23-TA-2240: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta sestā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" mērķis ir noteikt Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā Latvijas Goda ģimenes apliecības (turpmāk – apliecība) piešķiršanas, izsniegšanas, izmantošanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai (turpmāk - MK noteikumu projekts).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2021.gada 1.jūnija noteikumu Nr.352 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi nr.352 ) vairākas normas ir aktualizējamas un pilnveidojamas, lai veicinātu Latvijas Goda ģimenes apliecību izsniegšanas procesa ērtumu un operativitāti (tostarp, nepieciešams saīsināt lēmuma par apliecības piešķiršanu pieņemšanas termiņu, apliecības plastikāta kartes formātā izgatavošanas termiņu, kompilcēta apliecības izsniegšanas procedūra (bieža jaunas apliecības izsniegšana, statusa pagarināšanai)). Tāpat, laikam ejot, notiekot dažādām sociālās politikas izmaiņām, iezīmējušās jaunas Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas mērķa grupas, kurām saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu Latvijas Goda ģimenes apliecību nav iespējams piešķirt. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka nebija izstrādāti un pieņemti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu par Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas darbību, līdz šim jautājumi, kas attiecas un personas datu apstrādi tika regulēti ar MK noteikumiem nr.352, kas saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu nav pietiekami.
Ņemot vērā to, ka nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedz vairāk nekā pusi no spēkā esošo MK noteikumu nr.352 tiesību normu apjoma, pamatojoties uz 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”140.punktā noteikto, ir izstrādāts jauns MK noteikumu projekts par Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtību.
Vienlaikus šis MK noteikumu projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu ""Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" (23-TA-1840), kurā paredzēts noteikt informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informāciju apstrādā informācijas sistēmā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Līdz ar šo MK Noteikumu projekta stāšanos spēkā MK noteikumi nr.352 zaudēs spēku.
Ņemot vērā to, ka nepieciešamo grozījumu apjoms pārsniedz vairāk nekā pusi no spēkā esošo MK noteikumu nr.352 tiesību normu apjoma, pamatojoties uz 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”140.punktā noteikto, ir izstrādāts jauns MK noteikumu projekts par Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtību.
Vienlaikus šis MK noteikumu projekts ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu ""Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" (23-TA-1840), kurā paredzēts noteikt informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informāciju apstrādā informācijas sistēmā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Līdz ar šo MK Noteikumu projekta stāšanos spēkā MK noteikumi nr.352 zaudēs spēku.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skat. sadaļu "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Salīdzinot MK noteikumu nr.352 regulējumu, MK noteikumu projekts paredz šādas būtiskākās izmaiņas:
- Lēmums par apliecības piešķiršanu vai atteikumu.
Patlaban Sabiedrības integrācijas fonds lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem 14 dienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas.
Lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņemšanas termiņš tiek samazināts, jo lēmuma pieņemšanai nepieciešamo datu apstrāde notiks automatizētā veidā, pēc iespējas izmantojot informācijas sistēmu starpsistēmu saslēgumu.
Proti, tiek paredzēts, ka lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Sabiedrības integrācijas fonds pieņem tajā pašā dienā, kad persona ir iesniegusi iesniegumu vai, ja nepieciešama papildu informācijas pieprasīšana, - 10 darbdienu laikā. Tādējādi šo laiku ievērojami samazinot.
Vienlaikus jānorāda,ka apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu projekta 24.punktā, atbilstoši kuram lēmumu par atteikumu piešķirt apliecību, kā arī lēmumu par apliecības anulēšanu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta izveidotajā komisijā. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Šāda Sabiedrības integrācijas fonda administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta izveidotajā komisijā ir noteikta arī šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos nr. 352 (33.punkts).
Šāda kārtība tiek saglabāta nemainīga, ņemot vēra to, ka Sabiedrības integrācijas fonds praksē nav konstatējis problēmas ar tās piemērošanu.
Sabiedrības integrācijas fonda likuma 15.pants paredz, ka Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Fonda padomē, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. Jautājuma izskatīšanā Fonda padomes sēdē piedalās par konkrēto valsts budžeta programmu atbildīgais ministrs vai viņa pilnvarota persona un arī persona, kura apstrīdējusi administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Fonda padomes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par to, lai Fonda padomes sēdes tiktu sasauktas un noritētu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī par tiesiskuma nodrošināšanu Fonda sekretariātā Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu nr.379 "Sabiedrības integrācijas fonda nolikums" 37.punktu Sabiedrības integrācijas fonda padome var izveidot komisiju, kas izskata iesniegumu, ar kuru apstrīdēts fonda sekretariāta izdotais administratīvais akts vai faktiskā rīcība.
Sabiedrības integrācijas fonda izveidota lēmumu apstrīdēšanas kārtība, kas mazina administratīvo slogu Fonda padomei, kas sastāv no augsta līmeņa amatpersonām, proti, saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9.panta pirmo daļu Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvā ir Ministru prezidenta pārstāvis, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī tieslietu ministrs un četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Saskaņā ar spēkā esošo un noteikumu projektā norādīto apstrīdēšanas kārtību, saņemot iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts izveido komisiju apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanai, tādējādi ir nodrošināta divpakāpju apstrīdēšanas iespēja Sabiedrības integrācijas fonda kā programmas īstenotāja administratīvajiem aktiem, kas tādējādi nodrošina ātrāku lēmuma pieņemšanu.
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu. Tādējādi personai, kas lieto oficiālo elektronisko adresi, Sabiedrības integrācijas fonds attiecīgo lēmumu nosūtīs uz šo adresi.
Sabiedrības integrācijas fonds pats izgūst informāciju par to, vai iesniedzējs ir oficiālās elektroniskas adreses lietotājs.
- Apliecības izgatavošana un nosūtīšana.
Tiek samazināts laiks, kādā tiek izgatavota un nosūtīta apliecība plastikāta kartes formātā. Proti, gadījumā, ja persona ir izteikusi vēlmi saņemt apliecību plastikāta kartes formātā, tad turpmāk paredzēts, ka Sabiedrības integrācijas fonds piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas, nodrošinās apliecības plastikāta kartes formātā izgatavošanu un nosūtīšanu personai vai informēšanu par tās saņemšanas iespējām.
Patlaban Sabiedrības integrācijas fonds apliecību plastikāta kartes formātā izgatavo un nosūta 10 darbdienu laikā (MK noteikumu nr.352 21.punkts).
Savukārt, attiecībā uz apliecību digitālā formātā ir paredzēts, ka tā tiek izsniegta uzreiz tiklīdz Sabiedrības integrācijas fonds ir pieņēmis lēmumu par apliecības piešķiršanu.
- Apliecības termiņš.
Tiek mainīts termiņš uz kādu apliecība tiek izsniegta. Proti, paredzēts, ka turpmāk Sabiedrības integrācijas fonds apliecību izsniedz:
- uz pieciem gadiem - personai, kuras aprūpē vai tās ģimenē ir šo MK noteikumu projekta 6. punktā minētie trīs vai vairāk bērni vai pilngadīgās personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu;
- līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai – bērnam un pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu.
Patlaban saskaņā ar MK noteikumos nr. 352 noteikto Sabiedrības integrācijas fonds apliecību izsniedz uz vienu vai trīs gadiem (atkarībā no personas aprūpē vai tās ģimenē esošo bērnu un pilngadīgo personu vecuma; uz bērnam noteikto invaliditātes termiņu vai uz pilngadīgai personai noteikto I vai II invaliditātes grupas invaliditātes termiņu (šo noteikumu 23., 23.1 un 23.2 punkts).
Ir jāņem vērā, ka invaliditātes termiņi bērnam un pilngadīgajai personai var būt dažāda garuma, bērnam vai pilngadīgai personai noteiktais invaliditātes termiņš var būt īsāks nekā termiņš, uz kuru izsniedzama apliecība. Tādēļ nav samērīgi un lietderīgi Latvijas Goda ģimenes apliecības izsniegšanas termiņus piesaistīt invaliditātes noteikšanas termiņiem. Šāda pieeja ir uzskatāma par neaktuālu un novecojušu. Turklāt tā apgrūtina apliecības saņemšanu un izmantošanu - līdz šim apliecība ģimenēm bija regulāri jāmaina, pat ja faktiski ģimenes atbilstība Latvijas Goda ģimenes statusam nebija mainījusies. Katrs gadījums ir individuāls, ir dažādi dzīves gadījumi. Noteikumos nav lietderīgi visus dažādos ģimeņu dzīves gadījumus kataloģizēt. Katra šāda faktora aprakstīšana noteikumos nav lietderīga un šāds jaunajos noteikumos piedāvātais risinājums ir bērnam un ģimenei labvēlīgāks.
Turklāt atzīmējams, ka no prakses nav gūts apstiprinājums šādai tik komplicētai apliecības izsniegšanas procedūrai, kāda tā ir patlaban paredzēta. Ir efektīvāki veidi, kā Sabiedrības integrācijas fonds var sekot līdzi tam, vai apliecības turētājiem vēl aizvien ir atbilstība Latvijas Goda ģimenes statusam. Proti. MK noteikumos paredzēts, ka Sabiedrības integrācijas fonds ne retāk kā reizi gadā izgūst datus tiešsaistē no attiecīgajām informācijas sistēmām (no Fizisko personu reģistra, Valsts izglītības informācijas sistēmas, Invaliditātes informatīvās sistēmas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra, Aizsardzības ministrijas izveidotās un uzturētās valsts informācijas sistēmas, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti, sociālā dienesta pašvaldību sociālo dienestu informācijas sistēmas, kurā tiek uzkrāti dati par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanu), lai pārbaudītu personas sniegto ziņu aktualitāti un apliecības saņēmēju atbilstību šo noteikumu minētajiem kritērijiem.
Vienlaikus MK noteikumu projektā ir iekļauts noslēguma jautājums, kas nosaka, ka apliecība, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīga līdz apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām.
- Papildu mērķgrupas.
Saskaņā ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 16.maijā (26.panta sestā daļa) ir noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt papildu mērķgrupas, kurām atbalstu sniedz atbilstoši valsts atbalsta programmai "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma". Izmantojot likumdevēja piešķirto rīcības brīvību MK noteikumu projektā papildus esošajai kārtībai, kas ir noteikta MK not. nr.352, ir paplašināts to personu loks, kuras ir tiesīgas saņemt apliecību.
Proti, ir paredzēts, noteikt, ka turpmāk Sabiedrības integrācijas fonds pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu, arī tajos gadījumos, ja personas aprūpē vai tās ģimenē ir trīs bērni vai vairāk bērnu un pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, - 24 gadu vecumu, un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Tāpat ir paredzēts noteikt, ka Sabiedrības integrācijas fonds apliecību piešķir arī tajos gadījumos, ja ģimenē ir pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gada vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā (Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.panta “Veids, kādā pilda valsts aizsardzības militāro dienestu” pirmās daļas 1.punkts), vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus (Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.panta “Veids, kādā pilda valsts aizsardzības militāro dienestu” otrā daļa).
Pilngadību sasniegušajām personām šajos gadījumos pastāv objektīvi iemesli, kādēļ nav iespējams iegūt izglītību un šajā periodā izglītības ieguve tiek aizstāta ar valsts aizsardzības militāro vai civilo dienestu.
2023.gada 5.aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas nosaka, ka Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (12.panta septītā daļa) nosaka, ka, ja persona, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai, ir paudusi tādu vēlmi un aizbildnis, audžuģimene tam ir piekritusi, tad šī persona, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības var uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai (šī norma stājas spēkā 2024.gada 1. janvārī). Vienlaikus plānots, ka pieņemot lēmumu par atbalsta piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, pašvaldības sociālajam dienestam būs jāizdara atzīmi sociālā dienesta pašvaldību sociālo dienestu informācijas sistēmā, kurā tiek uzkrāti dati par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanu, norādot atbalsta piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas datumu; piešķirto atbalsta pakalpojumu veidus un skaitu; atbalsta pakalpojumu pārtraukšanas vai izbeigšanas iemeslu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka tajos gadījumos, ja vecākiem, kuriem Sabiedrības integrācijas fonds ir izsniedzis apliecību, ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības vai vecāki, kuriem ir izsniegta apliecība, ir miruši vai pazuduši, likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem vai tie ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību, bērnam un šo noteikumu 4.1.1.1. un 4.1.1.3. apakšpunktā minētajai personai ir tiesības turpināt izmantot izsniegto apliecību un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt jaunu, ja izsniegtajai apliecībai ir beidzies derīguma termiņš. Minētajā gadījumā tiesības saņemt apliecību ir arī aizbildnim, audžuģimenei, kuras aprūpē vai kuras ģimenē atrodas trīs vai vairāk vienas ģimenes bērni, vai šo noteikumu 4.1.1.1. un 4.1.1.3. apakšpunktā minētās personas.
Minētais papildinājums izdarīts, lai novērstu nevienlīdzīgu situāciju un pilnveidotu tiesisko regulējumu, paredzot tiesības daudzbērnu ģimenes bērniem un pilngadību sasniegušajām personām turpināt izmantot izsniegto apliecību un saņemt jaunu, ja izsniegtajai apliecībai ir beidzies derīguma termiņš.
- Iesnieguma iesniegšana un iesniegumā iekļaujamā informācija.
MK noteikumu projekts paredz, ka persona iesniegumu var iesniegt elektroniski tīmekļvietnē www.godagimene.lv, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai mobilajā lietotnē “Goda ģimene”, autentificējoties ar vienotās pieteikšanās moduli, kas nodrošina integrētu un vienotu lietotāju autentifikāciju, kā arī iesniedzēja vārda, uzvārda un personas koda nodošanu uzkrāšanai informācijas sistēmā. Vienlaikus paredzot iespēju iesniegumu iesniegt personīgi Sabiedrības integrācijas fondā.
Ja laulātais vēlas saņemt apliecību, tad viņam pašam personīgi ir jāvēršas ar iesniegumu Sabiedrības integrācijas fondā. Iesniedzot iesniegumu laulātā atbilstība tiks vērtēta pēc tādiem pašiem kritērijiem kā personas jeb otra laulātā atbilstība. Tas apstāklis, ka vienam no laulātajiem, piemēram, tiktu atteikta apliecības piešķiršana, jo, piemēram, konstatēts, ka viņš vai viņa ir uzturlīdzekļu parādnieks vai dzīvesvieta nav deklarēta Latvijas Republikā, pats par sevi nav šķērslis, lai šī laulātā bērni varētu saņemt apliecību.
Vienlaikus ir precizēta iesniegumā iekļaujamā informācija, nosakot, ka persona, kura vēlas saņemt apliecību, Sabiedrības integrācijas fondā iesniedz iesniegumu par apliecības piešķiršanu un norāda šādas ziņas (proti, tikai tādas ziņas, kuras nav izgūstamas no attiecīgajām valsts informācijas sistēmām):
- tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, ja personai nav aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, vai, ja tā ir aktivizēta, bet persona pamatoti lūdz izmantot citu saziņas kanālu - saziņai, kā arī lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un apliecības digitālā formātā saņemšanai;
- vēlmi saņemt apliecību plastikāta kartes formātā, un veidu kādā persona vēlas to saņemt, - Sabiedrības integrācijas fondā vai klātienē vai pa pastu;
- adrese lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un plastikāta kartes saņemšanai (ja attiecināms);
- personas, kurām nepieciešama atsevišķas apliecības izgatavošana;
- atzīmi par to, kuras personu vārdu (vārdus) un uzvārdu norādīt uz apliecības.
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu.
Personai iesnieguma veidlapā nav jāaizpilda elektroniskā pasta adreses lauks, ja tai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
- Informācijas iegūšana un apmaiņa.
Lai optimizētu un efektivizētu Sabiedrības integrācijas fonda darbu, tiks izmantoti automatizēti procesi un funkcijas informācijas iegūšanai un apmaiņai ar iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu attiecīgo apliecības piešķiršanas procesu.
Proti, MK noteikumu projekts paredz noteikt, ka pēc personas iesnieguma saņemšanas Sabiedrības integrācijas fonds automatizētā režīmā pārliecinās par personas atbilstību apliecības piešķiršanas kritērijiem, apstrādājot personu datus no Fizisko personu reģistra, Valsts izglītības informācijas sistēmas, Invaliditātes informatīvās sistēmas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra, Aizsardzības ministrijas izveidotās un uzturētās valsts informācijas sistēmas, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti, pašvaldības sociālā dienesta pašvaldību sociālo dienestu informācijas sistēmas, kurā tiek uzkrāti dati par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanu.
MK noteikumu projektā ir iekļauts noslēguma jautājums, kas nosaka, ka informācijas izgūšanu, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus, nodrošina no brīža, kad ir izveidots attiecīgs tehniskais risinājums. Līdz tehniskā risinājuma izveidei, Sabiedrības integrācijas fonds minēto informāciju pieprasa no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes, Aizsardzības ministrijas un atbildīgās pašvaldības sociālā dienesta un informācijas ievadi informācijas sistēmā veic manuāli.
- Tiek precizēti Sabiedrības integrācijas fonda uzdevumi Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros, tostarp nosakot, ka Sabiedrības integrācijas fonds informāciju par pakalpojumiem un atvieglojumiem mērķgrupām, kā arī par programmas dalībniekiem, publicē ne tikai tīmekļvietnē www.godagimene.lv, bet arī - mobilajā lietotnē "Goda ģimene".
Patlaban MK noteikumu nr. 352 3.8.apakšpunktā ir noteikts, ka Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļautos personas datus Sabiedrības integrācijas fonds glabā no iesnieguma saņemšanas dienas vai līdz apliecības derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā divus gadus.
Informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informāciju apstrādā informācijas sistēmā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai ir paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" (23-TA-1840). Tādējādi,
lai nedublētu normas, kas nosaka datu glabāšanas termiņus, šajā MK noteikumu projektā tās nav iekļautas.
Vienlaikus norādāms, ka arī turpmāk tiek saglabāta nemainīga kārtība attiecībā uz aptauju veikšanu. Proti, arī turpmāk Sabiedrības integrācijas fonds vismaz reizi gadā veiks aptauju par atbalsta programmas ieguvumiem un ietekmi uz mērķgrupu labklājību. Aptauja tiek veikta, anonīmi aizpildot tiešsaistes anketu, personas dati netiek apstrādāti. Iegūtie dati tiks apstrādāti un analizēti apkopotā veidā. Dalība aptaujā ir brīvprātīga, persona savā sistēmas klienta profilā var atzīmēt piekrišanu dalībai aptaujā, kas saistītas ar programmu, vienlaikus respondents jebkurā brīdī var atcelt savu piekrišanu dalībai aptaujā, vai arī anketu nepabeigt.
- Līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē MK noteikumi nr.352.
- Lēmums par apliecības piešķiršanu vai atteikumu.
Patlaban Sabiedrības integrācijas fonds lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem 14 dienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas.
Lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņemšanas termiņš tiek samazināts, jo lēmuma pieņemšanai nepieciešamo datu apstrāde notiks automatizētā veidā, pēc iespējas izmantojot informācijas sistēmu starpsistēmu saslēgumu.
Proti, tiek paredzēts, ka lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt Sabiedrības integrācijas fonds pieņem tajā pašā dienā, kad persona ir iesniegusi iesniegumu vai, ja nepieciešama papildu informācijas pieprasīšana, - 10 darbdienu laikā. Tādējādi šo laiku ievērojami samazinot.
Vienlaikus jānorāda,ka apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība ir noteikta MK noteikumu projekta 24.punktā, atbilstoši kuram lēmumu par atteikumu piešķirt apliecību, kā arī lēmumu par apliecības anulēšanu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta izveidotajā komisijā. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Šāda Sabiedrības integrācijas fonda administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta izveidotajā komisijā ir noteikta arī šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos nr. 352 (33.punkts).
Šāda kārtība tiek saglabāta nemainīga, ņemot vēra to, ka Sabiedrības integrācijas fonds praksē nav konstatējis problēmas ar tās piemērošanu.
Sabiedrības integrācijas fonda likuma 15.pants paredz, ka Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Fonda padomē, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. Jautājuma izskatīšanā Fonda padomes sēdē piedalās par konkrēto valsts budžeta programmu atbildīgais ministrs vai viņa pilnvarota persona un arī persona, kura apstrīdējusi administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Fonda padomes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Fonda padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par to, lai Fonda padomes sēdes tiktu sasauktas un noritētu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī par tiesiskuma nodrošināšanu Fonda sekretariātā Fonda nolikumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumu nr.379 "Sabiedrības integrācijas fonda nolikums" 37.punktu Sabiedrības integrācijas fonda padome var izveidot komisiju, kas izskata iesniegumu, ar kuru apstrīdēts fonda sekretariāta izdotais administratīvais akts vai faktiskā rīcība.
Sabiedrības integrācijas fonda izveidota lēmumu apstrīdēšanas kārtība, kas mazina administratīvo slogu Fonda padomei, kas sastāv no augsta līmeņa amatpersonām, proti, saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likuma 9.panta pirmo daļu Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvā ir Ministru prezidenta pārstāvis, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī tieslietu ministrs un četri nevalstisko organizāciju pārstāvji. Saskaņā ar spēkā esošo un noteikumu projektā norādīto apstrīdēšanas kārtību, saņemot iesniegumu par apstrīdēto administratīvo aktu, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts izveido komisiju apstrīdētā administratīvā akta izskatīšanai, tādējādi ir nodrošināta divpakāpju apstrīdēšanas iespēja Sabiedrības integrācijas fonda kā programmas īstenotāja administratīvajiem aktiem, kas tādējādi nodrošina ātrāku lēmuma pieņemšanu.
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu. Tādējādi personai, kas lieto oficiālo elektronisko adresi, Sabiedrības integrācijas fonds attiecīgo lēmumu nosūtīs uz šo adresi.
Sabiedrības integrācijas fonds pats izgūst informāciju par to, vai iesniedzējs ir oficiālās elektroniskas adreses lietotājs.
- Apliecības izgatavošana un nosūtīšana.
Tiek samazināts laiks, kādā tiek izgatavota un nosūtīta apliecība plastikāta kartes formātā. Proti, gadījumā, ja persona ir izteikusi vēlmi saņemt apliecību plastikāta kartes formātā, tad turpmāk paredzēts, ka Sabiedrības integrācijas fonds piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas, nodrošinās apliecības plastikāta kartes formātā izgatavošanu un nosūtīšanu personai vai informēšanu par tās saņemšanas iespējām.
Patlaban Sabiedrības integrācijas fonds apliecību plastikāta kartes formātā izgatavo un nosūta 10 darbdienu laikā (MK noteikumu nr.352 21.punkts).
Savukārt, attiecībā uz apliecību digitālā formātā ir paredzēts, ka tā tiek izsniegta uzreiz tiklīdz Sabiedrības integrācijas fonds ir pieņēmis lēmumu par apliecības piešķiršanu.
- Apliecības termiņš.
Tiek mainīts termiņš uz kādu apliecība tiek izsniegta. Proti, paredzēts, ka turpmāk Sabiedrības integrācijas fonds apliecību izsniedz:
- uz pieciem gadiem - personai, kuras aprūpē vai tās ģimenē ir šo MK noteikumu projekta 6. punktā minētie trīs vai vairāk bērni vai pilngadīgās personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu;
- līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai – bērnam un pilngadīgai personai, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu.
Patlaban saskaņā ar MK noteikumos nr. 352 noteikto Sabiedrības integrācijas fonds apliecību izsniedz uz vienu vai trīs gadiem (atkarībā no personas aprūpē vai tās ģimenē esošo bērnu un pilngadīgo personu vecuma; uz bērnam noteikto invaliditātes termiņu vai uz pilngadīgai personai noteikto I vai II invaliditātes grupas invaliditātes termiņu (šo noteikumu 23., 23.1 un 23.2 punkts).
Ir jāņem vērā, ka invaliditātes termiņi bērnam un pilngadīgajai personai var būt dažāda garuma, bērnam vai pilngadīgai personai noteiktais invaliditātes termiņš var būt īsāks nekā termiņš, uz kuru izsniedzama apliecība. Tādēļ nav samērīgi un lietderīgi Latvijas Goda ģimenes apliecības izsniegšanas termiņus piesaistīt invaliditātes noteikšanas termiņiem. Šāda pieeja ir uzskatāma par neaktuālu un novecojušu. Turklāt tā apgrūtina apliecības saņemšanu un izmantošanu - līdz šim apliecība ģimenēm bija regulāri jāmaina, pat ja faktiski ģimenes atbilstība Latvijas Goda ģimenes statusam nebija mainījusies. Katrs gadījums ir individuāls, ir dažādi dzīves gadījumi. Noteikumos nav lietderīgi visus dažādos ģimeņu dzīves gadījumus kataloģizēt. Katra šāda faktora aprakstīšana noteikumos nav lietderīga un šāds jaunajos noteikumos piedāvātais risinājums ir bērnam un ģimenei labvēlīgāks.
Turklāt atzīmējams, ka no prakses nav gūts apstiprinājums šādai tik komplicētai apliecības izsniegšanas procedūrai, kāda tā ir patlaban paredzēta. Ir efektīvāki veidi, kā Sabiedrības integrācijas fonds var sekot līdzi tam, vai apliecības turētājiem vēl aizvien ir atbilstība Latvijas Goda ģimenes statusam. Proti. MK noteikumos paredzēts, ka Sabiedrības integrācijas fonds ne retāk kā reizi gadā izgūst datus tiešsaistē no attiecīgajām informācijas sistēmām (no Fizisko personu reģistra, Valsts izglītības informācijas sistēmas, Invaliditātes informatīvās sistēmas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra, Aizsardzības ministrijas izveidotās un uzturētās valsts informācijas sistēmas, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti, sociālā dienesta pašvaldību sociālo dienestu informācijas sistēmas, kurā tiek uzkrāti dati par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanu), lai pārbaudītu personas sniegto ziņu aktualitāti un apliecības saņēmēju atbilstību šo noteikumu minētajiem kritērijiem.
Vienlaikus MK noteikumu projektā ir iekļauts noslēguma jautājums, kas nosaka, ka apliecība, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīga līdz apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām.
- Papildu mērķgrupas.
Saskaņā ar grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 16.maijā (26.panta sestā daļa) ir noteikts, ka Ministru kabinets var noteikt papildu mērķgrupas, kurām atbalstu sniedz atbilstoši valsts atbalsta programmai "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma". Izmantojot likumdevēja piešķirto rīcības brīvību MK noteikumu projektā papildus esošajai kārtībai, kas ir noteikta MK not. nr.352, ir paplašināts to personu loks, kuras ir tiesīgas saņemt apliecību.
Proti, ir paredzēts, noteikt, ka turpmāk Sabiedrības integrācijas fonds pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu, pamatojoties uz personas iesniegumu, arī tajos gadījumos, ja personas aprūpē vai tās ģimenē ir trīs bērni vai vairāk bērnu un pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, - 24 gadu vecumu, un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Tāpat ir paredzēts noteikt, ka Sabiedrības integrācijas fonds apliecību piešķir arī tajos gadījumos, ja ģimenē ir pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gada vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā (Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.panta “Veids, kādā pilda valsts aizsardzības militāro dienestu” pirmās daļas 1.punkts), vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus (Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.panta “Veids, kādā pilda valsts aizsardzības militāro dienestu” otrā daļa).
Pilngadību sasniegušajām personām šajos gadījumos pastāv objektīvi iemesli, kādēļ nav iespējams iegūt izglītību un šajā periodā izglītības ieguve tiek aizstāta ar valsts aizsardzības militāro vai civilo dienestu.
2023.gada 5.aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības dienesta likumu, kas nosaka, ka Valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti pilsoņi — vīrieši — viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (12.panta septītā daļa) nosaka, ka, ja persona, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai, ir paudusi tādu vēlmi un aizbildnis, audžuģimene tam ir piekritusi, tad šī persona, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības var uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, — līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai (šī norma stājas spēkā 2024.gada 1. janvārī). Vienlaikus plānots, ka pieņemot lēmumu par atbalsta piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, pašvaldības sociālajam dienestam būs jāizdara atzīmi sociālā dienesta pašvaldību sociālo dienestu informācijas sistēmā, kurā tiek uzkrāti dati par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanu, norādot atbalsta piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas datumu; piešķirto atbalsta pakalpojumu veidus un skaitu; atbalsta pakalpojumu pārtraukšanas vai izbeigšanas iemeslu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka tajos gadījumos, ja vecākiem, kuriem Sabiedrības integrācijas fonds ir izsniedzis apliecību, ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības vai vecāki, kuriem ir izsniegta apliecība, ir miruši vai pazuduši, likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem vai tie ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību, bērnam un šo noteikumu 4.1.1.1. un 4.1.1.3. apakšpunktā minētajai personai ir tiesības turpināt izmantot izsniegto apliecību un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā saņemt jaunu, ja izsniegtajai apliecībai ir beidzies derīguma termiņš. Minētajā gadījumā tiesības saņemt apliecību ir arī aizbildnim, audžuģimenei, kuras aprūpē vai kuras ģimenē atrodas trīs vai vairāk vienas ģimenes bērni, vai šo noteikumu 4.1.1.1. un 4.1.1.3. apakšpunktā minētās personas.
Minētais papildinājums izdarīts, lai novērstu nevienlīdzīgu situāciju un pilnveidotu tiesisko regulējumu, paredzot tiesības daudzbērnu ģimenes bērniem un pilngadību sasniegušajām personām turpināt izmantot izsniegto apliecību un saņemt jaunu, ja izsniegtajai apliecībai ir beidzies derīguma termiņš.
- Iesnieguma iesniegšana un iesniegumā iekļaujamā informācija.
MK noteikumu projekts paredz, ka persona iesniegumu var iesniegt elektroniski tīmekļvietnē www.godagimene.lv, vienotajā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai mobilajā lietotnē “Goda ģimene”, autentificējoties ar vienotās pieteikšanās moduli, kas nodrošina integrētu un vienotu lietotāju autentifikāciju, kā arī iesniedzēja vārda, uzvārda un personas koda nodošanu uzkrāšanai informācijas sistēmā. Vienlaikus paredzot iespēju iesniegumu iesniegt personīgi Sabiedrības integrācijas fondā.
Ja laulātais vēlas saņemt apliecību, tad viņam pašam personīgi ir jāvēršas ar iesniegumu Sabiedrības integrācijas fondā. Iesniedzot iesniegumu laulātā atbilstība tiks vērtēta pēc tādiem pašiem kritērijiem kā personas jeb otra laulātā atbilstība. Tas apstāklis, ka vienam no laulātajiem, piemēram, tiktu atteikta apliecības piešķiršana, jo, piemēram, konstatēts, ka viņš vai viņa ir uzturlīdzekļu parādnieks vai dzīvesvieta nav deklarēta Latvijas Republikā, pats par sevi nav šķērslis, lai šī laulātā bērni varētu saņemt apliecību.
Vienlaikus ir precizēta iesniegumā iekļaujamā informācija, nosakot, ka persona, kura vēlas saņemt apliecību, Sabiedrības integrācijas fondā iesniedz iesniegumu par apliecības piešķiršanu un norāda šādas ziņas (proti, tikai tādas ziņas, kuras nav izgūstamas no attiecīgajām valsts informācijas sistēmām):
- tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, ja personai nav aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, vai, ja tā ir aktivizēta, bet persona pamatoti lūdz izmantot citu saziņas kanālu - saziņai, kā arī lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un apliecības digitālā formātā saņemšanai;
- vēlmi saņemt apliecību plastikāta kartes formātā, un veidu kādā persona vēlas to saņemt, - Sabiedrības integrācijas fondā vai klātienē vai pa pastu;
- adrese lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un plastikāta kartes saņemšanai (ja attiecināms);
- personas, kurām nepieciešama atsevišķas apliecības izgatavošana;
- atzīmi par to, kuras personu vārdu (vārdus) un uzvārdu norādīt uz apliecības.
Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu.
Personai iesnieguma veidlapā nav jāaizpilda elektroniskā pasta adreses lauks, ja tai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
- Informācijas iegūšana un apmaiņa.
Lai optimizētu un efektivizētu Sabiedrības integrācijas fonda darbu, tiks izmantoti automatizēti procesi un funkcijas informācijas iegūšanai un apmaiņai ar iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu attiecīgo apliecības piešķiršanas procesu.
Proti, MK noteikumu projekts paredz noteikt, ka pēc personas iesnieguma saņemšanas Sabiedrības integrācijas fonds automatizētā režīmā pārliecinās par personas atbilstību apliecības piešķiršanas kritērijiem, apstrādājot personu datus no Fizisko personu reģistra, Valsts izglītības informācijas sistēmas, Invaliditātes informatīvās sistēmas, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra, Aizsardzības ministrijas izveidotās un uzturētās valsts informācijas sistēmas, kurā veic valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti, pašvaldības sociālā dienesta pašvaldību sociālo dienestu informācijas sistēmas, kurā tiek uzkrāti dati par sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanu.
MK noteikumu projektā ir iekļauts noslēguma jautājums, kas nosaka, ka informācijas izgūšanu, izmantojot informācijas sistēmas sasaistes līdzekļus, nodrošina no brīža, kad ir izveidots attiecīgs tehniskais risinājums. Līdz tehniskā risinājuma izveidei, Sabiedrības integrācijas fonds minēto informāciju pieprasa no Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes, Aizsardzības ministrijas un atbildīgās pašvaldības sociālā dienesta un informācijas ievadi informācijas sistēmā veic manuāli.
- Tiek precizēti Sabiedrības integrācijas fonda uzdevumi Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas ietvaros, tostarp nosakot, ka Sabiedrības integrācijas fonds informāciju par pakalpojumiem un atvieglojumiem mērķgrupām, kā arī par programmas dalībniekiem, publicē ne tikai tīmekļvietnē www.godagimene.lv, bet arī - mobilajā lietotnē "Goda ģimene".
Patlaban MK noteikumu nr. 352 3.8.apakšpunktā ir noteikts, ka Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmā iekļautos personas datus Sabiedrības integrācijas fonds glabā no iesnieguma saņemšanas dienas vai līdz apliecības derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā divus gadus.
Informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informāciju apstrādā informācijas sistēmā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai ir paredzēts noteikt Ministru kabineta noteikumos "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" (23-TA-1840). Tādējādi,
lai nedublētu normas, kas nosaka datu glabāšanas termiņus, šajā MK noteikumu projektā tās nav iekļautas.
Vienlaikus norādāms, ka arī turpmāk tiek saglabāta nemainīga kārtība attiecībā uz aptauju veikšanu. Proti, arī turpmāk Sabiedrības integrācijas fonds vismaz reizi gadā veiks aptauju par atbalsta programmas ieguvumiem un ietekmi uz mērķgrupu labklājību. Aptauja tiek veikta, anonīmi aizpildot tiešsaistes anketu, personas dati netiek apstrādāti. Iegūtie dati tiks apstrādāti un analizēti apkopotā veidā. Dalība aptaujā ir brīvprātīga, persona savā sistēmas klienta profilā var atzīmēt piekrišanu dalībai aptaujā, kas saistītas ar programmu, vienlaikus respondents jebkurā brīdī var atcelt savu piekrišanu dalībai aptaujā, vai arī anketu nepabeigt.
- Līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē MK noteikumi nr.352.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
MK 04.07.2017. noteikumu Nr.399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 4.punkts nosaka pakalpojuma turētāja (šajā gadījumā, Sabiedrība sintegrācijas fonds) pienākumus, un 5.punkts uzdod visus pakalpojuma turētāja pakalpojumu aprakstus ievietot portālā Latvija.gov.lv. Ievērojot minēto, Sabiedrības integrācijas fonds pēc MK noteikumu projekta apstiprināšanas Goda ģimenes apliecības pakalpojuma aprakstu iesniegs publicēšanai portālā Latvija.gov.lv.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- ģimenes, kurās ir trīs bērni vai vairāk bērnu, tai skaitā audžuģimenē (t.sk.specializētajā audžuģimenē) vai aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kuras: -nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja viņas iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību; -nav sasniegušas 21 gada vecumu vai, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, - 24 gadu vecumu, un kuras, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē ( t.sk. specializētajā audžuģimenē); -nav sasniegušas 24 gada vecumu un pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā, vai pilda valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus
- ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa
Ietekmes apraksts
Lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņemšanas termiņš tiek samazināts, lai lēmuma adresāts varētu ātrāk saņemt apliecību, jo lēmuma pieņemšanai nepieciešamo datu apstrāde notiks automatizētā veidā, izmantojot informācijas sistēmu starpsistēmu saslēgumu.
Vienlaikus apliecības turētājiem tiek samazināts slogs, jo tiek noteikts garāks derīguma termiņš, kādā apliecība tiek izsniegta (projekts paredz noteikt termiņu apliecības izsniegšanai uz pieciem gadiem; līdz šim apliecība tika izsniegta uz vienu gadu vai trīs gadiem).
Vienlaikus apliecības turētājiem tiek samazināts slogs, jo tiek noteikts garāks derīguma termiņš, kādā apliecība tiek izsniegta (projekts paredz noteikt termiņu apliecības izsniegšanai uz pieciem gadiem; līdz šim apliecība tika izsniegta uz vienu gadu vai trīs gadiem).
Juridiskās personas
- Komersanti un citas personas, kas brīvprātīgi iesaistās atbalsta sniegšanā
Ietekmes apraksts
sk. ietekmi, kas ir aprakstīta saistītajos noteikumos (23-TA-1840)
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" (23-TA-1840)
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu projektā "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" paredzēts noteikt informācijas sistēmas pārzini, informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informāciju apstrādā informācijas sistēmā, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.
Nepieciešams nodrošināt saskaņotību starp Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" un Ministru kabineta noteikumu projekts "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" jautājumā par mērķa grupām, par kurām būs veicama personas datu apstrāde informācijas sistēmā.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" tiek virzīts kopā ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi".
Nepieciešams nodrošināt saskaņotību starp Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi" un Ministru kabineta noteikumu projekts "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" jautājumā par mērķa grupām, par kurām būs veicama personas datu apstrāde informācijas sistēmā.
Ministru kabineta noteikumu projekts "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" tiek virzīts kopā ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumi Nr.858 "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams juridiski nostiprināt tiesības valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes un drošības direkcija" izgūt datus, kas nepieciešami Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7. panta piektajā daļā paredzēto ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu piemērošanai daudzbērnu ģimenei, no Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēma. Tādējādi turpmāk daudzbērnu ģimenēm atvieglojumu piemērošana būs iespējama tiešsaistē (nebūs jāuzrāda Sabiedrības integrācijas fonda izsniegta Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte").
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Sabiedrības integrācijas fondsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ad822b68-ba74-4cc6-a329-e83c7d1417cb
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi publiskās apspriešanas laikā (20.09.2023. - 03.10.2023.) TAP portālā netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Aizsardzības ministrija
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
- Sabiedrības integrācijas fonds
- pašvaldību sociālie dienesti
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Informācijas sistēma nodrošina centralizētu datu apstrādi, kas paātrina to apstrādi, vienlaicīgi samazinot laiku, kas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai. Pašreiz Fonds 14 dienu laikā no personas iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Turpmāk ir paredzēts, ka Fonds lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem iesnieguma saņemšanas dienā, vai, ja nepieciešama papildu informācijas pieprasīšana, - 10 darbdienu laikā.
Ar jaunās valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas ieviešanu tiks padarīti efektīvāki personas iesnieguma apstrādes procesi.
Ziņu pārbaude, kas nepieciešama, lai Fonds pieņemtu lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, notiks automatizēti tiešsaistes režīmā.
Ar jaunās valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas ieviešanu tiks padarīti efektīvāki personas iesnieguma apstrādes procesi.
Ziņu pārbaude, kas nepieciešama, lai Fonds pieņemtu lēmumu par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, notiks automatizēti tiešsaistes režīmā.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Noteikumos minēto informācijas sistēmu pārziņiem (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisija, Aizsardzības ministrija), kā arī pašvaldības sociālajiem dienestiem attiecībā uz pašvaldību sociālo dienestu informācijas sistēmām tiks nodrošināta iespēja noteikumu izpildei nepieciešamo datu apmaiņu ar Sabiedrības intergrācijas fondu veikt automatizētā veidā, tādējādi uzlabojot informācijas apmaiņas operativitāti un datu kvalitāti (samazināsies kļūdu rašanās iespējamība, attiecīgi nepieciešamība veikt labojumus, iespriekš sniegtajā informācijā).
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
atjaunināta sabiedrības integrācijas fonda uzturētā Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēma
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek turpināta Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošana, uzlabojot apliecības piešķiršanas procesus.
MK noteikumu projektam pozitīva ietekme uz sabiedrību, jo no valsts puses tiek parādīta atbalstoša attieksme pret personām, kuru aprūpē vai tās ģimenē ir 3 vai vairāk bērni, kā arī bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu.
MK noteikumu projektam pozitīva ietekme uz sabiedrību, jo no valsts puses tiek parādīta atbalstoša attieksme pret personām, kuru aprūpē vai tās ģimenē ir 3 vai vairāk bērni, kā arī bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas datu apstrāde apliecības piešķiršanas nolūkā tiks veikta uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta un Noteikumu projekta 4., 6., 10. un 11. punkta pamata. Personas datu apstrādi apliecības izsniegšanas nolūkā tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta un Noteikumu projekta 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunkta un 13. punkta pamata. Personas datu apstrādi apliecības anulēšanas nolūkā tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta un Noteikumu projekta 23. punkta pamata.
Apliecības piešķiršanas nolūkā var tikt apstrādāti arī veselības dati, ar nosacījumu, ja personas aprūpē vai tās ģimenē ir: bērns ar invaliditāti (šajā gadījumā ar terminu “bērns” ir saprotams arī personas audžuģimenē ievietots vai personas aizbildnībā esošs bērns) vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa; persona ar invaliditāti; persona, kura pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Veselības datu (invaliditātes un pārejošas darbnespējas esamības fakts, darbnespējas gadījumā arī periods) apstrāde apliecības piešķiršanas nolūkā tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Noteikumu projekta 4.1.2., 4.4.1. un 4.4.2. apakšpunkta, 6., 10. un 11. punkta pamata.
Sabiedrības integrācijas fonds atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta sestajā daļā noteiktajam īsteno valsts atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma", kuras ietvaros nodrošina apliecības piešķiršanu. Ņemot vērā minēto Sabiedrības integrācijas fonds apstrādās tikai tādus datus, kuriem ir nozīme apliecības piešķiršanā.
Sabiedrības integrācijas fonds apstrādā datus valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanas ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība” un Ministru kabineta noteikumiem “Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi”. Aplūkojot fizisko personu datu aizsardzības jautājumu saistībā ar valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu, ir jāņem vērā kopsakarā abi minēto Ministru kabineta noteikumi. Ievērojot minēto tālāk 8.1.13.sadaļā aprakstītie fizisko personu datu aizsardzības jautājumi attiecināmi uz abiem minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Sabiedrības integrācijas fonds apstrādā šādus datu veidus:
1) Par personu, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu:
- informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu dokumentu pārvaldības organizāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumiem nr.748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” - personas iesnieguma reģistrēšanas datums un iesnieguma identifikācijas numurs;
- informācija, kas nepieciešama, lai identificētu personu, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu - personas kods, vārds (vārdi), uzvārds.
- informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību kritērijiem apliecības piešķiršanai:
- ziņas par to, vai personas deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā- šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 14.5. apakšpunkts,
- ziņas par ģimenes stāvokli – šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1. apakšpunkts,
- ziņas par to, vai persona ir iekļauta parādnieka statusā Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā, ziņas par to, ka personai nav pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības (minētās ziņas aptver aktuālo informāciju par personām pārtrauktajām vai atņemtajām aizgādības tiesībām par nepilngadīgajiem personas bērniem), ziņas par to, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 9. pantu personas statuss ir aktīvs/pasīvs, ja attiecināms, kā arī- ziņas par personas miršanas datumu - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.3., 6.4. un 14.1. apakšpunkts;
- informācija, kas nepieciešama, lai persona varētu saņemt lēmumu (papīra formātā) un apliecību plastikāta kartes formā:
- personas norādītā adrese lēmuma un apliecības plastikāta kartes formātā saņemšanai,
- atzīme par to, ka persona vēlas saņemt apliecību plastikāta kartes formātā pa pastu vai fondā klātienē,
- informācija, kas nepieciešama saziņai ar fondu, kā arī lēmuma un apliecības digitālā formātā saņemšanai - oficiālā elektroniskā adrese, ja ir aktivizēta oficiālās elektroniskās adreses konts, elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs;
- informācija, kas nepieciešama, lai fonds zinātu, kuru bērnu un pilngadīgo personu vārdu (vārdus) un uzvārdu persona vēlas norādīt uz apliecības -atzīme par to, kuru bērnu un pilngadīgo personu vārdu (vārdus) un uzvārdu norādīt uz apliecības, ja attiecināms.
2) Par personas, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu, laulāto, ja attiecināms:
-informācija, kas nepieciešama, lai identificētu personas, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu, laulāto - personas kods, vārds (vārdi), uzvārds. Nepieciešamības pamatojums sniegts iepriekš;
-informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību kritērijiem apliecības piešķiršanai - ziņas par ģimenes stāvokli, ziņas par to, ka personai nav pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības, ziņas par to, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 9. pantu personas statuss ir aktīvs/pasīvs, kā arī- ziņas par personas miršanas datumu - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1. un 14.1. apakšpunkts.
3) Par personas un tās laulātā, ja attiecināms, aprūpē vai tās ģimenē esošu bērnu, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esošu bērnu, un pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu:
informācija, kas nepieciešama, lai identificētu bērnu un pilngadīgo personu- personas kods, vārds (vārdi), uzvārds. Nepieciešamības pamatojums sniegts iepriekš;
informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību kritērijiem apliecības piešķiršanai:
- dzimšanas datums - šāda informācija ir nepieciešama, jo saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 6.panta pirmo daļu, iekļaujot Reģistrā ziņas par personu, Pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu. Minētā panta trešās daļas 1. punkts nosaka, ka personas kods ir nemainīgs, izņemot šādus gadījumus:1) personai, kurai personas kods piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam, tiek precizēts dzimšanas datums [..],
- ziņas par to, vai deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā- šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 14.5. apakšpunkts,
- atzīme par to, ka pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, atzīme par to, ka bērnam ir noteikta invaliditāte vai pilngadīgai personai, ir noteikta I vai II invaliditātes grupa - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1.1. un 6.1.3. apakšpunkts,
-bērnam noteiktās invaliditātes vai pilngadīgai personai noteiktās I vai II invaliditātes grupas beigu datums - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 10.9. apakšpunkts,
-atzīme par to, kuriem no bērniem un pilngadīgajām personām nepieciešama atsevišķas apliecības izgatavošana - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 10.7. apakšpunkts,
-statuss attiecībā pret personu, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu - personas vai tās laulātā bērns, bērns ievietots audžuģimenē, nodots aizbildnībā - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1. apakšpunkts,
-atzīme par to, ka pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu vai, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, - 24 gadu vecumu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē- regulējums ietverts jaunajos MK noteikumus (23-TA-2240), kas aizstās MK not.352.,
-atzīme par to, ka pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gada vecumu, pilda valsts aizsardzības dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā, vai valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, - regulējums ietverts jaunajos MK noteikumus (23-TA-2240), kas aizstās MK not.352.,
-ziņas par to, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 9. pantu personas statuss ir aktīvs/pasīvs, ja attiecināms, kā arī- ziņas par personas miršanas datumu - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 14.1. apakšpunkts.
MK noteikumu projekta 9.punktā noteikts, ka pēc šo noteikumu 7. punktā minētā iesnieguma saņemšanas, Sabiedrības integrācijas fonds pārliecinās par personas atbilstību šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem. Lai izpildītu šo uzdevumu, fonds saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu un noteikumu 9.1.4.apakšpunktu Fizisko personu reģistrā pārliecinās, vai personai un viņas laulātajam nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības. Minēto informāciju par laulāto pārbauda, ja persona šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem atbilst tikai kopā ar laulāto.
Praksē minētais priekšraksts nozīmē to, ka Sabiedrības integrācijas fonds no reģistra izgūst datus par bērniem, par kuriem nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības. Savukārt par bērniem, par kuriem aizgādnības tiesības ir pārtrauktas vai atņemtas, Sabiedrības integrācijas fonds informāciju nesaņems. Minētie dati (dati par bērniem, par kuriem nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības) tiks apstrādāti par tiem personas vai tā laulātā bērniem, kuri datu izgūšanas brīdī ir nepilngadīgi.
Saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu un noteikumu projekta 9.2.apakšpunktu no Valsts izglītības informācijas sistēmas tiks apstrādāti dati par to, vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Lai Sabiedrības integrācijas fonds varētu konstatēt personas, kura iesniegusi Sabiedrības integrācijas fondā iesniegumu par Latvijas Goda ģimenes apliecības saņemšanu, Sabiedrības integrācijas fondam ir nepieciešams tikai zināt, vai attiecīgā ģimenē esošā pilngadīgā persona (pilngadību sasniegušais jaunietis) turpina mācīties, iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Ievērojot minēto, Sabiedrības integrācijas fonds neapstrādās no Valsts izglītības informācijas sistēmas datus par piederību konkrētai izglītības iestādei (fondam nav nepieciešams zināt izglītības iestādes nosaukumu, lai piešķirtu Latvijas Goda ģimenes apliecību), kā arī fonds neapstrādās datus par jaunieša piederību konkrētai mācību vienībai (kursam, semestrim), jo Sabiedrības integrācijas fondam ir tikai nepieciešams zināt, vai jaunietis turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.
Pilngadīgajām personām, ja vien tas nav pirmreizējais iesniegums (pirmreizējs iesniegums - iesniegumus, kuru persona, kura lūdz fondam piešķirt Latvijas Goda ģimenes apliecību, iesniedz pirmo reizi, kas var būt arī notikt, piemēram, vasarā), netiks pārbaudīti dati vasaras periodā no maija līdz septembrim, kad parasti notiek pāreja no vidējas izglītības iestādes uz augstāko, lai šajā periodā, kad ir pārtraukumi starp semestriem, ģimene nezaudētu iespēju saņemt atbalstu. Dati tiks pārbaudīti maijā un tad - septembrī. Tādējādi faktiski tiks uzskatīts, ka pārtraukums starp semestriem persona turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību (apliecība šajā periodā netiks anulēta).
Attiecīgi arī pilngadīgām personām, kuras pabeigušas vidējās izglītības iestādi (piemēram, kārtējā gada jūlijā) un iestājušās augstākās izglītības iestādē (piemēram, kārtējā gada septembrī), tiks piemērots fakts, ka persona turpina iegūt izglītību arī augusta mēnesī.
Ņemot vērā, ka informāciju par iegūtu vidējo izglītību izglītības iestādes Valsts izglītības informācijas sistēmā ievada trīs darba dienu laikā no notikuma brīža (minētajā piemērā, jūlijā) un informāciju par uzsāktām studijām augstākās izglītības iestādes saskaņā ar noteikumiem augstākās izglītības iestādes ievada 10 darba dienu laikā no notikuma brīža (minētajā piemērā septembrī), tad Sabiedrības integrācijas Sabiedrības integrācijas fonds minētā fakta pārbaudi (vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību) veiks attiecīgā gada maijā un pēc tam secīgi - septembrī.
Apliecības piešķiršanas nolūkā var tikt apstrādāti arī veselības dati, ar nosacījumu, ja personas aprūpē vai tās ģimenē ir: bērns ar invaliditāti (šajā gadījumā ar terminu “bērns” ir saprotams arī personas audžuģimenē ievietots vai personas aizbildnībā esošs bērns) vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja viņai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa; persona ar invaliditāti; persona, kura pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Veselības datu (invaliditātes un pārejošas darbnespējas esamības fakts, darbnespējas gadījumā arī periods) apstrāde apliecības piešķiršanas nolūkā tiks veikta uz Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Noteikumu projekta 4.1.2., 4.4.1. un 4.4.2. apakšpunkta, 6., 10. un 11. punkta pamata.
Sabiedrības integrācijas fonds atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26.panta sestajā daļā noteiktajam īsteno valsts atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma", kuras ietvaros nodrošina apliecības piešķiršanu. Ņemot vērā minēto Sabiedrības integrācijas fonds apstrādās tikai tādus datus, kuriem ir nozīme apliecības piešķiršanā.
Sabiedrības integrācijas fonds apstrādā datus valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanas ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība” un Ministru kabineta noteikumiem “Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" informācijas sistēmas noteikumi”. Aplūkojot fizisko personu datu aizsardzības jautājumu saistībā ar valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu, ir jāņem vērā kopsakarā abi minēto Ministru kabineta noteikumi. Ievērojot minēto tālāk 8.1.13.sadaļā aprakstītie fizisko personu datu aizsardzības jautājumi attiecināmi uz abiem minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Sabiedrības integrācijas fonds apstrādā šādus datu veidus:
1) Par personu, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu:
- informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu dokumentu pārvaldības organizāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumiem nr.748 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” - personas iesnieguma reģistrēšanas datums un iesnieguma identifikācijas numurs;
- informācija, kas nepieciešama, lai identificētu personu, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu - personas kods, vārds (vārdi), uzvārds.
- informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību kritērijiem apliecības piešķiršanai:
- ziņas par to, vai personas deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā- šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 14.5. apakšpunkts,
- ziņas par ģimenes stāvokli – šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1. apakšpunkts,
- ziņas par to, vai persona ir iekļauta parādnieka statusā Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā, ziņas par to, ka personai nav pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības (minētās ziņas aptver aktuālo informāciju par personām pārtrauktajām vai atņemtajām aizgādības tiesībām par nepilngadīgajiem personas bērniem), ziņas par to, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 9. pantu personas statuss ir aktīvs/pasīvs, ja attiecināms, kā arī- ziņas par personas miršanas datumu - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.3., 6.4. un 14.1. apakšpunkts;
- informācija, kas nepieciešama, lai persona varētu saņemt lēmumu (papīra formātā) un apliecību plastikāta kartes formā:
- personas norādītā adrese lēmuma un apliecības plastikāta kartes formātā saņemšanai,
- atzīme par to, ka persona vēlas saņemt apliecību plastikāta kartes formātā pa pastu vai fondā klātienē,
- informācija, kas nepieciešama saziņai ar fondu, kā arī lēmuma un apliecības digitālā formātā saņemšanai - oficiālā elektroniskā adrese, ja ir aktivizēta oficiālās elektroniskās adreses konts, elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs;
- informācija, kas nepieciešama, lai fonds zinātu, kuru bērnu un pilngadīgo personu vārdu (vārdus) un uzvārdu persona vēlas norādīt uz apliecības -atzīme par to, kuru bērnu un pilngadīgo personu vārdu (vārdus) un uzvārdu norādīt uz apliecības, ja attiecināms.
2) Par personas, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu, laulāto, ja attiecināms:
-informācija, kas nepieciešama, lai identificētu personas, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu, laulāto - personas kods, vārds (vārdi), uzvārds. Nepieciešamības pamatojums sniegts iepriekš;
-informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību kritērijiem apliecības piešķiršanai - ziņas par ģimenes stāvokli, ziņas par to, ka personai nav pārtrauktas vai atņemtas bērna aizgādības tiesības, ziņas par to, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 9. pantu personas statuss ir aktīvs/pasīvs, kā arī- ziņas par personas miršanas datumu - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1. un 14.1. apakšpunkts.
3) Par personas un tās laulātā, ja attiecināms, aprūpē vai tās ģimenē esošu bērnu, tai skaitā audžuģimenē vai aizbildnībā esošu bērnu, un pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu:
informācija, kas nepieciešama, lai identificētu bērnu un pilngadīgo personu- personas kods, vārds (vārdi), uzvārds. Nepieciešamības pamatojums sniegts iepriekš;
informācija, kas nepieciešama, lai pārbaudītu atbilstību kritērijiem apliecības piešķiršanai:
- dzimšanas datums - šāda informācija ir nepieciešama, jo saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 6.panta pirmo daļu, iekļaujot Reģistrā ziņas par personu, Pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālu personas kodu. Minētā panta trešās daļas 1. punkts nosaka, ka personas kods ir nemainīgs, izņemot šādus gadījumus:1) personai, kurai personas kods piešķirts līdz 2017. gada 30. jūnijam, tiek precizēts dzimšanas datums [..],
- ziņas par to, vai deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā- šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 14.5. apakšpunkts,
- atzīme par to, ka pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, atzīme par to, ka bērnam ir noteikta invaliditāte vai pilngadīgai personai, ir noteikta I vai II invaliditātes grupa - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1.1. un 6.1.3. apakšpunkts,
-bērnam noteiktās invaliditātes vai pilngadīgai personai noteiktās I vai II invaliditātes grupas beigu datums - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 10.9. apakšpunkts,
-atzīme par to, kuriem no bērniem un pilngadīgajām personām nepieciešama atsevišķas apliecības izgatavošana - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 10.7. apakšpunkts,
-statuss attiecībā pret personu, kura ir iesniegusi iesniegumu par apliecības piešķiršanu - personas vai tās laulātā bērns, bērns ievietots audžuģimenē, nodots aizbildnībā - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 6.1. apakšpunkts,
-atzīme par to, ka pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 21 gada vecumu vai, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, - 24 gadu vecumu, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, uzturas pie aizbildņa vai audžuģimenē- regulējums ietverts jaunajos MK noteikumus (23-TA-2240), kas aizstās MK not.352.,
-atzīme par to, ka pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gada vecumu, pilda valsts aizsardzības dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā, vai valsts aizsardzības civilo dienestu, kas ilgst 11 mēnešus, - regulējums ietverts jaunajos MK noteikumus (23-TA-2240), kas aizstās MK not.352.,
-ziņas par to, ka saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 9. pantu personas statuss ir aktīvs/pasīvs, ja attiecināms, kā arī- ziņas par personas miršanas datumu - šo datu apstrādi paredz MK not. nr.352 14.1. apakšpunkts.
MK noteikumu projekta 9.punktā noteikts, ka pēc šo noteikumu 7. punktā minētā iesnieguma saņemšanas, Sabiedrības integrācijas fonds pārliecinās par personas atbilstību šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem. Lai izpildītu šo uzdevumu, fonds saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu un noteikumu 9.1.4.apakšpunktu Fizisko personu reģistrā pārliecinās, vai personai un viņas laulātajam nav pārtrauktas vai atņemtas bērnu aizgādības tiesības. Minēto informāciju par laulāto pārbauda, ja persona šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem atbilst tikai kopā ar laulāto.
Praksē minētais priekšraksts nozīmē to, ka Sabiedrības integrācijas fonds no reģistra izgūst datus par bērniem, par kuriem nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības. Savukārt par bērniem, par kuriem aizgādnības tiesības ir pārtrauktas vai atņemtas, Sabiedrības integrācijas fonds informāciju nesaņems. Minētie dati (dati par bērniem, par kuriem nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības) tiks apstrādāti par tiem personas vai tā laulātā bērniem, kuri datu izgūšanas brīdī ir nepilngadīgi.
Saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu un noteikumu projekta 9.2.apakšpunktu no Valsts izglītības informācijas sistēmas tiks apstrādāti dati par to, vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Lai Sabiedrības integrācijas fonds varētu konstatēt personas, kura iesniegusi Sabiedrības integrācijas fondā iesniegumu par Latvijas Goda ģimenes apliecības saņemšanu, Sabiedrības integrācijas fondam ir nepieciešams tikai zināt, vai attiecīgā ģimenē esošā pilngadīgā persona (pilngadību sasniegušais jaunietis) turpina mācīties, iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. Ievērojot minēto, Sabiedrības integrācijas fonds neapstrādās no Valsts izglītības informācijas sistēmas datus par piederību konkrētai izglītības iestādei (fondam nav nepieciešams zināt izglītības iestādes nosaukumu, lai piešķirtu Latvijas Goda ģimenes apliecību), kā arī fonds neapstrādās datus par jaunieša piederību konkrētai mācību vienībai (kursam, semestrim), jo Sabiedrības integrācijas fondam ir tikai nepieciešams zināt, vai jaunietis turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.
Pilngadīgajām personām, ja vien tas nav pirmreizējais iesniegums (pirmreizējs iesniegums - iesniegumus, kuru persona, kura lūdz fondam piešķirt Latvijas Goda ģimenes apliecību, iesniedz pirmo reizi, kas var būt arī notikt, piemēram, vasarā), netiks pārbaudīti dati vasaras periodā no maija līdz septembrim, kad parasti notiek pāreja no vidējas izglītības iestādes uz augstāko, lai šajā periodā, kad ir pārtraukumi starp semestriem, ģimene nezaudētu iespēju saņemt atbalstu. Dati tiks pārbaudīti maijā un tad - septembrī. Tādējādi faktiski tiks uzskatīts, ka pārtraukums starp semestriem persona turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību (apliecība šajā periodā netiks anulēta).
Attiecīgi arī pilngadīgām personām, kuras pabeigušas vidējās izglītības iestādi (piemēram, kārtējā gada jūlijā) un iestājušās augstākās izglītības iestādē (piemēram, kārtējā gada septembrī), tiks piemērots fakts, ka persona turpina iegūt izglītību arī augusta mēnesī.
Ņemot vērā, ka informāciju par iegūtu vidējo izglītību izglītības iestādes Valsts izglītības informācijas sistēmā ievada trīs darba dienu laikā no notikuma brīža (minētajā piemērā, jūlijā) un informāciju par uzsāktām studijām augstākās izglītības iestādes saskaņā ar noteikumiem augstākās izglītības iestādes ievada 10 darba dienu laikā no notikuma brīža (minētajā piemērā septembrī), tad Sabiedrības integrācijas Sabiedrības integrācijas fonds minētā fakta pārbaudi (vai pilngadīgā persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, turpina iegūt vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību) veiks attiecīgā gada maijā un pēc tam secīgi - septembrī.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jaunā Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība paredz to, ka lēmuma par apliecības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņemšanas termiņš tiek samazināts, lai lēmuma adresāts varētu ātrāk saņemt apliecību, izmantot apliecības garantētās priekšrocības.
Vienlaikus apliecības turētājiem tiek samazināts slogs, jo tiek noteikts garāks derīguma termiņš, kādā apliecība tiek izsniegta. Projektā noteikts, ka bērnam, kuram piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, to vairs nevajadzēs periodiski atjaunināt; piemēram, patlaban bērniem apliecība ir jāatjaunina ik pēc viena vai trim gadiem atkarībā no apliecības saņēmēja vecuma un bērnam noteiktā invaliditātes termiņa.
Tādējādi noteikumi sekmēs bērnam un ģimenei nepieciešamā atbalsta pieejamību dažādās dzīves jomās un situācijās, kas veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā (pilns atlaižu katalogs pieejams Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļa vietnē: https://katalogs.godagimene.lv/).
Vienlaikus apliecības turētājiem tiek samazināts slogs, jo tiek noteikts garāks derīguma termiņš, kādā apliecība tiek izsniegta. Projektā noteikts, ka bērnam, kuram piešķirta Latvijas Goda ģimenes apliecība, to vairs nevajadzēs periodiski atjaunināt; piemēram, patlaban bērniem apliecība ir jāatjaunina ik pēc viena vai trim gadiem atkarībā no apliecības saņēmēja vecuma un bērnam noteiktā invaliditātes termiņa.
Tādējādi noteikumi sekmēs bērnam un ģimenei nepieciešamā atbalsta pieejamību dažādās dzīves jomās un situācijās, kas veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā (pilns atlaižu katalogs pieejams Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļa vietnē: https://katalogs.godagimene.lv/).
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi