Anotācija

NKDL 41. pantā ir noteiktas NKDL subjektu uzraugošās institūcijas, kurām atbilstoši NKDL 6. un 7. pantā noteiktajam, ir tiesības piemērot soda naudu un veikt tiesiskā pienākuma piespiedu izpildi. MK noteikumu projekts ir izstrādāts, lai tiktu noteikta vienota kārtība un kritēriji soda naudas piemērsošanai pēc kuras Nacionālais kiberdrošības centrs (turpmāk - NKDC) un Satversmes aizsardzības birojs (turpmāk - SAB) varētu piemērot soda naudu par būtiskām neatbilstībām NKDL izpratnē. 

NKDL 41. pantā noteikts, ka NKDL subjektu uzraudzību veic NKDC un SAB un abām minētajām institūcijām atbilstoši NKDL 6. un 8. pantā noteiktajam, ir tiesības piemērot soda naudu par NKDL 46. panta piektajā daļā minētajām būtiskajām neatbilstībām.
Par NKDL noteikto būtisko neatbilstību izdarīšanu piemērotā soda nauda tiks aprēķināta no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Nosakot soda naudas apmēru, NKDC un SAB ir jāņem vērā katra būtiskas neatbilstības smagumu, pārkāpto prasību nozīmīgumu, neatbilstības ilgumu un citus apstākļus, kas atbilst NKDL 46. panta sestās daļas un vienlaikus 45. panta sestās daļas apsvērumiem.
NKDC un SAB vienlaikus būs tiesīgi kopējo soda naudas apmēru samazināt, ja pastāv vismaz kāds no MK noteikumu projekta 13. punktā minētajiem apstākļiem.
MK noteikumu projekta 7. punktā noteikts, ja subjektam iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījums izteikts ārvalstu valūtā, kopējo soda naudas apmēru euro nosaka pēc grāmatvedībā  izmantojamā ārvalstu valūtas kursa dienā, kad konstatēta būtiska neatbilstība. Skaidrojam, ka grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss atbilstoši Grāmatvedības likuma 7. panta otrajā daļā noteiktajam, ir grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss, kas ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro.
MK noteikumu projekta 16. punktā noteikts, ja subjekts izdarījis vairākus pārkāpumus un tie izskatīti vienlaikus vienā lietā, par katru pārkāpumu soda naudas apmēru nosaka atsevišķi. Galīgo soda naudas apmēru aprēķina tās soda naudas ietvaros, kas noteikta par smagāko no konstatētajām neatbilstībām. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 22. panta pirmajai daļai, ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi. Līdz ar to, kopējo soda naudas apmēru par vienu pārkāpumu aprēķinās, summējot naudas sodus.
Ja ir konstatētas vairākas neatbilstības, tad neizvēlās pēc “dārgākās” konstatētās neatbilstības, bet pēc tās, kura ir smagākā. Šādā gadījumā sodi tiek vērtēti pēc kopības, izvērtējot veikto neatbilstību smagumu. Analoģijai varam minēt Krimināllikuma 50. pantu par soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Arī Krimināllikumā norādīts: “..sastādot priekšrakstu par sodu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu. Šādā gadījumā galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.”
Tātad ir iespējamas abas opcijas: mazāko soda nauda iekļaut lielākajā vai arī tos sodus pilnīgi vai daļēji saskaitīt. 
Vienlaikus MK noteikumu projektā paredzētas NKDC un SAB tiesības samazināt kopējo naudas soda apmēru, ja iestājās kāds no MK noteikumu projekta 13. punktā minētajiem apstākļiem.