22-TA-206: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uzCOVID-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma (turpmāk – likums) 24. un 25.pants.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
-
Spēkā stāšanās termiņš
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
-
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktu Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) veic epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē kontaktpersonu laboratorisko pārbaudi, organizē profilakses un pretepidēmijas pasākumus infekcijas slimību perēkļos. Saskaņā ar 2012. gada 3. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 4.2. punktu Centrs nodrošina infekcijas slimību gadījumu un uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu infekcijas slimību perēkļos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 183.1. punktu Centrs nosaka ar Covid-19 inficētās personas kontaktpersonas, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu.
No 2021. gada 11. oktobra, Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija, lai apstādinātu Covid-19 infekcijas izplatības ātrumu, nepārslogotu veselības aprūpi un glābtu iespējami vairāk cilvēku dzīvības. Veselības aprūpes resursu izsīkums, jaunu Covid-19 gadījumu lielais skaits pēdējās dienās, nepietiekama vakcinācijas aptvere, jaunā SARS-CoV-2 paveida (turpmāk - Omikrons) straujš izplatības pieaugums un saslimstības izraisītie riski valsts funkciju, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bija iemesls ārkārtējo situāciju pagarināšanai līdz 2022. gada 28. februārim.
Centra kapacitāte, tik lielam infekcijas gadījumu skaitam, kas tiek reģistrēts Covid-19 epidēmijas laikā, nav pietiekama, lai efektīvi iesaistītos visu Covid-19 ziņoto gadījumu un citu infekcijas slimību gadījumu epidemioloģiskajā pārraudzībā. Ja visi Centra epidemiologi un sabiedrības veselības organizatori tiek iesaistīti prioritāri pretepidemijas pasākumu organizēšanā Covid-19 infekcijas perēkļos, Centra darbinieku kapacitāte ir pietiekama, lai, strādājot sešas dienas nedēļā ar virsstundām (tikai ar vienu brīvdienu), operatīvi reaģētu (aptaujātu un organizētu epidemioloģiskās kontroles pasākumus) uz apmērām 400 (līdz 1000 gadījumiem dienā) jaunatklātiem Covid-19 gadījumiem dienā.
2021. gadā Covid-19 saslimšanas gadījumu efektīvai epidemioloģiskajai pārvaldīšanai izlietots finansējums 480 459,24 euro apmērā, no tā 36 666,37 euro finansējums budžeta apakšprogrammas 46.03.00 “Slimību profilakses nodrošināšana” budžeta līdzekļu ietvaros un 443 792,87 euro piešķirtais finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas ļāva piesaistīt Ārpakalpojumu, kas nodrošināja Covid-19 pacientu aptaujas, informēšanas, standarta konsultēšanas un iegūto datu dokumentēšanu epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā.
2021. gadā Ārpakalpojums nodrošināja 63 580 Covid-19 inficēto personu pirmreizējo aptauju kas aizņēma 39 917,4 stundas un ļāva paātrināt Covid-19 inficēto primāro informēšanu, kā arī racionālāk izmantot Centra darbinieku resursu.
Nolūkā arī turpmāk efektīvāk un racionālāk izmantot Centra cilvēkresursus un, lai operatīvi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu, nepieciešams stiprināt Centra kapacitāti, iesaistot papildus cilvēkresursus uz laiku vienkāršāku uzdevumu veikšanai, lai aptaujātu, informētu, sniegtu vispārīgas konsultācijas Covid-19 pacientiem un kontaktpersonām, lai dokumentētu iegūtos datus, ir nepieciešams turpināt piesaistīt papildus cilvēkresursus ārpakalpojumā. 2022. gadā tiek plānots turpināt ārpakalpojuma iegādi, lai veiktu personu aptauju apstiprinātas Covid-19 diagnozes gadījumā.
Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2021.gadā un arī šobrīd veic telefonisku saziņu ar Covid -19 inficētām personām un kontaktpersonām. Ar mērķi sekmēt Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr.662 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” ievērošanu, Inspekcijas darbinieki uzrauga inficētām personām un kontaktpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu, sazinoties ar tām telefoniski. Saziņas mērķi ir:
aizsargāt personas un sabiedrības veselību, informēt personu par tai noteikto statusu un ierobežojumiem, un pārliecināties, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti. Ja šāda pārliecība netiek gūta, informācija par personu tiek nodota papildus uzraudzības darbību veikšanai Valsts policijai;
noskaidrot, vai personai notiek nepieciešamā sadarbība ar ārstējošo ārstu, līdz ar to mazinot draudus gan personas veselībai, gan vīrusa izplatībai sabiedrībā. 2021. gadā Inspekcija ir veikusi darbu ar 215 ārstniecības personām par nepieciešamajiem uzlabojumiem sadarbībā ar Covid-19 skartajām personām.
Attiecībā uz Covid-19 inficēto personu kontaktpersonām, bieži vien tieši Inspekcijas veiktā saziņa sniedz personai pirmreizēju informāciju par tai noteikto statusu un ierobežojumiem, kas jāievēro.
2021. gadā Inspekcijas darbinieki kopumā ir veikuši 245 357 zvanus Covid-19 skarto personu uzraudzībai, gan inficētajām personām, gan kontaktpersonām.
Inspekcija turpina normatīvos dokumentos tai noteikto pamatfunkciju un uzdevumu īstenošanu, tajā skaitā veicot kontroles un pārbaudes uzraudzībā esošajos objektos - ārstniecības iestādēs, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu jomas iestādēs, veic medicīnisko ierīču uzraudzību un atbilstības izvērtējamus, saistībā ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu veic ekspertīzes, sagatavo atzinumus, novērtē pacientiem radītā kaitējuma apmērus, kā arī citas funkcijas.
Inspekcija ar saviem cilvēkresursiem nespēj nodrošināt nepieciešamo zvanu apjomu, lai saziņa būtu efektīva un savlaicīga, vienlaicīgi nodrošinot Inspekcijas pamatfunkcijas, ir nepieciešams stiprināt Inspekcijas kapacitāti mazāk komplicētu uzdevumu veikšanai, uz laiku piesaistot papildus cilvēkresursus zvanu centra ārpakalpojuma veidā - lai sazinātos un informētu, un uzraudzītu Covid-19 skartās personas, nepieciešamības gadījumā sniegtu tām informāciju par noteiktajiem ierobežojumiem un lai dokumentētu iegūtos datus.
No 2021. gada 11. oktobra, Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija, lai apstādinātu Covid-19 infekcijas izplatības ātrumu, nepārslogotu veselības aprūpi un glābtu iespējami vairāk cilvēku dzīvības. Veselības aprūpes resursu izsīkums, jaunu Covid-19 gadījumu lielais skaits pēdējās dienās, nepietiekama vakcinācijas aptvere, jaunā SARS-CoV-2 paveida (turpmāk - Omikrons) straujš izplatības pieaugums un saslimstības izraisītie riski valsts funkciju, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bija iemesls ārkārtējo situāciju pagarināšanai līdz 2022. gada 28. februārim.
Centra kapacitāte, tik lielam infekcijas gadījumu skaitam, kas tiek reģistrēts Covid-19 epidēmijas laikā, nav pietiekama, lai efektīvi iesaistītos visu Covid-19 ziņoto gadījumu un citu infekcijas slimību gadījumu epidemioloģiskajā pārraudzībā. Ja visi Centra epidemiologi un sabiedrības veselības organizatori tiek iesaistīti prioritāri pretepidemijas pasākumu organizēšanā Covid-19 infekcijas perēkļos, Centra darbinieku kapacitāte ir pietiekama, lai, strādājot sešas dienas nedēļā ar virsstundām (tikai ar vienu brīvdienu), operatīvi reaģētu (aptaujātu un organizētu epidemioloģiskās kontroles pasākumus) uz apmērām 400 (līdz 1000 gadījumiem dienā) jaunatklātiem Covid-19 gadījumiem dienā.
2021. gadā Covid-19 saslimšanas gadījumu efektīvai epidemioloģiskajai pārvaldīšanai izlietots finansējums 480 459,24 euro apmērā, no tā 36 666,37 euro finansējums budžeta apakšprogrammas 46.03.00 “Slimību profilakses nodrošināšana” budžeta līdzekļu ietvaros un 443 792,87 euro piešķirtais finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, kas ļāva piesaistīt Ārpakalpojumu, kas nodrošināja Covid-19 pacientu aptaujas, informēšanas, standarta konsultēšanas un iegūto datu dokumentēšanu epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā.
2021. gadā Ārpakalpojums nodrošināja 63 580 Covid-19 inficēto personu pirmreizējo aptauju kas aizņēma 39 917,4 stundas un ļāva paātrināt Covid-19 inficēto primāro informēšanu, kā arī racionālāk izmantot Centra darbinieku resursu.
Nolūkā arī turpmāk efektīvāk un racionālāk izmantot Centra cilvēkresursus un, lai operatīvi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu, nepieciešams stiprināt Centra kapacitāti, iesaistot papildus cilvēkresursus uz laiku vienkāršāku uzdevumu veikšanai, lai aptaujātu, informētu, sniegtu vispārīgas konsultācijas Covid-19 pacientiem un kontaktpersonām, lai dokumentētu iegūtos datus, ir nepieciešams turpināt piesaistīt papildus cilvēkresursus ārpakalpojumā. 2022. gadā tiek plānots turpināt ārpakalpojuma iegādi, lai veiktu personu aptauju apstiprinātas Covid-19 diagnozes gadījumā.
Veselības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) 2021.gadā un arī šobrīd veic telefonisku saziņu ar Covid -19 inficētām personām un kontaktpersonām. Ar mērķi sekmēt Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr.662 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” ievērošanu, Inspekcijas darbinieki uzrauga inficētām personām un kontaktpersonām noteikto ierobežojumu ievērošanu, sazinoties ar tām telefoniski. Saziņas mērķi ir:
aizsargāt personas un sabiedrības veselību, informēt personu par tai noteikto statusu un ierobežojumiem, un pārliecināties, ka šie ierobežojumi tiek ievēroti. Ja šāda pārliecība netiek gūta, informācija par personu tiek nodota papildus uzraudzības darbību veikšanai Valsts policijai;
noskaidrot, vai personai notiek nepieciešamā sadarbība ar ārstējošo ārstu, līdz ar to mazinot draudus gan personas veselībai, gan vīrusa izplatībai sabiedrībā. 2021. gadā Inspekcija ir veikusi darbu ar 215 ārstniecības personām par nepieciešamajiem uzlabojumiem sadarbībā ar Covid-19 skartajām personām.
Attiecībā uz Covid-19 inficēto personu kontaktpersonām, bieži vien tieši Inspekcijas veiktā saziņa sniedz personai pirmreizēju informāciju par tai noteikto statusu un ierobežojumiem, kas jāievēro.
2021. gadā Inspekcijas darbinieki kopumā ir veikuši 245 357 zvanus Covid-19 skarto personu uzraudzībai, gan inficētajām personām, gan kontaktpersonām.
Inspekcija turpina normatīvos dokumentos tai noteikto pamatfunkciju un uzdevumu īstenošanu, tajā skaitā veicot kontroles un pārbaudes uzraudzībā esošajos objektos - ārstniecības iestādēs, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu jomas iestādēs, veic medicīnisko ierīču uzraudzību un atbilstības izvērtējamus, saistībā ar pacientam nodarītā kaitējuma seku mazināšanu vai novēršanu veic ekspertīzes, sagatavo atzinumus, novērtē pacientiem radītā kaitējuma apmērus, kā arī citas funkcijas.
Inspekcija ar saviem cilvēkresursiem nespēj nodrošināt nepieciešamo zvanu apjomu, lai saziņa būtu efektīva un savlaicīga, vienlaicīgi nodrošinot Inspekcijas pamatfunkcijas, ir nepieciešams stiprināt Inspekcijas kapacitāti mazāk komplicētu uzdevumu veikšanai, uz laiku piesaistot papildus cilvēkresursus zvanu centra ārpakalpojuma veidā - lai sazinātos un informētu, un uzraudzītu Covid-19 skartās personas, nepieciešamības gadījumā sniegtu tām informāciju par noteiktajiem ierobežojumiem un lai dokumentētu iegūtos datus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
724 049
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
724 049
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-724 049
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-724 049
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
724 049
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 724 049 euro Covid-19 gadījumu efektīvai epidemioloģiskajai pārvaldīšanai zvanu veikšanai izmantojot ārpakalpojumu laikposmā no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 30.jūnijam, tai skaitā: 1. Slimību profilakses un kontroles centram – finansējumu, kas nepārsniedz 489 805 euro;
2. Veselības inspekcijai – finansējumu, kas nepārsniedz 234 244 euro.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumus par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
2021.gada 20.decembrī tikai publicēts iepirkums “Par pakalpojumu iegādi ar Covid-19 inficēto un kontaktpersonu aptaujāšanai un informēšanai” (SPKC 2021/34 – https://www.spkc.gov.lv/lv/iepirkums/par-pakalpojumu-iegadi-ar-covid-19-inficeto-un-kontaktpersonu-aptaujasanai-un-informesanai).
Iepirkumā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi. Centrs izvēlējās pretendentu ar zemāko cenu par vienu cilvēkstundu izmaksu, kas ir EUR 14,92 bez PVN jeb EUR18,05 euro ar PVN.
Ņemot vērā šī brīža aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā – aprēķinā ir ietverta minimāli nepieciešamais ārpakalpojuma iesaistes apjoms 2022. gada februārī, savukārt laika posmā marts – jūnijs pieņemot, ka saslimstība šajos mēnešos būs līdzīga ar saslimstību tajos pašos mēnešos 2021. gadā.
Centram papildus nepieciešamais finansējums laika periodam 2022.gada 1.februāris – 2022.gada 30. jūnijam – 489 804,80 euro:
par februāri: 567 cilvēkstunda dienā x 28 dienas mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 286 561,80 euro;
par martu: 200 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 111 910,00 euro;
par aprīli: 100 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 54 150,00 euro;
par maiju: 50 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 27 977,50 euro;
par jūniju: 17 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 9 205,50 euro.
Inspekcija veicot indikatīvus aprēķinus, lai veiktu Covid-19 skarto personu operatīvo uzraudzību, t.i., 3-5 dienu laikā no statusa noteikšanas, 2022. gada februāra-jūnija mēnešos ir nepieciešama vidēji 121 cilvēkstunda dienā, kas vadoties no praksē fiksētās vidējās zvanu produktivitātes vienā stundā - 12 zvani, nodrošinās 1452 uzraudzības zvanu veikšanu dienā Covid-19 inficētajām personām un to kontaktpersonām.
Papildus nepieciešamais finansējums laika periodam 2022.gada 1.februāris – 2022.gada 30. jūnijam – 234 243,90 euro:
par februāri: 121 cilvēkstunda dienā x 28 dienas mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 48 583,92 euro;
par martu: 121 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 53 789,34 euro;
par aprīli: 121 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 52 054,20 euro;
par maiju: 121 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 53 789,34 euro;
par jūniju: 60,5 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 26 027,10 euro.
2. Veselības inspekcijai – finansējumu, kas nepārsniedz 234 244 euro.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumus par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
2021.gada 20.decembrī tikai publicēts iepirkums “Par pakalpojumu iegādi ar Covid-19 inficēto un kontaktpersonu aptaujāšanai un informēšanai” (SPKC 2021/34 – https://www.spkc.gov.lv/lv/iepirkums/par-pakalpojumu-iegadi-ar-covid-19-inficeto-un-kontaktpersonu-aptaujasanai-un-informesanai).
Iepirkumā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi. Centrs izvēlējās pretendentu ar zemāko cenu par vienu cilvēkstundu izmaksu, kas ir EUR 14,92 bez PVN jeb EUR18,05 euro ar PVN.
Ņemot vērā šī brīža aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā – aprēķinā ir ietverta minimāli nepieciešamais ārpakalpojuma iesaistes apjoms 2022. gada februārī, savukārt laika posmā marts – jūnijs pieņemot, ka saslimstība šajos mēnešos būs līdzīga ar saslimstību tajos pašos mēnešos 2021. gadā.
Centram papildus nepieciešamais finansējums laika periodam 2022.gada 1.februāris – 2022.gada 30. jūnijam – 489 804,80 euro:
par februāri: 567 cilvēkstunda dienā x 28 dienas mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 286 561,80 euro;
par martu: 200 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 111 910,00 euro;
par aprīli: 100 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 54 150,00 euro;
par maiju: 50 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 27 977,50 euro;
par jūniju: 17 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 18,05 euro cilvēkstundas darba likme = 9 205,50 euro.
Inspekcija veicot indikatīvus aprēķinus, lai veiktu Covid-19 skarto personu operatīvo uzraudzību, t.i., 3-5 dienu laikā no statusa noteikšanas, 2022. gada februāra-jūnija mēnešos ir nepieciešama vidēji 121 cilvēkstunda dienā, kas vadoties no praksē fiksētās vidējās zvanu produktivitātes vienā stundā - 12 zvani, nodrošinās 1452 uzraudzības zvanu veikšanu dienā Covid-19 inficētajām personām un to kontaktpersonām.
Papildus nepieciešamais finansējums laika periodam 2022.gada 1.februāris – 2022.gada 30. jūnijam – 234 243,90 euro:
par februāri: 121 cilvēkstunda dienā x 28 dienas mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 48 583,92 euro;
par martu: 121 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 53 789,34 euro;
par aprīli: 121 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 52 054,20 euro;
par maiju: 121 cilvēkstunda dienā x 31 diena mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 53 789,34 euro;
par jūniju: 60,5 cilvēkstunda dienā x 30 dienas mēnesī x 14,34 euro cilvēkstundas darba likme = 26 027,10 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projekta “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi