna pieskatīšanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
ū) finanšu atbalsts ceļa izdevumu segšanai (vieglā transportlīdzekļa ceļa izdevumu segšanai, reģionālās vietējās nozīmes un reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta izmaksu segšanai, vietējā sabiedriskā (vienas apdzīvotas vietas ietvaros) transporta izmaksu segšanai) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
v) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
2.6.) pakalpojumu izmaksas:
z) informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu organizēšanai;
ž) horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ergoterapeitu, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām;
x) informatīvo materiālu sagatavošanai un izdales materiālu karjeras konsultācijām nodrošināšanai;
q) ar semināru, diskusiju un konferenču organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas,
w) informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, attīstībai un uzturēšanai, kā arī mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanai nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei;
y) neformālās izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai);
3) finansējuma saņēmēja netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un novērš dubultā finansējuma risku, kas tostarp attiecināms arī uz personāla izmaksām.
Vienkāršotās izmaksas ir plānots piemērot 15 izmaksu pozīcijām, kas norādītas 2. punkta b), d), g), h), i), j), k), m), n), r), š), u), ū), v) un y) apakšpunktos, savukārt pārējās izmaksu pozīcijas plānotas kā faktiskās izmaksas.
Pasākumā plānotām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla b) transporta pakalpojumu izmaksām, kā arī mērķa grupas personām paredzētā v) finanšu atbalsta ceļa izdevumu segšanai plānots piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai", savukārt finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksām piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai".
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku visām projektā plānotajām mācību izmaksām, kas minētas h), i), j), k) un y) izmaksām, par pamatu plānots izmantot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodika profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu, kā arī modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā īstenošanā darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” ietvaros". Vienlaikus, lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, 6.1.1.5.pasākuma mācību vienas vienības metodikā plānota likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma koeficientu atbilstoši 8.4.1. projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā.
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksām, par pamatu plānots izmantot "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika nodarbinātās personas ar zemu izglītības līmeni profilēšanai un konsultēšanai darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” īstenošanai".
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku š) pašvaldībām plānotās izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai, par pamatu plānots izmantot ""Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikā darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” un 14.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē” 14.1.1.2. pasākuma “Atbalsts NEET jauniešiem” ietvaros" piemēroto/ izmantoto vienas vienības izmaksas standarta likmi par viena mērķa grupas jaunieša iesaisti.
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku m) mērķa grupas personu apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos līdzekļus, paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā, par pamatu plānots izmantot "Fiksēto izmaksu vienas vienības standarta likmes individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” īstenošanai", savukārt, lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku n) projektā iesaistītam uzņēmumam par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, par pamatu plānots izmantot "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” īstenošanai".
Savukārt izmaksu pozīcijai u) finanšu atlīdzība bērna pieskatīšanai un pozīcijai v) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu un pozīcijai s) izmaksas Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģiona administrācijām, tiks izstrādātas jaunas vienas vienības izmaksu metodikas.
Plānots, ka visas vienkāršoto izmaksu metodikas tiks izstrādātas un ar vadošo iestādi saskaņotas līdz 6.1.1.5.pasākuma projekta iesnieguma atlases uzsākšanas brīdim.
Vienlaikus ir paredzēts, ka, ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku vēl kādām no izmaksām, kuras tiek segtas kā faktiskās izmaksas, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku.
6.1.1.5. pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka
1) mācību pasākumos iesaista mērķa grupu, kura vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Eiropas Sociālā fonda plus 4.2.4.2 pasākumā "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” vai 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros.
2) mērķa grupas personu iesaistē tiek ievērots princips, ka:
a) personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni sākotnēji tiek iesaistītas projekta atbalsta darbībās, kas nodrošina darba tirgus prasībām un vajadzībām atbilstošu profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai atzīšanu, attiecīgi sagatavojot reģionu transformācijai nepieciešamo darbaspēku.
b) mērķa grupas persona var iegūt vienu profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, iesaistoties ne vairāk kā divas reizes. Ja mērķa grupas dalībnieks ir pārtraucis dalību modulārās tālākizglītības programmas apguvē, atkārtoti mācību pasākumam mērķa grupas dalībnieks var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas.
c) nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni, kuras ir sekmīgi pabeigušas dalību mācībās, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties mācībās ne agrāk kā mēnesi pēc dalības pabeigšanas dienas;
savukārt, ja dalība mācībās ir pārtraukta, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas;
d) nodarbinātie ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni, primāri tiek iesaistītas projekta atbalsta darbībās, kas nodrošina darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu profesionālo zināšanu un prasmju apguvi vai pilnveidi savā profesijā;
e) nodarbinātie ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni, kuri ir sekmīgi pabeiguši dalību mācībās, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pabeigšanas dienas, savukārt, ja dalība mācībās ir pārtraukta, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dalības pārtraukšanas.
3) mācību līdzmaksājuma nosacījumi:
a) personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātām personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar zemu izglītības līmeni modulārās tālākizglītības programmas apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā;
b) nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, mācību izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā;
c) nodarbinātiem ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni un kuri nepārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, tālākizglītības programmas apguves izmaksas sedz 90 līdz 100 procentu apmērā, bet pārējo mācību apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz 50 līdz 90 procentu apmērā. Plānots, ka lēmumu par konkrētu mācību līdzmaksājuma segšanas procentu mērķa grupas personām un pasākumā īstenoto programmu ietvaros noteiks Ekonomikas ministrijas komisija.
4) papildu pieejamie atbalsta pasākumi un to piešķiršanas nosacījumi:
a) personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, modulārās tālākizglītības programmas apguvei var saņemt papildu atbalstu reģionālajai mobilitātei, kā arī atbalstu ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai, ja apgūst tālākizglītības programmu klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu un ja izglītības iestāde vai prakses vieta atrodas vismaz 40 kilometru attālumā no nodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas.
b) mērķa grupas personas, kuras pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļu un personu ar alternatīvo statusu, apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz septiņiem gadiem, var saņemt arī atbalstu bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai:
- par bērnu līdz trim gadiem atbalstu piešķir atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
- par bērnu no trim līdz septiņiem gadiem, piešķir ja nodarbinātai personai mācības notiek darba dienās pēc septiņiem vakarā vai brīvdienās atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
c) personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss un kuri mācās profesionālās tālākizglītības programmā, ik mēnesi tiek piešķirta mērķstipendija 5 euro apmērā dienā, kad apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī.
5) lai nodrošinātu 6.1.1.5.pasākuma mērķa grupas atbilstības pārbaudi attiecībā uz personas nodarbinātības statusu, finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu. Vienlaikus finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu katras personas vecumu, dzimumu, ar Sabiedrības integrācijas fondu daudzbērnu ģimenes statusa noteikšanai, kā arī izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusa noteikšanai uz personas iesaistes brīdi 6.1.1.5. pasākumā.
6) Lai nodrošinātu demarkāciju starp EM, IZM un LM atbalstāmajām mācību jomām, saskaņojumu 6.1.1.5.pasākumā īstenojamām izglītības programmām sniedz Ekonomikas ministrijas izveidota mācību komisija, kas saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, arī prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, prioritāri apgūstamās prasmes un mācību apjomu, tostarp nosakot arī nodarbināto personu līdzmaksājuma apmēru. Vienlaikus 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka VIAA nodrošina mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu atbilstošo reģionu transformācijas un attīstības prasībām, atbilstoši kam attiecīgi sagatavo EM komisijai priekšlikumu par mācību piedāvājumu un tā nepieciešamo apjomu gada griezumā.
7) finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pēc mācību piedāvājuma apstiprināšanas mērķa grupas personas var iepazīties ar konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām, kas tiks publicēts tīmekļa vietnē https://www.macibaspieaugusajiem.lv/, kā arī tiks ievietotas citos plašsaziņas līdzekļos, piemēram vietējās nozīmes avīzē, izvietojot informāciju izglītības iestādēs u.c. Mērķa grupu informēšanā, uzrunāšanā un iesaistē paredzēts stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, tajā skaitā aktivizējot sadarbību ar pašvaldību koordinatoriem un pieaugušo izglītības speciālistiem, organizējot informatīvus, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumus. Par mācību iespējām tiks informētas arī darba devēju organizācijas (nozaru asociācijas u.tml.) un aicinātas iesaistīties nodarbināto informēšanā un iesaistē. Attiecīgi pēc mācību piedāvājuma izvērtēšanas personas pašas vai ar pašvaldību speciālistu atbalstu varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai izveidotu karjeras attīstības plānu un attiecīgi pēc nepieciešamības mērķa grupas personas tiek novirzītas uz izglītības iestādi personu zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanai, lai identificētu iztrūkstošās zināšanas un prasmes un sasniegtu ieteikumu nepieciešamām mācībām, kas jo īpaši nozīmīgi ir mērķa grupas personām ar zemu izglītības līmeni;
8) izglītības iestādes, īstenojot mācības, ievēro šādus nosacījumus:
a) komplektējot mācību grupas, nodrošina, ka vienā grupā uzņemamo personu skaits ir ne lielāks kā 25;
b) primāri tiek uzņemtas personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni un nodarbinātie, kuri pasākumā iesaistās pirmo reizi;
c) pirms mācību uzsākšanas veic mērķa grupas personu kompetenču novērtējumu, lai nodrošinātu, ka vienā grupā ir personas ar līdzvērtīgu zināšanu un prasmju līmeni;
d) īstenojot modulārās profesionālās tālākizglītības programmas darba vidē balstītu mācību veidā, nodrošina to ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības;
e) īstenojot modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, sagatavo informāciju par mērķstipendijas izlietojumu un iesniedz to Valsts izglītības attīstības aģentūrā.
6.1.1.5.pasākuma projekta īstenošanas uzraudzība plānota vairākos līmeņos:
1. VIAA sadarbībā ar normatīvajos aktos par Eiropas Sociālās fonda plus īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām un kārtībai, veicot vismaz šādas pārbaudes:
-interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai attiecībā uz sadarbības partneriem;
-dubultfinansējuma riska novēršanai;
-mērķu un rādītāju sasniegšanas primāro progresa uzraudzību.
Tāpat VIAA reizi gadā sniegs IZM kā atbildīgajai iestādei progresa ziņojumu par personu mācību rezultātiem, par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem un papildu atbalsta pasākumiem, par rādītāju sasniegtajām vērtībām, kā arī identificētajiem riskiem un to vadību un priekšlikumiem personu mācību atbalsta nodrošināšanai.
Vienlaikus VIAA veic arī regulāru izglītības iestāžu, kas ir mācību nodrošinātāji 6.1.1.5.pasākumā, uzraudzību, pārbaudot mācību norises procesu, kā arī pārbauda, vai netiek pārkāpti sadarbības līgumā un MK noteikumu 19.punktā atrunātie nosacījumi, kas tostarp atrunā programmas īstenošanas kvalitāti, un situācijā, ja izglītības iestādes pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem, sadarbības partnerim (izglītības iestādei) tiek liegta atkārtota iesaiste projektā.
2. IZM kā atbildīgā iestāde veiks 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas uzraudzību, kas izriet no Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktā, tostarp, finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par projekta īstenošanas gaitu izvērtēšanai, sasniegto iznākuma un rezultātu rādītāju izpildes progresa novērtējumam, kā arī projekta ieviešanas problēmu un risku identificēšanai, tostarp konstatēto risku un problēmu novēršanai, projekta īstenošanas nosacījumu pilnveidei, atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un par citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Pēc nepieciešamības sanāksmēs var pieaicināt LM, EM, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un plānošanas reģionu pārstāvjus
6.1.1.5. pasākuma projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
Noteikumu projekts paredz, ka 6.1.1.5.pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 2. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām. Izmaksu attiecināmība no 2024. gada sākuma ir nepieciešama, lai nodrošinātu savlaicīgu mācību atbalsta uzsākšanu 6.1.1.5. pasākumā, attiecīgi 2024.gada pirmajā pusgadā ir nepieciešams veikt sagatavošanās priekšdarbus līdz vienošanās par projekta īstenošanas noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru - veikt mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, veikt mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, nodrošināt atbalsu karjeras konsultanta pakalpojumiem, sniegt finanšu atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai, uzsākt informācijas sistēmas mērķa grupas personu izglītības īstenošanas atbalstam attīstību personu reģistrēšanas un datu uzkrāšanas nodrošināšanai projekta ietvaros, kā arī nodrošināt projekta vadības un īstenošanas personālu.
IZM ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja 6.1.1.5. pasākuma projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nav iespējams attiecināt no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Minētā riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 6.1.1.5. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un kā projekta iesniedzējs ir plānota VIAA, kam ir iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VIAA projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus speciālistus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu.
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Arī šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka noteikumu projekts precīzi nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai projekta īstenošanai tiks piesaistīts kvalificēts projekta vadības un īstenošanas personāls, kā arī VIAA konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Vienlaikus nav attiecināmas jau pabeigtas darbības.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 6.1.1.5. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku.
Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem
6.1.1.5. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.2.4.2.pasākumu “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” un atbalsta pasākumiem darba devējiem savu darbinieku prasmju pilnveidei saskaņā ar konkrētā komersanta tūlītējām vajadzībām, t.i. 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmēju izglītībai" 1.kārta (turpmāk - 4.2.4.1.pasākums), ko īsteno EM.
Ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.2.4.2.pasākumu un 6.1.1.5.pasākumu tiks nodrošināts saturiski savstarpēji papildinošs atbalsts.
ES Atveseļošanas un noturības mehānisma 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) ietvaros tiks uzsākta individuālo mācību kontu pieejas attīstība, prasmju pārvaldības platformas izveide un to aprobācija digitālo prasmju attīstībai, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izveidot savu mācību kontu. Aprobācijas rezultāti, kas tiks iegūti 2026. gada vidū, tiks izmantoti turpmākai 6.1.15. pasākuma atbalsta darbību pārskatīšanai un pilnveidei. Tāpat plānots pakāpeniski pārņemt 2.3.1.4.i. investīcijas labo praksi, mācību kontu pieejas īstenošanu turpinot 6.1.1.5. pasākuma projekta ietvaros, integrējot 2.3.1.4.i. investīcijas laikā izstrādāto IMK platformu un IMK pakalpojumu pieaugušo izglītībai kopumā, sākot ar 2026.gadu, tādējādi paplašinot lietotāju skaitu, mācību iespējas un atbilstošos kvalitātes nodrošināšanas principus.
ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (kas ir LM pārziņā) projektā ir plānots iesaistīt indikatīvi arī 8 870 bezdarba riskam pakļautās personas, cita starpā nodrošinot atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, t.sk. valodu, digitālo prasmju un transportlīdzekļu autovadītāju prasmju apguvei, studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Demarkācija attiecas uz atbalstu profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. LM investīcijas ietvaros šīs programmas bezdarba riskam pakļautajām nodarbinātām personām netiks nodrošinātas. Vienlaikus nodarbinātām personām 3.1.2.5.i. investīcijas projekta ietvaros tiks nodrošināta iespēja iesaistīties atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu izglītības programmu apguvē kādā no ES oficiālajām valodām, tostarp informējot par šo iespēju 6.1.1.5. pasākuma mērķauditoriju. 6.1.1.5.pasākuma mērķa grupai tiks nodrošināta pieeja NVA karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, kā arī iespēja izmantot 3.1.2.5.i. investīcijas ietvaros izstrādātos prasmju novērtēšanas rīkus.
Tāpat tiks nodrošināta atbalsta nepārklāšanās ar EM ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.1.2. specifikā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” 1.1.2.2. pasākumā "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" plānoto atbalstu prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspēju un efektivitāti caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā.
Vienlaikus tiks nodrošināts papildinošs atbalsts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā esošo Taisnīgas parkārtosanās fonda 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.8. pasākumu "Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos", kura ietvaros plānots atbalsts pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu zināšanu un prasmju novērtēšana, paaugstināšana un izmantošana praksē, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, ievērojot Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu un to pašvaldību identificētās vajadzības, tai skaitā par klimatdrošināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamiem energoresursiem, oglekļa dioksīda piesaisti), zaļā publiskā iepirkuma sagatavošanu, zaļo risinājumu piemērošanu infrastruktūras attīstības plānošanā, informācijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta rīku izmantošanu klimatneitrālu risinājumu plānošanā.
Demarkācija VIAA, NVA un EM mācību jomās, piemēram, neformālās izglītības datorzinību DigComp programmās, profesionālo prasmju apguvē u.c mācību programmu un jomu ietvaros tiks nodrošināta atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības padomē pieņemtajiem lēmumiem par konkrētām darbībām demarkācijas noteikšanai EM, IZM un LM atbalstāmajās mācību jomās.
6.1.1.5. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”).
Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 6.1.1.5. pasākumam nav ietekmes.
6.1.1.5. pasākuma investīcijām piemērots 150. intervences kods „Atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.
6.1.1.5. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 6.1.1.5. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” un nodrošinās virzību uz mērķi “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam”, un sekmēs uzdevuma “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)” izpildi;
2) IAP2027 3.mērka "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.3. rīcības virziena "Pieaugušo izglītības attīstība" 3.3.1. uzdevumam "Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu";
3) Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna mērķim ”Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās”, kas paredz mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos.
6.1.1.5.pasākuma īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu minēto plānošanas dokumentu kvantitatīvo mērķu pieaugušo izglītības jomā sasniegšanā – palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54% (NAP2027) un palielināt pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, iesaisti līdz 12% (IAP2027).
6.1.1.5.pasākuma mērķis ir nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā.
Plānotie ieguldījumi veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas.
Pasākuma projekta īstenošanai pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 18 627 560 euro, ko veido Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums – 15 833 426 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 794 134 euro. Projekta iesniegumā iznākuma un rezultāta rādītājus plāno proporcionāli pasākumam pieejamam finansējumam.
6.1.1.5. pasākuma mērķa grupa ir:
a) personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbināti, un kuru deklarētā dzīves vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions;
b) nodarbinātas personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība (gan vispārējā, gan profesionālā) vai vispārējā vidējā izglītība)un kuru deklarētā dzīves vieta vai faktiskā darba vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions;
c) nodarbinātas personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni (iegūta profesionālā kvalifikācija (vismaz trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis vai augstākā izglītība), kā arī nodarbinātas personas vecumā no 30 gadiem, kuru deklarētā dzīves vieta vai faktiskā darba vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskais reģions.
6.1.1.5. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publisko mācību un izglītības pakalpojumu attīstībai, lai radītu vienotu un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstošu darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības pārstrukturizācijai.
Projekta iesniedzējs 6.1.1.5. pasākuma ietvaros plānota Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA) kā tiešās pārvaldes iestāde, kas pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar sadarbības iestādi, kļūst par finansējuma saņēmēju. Ministru kabineta 2023.gada 18. decembra noteikumu Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” 1. un 2. punkts nosaka, ka VIAA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. Tāpat VIAA nolikuma 3.11.apakšpunkts nosaka, ka VIAA funkcijas ir nodrošināt karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistīto institūciju sadarbību un centralizēto informatīvo resursu un metodisko materiālu izstrādi karjeras attīstības atbalsta jautājumos. VIAA īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, attiecīgi negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas.
Attiecīgi kā 6.1.1.5.pasākuma finansējuma saņēmējs VIAA veiks darbības, kas atbilst tā noteiktajām funkcijām un kas nekvalificējas kā saimnieciskā darbība.
Pasākuma projekta ietvaros kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneri plānotas izglītības iestādes, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - NVA) Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģiona administrācijas un pašvaldības.
EM kā sadarbības partneris izvēlēta, lai nodrošinātu mācību vajadzību apzināšanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām mērķorientēta un datos balstīta ikgadēja nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, kas ietilpst tās kompetencē un uzdevumos atbilstoši Ministru kabineta2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”. EM nolikuma 5.7.7.apakšpunkts nosaka, ka EM izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Ievērojot minēto secināms, ka EM 4.2.4.2.pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
NVA kā sadarbības partneris izvēlēta, lai 6.1.1.5. pasākuma mērķa grupai nodrošinātu karjeras konsultāciju pakalpojumus, kas ir tās funkcija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikuma 1.punkts un 4.7.apakšpunkts nosaka, ka NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveido informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. Ievērojot minēto secināms, ka NVA 6.1.1.5.pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona pašvaldības kā sadarbības parteri izvēlētas, lai 6.1.1.5.pasākumā nodrošinātu mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, jo īpaši personu vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti un arī nodarbināto ar zemu izglītības līmeni uzrunāšanā, kā arī, lai sniegtu atbalstu karjeras konsultāciju pakalpojumiem, kas palīdzētu sekmēt personu iesaisti 6.1.1.5.pasākumā pieejamos izglītības pasākumos. Minētie pienākumi pašvaldībām paredzēti atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam, kas nosaka, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Kā vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām Pašvaldību likums nosaka gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību, kas tostarp ietver arī atbalstu karjeras pakalpojumiem. Tā kā pašvaldības 6.1.1.5.pasākumā ietvaros veiks tikai tādus pienākumus, kas ir atbilstoši to noteiktajām funkcijām, secināms ka to veicamās darbības nekvalificējas kā saimnieciska darbība un nav nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Savukārt izglītības iestādes par sadarbības partneri izvēlētas, lai mērķa grupas personām nodrošinātu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmu, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvi.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 17. punktu pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Pieaugušie atbilstoši Izglītības likuma 7. pantā noteiktajam ir viena no izglītības mērķgrupām un var iesaistīties kādā no Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteiktajiem astoņiem izglītības līmeņiem (noteikti Izglītības likuma 8.1 panta 1. pantā), kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju, ja tas, piemēram, nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū. Formālās izglītības programmu (tajā skaitā profesionālās tālākizglītības programmu, tostarp modulāro programmu un profesionālās pilnveides programmas) īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti. Atbilstoši profesionālās izglītības likuma 30. pantā noteiktajam pieaugušo formālās izglītības ietvaros izglītības iestādei jābūt akreditētai un tās piedāvātajai profesionālās tālākizglītības programmai vai profesionālās pilnveides programmai ir jābūt licencētai atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam un kārtībai, kādu nosaka Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr.618 ”Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”.
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, lai izglītības iestāde saņemtu licenci programmas īstenošanai, Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē ne tikai izglītības iestādes iesniegto izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām, bet arī izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu un nozaru ekspertu atzinumu par izglītības programmas (izņemot profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) atbilstību darba tirgus prasībām, tādējādi valstij veicot uzraudzību, tiek nodrošināts, ka īstenotās programmas atbilst valsts noteiktajiem izglītības standartiem un pieaugušie pēc programmu apguves saņem valsts atzītu iegūto izglītību apliecinošu dokumentu.
Projektā atbalstāmās mācību jomas un programmas noteiks Ekonomikas ministrijas izveidota komisija un tad jebkura atbilstoša iestāde varēs pieteikties kā mācību pakalpojuma sniedzējs, attiecīgi tiks sagatavots iestāžu saraksts ar jau konkrētām mācību programmām gada griezumā. Turklāt pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku un būs atkarīgas no piedāvātās izglītības programmas veida un ilguma.
Turklāt 6.1.1.5. pasākumā finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri īstenos atbalsta pasākumus pieaugušo izglītībā, kas nebūs vērsti vai orientēti uz konkrētu uzņēmumu darbības vajadzībām un to konkurētspējas stiprināšanu (komercdarbības atbalsta sniegšanas izpratnē), bet paredz atbalstu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona personu izglītības pasākumiem profesionālās kompetences pilnveidei vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei ar mērķi nodrošināt indivīdam iespēju pielāgoties ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, saglabājot to noturību darba tirgū esošajā uzņēmumā vai sniedzot tiem iespēju mainīt darbu. Pieteikties mācībām pēc individuāla lēmuma varēs ikviena mērķa grupai atbilstoša persona (tās nav konkrētu uzņēmumu pasūtītas mācības, kas vērstas uz konkrētā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību attīstību), tā ir klasificējama kā valsts profesionālās izglītības iestādes nekomerciāla aktivitāte valsts un sabiedrības interešu labā un to finansēšana, t.sk. no ES struktūrfondu līdzekļiem, vērtējama kā nesaimnieciskā darbība.
Atbilstoši augstāk minētajam visa formālā profesionālā izglītība, tostarp profesionālā tālākizglītība, tai skatā modulārās programmas, un profesionālā pilnveide, kas tostarp tiek īstenota pieaugušajiem, ietilpst valsts vispārējā vidējā izglītības sistēmā, kas 6.1.1.5. pasākuma sadarbības partneru- izglītības iestāžu, gan tehnikumu, gan profesionālo vidusskolu, gan profesionālās tālākizglītības centru (2.-4. profesionālās kvalifikācijas līmenis), gan koledžu (3.-5. profesionālās kvalifikācijas līmenis), valsts noteikta funkcija. Turklāt atbilstoši IZM pirmsšķietami veiktajam pieņēmumiem gan tehnikumu, gan profesionālo vidusskolu, gan profesionālās tālākizglītības centru gūtie ieņēmumi par pieaugušo formālās izglītības programmu nodrošināšanu nepārsniedz pat pusi no to izdevumiem, tādējādi tiek secināts, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts vispārējā izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Vienlaikus attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, atlasi kā sadarbības partneri 6.1.1.5.pasākumā paredzēto mācību nodrošināšanai, finansējuma saņēmējs, VIAA veiks individuālu katra potenciālā sadarbības partnera izvērtējumu: pirmkārt, vērtē, vai tas īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un, otrkārt, ja secina, ka projekts saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, vērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.punktā minētajai pazīmei, lai pārliecinātos ka dalība 6.1.1.5.pasākumā un atbalsta saņemšana nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Papildus tam izglītības iestādes mērķa grupas personām sniegs atbalstu karjeras konsultāciju veidā, kā arī pēc nepieciešamības nodrošinās mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanu, iegūto rezultātu analīzi un konsultēšanu piemērotāko mācību izvēlei. Prasmju novērtēšanā kā sadarbības partneris noteiktas izglītības iestādes, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumos Nr. 70 "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos" noteikto, kas paredz, ka tikai akreditētā profesionālās izglītības iestādē var izvērtēt, kādas prasmes un kompetences personai ir, un kādas ir nepieciešams apgūt profesionālās programmas ietvaros atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām. Karjeras konsultāciju nodrošināšana ir viena no izglītības iestādēs veicamām funkcijām izglītības sistēmas ietvaros, kas ir noteikta to darbības nolikumā un paredz pienākumu nodrošināt informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus, attiecīgā darbība nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
Tāpat 6.1.1.5.pasākumā paredzēts arī atbalsts mērķa grupas personu modulārās tālākizglītības programmas laikā nepieciešamās dzīvojamās telpas īrei vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai. Paredzēts, ka persona pati izvēlas un atrod sev nepieciešamo dzīvesvietu un no projekta tad personai tiek kompensētas attiecīgas izmaksas, attiecīgi šis atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Ievērojot augstāk izvērsto skaidrojumu, MK noteikumu projekta 37.punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un sadarbības partneri īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar katru sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā pušu tiesības, pienākumus un atbildību, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā.
6.1.1.5. pasākuma ietvaros līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītāji:
- nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits) - 3950; (Rādītājs ietver visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kas saņem Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, vai neformālās izglītības programmas apguvei 6.1.1.5.pasākumā);
- profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits (personu skaits) - 1 609; (Rādītājs ietver personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, un arī visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, ar zemu izglītības līmeni, kas saņem Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu modulārās tālākizglītības programmas apguvei 6.1.1.5.pasākumā);
2) rezultāta rādītāji:
-dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (procenti) - 40%; (Rādītājs ietver nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kuras sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā)
-dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie (procenti) - 80%. (Rādītājs ietver profesionālajā izglītībā iesaistītos izglītojamos, kuri saņēmuši Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās kvalifikācijas ieguvei un sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti).
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “Dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā” ir nodarbinātas personas, kuras ir saņēmušas ESF+ atbalstu un kuriem uzlabojusies darba situācija, tostarp viņiem ir uzticēts veikt darbu, kur nepieciešama augstāka kompetence/prasmes/kvalifikācija, vai viņi ir pārcelti darbā, kas saistīts ar lielāku pienākumu apjomu, vai viņi ir saņēmuši paaugstinājumu amatā vai algas pieaugumu, kas pārsniedz gada algu inflācijas līmeni, vai pārgājuši no nestabilas uz stabilu nodarbinātību, piemēram, uz pilnas slodzes darbu u.c., aspektiem, kas ir minēti 6.1.1.5.pasākuma rādītāju pasē. Dati par šādām izmaiņām darba situācijā nav pieejami datu reģistros, ievērojot minēto, datu iegūšana par šī radītāja izpildi primāri balstīsies dalībnieku apsekojumos sešus mēnešus pēc jaunās kvalifikācijas iegūšanas.
Pirms iesaistes projektā plānots pārbaudīt personu atbilstību 6.1.1.5.pasākuma mērķa grupai. Par personas sākotnējo iesaistes brīdi un attiecīgi atbilstības pārbaudes uzsākšana tiek uzsākta, personai pirmreizēji/sākotnēji piesakoties 6.1.1.5.pasākumā pieejamam atbalstam, kas var būt karjeras konsultāciju atbalsts, personas esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana vai pieteikšanās mācību atbalstam. Pēc tam, kad persona būs pieteikusies izvēlētajam atbalstam 6.1.1.5.pasākumā, VIAA saskaņā ar tās noteikto kārtību par datu apstrādi projektā veiks mērķa grupas personas atbilstības pārbaudi (pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods). Personas datu apstrāde, veicot mērķa grupas atbilstības pārbaudi 6.1.1.5.pasākumā, tiks veikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apakšpunktu.
Lai pārbaudītu informāciju par mērķa grupas personas nodarbinātības statusu, VIAA pēc 6.1.1.5.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 41.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudes kritērijiem, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Valsts ieņēmumu dienestu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu nodarbinātībā Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai pārbaudītu informāciju par katras mērķa grupas personas vecumu, dzimumu, VIAA pēc 6.1.1.5.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 41.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas vecumu, dzimumu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai noskaidrotu vai mērķa grupas personai ir piešķirts daudzbērnu ģimenes statuss, VIAA pēc 6.1.1.5.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 41.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Sabiedrības integrācijas fondu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai pārbaudītu vai mērķa grupas personai ir noteikts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss uz pasākuma iesaistes brīdi, VIAA izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu.
Tāpat VIAA iegūs datus no Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās Valsts izglītības informācijas sistēmas attiecībā uz mērķa grupas personu iepriekš iegūto izglītību.
Finansējuma saņēmējs par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam.
Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 6.1.1.5.pasākuma ietvaros šādu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi 6.1.1.5.pasākuma ietvaros sniegt papildu paredzētos atbalsta pasākumus (asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums) mērķa grupas personām ar invaliditāti. Datu apstrāde, veicot mērķa grupas personas novērtēšanu, t.sk. atklājot faktu par mērķa grupas personas invaliditāti, tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.daļas b) apakšpunktā noteikto.
Visi dati par mērķa grupas personām tiks apstrādāti tikai 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas vajadzībām. Dati par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti.
Projektā tiks uzkrāti dati par personu vecumu, dzimumu, līdz šim iegūto izglītības līmeni, deklarēto dzīvesvietu vai faktisko darba vietu, nodarbinātības un daudzbērnu ģimenes statusu, kā arī par 6.1.1.5.pasākumā apgūtajām izglītības programmām, kā arī par papildu saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Tāpat, lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā, izpildi, tiks veikta mērķa grupas, kuri saņēmuši Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, vai neformālās izglītības programmas apguvei 6.1.1.5.pasākumā un ieguvuši kvalifikāciju, aptauja sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu izmaiņas nodarbinātā ieņemamā amatā, darba pienākumos un darba samaksā. Savukārt lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie, izpildi, tiks veikts mērķa grupas, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, izvērtējums sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu vai persona ir nodarbināta/ pašnodarbināta (par to pārliecinoties Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē).
Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks veidota projekta statistika un gatavoti izvērtējumi un pārskati sabiedrības un pieaugušo izglītības organizāciju informēšanai par pieaugušo izglītību Latvijā, kā arī projekta datus (pēc nepieciešamības) apkopotā veidā izmantojot nozares politikas plānošanas vajadzībām. Datus par 6.1.1.5. pasākuma projektā atbalstu saņēmušajiem nodarbinātajiem uzkrāj un apstrādā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā.
6.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) mācību vajadzību apzināšana un atbilstības darba tirgus prasībām izvērtēšana un Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionu attīstības programmās 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm un prioritātēm mērķorientēta un datos balstīta nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, tostarp ievērojot reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanu pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku un pasūtījumam atbilstošā mācību piedāvājuma veidošanai.
Plānots, ka darbības īstenošanā Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģiona administrācija apzina sava reģiona tautsaimniecības attīstības un ekonomikas transformācijas vajadzības un iesniedz tās izvērtēšanai Ekonomikas ministrijai. Atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas ietvaros iezīmētajam resoru atbildības sadalījumam tiek plānots, ka EM balstoties vienotiem kritērijiem apkopo, izvērtē un sagatavo nozaru darba tirgus prognozes un ikgadējo nozaru tautsaimniecības vajadzībās un nodarbinātības analīzē balstītu pieprasījumu. Pasākuma ietvaros EM sadarbojas ar nozaru ekspertu padomēm, lai sagatavotu nozaru tautsaimniecības vajadzībās un nodarbinātības analīzē balstītu pieprasījumu, iezīmējot darba tirgus pieprasījumam un attiecīgo reģionu tautsaimniecības nozaru attīstībai un ekonomikas pārstrukturēšanai pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un prasmes nozaru un profesiju griezumā un tā nepieciešamo apjomu. Ekonomikas ministrija mācību vajadzību apzināšanu un nozaru vajadzību pasūtījumu veidošanu nodrošinātas pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas.
Savukārt VIAA balstoties uz izveidoto ikgadējo nozaru vajadzību pasūtījumu veic esošā mācību piedāvājuma apkopošanu un analīzi, tostarp izvērtējot arī 8.5.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai" ietvaros izstrādātās modulārās profesionālās izglītības programmas, kā arī izmantojot ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" ietvaros izveidoto digitālo platformu "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" kolīdz tā pieejama un sagatavo atbilstošu mācību piedāvājumu nepieciešamo speciālistu sagatavošanai un pieprasīto prasmju un kompetenču apguvei, ko iesniedz Ekonomikas ministrijas komisijai nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošā mācību piedāvājuma apstiprināšanai.
2) mērķa grupas informēšana un piesaiste dalībai projektā. Atbalstāmās darbības ietvaros plānoti pasākumi mērķa grupas dalībnieku piesaistei (publikācijas, informācija elektroniskajā vidē u.c.). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks veicināta mērķēta sadarbība ar nozarēm, tostarp nozaru popularizēšana, un darba devējiem, tostarp reģionālajā līmenī. Tāpat ir paredzēts stiprināt atbalstāmo plānošanas reģionu un pašvaldību lomu mērķa grupas informēšanā un piesaistē pasākumam, attiecīgi paredzot pašvaldībās speciālistus, kas tostarp informētu personas par konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām, konsultētu par piemērotākām mācībām, tostarp par reģiona attīstības tendencēm, kā arī, ja nepieciešams, palīdzētu personām, īpaši ar zemu izglītības līmeni, piereģistrēties atbalstam, ņemot vērā, ka šai mērķa grupai var būt apgrūtinoša piekļuve datortehnikai vai nav pietiekamas prasmes tās lietošanā.
3) atbalsts karjeras konsultāciju pakalpojumiem, piedāvājot karjeras konsultanta pakalpojumus NVA, karjeras informācijas un konsultāciju nodrošināšanu profesionālās izglītības iestādēs un arī vietējās pašvaldībās. Paredzēts, ka personām vēl pirms mācību uzsākšanas tiek nodrošināts karjeras konsultāciju atbalsts, kas jo īpaši nozīmīgs ir personu vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbināto ar zemu izglītības līmeni iesaistei. Attiecīgi 6.1.1.5.pasākumā paredzēts, ka persona, sev tuvākā un ērtākā vietā, t.i. NVA filiālē, savā pašvaldībā vai izglītības iestādē, varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai iepazītos ar projektā plānotajām mācību iespējām un izveidotu karjeras attīstības plānu. NVA karjeras konsultācijas tiks nodrošinātas, pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas. Karjeras konsultāciju nodrošināšanai pašvaldībās plānots piesaistīt pieaugušo koordinatorus vai citus pieaugušo izglītības speciālistus, kuru apmaksai tiks izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienas vienības izmaksu metodika pašvaldību programmu vadītājiem, kuriem VIAA karjeras atbalsta speciālisti sniegs metodisko atbalstu karjeras konsultāciju nodrošināšanai. VIAA karjeras atbalsta speciālistu (kam paredzēta atlīdzība finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla vienotās likmes ietvaros) uzdevums būs arī izpētīt, apkopot nozarēm atbilstošas prasmju novērtēšanas metodikas un rīkus, kas palīdz mērķa grupas personām izprast savas intereses, mērķus un prasmes, lai veidotu karjeras plānu, t.sk. veikt ārvalstu pieredzes izpēti prasmju novērtēšanas rīku jomā, izvērtēt to atbilstību projekta vajadzībām un adaptēt tos lietošanai projekta ietvaros.
4) mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana, iegūto rezultātu analīze un konsultēšana piemērotāko mācību izvēlei, par pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību (profesionālās izglītības iestādēs pie karjeras konsultantiem vai profesionālo priekšmetu pedagogiem, kā arī, veicot prasmju novērtēšanu, izmantojot digitālus rīkus);
5) atbalsts mācībām un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai lauksaimniecības nozares ( NACE 2. red. A sadaļas 01.1.-01.6. grupa), kūdras ieguves nozares (NACE 2. red. B sadaļas 08.92. klase), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares (NACE 2. red. D sadaļa), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas nozares (NACE 2. red. E sadaļas 36.-38.nodaļa), transporta nozares (NACE 2. red. H sadaļas 49.1.- 49.4. grupa) transformācijai nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju iegūšanai, kas ietver:
- atbalstu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kas personai dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, t.sk. darba vidē balstītu mācību veidā uzņēmumā un pie amata meistara;
- atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;
- atbalstu studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;
- atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;
- atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, kas ietver darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas, kā arī zaļās un digitālās pārejas prasmju apguvi;
- atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai;
6) papildu atbalsta pasākumu īstenošana mērķa grupas personu iesaistei mācībās:
- asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums personai ar invaliditāti;
- atbalsts reģionālajai mobilitātei (transporta izdevumu kompensācija, klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu) modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
- atbalsts personas izvēlētas dzīvojamās telpas īres vai dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijai modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei atbilstoši mācību ilgumam personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
- atbalsts bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam personām, kuras pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
- mērķstipendijas piešķiršana modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;
7) informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam attīstība un uzturēšana personu reģistrēšanas, datu uzkrāšanas un analīzes nodrošināšanai projekta ietvaros, nodrošinot pakāpenisku savietojamību vai pāreju uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformas un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) pasākumā izveidoto informācijas sistēmu. Attiecīgi paredzēta 2.3.1.4.i. izveidotās sistēmas tālāka izmantošana 6.1.1.5. pasākuma ietvaros, bet 6.1.1.5.pasākumā plānotās atbalstāmās darbības nedublēs 2.3.1.4.i. investīcijas darbības.
8) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana; Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, tai skaitā, atbalsta sniegšana mērķa grupas personām, kā arī darba tirgus datu analīze un projektu aktivitāšu, tostarp, izglītības pasākumu rezultātu analīze, ko veiks projekta vadības personāls (indikatīvi 16 vadības personāla amata vietas ar 40% noslodzi) un īstenošanas personāls (indikatīvi 14 personāla amata vietas ar 40% noslodzi un viena amata vieta ar 50% noslodzi), kopā – 31 amata vietas.
9) informatīvu, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana 6.1.1.5.pasākuma sadarbības partneriem;
10) informācija par projekta īstenošanu un publicitātes pasākumu īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas nepieciešami, lai atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam nodrošinātu regulas Nr. 2021/241 34. pantā un FM vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktās vizuālās identitātes prasības.
Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai (t.sk., izmantojot darba vidē balstītu mācību pieeju, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti), atbalsts darba spēka mācībām, atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās (saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu), kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai bezdarba riskam pakļauto un no darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām.
Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 19 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam.
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz VIAA iekšējiem noteikumiem “Nodarbināto individuālās mēnešalgas noteikšanas noteikumi”, kur atrunātas iestādē piemērojamās mēnešalgu grupas un to mēnešalgas atbilstošajai mēnešalgu pakāpei intervāla ietvaros, kas noteikti, ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumus Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumus Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” un attiecīgi IZM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar IZM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 6.1.1.5. pasākuma MK noteikumos (noteikumu projekta 27.1.pakšpunkts), un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 6.1.1.6. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā 6.1.1.5.pasākuma projektam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, uz visu projekta īstenošanas periodu projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanai plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 19 % apmērā (izmaksas ietver atalgojumu, atvaļinājuma pabalstu, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Kvalitatīvai 6.1.1.5.pasākuma projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai VIAA uz visu projekta īstenošanas periodu plāno piesaistīt kopumā 31 darbinieku (no tiem 30 darbiniekus ar noslodzi 40% un vienu darbinieku ar noslodzi 50%):
a) projekta īstenošanas personālam 14 darbiniekus ar 40% noslodzi (1 nodaļas vadītāju, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 8 projekta vadītājus un 4 vecākos ekspertus) un vienu ar 50% noslodzi (komunikācijas speciālistu);
b) projekta vadības personālam 16 darbiniekus ar 40% noslodzi (1 departamenta direktoru, 3 nodaļu vadītājus, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 5 vecākos ekspertus, 4 projekta vadītājus un 2 informācijas tehnoloģiju projekta vadītājus) .
Projekta ieviesējs tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus.
6.1.1.5.pasākuma projekta īstenošanā plānots piemērot pamatā 39.1. amatu apakšsaimes III, IV A līmeni 10. un 11. mēnešalgu grupu, nodaļu vadītājiem 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni 12. mēnešalgu grupa un departamenta direktoram 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu, savukārt informācijas tehnoloģiju projekta vadītājiem 21.5.amatu apakšsaimes IV līmeni, 11. mēnešalgu grupu.
Tiešās attiecināmās personāla izmaksas, ko plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 19 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neietver sadarbības partneru īstenošanas personāla izmaksas.
2) pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
2.1.) finansējuma saņēmēja vadības un īstenošanas personālam:
a) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
b) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
c) transportlīdzekļu nomas un transporta pakalpojumu pirkšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam;
d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
e) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;
f) izmaksas informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumiem;
2.2.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno izglītības iestādēm:
g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
h) modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
i) modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
j) studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
k) profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
l) nodarbinātā profesijas prasībām atbilstošu papildu zināšanu un prasmju apliecinošu dokumentu (sertifikāts, apliecība) ieguves izmaksas, kas nepieciešamas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei, kā, piemēram, C un E kategorijas apliecības ieguves izmaksas profesionālajā kvalifikācijā “Kokvedēja automobiļu vadītājs”;
m) izmaksas, kas saistītas ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos līdzekļus, paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
n) izmaksas, ko nodrošina projektā iesaistītam uzņēmumam par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
o) mērķstipendiju izmaksas modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apuvei. Ik mēnesi piešķiramās mērķstipendijas apmērs personai ir 5 euro dienā, kad apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī;
p) normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā;
r) projekta īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu projekta koordinatoru un grāmatvežu atlīdzības izmaksas, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
2.3.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģiona administrācijām:
s) mācību vajadzību un mācību piedāvājuma apkopošanai, analīzei, atbilstības izvērtēšanai darba tirgus prasībām un mērķorientēta mācību piedāvājuma veidošanai, kā arī izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai
2.4.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno pašvaldībām:
š) pašvaldībām plānotās izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
2.5.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno un piešķir mērķa grupas personām:
t) ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas atbilstoši apmēram, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādi;
u) finanšu atlīdzība bērna pieskatīšanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
ū) finanšu atbalsts ceļa izdevumu segšanai (vieglā transportlīdzekļa ceļa izdevumu segšanai, reģionālās vietējās nozīmes un reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta izmaksu segšanai, vietējā sabiedriskā (vienas apdzīvotas vietas ietvaros) transporta izmaksu segšanai) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
v) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
2.6.) pakalpojumu izmaksas:
z) informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu organizēšanai;
ž) horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ergoterapeitu, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām;
x) informatīvo materiālu sagatavošanai un izdales materiālu karjeras konsultācijām nodrošināšanai;
q) ar semināru, diskusiju un konferenču organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas,
w) informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, attīstībai un uzturēšanai, kā arī mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanai nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei;
y) neformālās izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai);
3) finansējuma saņēmēja netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un novērš dubultā finansējuma risku, kas tostarp attiecināms arī uz personāla izmaksām.
Vienkāršotās izmaksas ir plānots piemērot 15 izmaksu pozīcijām, kas norādītas 2. punkta b), d), g), h), i), j), k), m), n), r), š), u), ū), v) un y) apakšpunktos, savukārt pārējās izmaksu pozīcijas plānotas kā faktiskās izmaksas.
Pasākumā plānotām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla b) transporta pakalpojumu izmaksām, kā arī mērķa grupas personām paredzētā v) finanšu atbalsta ceļa izdevumu segšanai plānots piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai", savukārt finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksām piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai".
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku visām projektā plānotajām mācību izmaksām, kas minētas h), i), j), k) un y) izmaksām, par pamatu plānots izmantot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodika profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu, kā arī modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā īstenošanā darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” ietvaros". Vienlaikus, lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, 6.1.1.5.pasākuma mācību vienas vienības metodikā plānota likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma koeficientu atbilstoši 8.4.1. projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā.
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksām, par pamatu plānots izmantot "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika nodarbinātās personas ar zemu izglītības līmeni profilēšanai un konsultēšanai darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” īstenošanai".
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku š) pašvaldībām plānotās izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai, par pamatu plānots izmantot ""Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikā darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” un 14.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē” 14.1.1.2. pasākuma “Atbalsts NEET jauniešiem” ietvaros" piemēroto/ izmantoto vienas vienības izmaksas standarta likmi par viena mērķa grupas jaunieša iesaisti.
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku m) mērķa grupas personu apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos līdzekļus, paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā, par pamatu plānots izmantot "Fiksēto izmaksu vienas vienības standarta likmes individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” īstenošanai", savukārt, lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku n) projektā iesaistītam uzņēmumam par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, par pamatu plānots izmantot "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” īstenošanai".
Savukārt izmaksu pozīcijai u) finanšu atlīdzība bērna pieskatīšanai un pozīcijai v) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu un pozīcijai s) izmaksas Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģiona administrācijām, tiks izstrādātas jaunas vienas vienības izmaksu metodikas.
Plānots, ka visas vienkāršoto izmaksu metodikas tiks izstrādātas un ar vadošo iestādi saskaņotas līdz 6.1.1.5.pasākuma projekta iesnieguma atlases uzsākšanas brīdim.
Vienlaikus ir paredzēts, ka, ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku vēl kādām no izmaksām, kuras tiek segtas kā faktiskās izmaksas, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku.
6.1.1.5. pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka
1) mācību pasākumos iesaista mērķa grupu, kura vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Eiropas Sociālā fonda plus 4.2.4.2 pasākumā "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” vai 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros.
2) mērķa grupas personu iesaistē tiek ievērots princips, ka:
a) personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni sākotnēji tiek iesaistītas projekta atbalsta darbībās, kas nodrošina darba tirgus prasībām un vajadzībām atbilstošu profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai atzīšanu, attiecīgi sagatavojot reģionu transformācijai nepieciešamo darbaspēku.
b) mērķa grupas persona var iegūt vienu profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, iesaistoties ne vairāk kā divas reizes. Ja mērķa grupas dalībnieks ir pārtraucis dalību modulārās tālākizglītības programmas apguvē, atkārtoti mācību pasākumam mērķa grupas dalībnieks var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas.
c) nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni, kuras ir sekmīgi pabeigušas dalību mācībās, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties mācībās ne agrāk kā mēnesi pēc dalības pabeigšanas dienas;
savukārt, ja dalība mācībās ir pārtraukta, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas;
d) nodarbinātie ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni, primāri tiek iesaistītas projekta atbalsta darbībās, kas nodrošina darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu profesionālo zināšanu un prasmju apguvi vai pilnveidi savā profesijā;
e) nodarbinātie ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni, kuri ir sekmīgi pabeiguši dalību mācībās, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pabeigšanas dienas, savukārt, ja dalība mācībās ir pārtraukta, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dalības pārtraukšanas.
3) mācību līdzmaksājuma nosacījumi:
a) personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātām personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot) ar zemu izglītības līmeni modulārās tālākizglītības programmas apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā;
b) nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, mācību izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā;
c) nodarbinātiem ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni un kuri nepārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, tālākizglītības programmas apguves izmaksas sedz 90 līdz 100 procentu apmērā, bet pārējo mācību apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz 50 līdz 90 procentu apmērā. Plānots, ka lēmumu par konkrētu mācību līdzmaksājuma segšanas procentu mērķa grupas personām un pasākumā īstenoto programmu ietvaros noteiks Ekonomikas ministrijas komisija.
4) papildu pieejamie atbalsta pasākumi un to piešķiršanas nosacījumi:
a) personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, modulārās tālākizglītības programmas apguvei var saņemt papildu atbalstu reģionālajai mobilitātei, kā arī atbalstu ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai, ja apgūst tālākizglītības programmu klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu un ja izglītības iestāde vai prakses vieta atrodas vismaz 40 kilometru attālumā no nodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas.
b) mērķa grupas personas, kuras pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļu un personu ar alternatīvo statusu, apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz septiņiem gadiem, var saņemt arī atbalstu bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai:
- par bērnu līdz trim gadiem atbalstu piešķir atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
- par bērnu no trim līdz septiņiem gadiem, piešķir ja nodarbinātai personai mācības notiek darba dienās pēc septiņiem vakarā vai brīvdienās atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
c) personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss un kuri mācās profesionālās tālākizglītības programmā, ik mēnesi tiek piešķirta mērķstipendija 5 euro apmērā dienā, kad apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī.
5) lai nodrošinātu 6.1.1.5.pasākuma mērķa grupas atbilstības pārbaudi attiecībā uz personas nodarbinātības statusu, finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu. Vienlaikus finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu katras personas vecumu, dzimumu, ar Sabiedrības integrācijas fondu daudzbērnu ģimenes statusa noteikšanai, kā arī izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusa noteikšanai uz personas iesaistes brīdi 6.1.1.5. pasākumā.
6) Lai nodrošinātu demarkāciju starp EM, IZM un LM atbalstāmajām mācību jomām, saskaņojumu 6.1.1.5.pasākumā īstenojamām izglītības programmām sniedz Ekonomikas ministrijas izveidota mācību komisija, kas saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, arī prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, prioritāri apgūstamās prasmes un mācību apjomu, tostarp nosakot arī nodarbināto personu līdzmaksājuma apmēru. Vienlaikus 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka VIAA nodrošina mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu atbilstošo reģionu transformācijas un attīstības prasībām, atbilstoši kam attiecīgi sagatavo EM komisijai priekšlikumu par mācību piedāvājumu un tā nepieciešamo apjomu gada griezumā.
7) finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pēc mācību piedāvājuma apstiprināšanas mērķa grupas personas var iepazīties ar konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām, kas tiks publicēts tīmekļa vietnē https://www.macibaspieaugusajiem.lv/, kā arī tiks ievietotas citos plašsaziņas līdzekļos, piemēram vietējās nozīmes avīzē, izvietojot informāciju izglītības iestādēs u.c. Mērķa grupu informēšanā, uzrunāšanā un iesaistē paredzēts stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, tajā skaitā aktivizējot sadarbību ar pašvaldību koordinatoriem un pieaugušo izglītības speciālistiem, organizējot informatīvus, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumus. Par mācību iespējām tiks informētas arī darba devēju organizācijas (nozaru asociācijas u.tml.) un aicinātas iesaistīties nodarbināto informēšanā un iesaistē. Attiecīgi pēc mācību piedāvājuma izvērtēšanas personas pašas vai ar pašvaldību speciālistu atbalstu varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai izveidotu karjeras attīstības plānu un attiecīgi pēc nepieciešamības mērķa grupas personas tiek novirzītas uz izglītības iestādi personu zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanai, lai identificētu iztrūkstošās zināšanas un prasmes un sasniegtu ieteikumu nepieciešamām mācībām, kas jo īpaši nozīmīgi ir mērķa grupas personām ar zemu izglītības līmeni;
8) izglītības iestādes, īstenojot mācības, ievēro šādus nosacījumus:
a) komplektējot mācību grupas, nodrošina, ka vienā grupā uzņemamo personu skaits ir ne lielāks kā 25;
b) primāri tiek uzņemtas personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni un nodarbinātie, kuri pasākumā iesaistās pirmo reizi;
c) pirms mācību uzsākšanas veic mērķa grupas personu kompetenču novērtējumu, lai nodrošinātu, ka vienā grupā ir personas ar līdzvērtīgu zināšanu un prasmju līmeni;
d) īstenojot modulārās profesionālās tālākizglītības programmas darba vidē balstītu mācību veidā, nodrošina to ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības;
e) īstenojot modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, sagatavo informāciju par mērķstipendijas izlietojumu un iesniedz to Valsts izglītības attīstības aģentūrā.
6.1.1.5.pasākuma projekta īstenošanas uzraudzība plānota vairākos līmeņos:
1. VIAA sadarbībā ar normatīvajos aktos par Eiropas Sociālās fonda plus īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām un kārtībai, veicot vismaz šādas pārbaudes:
-interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai attiecībā uz sadarbības partneriem;
-dubultfinansējuma riska novēršanai;
-mērķu un rādītāju sasniegšanas primāro progresa uzraudzību.
Tāpat VIAA reizi gadā sniegs IZM kā atbildīgajai iestādei progresa ziņojumu par personu mācību rezultātiem, par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem un papildu atbalsta pasākumiem, par rādītāju sasniegtajām vērtībām, kā arī identificētajiem riskiem un to vadību un priekšlikumiem personu mācību atbalsta nodrošināšanai.
Vienlaikus VIAA veic arī regulāru izglītības iestāžu, kas ir mācību nodrošinātāji 6.1.1.5.pasākumā, uzraudzību, pārbaudot mācību norises procesu, kā arī pārbauda, vai netiek pārkāpti sadarbības līgumā un MK noteikumu 19.punktā atrunātie nosacījumi, kas tostarp atrunā programmas īstenošanas kvalitāti, un situācijā, ja izglītības iestādes pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem, sadarbības partnerim (izglītības iestādei) tiek liegta atkārtota iesaiste projektā.
2. IZM kā atbildīgā iestāde veiks 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas uzraudzību, kas izriet no Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktā, tostarp, finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par projekta īstenošanas gaitu izvērtēšanai, sasniegto iznākuma un rezultātu rādītāju izpildes progresa novērtējumam, kā arī projekta ieviešanas problēmu un risku identificēšanai, tostarp konstatēto risku un problēmu novēršanai, projekta īstenošanas nosacījumu pilnveidei, atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un par citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Pēc nepieciešamības sanāksmēs var pieaicināt LM, EM, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un plānošanas reģionu pārstāvjus
6.1.1.5. pasākuma projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
Noteikumu projekts paredz, ka 6.1.1.5.pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 2. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām. Izmaksu attiecināmība no 2024. gada sākuma ir nepieciešama, lai nodrošinātu savlaicīgu mācību atbalsta uzsākšanu 6.1.1.5. pasākumā, attiecīgi 2024.gada pirmajā pusgadā ir nepieciešams veikt sagatavošanās priekšdarbus līdz vienošanās par projekta īstenošanas noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru - veikt mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, veikt mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, nodrošināt atbalsu karjeras konsultanta pakalpojumiem, sniegt finanšu atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai, uzsākt informācijas sistēmas mērķa grupas personu izglītības īstenošanas atbalstam attīstību personu reģistrēšanas un datu uzkrāšanas nodrošināšanai projekta ietvaros, kā arī nodrošināt projekta vadības un īstenošanas personālu.
IZM ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja 6.1.1.5. pasākuma projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nav iespējams attiecināt no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Minētā riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 6.1.1.5. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un kā projekta iesniedzējs ir plānota VIAA, kam ir iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VIAA projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus speciālistus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu.
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Arī šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka noteikumu projekts precīzi nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai projekta īstenošanai tiks piesaistīts kvalificēts projekta vadības un īstenošanas personāls, kā arī VIAA konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Vienlaikus nav attiecināmas jau pabeigtas darbības.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 6.1.1.5. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku.
Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem
6.1.1.5. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.2.4.2.pasākumu “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” un atbalsta pasākumiem darba devējiem savu darbinieku prasmju pilnveidei saskaņā ar konkrētā komersanta tūlītējām vajadzībām, t.i. 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmēju izglītībai" 1.kārta (turpmāk - 4.2.4.1.pasākums), ko īsteno EM.
Ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.2.4.2.pasākumu un 6.1.1.5.pasākumu tiks nodrošināts saturiski savstarpēji papildinošs atbalsts.
ES Atveseļošanas un noturības mehānisma 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) ietvaros tiks uzsākta individuālo mācību kontu pieejas attīstība, prasmju pārvaldības platformas izveide un to aprobācija digitālo prasmju attīstībai, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izveidot savu mācību kontu. Aprobācijas rezultāti, kas tiks iegūti 2026. gada vidū, tiks izmantoti turpmākai 6.1.15. pasākuma atbalsta darbību pārskatīšanai un pilnveidei. Tāpat plānots pakāpeniski pārņemt 2.3.1.4.i. investīcijas labo praksi, mācību kontu pieejas īstenošanu turpinot 6.1.1.5. pasākuma projekta ietvaros, integrējot 2.3.1.4.i. investīcijas laikā izstrādāto IMK platformu un IMK pakalpojumu pieaugušo izglītībai kopumā, sākot ar 2026.gadu, tādējādi paplašinot lietotāju skaitu, mācību iespējas un atbilstošos kvalitātes nodrošināšanas principus.
ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (kas ir LM pārziņā) projektā ir plānots iesaistīt indikatīvi arī 8 870 bezdarba riskam pakļautās personas, cita starpā nodrošinot atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, t.sk. valodu, digitālo prasmju un transportlīdzekļu autovadītāju prasmju apguvei, studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Demarkācija attiecas uz atbalstu profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. LM investīcijas ietvaros šīs programmas bezdarba riskam pakļautajām nodarbinātām personām netiks nodrošinātas. Vienlaikus nodarbinātām personām 3.1.2.5.i. investīcijas projekta ietvaros tiks nodrošināta iespēja iesaistīties atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu izglītības programmu apguvē kādā no ES oficiālajām valodām, tostarp informējot par šo iespēju 6.1.1.5. pasākuma mērķauditoriju. 6.1.1.5.pasākuma mērķa grupai tiks nodrošināta pieeja NVA karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, kā arī iespēja izmantot 3.1.2.5.i. investīcijas ietvaros izstrādātos prasmju novērtēšanas rīkus.
Tāpat tiks nodrošināta atbalsta nepārklāšanās ar EM ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.1.2. specifikā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” 1.1.2.2. pasākumā "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" plānoto atbalstu prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspēju un efektivitāti caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā.
Vienlaikus tiks nodrošināts papildinošs atbalsts ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbildībā esošo Taisnīgas parkārtosanās fonda 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.8. pasākumu "Pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos", kura ietvaros plānots atbalsts pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu zināšanu un prasmju novērtēšana, paaugstināšana un izmantošana praksē, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, ievērojot Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu un to pašvaldību identificētās vajadzības, tai skaitā par klimatdrošināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamiem energoresursiem, oglekļa dioksīda piesaisti), zaļā publiskā iepirkuma sagatavošanu, zaļo risinājumu piemērošanu infrastruktūras attīstības plānošanā, informācijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta rīku izmantošanu klimatneitrālu risinājumu plānošanā.
Demarkācija VIAA, NVA un EM mācību jomās, piemēram, neformālās izglītības datorzinību DigComp programmās, profesionālo prasmju apguvē u.c mācību programmu un jomu ietvaros tiks nodrošināta atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības padomē pieņemtajiem lēmumiem par konkrētām darbībām demarkācijas noteikšanai EM, IZM un LM atbalstāmajās mācību jomās.
6.1.1.5. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”).
Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 6.1.1.5. pasākumam nav ietekmes.
6.1.1.5. pasākuma investīcijām piemērots 150. intervences kods „Atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Plānojot 6.1.1.5.pasākuma īstenošanu ir veikta izmaksu ieguvumu analīze, t.sk. novērtējot, vai attiecīgos politikas rezultātus (IAP2027 rezultāta rādītāju izmaiņas) ir iespējams sasniegt, neveicot Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas. Izvērsta informācija par veikto ieguvumu analīzi pieejama anotācijas pielikuma failā "6.1.1.5.pasākuma izmaksu ieguvumu analīze, kas pieejama sadaļā "Papildu dokumenti".
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
6.1.1.5. pasākuma projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā ka izglītības nozares investīciju projektiem, kuros plānotais iznākums ir izglītojamo snieguma paaugstināšana un mācību procesa plānošanas, organizēšanas, īstenošanas uzlabošana nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā.
Vienlaikus 6.1.1.5. pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana, tostarp novērtējot, vai attiecīgos politikas rezultātus (NAP2027 un IAP2027 izvirzītie mērķi un rādītāji) ir iespējams sasniegt, neveicot Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas. Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīciju veikšana plānotajā apjomā ir lietderīga, 6.1.1.5.pasākuma kopējais plānotais finansējums 19,9 milj. euro, ko veido Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 16,9milj. euro un VB – 2,9milj. euro tuvāko sešu gadu periodā nodrošinās ieguldījumu IAP2027 rezultāta rādītāja "pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars 12%" sasniegšanā un kopumā sekmēs pieaugušo izglītības attīstību Latvijā. Ja investīcijas pieaugušo izglītības pieejamības nodrošināšanā netiek veiktas pietiekamā apjomā un savlaicīgi, tad ievērojami samazinās iespējas efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem nodarbinātiem un to noturība darba tirgū, attiecīgi palielinās risks zaudēt darbu.
Palielinot cilvēkkapitāla jeb nodarbināto produktivitāti, uzņēmumi palielina savu saražoto pievienoto vērtību, kas pozitīvi ietekmē iekšzemes kopproduktu un valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
6.1.1.5.pasākumā atbilstoši plānotajam mācību rezultāta rādītājam jaunu kvalifikāciju iegūs 5559 personas, kā arī tiek aplēsts, ka 1200 no šīm personām pirms mācību uzsākšanas nebūs nodarbinātas, bet pēc mācību pabeigšanas vismaz 80% no šīm personām spēs iesaistīties darba tirgū.
Pēc veiktajām aplēsēm par pasākuma investīcijas ekonomisko ietekmi secināts, ka uzņēmumu radītās pievienotās vērtības pieaugums būs vidēji 3583 euro uz vienu Projekta mācībās iesaistīto nodarbināto gadā. Proporcionāli mācības pabeigušo skaitam, līdz 2030.gadam, uzņēmumu pievienotā vērtība pa gadiem, pieaugs šādā apjomā: 2026.gadā par 2 milj.euro, 2027.gadā – 6 milj.euro, 2028.gadā – 10 milj.euro, 2029.gadā – 13,9 milj.euro gadā. Sākot no 2030.gada un turpmāk kopējais pieaugums ik gadu ir 19,9 milj.euro gadā.
Ekonomiskā ietekme aprēķināta pēc dažādiem scenārijiem: 1) aprēķināts atlīdzības pieaugums par vidējo tarifa likmi[1], kas ir par 1 profesiju pamatgrupu augstāka par pirms mācībām esošo, 2) aprēķināta mikro/mazo uzņēmumu (uzņēmumu lieluma grupā ar darbinieku skaitu no 0-9) radītā pievienotā vērtība[2], kas koriģēta atskaitot “zaudētos” ienākumus strādājot esošā profesiju pamatgrupā, 3) atbilstoši Projektā paredzētajam atbalstam tikai noteiktu nozaru transformācijai nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju iegūšanai aprēķināts šo nozaru uzņēmumu radītās pievienotās vērtības[3] uz vienu nodarbināto[4] pieaugums, pieņemot, ka tas, pēc mācību pabeigšanas, paaugstināsies par 1%.
Aplēses par to, cik lielam Projektā plānotajam mācības pabeigušo skaitam piemērot katru no scenārijiem, veiktas, ņemot vērā SAM 8.4.1. projekta pieredzi un uzkrāto datu analīzi par mācību ietekmi uz nodarbinātību gadu pēc mācību pabeigšanas, aprēķinot mācību dalībnieku īpatsvaru pēc to norādītā ietekmes veida uz nodarbinātību.
[1] https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2023gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram
[2] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sbs_sc_ovw__custom_9459599/default/table?lang=en
[3] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKR/IKR020/table/tableViewLayout1/
[4] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLA/NBL040/table/tableViewLayout1/
Vienlaikus 6.1.1.5. pasākuma līmenī ir veikta investīcijas lietderīguma novērtēšana, tostarp novērtējot, vai attiecīgos politikas rezultātus (NAP2027 un IAP2027 izvirzītie mērķi un rādītāji) ir iespējams sasniegt, neveicot Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas. Novērtējuma rezultātā ir secināts, ka investīciju veikšana plānotajā apjomā ir lietderīga, 6.1.1.5.pasākuma kopējais plānotais finansējums 19,9 milj. euro, ko veido Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums – 16,9milj. euro un VB – 2,9milj. euro tuvāko sešu gadu periodā nodrošinās ieguldījumu IAP2027 rezultāta rādītāja "pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars 12%" sasniegšanā un kopumā sekmēs pieaugušo izglītības attīstību Latvijā. Ja investīcijas pieaugušo izglītības pieejamības nodrošināšanā netiek veiktas pietiekamā apjomā un savlaicīgi, tad ievērojami samazinās iespējas efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem nodarbinātiem un to noturība darba tirgū, attiecīgi palielinās risks zaudēt darbu.
Palielinot cilvēkkapitāla jeb nodarbināto produktivitāti, uzņēmumi palielina savu saražoto pievienoto vērtību, kas pozitīvi ietekmē iekšzemes kopproduktu un valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
6.1.1.5.pasākumā atbilstoši plānotajam mācību rezultāta rādītājam jaunu kvalifikāciju iegūs 5559 personas, kā arī tiek aplēsts, ka 1200 no šīm personām pirms mācību uzsākšanas nebūs nodarbinātas, bet pēc mācību pabeigšanas vismaz 80% no šīm personām spēs iesaistīties darba tirgū.
Pēc veiktajām aplēsēm par pasākuma investīcijas ekonomisko ietekmi secināts, ka uzņēmumu radītās pievienotās vērtības pieaugums būs vidēji 3583 euro uz vienu Projekta mācībās iesaistīto nodarbināto gadā. Proporcionāli mācības pabeigušo skaitam, līdz 2030.gadam, uzņēmumu pievienotā vērtība pa gadiem, pieaugs šādā apjomā: 2026.gadā par 2 milj.euro, 2027.gadā – 6 milj.euro, 2028.gadā – 10 milj.euro, 2029.gadā – 13,9 milj.euro gadā. Sākot no 2030.gada un turpmāk kopējais pieaugums ik gadu ir 19,9 milj.euro gadā.
Ekonomiskā ietekme aprēķināta pēc dažādiem scenārijiem: 1) aprēķināts atlīdzības pieaugums par vidējo tarifa likmi[1], kas ir par 1 profesiju pamatgrupu augstāka par pirms mācībām esošo, 2) aprēķināta mikro/mazo uzņēmumu (uzņēmumu lieluma grupā ar darbinieku skaitu no 0-9) radītā pievienotā vērtība[2], kas koriģēta atskaitot “zaudētos” ienākumus strādājot esošā profesiju pamatgrupā, 3) atbilstoši Projektā paredzētajam atbalstam tikai noteiktu nozaru transformācijai nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju iegūšanai aprēķināts šo nozaru uzņēmumu radītās pievienotās vērtības[3] uz vienu nodarbināto[4] pieaugums, pieņemot, ka tas, pēc mācību pabeigšanas, paaugstināsies par 1%.
Aplēses par to, cik lielam Projektā plānotajam mācības pabeigušo skaitam piemērot katru no scenārijiem, veiktas, ņemot vērā SAM 8.4.1. projekta pieredzi un uzkrāto datu analīzi par mācību ietekmi uz nodarbinātību gadu pēc mācību pabeigšanas, aprēķinot mācību dalībnieku īpatsvaru pēc to norādītā ietekmes veida uz nodarbinātību.
[1] https://www.vid.gov.lv/lv/informacija-par-darba-vietam-2023gada-atbilstosi-profesiju-klasifikatoram
[2] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sbs_sc_ovw__custom_9459599/default/table?lang=en
[3] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKR/IKR020/table/tableViewLayout1/
[4] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLA/NBL040/table/tableViewLayout1/
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona personas vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātas personas no 17gadu vecumu, prioritāri atbalstu sniedzot nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība)
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā īstenoto darbību rezultātā atbalsts plānots personu prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai,lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā tādējādi paaugstinot konkurētspēju darba tirgū, kas kopumā pozitīvi ietekmēs nodarbināto dzīves kvalitāti un noturību darba tirgū.
Juridiskās personas
- IZM, EM, CFLA, VIAA, NVA, izglītības iestādes, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona plānošanas reģioni un pašvaldības
Ietekmes apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija 6.1.1.5.pasākumā pildīs atbildīgās iestādes un VIAA pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas. VIAA sadarbībā ar citām institūcijām īstenos projektu, kura ietvaros tiks sniegts atbalsts personām, paredzot iespēju apgūt mainīgajiem darba tirgus apstākļiem un reģionu attīstības tendencēm aktuālu zināšanas un prasmes, tādējādi sekmējot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un kopumā paaugstinot to konkurētspēju darba tirgū, kas kopumā pozitīvi ietekmēs attiecīgo reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un noturību darba tirgū. VIAA ir Izglītības un zinātnes ministrijas tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, nodrošina valsts un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. VIAA ir ievērojama pieredze ES struktūrfondu projektu administrēšanā, uzraudzībā, kontrolē un 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairāku projektu ieviešanā. ESF darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros VIAA veiksmīgi īstenoja ES struktūrfondu projektus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
6.1.1.5.pasākuma ietvaros plānoto atbalstāmo darbību ieviešana sniegs pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā – personas saņems atbalstu darba tirgū aktuālo prasmju un zināšanu apguvei, nodrošinot, ka attiecīgo reģionu darba devējiem ir pieejams kvalificētāks darbaspēks. Pasākuma ietvaros plānotās darbības ir vērstas uz personu prasmju pilnveidi, uzlabojot darba spēka kvalitāti, efektivitāti un produktivitāti, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā un nodrošinot iedzīvotāju noturību darba tirgū, kā arī ietekmējot šādu IAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanu:pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, īpatsvars 12%.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieviešot projektu paredzēta mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošana un atbilstības izvērtēšana darba tirgus prasībām, tostarp arī sadarbībā ar nozares organizācijām, lai nodrošinātu konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu atbilstoši darba tirgus prasībām, cita starpā risinot jautājumus, kas saistās ar attiecīgās nozares speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
6.1.1.5.pasākuma ieviešana atstās pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, jo personas apgūs darba tirgū pieprasītas profesijas un prasmes, tādējādi palielinot šo personu darba produktivitāti, konkurētspēju, kā arī mazinot bezdarba iestāšanās risku, jo īpaši personu ar zemu izglītības līmeni vidū.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 761 333
0
2 839 413
0
2 823 480
2 823 480
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 761 333
0
2 839 413
0
2 823 480
2 823 480
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
2 072 157
0
3 340 486
0
3 321 742
3 321 742
2.1. valsts pamatbudžets
0
2 072 157
0
3 340 486
0
3 321 742
3 321 742
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-310 824
0
-501 073
0
-498 262
-498 262
3.1. valsts pamatbudžets
0
-310 824
0
-501 073
0
-498 262
-498 262
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-310 824
-501 073
-498 262
-498 262
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
6.1.1.5. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 19 937 020 euro, ko veido Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums – 16 946 467 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 990 553 euro.
Pasākuma projekta īstenošanai pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 18 627 560 euro, ko veido Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums – 15 833 426 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 794 134 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (TPF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projektu plānots indikatīvi ieviest no 2024. gada I ceturkšņa līdz 2029. gada IV ceturksnim (projekta īstenošanas laiks indikatīvi 6 gadi).
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 072 157 euro (t.sk. TPF 1 761 333 euro, VB 310 824 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 340 486 euro (t.sk. TPF 2 839 413 euro, VB 501 073 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 321 742 euro (t.sk. TPF 2 823 480 euro, VB 498 262 euro);
2027. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 321 742 euro (t.sk. TPF 2 823 480 euro, VB 498 262 euro).
2028. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 321 741 euro (t.sk. TPF 2 823 480 euro, VB 498 261 euro).
2029. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 249 692 euro (t.sk. TPF 2 762 240 euro, VB 487 452 euro).
Pasākuma projekta īstenošanai pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 18 627 560 euro, ko veido Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums – 15 833 426 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 794 134 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (TPF un VB) līdzekļi 100 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Projektu plānots indikatīvi ieviest no 2024. gada I ceturkšņa līdz 2029. gada IV ceturksnim (projekta īstenošanas laiks indikatīvi 6 gadi).
Indikatīvi tiek plānots šāds finansējuma apjoma izlietojums:
2024. gadā tiek plānots finansējums gadā 2 072 157 euro (t.sk. TPF 1 761 333 euro, VB 310 824 euro);
2025. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 340 486 euro (t.sk. TPF 2 839 413 euro, VB 501 073 euro);
2026. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 321 742 euro (t.sk. TPF 2 823 480 euro, VB 498 262 euro);
2027. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 321 742 euro (t.sk. TPF 2 823 480 euro, VB 498 262 euro).
2028. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 321 741 euro (t.sk. TPF 2 823 480 euro, VB 498 261 euro).
2029. gadā tiek plānots finansējums gadā 3 249 692 euro (t.sk. TPF 2 762 240 euro, VB 487 452 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums pasākuma īstenošanai tiks piesaistīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Ar MK protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2024. gadā (indikatīvi periodam no 02.01.2024. līdz 30.04.2024.) līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 6.1.1.5 pasākuma projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu segšanai Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā 6.1.1.5.. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 49 500 euro apmērā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 2. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām.
Lai nodrošinātu savlaicīgu mācību atbalsta uzsākšanu 6.1.1.5. pasākumā, 2024.gada pirmajā pusgadā ir nepieciešams veikt sagatavošanās darbus līdz vienošanās par projekta īstenošanas noslēgšanu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru.
No 2024. gad2 2.janvāra plānoto finansējumu 49 500 euro veido:
1) projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (02.01.2024. - 30.04.2024.) 1 darbinieks ar 40% noslodzi (1 nodaļas vadītājs) indikatīvi 6500 euro un projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (02.01.2024.-30.04.2024.) 5 darbinieki ar 40% noslodzi (departamenta direktors, 3 nodaļu vadītāji, 1 nodaļas vadītāja vietnieks) indikatīvi 33 500 euro; 2) telpu nomas maksas, komunālo maksājumu, telpu uzkopšanas izmaksu sadalījums, telekomunikācijas pakalpojumi atbilstoši projektu īstenošanā un administrēšanā iesaistīto darbinieku plānoto slodžu skaitam izmaksas, indikatīvi 9500 euro.
Potenciālais finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par finansējuma izlietošanu atbilstoši MK noteikumu projektā plānotajam mērķim.
Ar MK protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2024. gadā (indikatīvi periodam no 02.01.2024. līdz 30.04.2024.) līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 6.1.1.5 pasākuma projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu attiecināmo izmaksu segšanai Valsts izglītības attīstības aģentūrai kā 6.1.1.5.. pasākuma plānotajam finansējuma saņēmējam līdz 49 500 euro apmērā nodrošina no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noteikumu projektā ir paredzēts, ka finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 2. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām.
Lai nodrošinātu savlaicīgu mācību atbalsta uzsākšanu 6.1.1.5. pasākumā, 2024.gada pirmajā pusgadā ir nepieciešams veikt sagatavošanās darbus līdz vienošanās par projekta īstenošanas noslēgšanu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru.
No 2024. gad2 2.janvāra plānoto finansējumu 49 500 euro veido:
1) projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (02.01.2024. - 30.04.2024.) 1 darbinieks ar 40% noslodzi (1 nodaļas vadītājs) indikatīvi 6500 euro un projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (02.01.2024.-30.04.2024.) 5 darbinieki ar 40% noslodzi (departamenta direktors, 3 nodaļu vadītāji, 1 nodaļas vadītāja vietnieks) indikatīvi 33 500 euro; 2) telpu nomas maksas, komunālo maksājumu, telpu uzkopšanas izmaksu sadalījums, telekomunikācijas pakalpojumi atbilstoši projektu īstenošanā un administrēšanā iesaistīto darbinieku plānoto slodžu skaitam izmaksas, indikatīvi 9500 euro.
Potenciālais finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par finansējuma izlietošanu atbilstoši MK noteikumu projektā plānotajam mērķim.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
MK noteikumu projekta 57.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
MK noteikumu projketa 57.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
55. panta 1. punkts
MK noteikumu projekta 27.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta1. punkta c)apakšpunkts
MK noteikumu projekta 33.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61.pants
MK noteikumu projekta 56.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I pielikums
MK noteikumu projekta 52.6 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības attīstības aģentūraNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ikviens sabiedrības loceklis un interesents tiks aicināts izteikt savu viedokli par 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas nosacījumiem.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde, Valsts izglītības attīstības aģentūra kā 6.1.1.5. pasākuma finansējuma saņēmējs.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta tai skaitā NAP2027 indikatora "palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54%" sasniegšana.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionu pāreja uz klimatneitralitāti kā arī pielāgošanās ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
4.2.4.2. pasākuma projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Turklāt pasākumā piedāvātās mācību programmas būs vienlīdz pieejamas visām mērķa grupas personām, tostarp tiks nodrošinātas papildinošas darbības/atbalsta pasākumi, kā piemēram, asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums personai ar invaliditāti, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas nodarbinātiem ar funkcionāliem traucējumiem, būs nepieciešams nodrošināt cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstamus informācijas formātus (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija), kā arī būs jānodrošina, ka pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot apmeklētājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādām vispārīgajām HP VINPI darbībām, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
un arī specifiskajām HP VINPI darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, mediju kampaņu saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī darbībām, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, kā piemēram, tiks nodrošināts, ka pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot apmeklētājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādām vispārīgajām HP VINPI darbībām, piemēram:
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
un arī specifiskajām HP VINPI darbībām, kas veicina dzimumu līdztiesību, piemēram, mediju kampaņu saturā tiks integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības un citu iemeslu dēļ, kā arī darbībām, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, kā piemēram, tiks nodrošināts, ka pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot apmeklētājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
6.1.1.5. pasākuma projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu. Turklāt pasākumā piedāvātās mācību programmas būs vienlīdz pieejamas visiām mērķa grupas personām, neatkarīgi no dzimuma.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādai vispārīgajai HP VINPI darbībai, piemēram: projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī nodarbinātiem, kas atbilst mērķa grupai) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, komandējumos.
Projektā plānots nodrošināt atbilstību vismaz šādai vispārīgajai HP VINPI darbībai, piemēram: projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem; sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī nodarbinātiem, kas atbilst mērķa grupai) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros, komandējumos.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot projektu tiks iespēju robežās nodrošināts, ka sievietēm un vīriešiem (projekta vadības un īstenošanas personālam, kā arī mācību dalībniekiem) tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas, tostarp nodrošinot dalību mācību pasākumos, semināros u.c. tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti; īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti (ja attiecināms).
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
6.1.1.5.pasākuma tiks īstenots un projektā iesaistīto mērķa grupas peronu datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām. Personu datu apstrāde, veicot mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi 6.1.1.5.pasākuma mērķa grupai, tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apkšpunktu.
Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums.
Pamatojoties uz MK noteikumu projekta 41.punktā paredzētiem mērķa grupas atbilstības pārbaudes kritērijiem, 6.1.1.5. pasākuma projektā plānots uzkrāt datus par noteikumu projekta 7.punktā minētām personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātām personām, tostarp pašnodarbinātām personām, kuras sasniegušas vismaz 17 gadu vecumu, nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 prasības un iesniegtu tos Eiropas Komisijai. Pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods.
Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 6.1.1.5.pasākuma ietvaros šādu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi 6.1.1.5.pasākuma ietvaros sniegt papildu paredzētos atbalsta pasākumus (asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums) mērķa grupas personām ar invaliditāti. Datu apstrāde veicot mērķa grupas personas novērtēšanu, t.sk. atklājot faktu par mērķa grupas personas invaliditāti, apstrāde tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.daļas b) apakšpunktā noteikto.
Visi dati par mērķa grupas personām tiks apstrādāti tikai 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas vajadzībām. Dati par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti.
Finansējuma saņēmējs par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam.
Atbilstoši minētās regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām tiks ievēroti personas datu apstrādes principi un datu apstrādes likumīgums.
Pamatojoties uz MK noteikumu projekta 41.punktā paredzētiem mērķa grupas atbilstības pārbaudes kritērijiem, 6.1.1.5. pasākuma projektā plānots uzkrāt datus par noteikumu projekta 7.punktā minētām personām vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātām personām, tostarp pašnodarbinātām personām, kuras sasniegušas vismaz 17 gadu vecumu, nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 prasības un iesniegtu tos Eiropas Komisijai. Pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods.
Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 6.1.1.5.pasākuma ietvaros šādu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi 6.1.1.5.pasākuma ietvaros sniegt papildu paredzētos atbalsta pasākumus (asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums) mērķa grupas personām ar invaliditāti. Datu apstrāde veicot mērķa grupas personas novērtēšanu, t.sk. atklājot faktu par mērķa grupas personas invaliditāti, apstrāde tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.daļas b) apakšpunktā noteikto.
Visi dati par mērķa grupas personām tiks apstrādāti tikai 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas vajadzībām. Dati par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti.
Finansējuma saņēmējs par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
6.1.1.5. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.
Noteikumu projektā ir paredzētas izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā energoterapeitu, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām, kā arī darba vietas personai ar invaliditāti pielāgošanas izmaksas.
Tāpat ir paredzēts uzkrāt datus par šādu horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem:
- bērnu uzraudzības pakalpojumu saņēmušo personu, kas piedalās mācībās, skaits (ID_VINPI_07);
- specifiskus atbalsta pakalpojumus (ergoterapeita, surdotulka, mentora, specializētā transporta pakalpojumi, atbalsta personas) saņēmušo personu ar - invaliditāti skaits (ID_VINPI_08);
Lai veicinātu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ieviešanu, projektā plāno darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Pielikumi
