Anotācija

1. Līdzšinējā darbā konstatēts, ka speciālistiem joprojām ir nepietiekamas prasmes vardarbības atpazīšanai un problēmas izpratnes veicināšanai, ko ietekmē gan speciālista individuālās īpašības, gan prasme palīdzēt. Lai rīcība vardarbības ģimenē gadījumu risināšanā būtu standartizēta, nevis atkarīga no iesaistīto speciālistu individuālām īpašībām, izpratnes vai prasmes palīdzēt, nepieciešams palielināt speciālistu zināšanu līmeni un apmācīto speciālistu skaitu. Tādējādi tiktu nodrošināta gan vienādas izpratnes veicināšana, gan apmācīto speciālistu pieejamība visā Latvijas teritorijā.
Uzsākot 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošanu, secināts, ka esošā finansējuma ietvaros nav iespējams nodrošināt pietiekamu atbalsta pasākumu un instrumentu izstrādes un ieviešanas kvalitāti, tostarp nepieciešama plašāka atbalsta pasākumu un instrumentu aprobācija:
1) vardarbības mazināšanā nozīmīga loma ir speciālistu prasmei atpazīt vardarbības riskus, lai sniegtu piemērotu atbalstu no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām. Minētā īstenošanai 4.3.6.4. pasākumā plānots ieviest vairākus atbalsta instrumentus speciālistu prasmju pilnveidei, izpratnes veicināšanai un jaunu vai pilnveidotu atbalsta instrumentu ieviešanai. Taču esošais finansējums nav pietiekams, lai jauno vai pilnveidoto atbalsta instrumentu augstas kvalitātes nolūkā nodrošinātu pietiekamu iesaistīto speciālistu aptveri (skaitu un reģionālo pārklājumu) un pietiekamu jauno vai pilnveidoto atbalsta instrumentu aprobāciju, tostarp ieviešot:
- metodiku speciālistiem darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem (ietverot arī ģimenes funkcionalitātes novērtēšanu),
- sociālās rehabilitācijas programmu vardarbību veikušām pilngadīgām personām,
- terapijas metodi darbam ar no vardarbības cietušiem bērniem un terapijas metodi darbam ar vardarbību veikušiem bērniem;
2) šobrīd pakalpojumu sniedzēju piedāvāto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušajām vai vardarbību veikušām personām kvalitāte un pieejamība atšķiras, radot sadrumstalotu atbalsta sistēmu, kas ne vienmēr atbilst klientu vajadzībām. Tāpēc 4.3.6.4. pasākuma projektā ir paredzēts veikt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu novērtējumu un izstrādāt to kvalitātes kritērijus. Taču, ierobežotā finansējuma dēļ, minētā īstenošanā nav paredzēts ietvert starptautiskās pieredzes izpēti un rekomendāciju izstrādi speciālistiem kvalitātes kritēriju ieviešanai, kā arī speciālistu mācības vienotas izpratnes veidošanai par kvalitātes kritēriju pielietošanu ikdienas darbā;
3) konsultācijās ar pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina atbalsta tālruņu pakalpojumus, konstatēts, ka vidēji mēnesī krīzes tālruņa pakalpojuma izmaksas ir 16 000 euro, attiecīgi 4.3.6.4. pasākuma projektā šim mērķim paredzētais finansējums pietiek vidēji 12,5 mēnešiem plānoto 24 mēnešu vietā. Atbilstoši Valsts policijas datiem[1] vardarbības gadījumu skaits arvien pieaug. 2023. gadā ir sniegti 3 705 ziņojumi par vardarbības gadījumiem ģimenē, kas ir par 3 % vairāk kā 2022. gadā (3 593 ziņojumi), savukārt tiesas ir lēmušas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 1 342 gadījumos, kas ir par 19 % vairāk kā 2022. gadā (1 124 tiesas lēmumi). Preventīvas un pastāvīgas palīdzības pieejamība potenciālajiem vardarbības veicējiem šobrīd ir būtiski nepieciešama, tāpēc krīzes tālruņa pakalpojuma īstenošana ir jānodrošina ilgākā laikā posmā, kas šobrīd esošā finansējuma ietvaros nav iespējams;
4) 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošanas laikā, izvērtējot iespējamo sinerģiju un demarkāciju ar citu finansējuma saņēmēju projektiem, konstatēts, ka Bērnu aizsardzības centra (turpmāk – BAC) Vardarbības intervences nodaļā izveidota dažādu speciālistu komanda vardarbības gadījumu risināšanai un atbalsta sniegšanai nepilngadīgām personām un to likumiskajiem pārstāvjiem, t.sk. bērnu aprūpes speciālistiem, izglītības iestāžu personālam vai darbiniekiem, interešu izglītības speciālistiem u.c. Minētais pārklājas ar MK noteikumu Nr. 111 22.2.5. apakšpunktā plānoto – ieviest starpdisciplināru speciālistu komandas atbalsta pakalpojumu sarežģītu vardarbības gadījumu risināšanai. Tā kā BAC speciālistu komanda nodrošina atbalstu speciālistiem tikai tad, kad vardarbības gadījumos iesaistītas nepilngadīgas personas, vērtējot potenciālo ieguldījumu sabiedrības drošības uzlabošanā, nepieciešams precizēt 4.3.6.4. pasākumā plānoto atbalstu un ieviest visaptverošu starpinstitucionālu speciālistu sadarbības modeli (piemēram, Multi Agency Risk Assessment Conference (turpmāk – MARAC)) vai citu līdzvērtīgu procedūru speciālistu koordinētai sadarbībai vardarbības gadījumos, kuros iesaistītas pilngadīgas personas. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 111 22.2.5. apakšpunktā nepieciešams precizēt plānotā starpdisciplināras speciālistu komandas atbalsta pakalpojuma sarežģītu vardarbības gadījumu risināšanai saturu;
5) 4.3.6.4. pasākuma projektā izstrādāts speciālistu kompetences pilnveides plāns, kas aptver klātienes starpdisciplinārus izglītojošus un labās prakses pārneses pasākumus, mācību programmas ieviešanu (t.sk. mācības) speciālistiem vardarbības ģimenē gadījumu risināšanai, mediācijas un izlīguma piemērošanas ieviešanu gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē u.c. pasākumus. Lai nodrošinātu efektīvu speciālistu un sabiedrības informēšanu atbilstoši 4.3.6.4. pasākumā izvirzītajam mērķim (novērst un mazināt vardarbību pret bērniem ģimenē un ārpusģimenes aprūpē, kā arī vardarbību ģimenē pret pilngadīgām personām), ir nepieciešams izstrādāt un īstenot komunikācijas stratēģiju sabiedrības tolerances pret vardarbību mazināšanai. Taču šobrīd šim nolūkam pieejamais finansējums nav pietiekams, t.i., nav iespējams nodrošināt pasākumu īstenošanu nepieciešamajā intensitātē un regularitātē līdz projekta beigām, kā arī pasākumu pieejamība reģionos iespējama ierobežotā apjomā, tādējādi apdraudot mērķtiecīgu un ilgtspējīgu zināšanu, izpratnes un speciālistu profesionālās prakses attīstību, kā arī kavējot sabiedrības izpratnes maiņu tolerances pret vardarbību mazināšanai.

2. MK noteikumu Nr. 111:
- 16.1. apakšpunkta redakcija paredz atbildīgās iestādes pienākumu izstrādāt personāla izmaksu vienotās likmes un tās piemērošanas metodiku. Saskaņā ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – FM) sniegto informāciju[2], tā turpmāk atbalsta divu veidu pieeju projekta vadības personāla izmaksu attiecināšanu projektu līmenī – a) EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAS (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta piemērošanu vai b) faktisko izmaksu piemērošanu. 4.3.6.4. pasākuma projekta personāla izmaksas kopā veido indikatīvi 26 % no projekta tiešajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, līdz ar to personāla izmaksām nav iespējams piemērot regulas 2021/1060 55. pantā noteikto  likmi (līdz 20 %). Lai izpildītu FM norādes un 4.3.6.4. pasākumā personāla izmaksām piemērotu faktiskās izmaksas, ir jāmaina MK noteikumu Nr. 111 16.1. apakšpunktā noteiktais regulējums;
- 26.2.2. apakšpunktā minētā regula 2018/1046 bija spēkā līdz 2024. gada 29. septembrim. Tā atcelta, stājoties spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulai (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)[3] (turpmāk – regula 2024/2509). Līdz ar to MK noteikumos Nr. 111 26.2.2. apakšpunktā šobrīd ietvertā atsauce uz regulu 2018/1046 nav pareiza un jāprecizē, norādot atsauci uz spēkā esošo regulu 2024/2509;

- 26.1. apakšpunktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs ar projekta vadības un īstenošanas personālu nodibina civildienesta vai darba tiesiskās attiecības. Jāatzīmē, ka 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošanā, t.sk. mērķu un rādītāju sasniegšanā izšķiroša loma ir personālam, kurš nodrošina projekta vadību un īstenošanu. Šobrīd MK noteikumi Nr. 111 ierobežo projekta vadības un īstenošanas personāla piesaisti, jo, kā minēts iepriekš, MK noteikumu Nr. 111 26.1. apakšpunkts paredz civildienesta vai darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar projekta personālu. Nav paredzētas elastīgas personāla piesaistes iespējas, t.i.,  MK noteikumi Nr. 111 neparedz iespēju projekta personālu piesaistīt arī uz uzņēmuma līguma pamata, kas atsevišķos gadījumos ir kritiski nepieciešams projekta darbību īstenošanas nodrošināšanai (piemēram, iepirkumu speciālista, jurista piesaiste uz uzņēmuma līguma pamata);
- 26.5. apakšpunktā noteikts finansējuma saņēmējam pienākums nodrošināt, ka projektā plānotās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, un nodrošināt dubultā finansējuma neiestāšanos. Minētais nosacījums nelīdzfinansēt ierobežo līdzfinansēšanas iespējas no citiem avotiem, piemēram, izmaksu pieauguma gadījumā, tādējādi ierobežojot finansējuma saņēmēja iespējas kvalitatīvi un pilnīgi īstenot tam noteiktās atbalstāmās darbības.


[1] https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-gada-parskats-2023-vardarbiba-gimene

[2] Finanšu ministrijas 2025. gada 5. februāra vēstule Nr. 5.1-36/11-2/368 “Par vienkāršoto izmaksu metodiku izstrādi personāla izmaksām”

[3] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj/?locale=LV
 

Ņemot vērā iepriekš minēto, TA projektā paredzēti šādi precizējumi MK noteikumos Nr. 111:
1. Atbilstoši programmas grozījumiem palielināt 4.3.6.4. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu 5 453 364 euro (t.sk. ESF Plus finansējums – 4 635 359 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 818 005 euro) par 4 000 000 euro (t.sk. ESF Plus 3 400 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 600 000 euro). Tādējādi 4.3.6.4. pasākuma pieejamais kopējais finansējums būs 9 453 364 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 8 035 359 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 418 005 euro.

Papildu finansējums novirzīts šādām MK noteikumos Nr. 111 4.3.6.4. pasākumam noteiktām atbalstāmajām darbībām, ko īstenos pakalpojuma sniedzēji:
1) Atbalsta pasākumiem vardarbības pret bērniem riska mazināšanai (MK noteikumu Nr.111 14.2. apakšpunkts).
Papildu finansējums tiks novirzīts metodikas speciālistiem darbam ar no vardarbības cietušiem un vardarbību veikušiem bērniem (turpmāk – metodika) ieviešanai. Proti, lai paplašinātu metodikas aprobācijas izmēģinājumprojekta tvērumu, palielinot iesaistīto dalībnieku – speciālistu (sociālo darbinieku) skaitu no sākotnēji indikatīvi plānotajiem 20 speciālistiem līdz 30 speciālistiem, tādējādi nodrošinot plašāku sociālo darbinieku iesaisti no visas Latvijas un, sniedzot atbalstu lielākam ģimeņu skaitam, kas palielināts no indikatīvi plānotajiem 25 bērniem un viņu ģimenēm līdz 40 – 50 bērniem un viņu ģimenēm. Visaptverošu efektīvu ģimenes funkcionalitātes novērtēšanu iespējams veikt, savstarpēji sadarbojoties vairāku jomu speciālistiem un iesaistot ne vien sociālo darbinieku, bet arī psihologu, psihoterapeitu vai psihiatru, ģimenes ārstu, sociālo rehabilitētāju un citus speciālistus, kas sniedz atbalstu vardarbības risku un vardarbības seku novēršanā. Tāpēc arī mācībās iesaistāmo speciālistu skaits metodikas pielietošanai darbā (organizētas pēc metodikas aprobācijas) tiks palielināts no 100 līdz 170 speciālistiem (indikatīvi). Darbam ar metodiku tiks apmācīti vidēji četri speciālisti no katras pašvaldības (iepriekš vidēji 2,3 speciālisti), tādējādi nodrošinot nacionāla mēroga tvērumu metodikas ieviešanā. Tiks veidotas vairākas atsevišķas mācību grupas, ne vien sociālajiem darbiniekiem, bet arī citu grupu speciālistiem, atbilstoši pielāgojot mācību satura fokusu.

2) Jaunu metožu ieviešanai darbam ar bērniem un pilngadīgām personām, kuras cietušas no vardarbības vai veikušas vardarbību (MK noteikumu Nr. 111 14.3. apakšpunkts). Papildu finansējums nepieciešams:
a) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu novērtējuma un kvalitātes kritēriju izstrādei un ieviešanai praktiskajā darbā. Sociālas rehabilitācijas pakalpojumu novērtējuma un kvalitātes kritēriju izstrāde papildus ietvers arī starptautiskās pieredzes izpētē balstītu indikatoru izstrādi pakalpojumu kvalitātes mērījumiem. 4.3.6.4. pasākuma projektā tiks organizētas arī mācības par kvalitātes kritēriju praktisku piemērošanu, lai palīdzētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem izprast izstrādātos kvalitātes kritērijus un to izmantošanu ikdienas darbā. Tādējādi tiks palielināta gan sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju izpratne par kvalitātes kritēriju nozīmību sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidošanā, gan tiks sniegti konkrēti ieteikumi kvalitātes kritēriju izmantošanai pakalpojumu kvalitātes mērījumu veikšanai un novērtēšanai;

b) terapijas metodes darbam no vardarbības cietušiem bērniem ieviešanai. Papildu finansējums tiks novirzīts terapijas metodes darbam no vardarbības cietušiem bērniem aprobācijai izmēģinājumprojektā, palielinot iesaistīto dalībnieku skaitu. T.i., izmēģinājumprojektā iesaistīto (t.sk. darbam ar terapijas metodi apmācīto) speciālistu skaitu palielināt no 50 līdz 100 speciālistiem (indikatīvi), un no vardarbības cietušo bērnu skaitu palielināt no 50 līdz 100 bērniem (indikatīvi).  Tādējādi vairāk speciālistu spēs izmantot jauno terapijas metodi, sniedzot efektīvāku un pielāgotāku atbalstu no vardarbības cietušo bērnu konkrētām vajadzībām. Tiks uzlabots terapijas sniegšanas process, ļaujot vērtēt un pielāgot terapijas metodes atbilstību dažādiem vardarbībā cietušo bērnu apstākļiem un pieredzēm. Izmēģinājumprojekta tvēruma paplašināšana kopumā ļaus izveidot daudzpusīgāku un plašāk pieejamu atbalstu bērniem, kuri cietuši no vardarbības, mazinot risku, ka vardarbības pieredze atstāj negatīvas ilgtermiņa sekas bērna attīstībā un funkcionēšanā;

c) multidimensiālās ģimenes terapijas (turpmāk – MDĢT) metodes darbam ar vardarbību veikušiem bērniem ieviešanai. Papildu finansējums tiks novirzīts MDĢT metodes darbam ar vardarbību veikušiem bērniem ieviešanai un aprobācijai izmēģinājumprojektā. Šobrīd 4.3.6.4. pasākumā MDĢT izmēģinājumprojekta īstenošanai pieejamais finansējums (835 000 euro) nav pietiekams, lai to īstenotu nepieciešamo optimālo periodu – 24 mēnešus. Saskaņā ar pētījumā “Sistēmiskie atbalsta risinājumi multidimensionālās ģimenes terapijas ieviešanai Latvijā”[1] (turpmāk – MDĢT pētījums) veikto aprēķinu un Lietuvas pieredzi MDĢT metodes ieviešanā, aprēķināts, ka praksē pilnvērtīgai MDĢT metodes ieviešanai trīs komandu sastāvā (komanda sastāv no četriem speciālistiem – terapeitiem un viena komandas vadītāja) nepieciešami indikatīvi 798 791 euro gadā. Aplēsēs ņemta vērā arī Lietuvas pieredze, kas liecina, ka, strādājot nepilnā slodzē, speciālisti nespēj nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojuma sniegšanu nepieciešamajā apmērā. Tādēļ nepieciešams nodrošināt gan pilnas slodzes amata vietas, gan konkurētspējīgu atalgojumu, kas nodrošina speciālistu noturību, nezaudējot jau apmācītos speciālistus. Papildu finansējums ļaus nodrošināt kvalitatīvu MDĢT metodes ieviešanu (speciālistu mācības, atlīdzību u.c. izdevumus) 24 mēnešu periodā, kā arī dubultot izmēģinājumprojektā iesaistīto dalībnieku skaitu no 80 līdz 160 ģimenēm (indikatīvi). Vienlaikus izmēģinājumprojektā iesaistītās reprezentatīvās mērķa grupas dalībnieku skaita palielināšana ļaus izdarīt precīzākus pierādījumos balstītus secinājumus par MDĢT nozīmi un efektivitāti bērnu un jauniešu uzvedības problēmu risināšanā;

d) sociālas rehabilitācijas programmas vardarbību veikušām personām pilnveidei. Papildu finansējums tiks novirzīts vardarbību veikušām pilngadīgām personām pilnveidotās sociālās rehabilitācijas programmas, kas papildināta ar metodēm individuālo konsultāciju nodrošināšanai (turpmāk – rehabilitācijas programma), ieviešanai. Tiks paplašināts tās aprobācijas izmēģinājumprojekta tvērums, palielinot iesaistīto dalībnieku – speciālistu skaitu no sākotnēji plānotajiem 50 līdz 100 speciālistiem (indikatīvi) un vardarbību veikušo pilngadīgo personu skaitu – no 100 līdz 300 personām (indikatīvi), tādējādi nodrošinot arī plašāku mērķa grupas aptveri Latvijas reģionos. Palielinot darbam ar sociālās rehabilitācijas programmu apmācīto speciālistu skaitu, iespējams būtiski vairot tās ietekmi uz vardarbību veikušām personām, pret kurām piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Izmēģinājumprojekta tvēruma paplašināšana, tostarp, apmācīto speciālistu skaita palielināšana ir būtiska arī, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk speciālistu iegūst jaunas kompetences, kas nepieciešamas efektīvai pilnveidotās sociālās rehabilitācijas programmas ieviešanai un īstenošanai. Tas nodrošinās iespēju veikt plašāku sociālās rehabilitācijas programmas testēšanu un izvērtēšanu, kas ir svarīgi, lai garantētu tās kvalitāti un efektivitāti. Vienlaikus, tas ļaus iekļaut papildu konsultēšanas rīkus un izstrādāt priekšlikumus citu atbalsta veidu ieviešanai, kas prasa detalizētāku izvērtēšanu un resursus nekā sākotnēji plānots;

e) starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa (iepriekš starpdisciplināras speciālistu komandas atbalsta pakalpojums) ieviešana. Izpildot 2024. gada 19. decembrī apstiprinātajā Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānā 2024.–2029. gadam[2] 8. pasākuma (Vienota mehānisma izveide sadarbības veicināšanai nacionālā, reģionālā un pašvaldības līmenī) noteikto 8.1. darba uzdevumu (Izvērtēta iespēja ieviest MARAC modeli vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievieti gadījumos), 4.3.6.4. pasākuma projektā pētījumā (Ex-ante) par vardarbības novēršanas sistēmu tiks izvērtētas starpinstitucionālās sadarbības iespējas vardarbības mazināšanas pakalpojumu nodrošināšanā, tostarp izdarīti secinājumi par piemērotākā starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa ieviešanu Latvijā. Balstoties uz minētā pētījuma rezultātiem, atbalstāmās darbības ietvaros tiks ieviests izvēlētais starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modelis, t.sk.  finansējuma saņēmējs slēgs līgumu par tā iegādi vai tiesībām to izmantot, ja tas nepieciešams attiecīgā modeļa pārņemšanai Latvijā[3]. Secīgi, finansējuma saņēmējam piesaistot pakalpojuma sniedzēju, tiks: 1) izstrādāts risinājums starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa ieviešanai Latvijā, kas ietvers a) detalizētu kartējumu pašvaldību griezumā par institūciju sadarbību vardarbības ģimenē gadījumu risināšanā un starptautiskos labās prakses piemērus (papildu finansējuma ietvaros); b) uz izstrādātā kartējuma balstītus priekšlikumus par atbilstošākajām pašvaldību teritorijām, kurās īstenojams izmēģinājumprojekts starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa aprobācijai; c) izstrādātu starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa aprakstu; 2) izstrādāta mācību metodika un veiktas speciālistu mācības par starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeli un tā ieviešanu; 3) īstenots izmēģinājumprojekts starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa aprobācijai indikatīvi līdz trīs pašvaldībās, izvērtēti tā rezultāti un sniegti priekšlikumi pakalpojuma pilnveidei un nodrošināšanai ilgtermiņā. Izmēģinājumprojekta īstenošanā tiks izvēlētas pašvaldības, kuru teritorijās esošo pakalpojumu sniedzēju tīkls risinājuma izstrādes rezultātā atzīts par atbilstošāko kvalitatīvai starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa aprobācijai un kuras būs paudušas gatavību iesaistīties tajā. Balstoties uz izmēģinājumprojekta rezultātiem tiks vērtēta labākā stratēģija starpinstitucionālas speciālistu sadarbības modeļa integrēšanai tiesiskajā regulējumā un ieviešanai nacionālā līmenī ilgtermiņā;

f) krīzes tālruņa pakalpojums potenciālu vardarbības gadījumu novēršanai. Tiks palielināts finansējums krīzes tālruņa personām, kuras veikušas vardarbību, pakalpojumam, t.sk. pagarinot tā sniegšanas periodu no 24 līdz 36 mēnešiem. Tas nodrošinātu krīzes intervenci personām, kuras saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām personām, kā arī preventīvu palīdzību potenciālajiem vardarbības veicējiem. Krīzes tālruņa pieejamība ilgākā laika posmā ļaus uzlabot pakalpojuma kvalitāti, ņemot vērā pakalpojuma sniegšanas sākuma periodā gūto pieredzi (pakalpojums tiks uzsākts 2025. gadā), kā arī palīdzēs uzlabot sabiedrības drošību un veicinās sociālās rehabilitācijas procesu, kas ir svarīgs sabiedrības labklājībai;

3) mērķa grupu un sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumiem (MK noteikumu Nr. 111 14.4. apakšpunkts).

Papildus finansējums nepieciešams:
a) speciālistu kompetences pilnveides plānā[4] paredzēto pasākumu īstenošanai:
- klātienes starpdisciplināru izglītojošo un labās prakses pārneses pasākumu īstenošanai. Šobrīd pieejamā finansējuma ietvaros minēto pasākumu īstenošana plānota samazinātā intensitātē (galvenokārt no 2025. līdz 2027. gadam) – mazāk kā būtu nepieciešams speciālistu profesionālās kompetences regulārai un mērķtiecīgai attīstīšanai. Papildu finansējums paredzēts divām ikgadējām konferencēm, vismaz 10 metodiskiem semināriem speciālistiem par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērniem problemātiku, kā arī mācību organizēšanai speciālistiem par aktuālām tēmām vardarbības ģimenē mazināšanai. Minēto pasākumu īstenošana plānota visos piecos Latvijas plānošanas reģionos, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgas iesaistes iespējas visiem speciālistiem, neatkarīgi no dzīves un darba vietas, vienlaikus aktualizējot lokāla līmeņa specifiskos izaicinājumus un panākumus. Vienlaikus konferenču organizēšana dažādos reģionos nodrošinās plašāka mēroga pieredzes apmaiņu;

- mācību programmas par vardarbību ģimenē izstrādei vai pielāgošanai dažādu jomu speciālistiem. Papildu finansējums tiks izmantots, lai izveidotu minēto mācību programmu e-mācību formātā, padarot to interaktīvu un izvietojot to LM tīmekļa vietnē. Tādējādi speciālistiem būs iespēja mācību programmu apgūt sev izdevīgā laikā, uzlabojot speciālistu motivāciju apgūt mācību programmu. Tas ļaus iesaistīties mācībās neierobežotam speciālistu lokam no dažādām jomām (pedagogi, ārstniecības personāls, tiesu sistēmas speciālisti, citi speciālisti), aptverot visus Latvijas reģionus, tādējādi paplašinot iegūto zināšanu ietekmi un nodrošinot, ka vairāk profesionāļu ir sagatavoti darbam ar vardarbības ģimenē gadījumiem. Mācību programma tiks veidota, balstoties uz speciālistiem izstrādāto metodiku darbam ar vardarbībā cietušām vai vardarbību veikušām nepilngadīgām personām, ietverot arī ģimenes funkcionalitātes novērtēšanu. Tas nodrošinās arī minētās metodikas plašāku izmantošanu starp speciālistiem, kas ir ārpus ierasti ģimenes funkcionalitātes novērtēšanā iesaistītajiem speciālistiem, kā arī veicinās tās ilgtspēju, jo e-mācību programmas būs pieejama arī pēc projekta noslēguma;
- mediācijas un izlīguma piemērošanai gadījumos, kas skar vardarbību ģimenē. Papildu finansējums nepieciešams, lai, izstrādājot vadlīnijas speciālistiem par mediācijas un izlīguma piemērošanu vardarbības ģimenē, tostarp veicot izpēti par ierobežojumiem un metodes efektivitāti, apzinātu arī starptautiskus labās prakses piemērus;

b) komunikācijas stratēģijas sabiedrības tolerances pret vardarbību mazināšanai tvēruma paplašināšanai, t.sk. paredzot vismaz divas sabiedrības informēšanas kampaņas projekta norises laikā (šobrīd plānota viena kampaņa). Atkārtotas komunikācijas kampaņas īstenošana nodrošinās iespēju līdztekus vispārējiem saturiskajiem vēstījumiem vardarbības mazināšanas jomā iekļaut aktuālāko informāciju par 4.3.6.4. pasākuma projekta ietvaros izveidotajiem atbalsta pasākumiem un instrumentiem, ļaujot plašākai sabiedrības daļai rast iespēju saņemt nepieciešamo atbalstu, kā arī nostiprināt sabiedrības izpratni par vardarbības problemātiku un nepieciešamajiem ieguldījumiem tās risināšanā.

Tāpat daļa papildus piešķirtā finansējuma tiks novirzīta projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, lai nodrošinātu nepieciešamos projekta personāla resursus visā 4.3.6.4. pasākuma projekta īstenošanas laikā, tostarp projekta personāla atlīdzību nodrošinātu līdzvērtīgu iestādes atlīdzību sistēmā noteiktajai atlīdzībai par līdzvērtīga darba veikšanu, un netiešajām attiecināmajām izmaksām.

Minēto atbalstāmo darbību tvērumu nepieciešams paplašināt, lai projekta rezultātā iegūtu pēc iespējas kvalitatīvākus un efektīvākus atbalsta pasākumus un instrumentus no vardarbības cietušo vai vardarbību veikušo personu atbalstam. Agrīnāka un intensīvāka intervence, kā arī tūlītēja un visaptveroša rehabilitācija nodrošinās samazinātu ilgtermiņa seku, tostarp atkārtotas vardarbības risku. Kombinējot plašāku pakalpojumu pieejamību ar projektā plānotajiem speciālistu kapacitātes un sabiedrības informētības līmeņa celšanas pasākumiem, vidējā termiņā iespējams panākt pozitīvu tendenci vardarbības izplatības samazināšanā.

Papildus piešķirtā finansējuma sadalījumu pa atbalstāmajām darbībām noteiks finansējuma saņēmējs, pēc TA apstiprināšanas iesniedzot sadarbības iestādē attiecīgus 4.3.6.4. pasākuma projekta grozījumus.


4.3.6.4. pasākumam papildu finansējums (4 000 000 euro, t.sk. ESF Plus finansējums 3 400 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 600 000 euro) pārdalīts no: no 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas” 4.4.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” (turpmāk – 4.4.1.1. pasākums). Finansējums pārdalīts, jo 4.4.1.1. pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes gaitā, secināts, ka 4.4.1.1. pasākumā finanšu atbalstu gala labuma guvējiem, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, var sniegt, piemērojot de minimis atbalsta regulējumu, kas šobrīd ir 300 000 euro. Tā kā sākotnēji vienas sociālās inovācijas īstenošanai gala labuma guvējam tika plānots finansējums 500 000 euro, 4.4.1.1. pasākumā izveidojās finanšu rezerve (6 000 000 euro), no kuras daļa (4 000 000 euro) novirzīta atbalsta pasākumu un atbalsta instrumentu ieviešanai vardarbības radīto seku mazināšanai 4.3.6.4. pasākumā.
Tā kā 4.4.1.1. pasākuma finansējuma daļa, kas tiek pārdalīta 4.3.6.4. pasākumam, nav ietverta 4.4.1.1. pasākuma īstenošanas nosacījumos[5], pirms TA projekta apstiprināšanas nav nepieciešams virzīt citu saistītu normatīvo aktu grozījumus.

TA projekts neietekmē (nemaina) programmas 4. politikas mērķa “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” kopējo pieejamo finansējumu. Papildu finansējums tiek novirzīts 4.3.6.4. pasākumā paredzēto atbalstāmo darbību tvēruma paplašināšanai vai nomaina sākotnēji plānoto atbalsta pasākumu ar citu un to nav plānots novirzītu tādu jaunu 4.3.6.4. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanai, kas palielina 4.3.6.4. pasākumam noteiktā nacionālā rādītāja “atbalsta pasākumu un instrumentu izstrādei un ieviešanai īstenoto izmēģinājumprojektu skaits” sasniedzamo vērtību. 4.3.6.4. pasākumā nav nepieciešams arī noteikt jaunus uzraudzības rādītājus.

2. TA projekts paredz šādus tehniskus precizējumus, t.sk. MK noteikumu Nr.111:
- 16.1. apakšpunkts precizēts (svītrots 16.1.1. un 16.1.2. apakšpunkts), nosakot, ka tieši attiecināmas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas (faktiskās izmaksas), t.sk. svītrojot nosacījumus par personāla izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu. Finansējuma saņēmējs, kas ir tiešās pārvaldes iestāde, personāla izmaksas plāno un veic saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu[6]. Finansējuma saņēmējs personāla izmaksas plāno un veic, ņemot vērā skaidrojumus izdevumu rašanās brīdi spēkā esošās vadošās iestādes vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā[7]. Tā kā līdzšinēji 4.3.6.4. pasākuma projektā atlīdzības izmaksām tiek piemērots faktisko izmaksu princips un saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējam ir saistošas minētās vadošās iestādes vadlīnijas, izmaiņas nemaina līdzšinējo kārtību un nerada papildu slogu finansējuma saņēmējam;
- 26.1. apakšpunkts papildināts ar nosacījumu, ka projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai var piesaistīt arī pakalpojuma sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;
- 26.2.2. apakšpunktā aktualizēta atsauce uz regulu, t.i. spēku zaudējusī regula 2018/1046 aizstāta ar regulu 2024/2509;
- 26.5. apakšpunktā precizēti nosacījumi attiecībā uz dubultā finansējuma neiestāšanos, novēršot ierobežojumu iztrūkstošā finansējuma daļu līdzfinansēt no citiem finansējuma avotiem. Dubultnefinansēšanas novēršanas kontekstā ir būtiski, ka vienas un tās pašas darbības netiek un nav plānots finansēt no citiem finanšu avotiem.



[1] Pieejams: https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2024/01/Petijums_par_MDGT_2023.pdf

[2] MK 2024. gada 19. decembra rīkojums Nr. 1221 “Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/357535-vardarbibas-pret-sievieti-un-vardarbibas-gimene-noversanas-un-apkarosanas-plans-20242029-gadam

[3] Piemēram, Lielbritānijā izveidotais MARAC pieejams bez iegādes vai lietošanas tiesību (licences) maksas

[4] Atbilstoši MK noteikumu Nr. 111 23.1. apakšpunktu 2024. gadā izstrādāts 4.3.6.4. pasākuma projektā.

[5] MK 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 820 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas" 4.4.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" īstenošanas noteikumi”; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/348691-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gadam-4-4-1-specifiska-atbalsta-merka-veicinat-nabadzibas

[6] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/202273-valsts-un-pasvaldibu-instituciju-amatpersonu-un-darbinieku-atlidzibas-likums

[7] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda