24-TA-181: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2023. gada 6. decembra likums "Grozījumi Ārstniecības likumā" nosaka, ka no 2024. gada 1. oktobra stājas spēkā Ārstniecības likuma 9. panta 1. daļas jaunā redakcija, papildinot to ar 1.1 daļu. Ņemot vērā Ārstniecības likuma 9. pantā precizēto deleģējumu, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra (turpmāk - reģistrs) izveides un uzturēšanas kārtību un aizstās Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumus Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 317).
Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļas redakcija, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. oktobrī: "Ministru kabinets nosaka:
1) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides un uzturēšanas kārtību;
2) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības;
3) prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību."
Noteikumu projekta izdošana jaunā redakcijā, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam), vienlaikus saglabājot esošo Noteikumu Nr. 317 principu.
Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļas redakcija, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. oktobrī: "Ministru kabinets nosaka:
1) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides un uzturēšanas kārtību;
2) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības;
3) prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību."
Noteikumu projekta izdošana jaunā redakcijā, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam), vienlaikus saglabājot esošo Noteikumu Nr. 317 principu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt:
1) reģistra izveides un uzturēšanas kārtību;
2) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības;
3) prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību.
1) reģistra izveides un uzturēšanas kārtību;
2) ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības;
3) prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2024.
Pamatojums
Lai nodrošinātu Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļā doto uzdevumu un Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 40 punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 9. panta 1.1 daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Noteikumi
Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts). Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļa nosaka Ministru kabinetam pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu saturu veidot ietverot gan procesuālās tiesību normas, gan materiālās normas.
Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, lai noteiktu:
- reģistra izveides, reģistra funkcijas, uzdevumus un mērķus, reģistra pārzini, reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu (t.sk. par ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām), reģistrā iekļautās informācijas izmantošanas un apstrādes kārtību un piekļuves nosacījumus reģistrā iekļautajai informācijai un piekļūšanu vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā), informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu un reģistru un otrādi, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, reģistrā iekļauto datu izmantošanu, piemēram veselības aprūpes nozares statistisko pārskatu sagatavošanai, zinātniskiem, pētnieciskiem nolūkiem un veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai, nozares cilvēkresursu esošās situācijas analīzei un cilvēkresursu plānošanā, statistiskās informācijas valsts programmas un starptautisko saistību izpildei, ārstniecības uzraudzībai, pienākumu ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai iesniegt reģistrā pilnīgu un patiesu informāciju noteiktajā kārtībā par sevi un iesniegtās informācijas aktualizāciju;
- prasības nepieciešamās informācijas iesniegšanai reģistrā, piemēram no izglītības iestādēm (par Latvijā iegūto medicīniskās izglītības dokumentu), ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām (par ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecības atbalsta personas sertifikātu), atzīšanas institūcijām (par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, t.sk. par atļauju īslaicīgu profesionālu pakalpojumu sniegšanai), ārstniecības iestādēm (par profesionālo darbību), no tiesībsargājošām institūcijām (par tiesību ierobežošanu);
- prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijai, pārreģistrācijai un reģistra termiņa pagarināšanai, atjaunošanai, apturēšanai vai anulēšanai reģistrā;
- prasības ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālai atbilstībai – Ministru kabineta noteikumu saturs paredz noteikt prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās atbilstības pārbaudei, t.sk. nosakot institūcijas, kas to ir tiesīgas veikt, piemēram, Latvijas Māsu asociācija (turpmāk - LMa) - māsas (vispārējās aprūpes māsas), māsas palīga, zobārsta asistenta profesijā);
- tālākizglītības punktu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību un prasības, piemēram, prasības tālākizglītības pasākumu organizatoram, lai saņemtu apstiprinājumu īstenot attiecīgo pasākumu.
Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts). Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļa nosaka Ministru kabinetam pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu saturu veidot ietverot gan procesuālās tiesību normas, gan materiālās normas.
Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, lai noteiktu:
- reģistra izveides, reģistra funkcijas, uzdevumus un mērķus, reģistra pārzini, reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu (t.sk. par ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām), reģistrā iekļautās informācijas izmantošanas un apstrādes kārtību un piekļuves nosacījumus reģistrā iekļautajai informācijai un piekļūšanu vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā), informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu un reģistru un otrādi, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, reģistrā iekļauto datu izmantošanu, piemēram veselības aprūpes nozares statistisko pārskatu sagatavošanai, zinātniskiem, pētnieciskiem nolūkiem un veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai, nozares cilvēkresursu esošās situācijas analīzei un cilvēkresursu plānošanā, statistiskās informācijas valsts programmas un starptautisko saistību izpildei, ārstniecības uzraudzībai, pienākumu ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai iesniegt reģistrā pilnīgu un patiesu informāciju noteiktajā kārtībā par sevi un iesniegtās informācijas aktualizāciju;
- prasības nepieciešamās informācijas iesniegšanai reģistrā, piemēram no izglītības iestādēm (par Latvijā iegūto medicīniskās izglītības dokumentu), ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām (par ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecības atbalsta personas sertifikātu), atzīšanas institūcijām (par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, t.sk. par atļauju īslaicīgu profesionālu pakalpojumu sniegšanai), ārstniecības iestādēm (par profesionālo darbību), no tiesībsargājošām institūcijām (par tiesību ierobežošanu);
- prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijai, pārreģistrācijai un reģistra termiņa pagarināšanai, atjaunošanai, apturēšanai vai anulēšanai reģistrā;
- prasības ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālai atbilstībai – Ministru kabineta noteikumu saturs paredz noteikt prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās atbilstības pārbaudei, t.sk. nosakot institūcijas, kas to ir tiesīgas veikt, piemēram, Latvijas Māsu asociācija (turpmāk - LMa) - māsas (vispārējās aprūpes māsas), māsas palīga, zobārsta asistenta profesijā);
- tālākizglītības punktu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību un prasības, piemēram, prasības tālākizglītības pasākumu organizatoram, lai saņemtu apstiprinājumu īstenot attiecīgo pasākumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ārstniecības likuma 26.panta pirmajai, otrajai un ceturtajai daļai patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā vai konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Savukārt Ārstniecības likuma 12.1 pants nosaka, ka ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību līdz 2024. gada 1. oktobrim regulē Noteikumi Nr. 317. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 309 "Veselības inspekcijas nolikums" 3.5. apakšpunktam Veselības inspekcija (turpmāk - Inspekcija) uztur ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, kā arī atbilstoši 4.15. apakšpunktam veic ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošina to publisku pieejamību, kā arī veic reģistru datu analīzi.
Lai nodrošinātu Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļā doto uzdevumu noteikt reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, ir nepieciešams izdot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts).
Ņemot vērā, ka Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 40. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Noteikumi Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma pēctecību un nepārtrauktību, pieņemts lēmums, ka Noteikuma projekta saturs pēc būtības netiek grozīts. Līdz ar to noteikumu projekta izdošanai jaunā redakcijā ir tehnisks raksturs, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam).
Valsts kanceleja 23.11.2022 atzinumā norāda, ka atbilstoši varas dalīšanas principam - likumdevējam jāizlemj svarīgākie jautājumi, bet likuma ieviešanas dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģē Ministru kabinetam. Tādējādi likumdevējs norāda pilnvarojuma galvenos virzienus, savukārt Ministru kabinetam tiek uzdots likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā detalizētā regulējuma izstrāde. Līdz ar to nākotnes regulējuma paredzamais saturs ir aprakstīts likumprojekta anotācijā.
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu saturu, kas noteiks reģistra izveidi un uzturēšanu tiek ņemtas vērā Valsts informācijas sistēmu likuma (5. panta) prasības, norādot noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; valsts informācijas sistēmas pārzini; valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Ikvienai ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai profesionālās darbības veikšanai nepieciešama reģistrācija reģistrā.
Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai tiek veikta pirmreizēja reģistrācija, kuras termiņš ir 5 gadi. Ja šā termiņa laikā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona iegūst attiecīgi ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātu, tās reģistrācijas termiņu attiecīgajā profesijā inspekcija reģistrā pagarinās uz laiku, kas ir par vienu gadu garāks par ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņu (šāds termiņa pagarinājums noteikts, ņemot vērā ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedokli, lai gadījumā, ja neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas sertifikācijas vai resertifikācijas process[1], reizē ar ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņa beigām nebeigtos arī personas reģistrācijas termiņš Reģistrā, jo saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.panta pirmo daļu nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā ārstniecības persona ir tiesīga, pamatojoties uz reģistrāciju Reģistrā). Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedoklis ir tāds, ka viens gads ir vidējais optimālais laiks, kas nepieciešams, lai ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas veiktu sertifikāciju vai resertifikāciju gadījumos, kad šie procesi neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas.
Attiecībā uz tām ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic tikai kādā no ārstniecības personu profesijām, tiek saglabāta līdzšinējā Noteikumos Nr. 317 noteiktā kārtība par nepieciešamību reizi 5 gados veikt pārreģistrāciju reģistrā, iesniedzot Veselības inspekcijā informāciju par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi noteiktā stundu apjomā vai informāciju par profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmena sekmīgu nokārtošanu. Šāds regulējums saistīts ar to, ka nav citu mehānismu, kā attiecībā uz ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic profesijā, uzraudzīt Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto pienākumu ārstniecības personām regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
Norādāms, ka ārstniecības personu profesionālā sagatavotība ir cieši saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību saņemt kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību, tāpēc profesionālās kvalifikācijas uzturēšana un pilnveidošana ir būtiska ne tikai sertificētām ārstniecības personām, bet arī ārstniecības personām, kuras nodarbojas ar ārstniecību kādā no ārstniecības personu profesijām.
Tām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kurām beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā, būs tiesības veikt reģistrācijas termiņa atjaunošanu. Noteikumu projekts paredz atsevišķu regulējumu attiecībā uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šāds regulējums ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (profesijā, pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē).
Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības personām, kas strādā kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, pārreģistrācijai reģistrā ir jāiesniedz darba devēja izziņa par veikto profesionālo darbību un izziņa par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi attiecīgās valsts kompetentā institūcija. Šī kārtība attiecas uz ārstniecības personām, kuras profesijā vai specialitātē ārpus Latvijas ir strādājušas ne mazāk kā trīs gadus.
Noteikumu projektā paredzēts, ka inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt vai pārreģistrēt ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu, ja:
- attiecīgā ārstniecības persona neatbilst šo noteikumu 4.1. apakšpunktā un normatīvajos aktos par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, minētajām prasībām;
- attiecīgā ārstniecības atbalsta persona neatbilst šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajām prasībām;
- iesniegtie dokumenti satur nepatiesu informāciju vai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;
- attiecīgajai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);
- attiecīgajai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);
- attiecīgajai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis noteiktas nodarbošanās aizliegums (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā).
Šie ierobežojumi tiek atzīmēti reģistrā, balstoties uz saņemto informāciju no attiecīgajām institūcijām (piemēram, Latvijas Republikas Prokuratūra). Ja ierobežojumi rodas reģistrācijas laikā, inspekcija aptur reģistrācijas termiņu uz laiku, kad ierobežojumi ir spēkā, bet ne ilgāk par reģistrācijas termiņu.
Noteikumu projekts paredz reģistrācijas termiņa apturēšanu un reģistrācijas anulēšanu. Tiek noteikti gadījumi, kad Veselības inspekcija aptur ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrāciju termiņu reģistrā vai anulē reģistrāciju reģistrā.
Inspekcija aptur ārstniecības personas vai atbalsta personas reģistrāciju:
- ja inspekcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai reģistrācijas termiņa laikā saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis noteiktas nodarbošanās aizliegums vai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā, inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas termiņa apturēšanu uz laiku, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Ja ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus attiecas tikai uz darbu ārstniecības personas specialitātē, inspekcija saņemto informāciju pārsūta sertificējošajai institūcijai lēmuma pieņemšanai par sertifikāta darbības apturēšanu.
Inspekcija anulē ārstniecības personas vai atbalsta personas reģistrāciju šādos gadījumos:
- Ja ārstniecības persona vai atbalsta persona pati lūdz anulēt savu reģistrāciju.
- Ja inspekcijai kļūst zināms, ka kāds no iesniegtajiem dokumentiem, kas bija par pamatu reģistrācijai vai tās atjaunošanai, satur nepatiesu informāciju.
- Ja medicīnas asistents ir izslēgts no medicīnas izglītības programmas studējošo saraksta.
Informāciju par reģistrācijas termiņa apturēšanu vai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu inspekcija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai, ārstniecības iestādei, kurā attiecīgā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona veic profesionālo darbību, un, ja ir spēkā esošs ārstniecības personas sertifikāts vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāts – sertifikācijas institūcijai, kura attiecīgo sertifikātu izsniegusi.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība paredz regulāru un precīzu datu pārvaldību. Ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām ir pienākums nodrošināt savu datu aktualizēšanu, savlaicīgi iesniedzot informāciju par izmaiņām profesionālajā kvalifikācijā, darbavietā un citos būtiskos aspektos, tostarp personas identifikācijas datos, profesionālās kvalifikācijas datos, reģistrācijas datos, profesionālās darbības datos, specializācijā un papildu kvalifikācijā, profesionālās darbības pārkāpumos un citos datos.
Personas identifikācijas dati ietver vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi. Profesionālās kvalifikācijas dati iekļauj izglītības iestādes nosaukumu, iegūtās izglītības līmeni un specialitāti, kā arī diploma vai kvalifikācijas apliecības numuru un izdošanas datumu. Reģistrācijas dati ietver reģistrācijas numuru, reģistrācijas datumu, reģistrācijas derīguma termiņu un reģistrācijas termiņa atjaunošanas datumus. Profesionālās darbības dati attiecas uz pašreizējo darba vietu un amata nosaukumu, iepriekšējām darba vietām un amatiem, ja tie ir būtiski profesionālās darbības kontekstā, kā arī informāciju par profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā.
Specializācija un papildu kvalifikācija ietver pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes nosaukumus, sertifikātu numurus un izdošanas datumus. Citi būtiski dati ietver informāciju par dalību profesionālajās organizācijās un biedrībās, kā arī jebkādas izmaiņas, kas ietekmē ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas profesionālo statusu vai spēju pildīt profesionālos pienākumus.
Veselības inspekcija nodrošina reģistra regulāru atjaunošanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto, lai dati būtu precīzi un aktuāli. Reģistrā tiek iekļauta detalizēta informācija par katru ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu, tostarp profesionālā kvalifikācija, specialitāte un darbavieta. Tiek nodrošināta arī publiskā piekļuve noteiktiem reģistra datiem, ievērojot datu aizsardzības prasības. Šī kārtība garantē uzticamu informācijas plūsmu, kas nepieciešama efektīvai veselības aprūpes sistēmas darbībai un sabiedrības uzticības nodrošināšanai.
Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2024. gada 16. augusta iebildumu: “Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 537 ‘Veselības inspekcijas nolikums’ 11. un 12. punktā ir pietiekami precīzi noteikta Veselības inspekcijas amatpersonu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība un dažādos nozares Ministru kabineta noteikumos nav jādublē Administratīvā procesa likumā (APL) vai iestādes nolikumā paredzētais regulējums par administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību. Turklāt šāda veida Ministru kabineta noteikumu normās nav pieļaujams uzskaitījums lēmumiem, kurus var apstrīdēt, jo atbilstoši APL apstrīdēt var jebkuru iestādes lēmumu, kas ir administratīvais akts.”, tiek svītrota sadaļa par lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, jo šo kārtību jau regulē Administratīvā procesa likums. Administratīvais process, tostarp lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, tiek veikts saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Turklāt Ministru kabineta noteikumos Nr. 537 “Veselības inspekcijas nolikums” 11. un 12. punktā ir pietiekami precīzi noteikta Veselības inspekcijas amatpersonu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula)[2] 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem noteikumu projektā noteikts tiesisks pamatojums, lai Inspekcija nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām. Kā arī cilvēkresursu attīstības plānošanai ir nepieciešams aptaujāt ārstniecības personas, kas ir atbilstoši reģistra mērķim - nodrošināt veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un izmantošanu. Šāds pamatojums izriet no Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams nosūtīt ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām oficiālus paziņojumus vai informatīvus paziņojumus, tostarp arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šādas situācijas piemērs ir Veselības ministrijas 20.04.2020 oficiālais paziņojums ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, ka, lai novērstu ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Kā arī Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 08.10.2021. oficiālais paziņojums ārstniecības personām, aicinot atsaukties mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu personālu[3].
Noteikumu projektā un tā pielikumos veikti precizējumi aizstājot vārdus "akadēmiskais vai zinātniskais grāds" ar "studijās iegūtais grāds" atbilstoši Augstskolu likuma 59. pantam "Studijās iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija un izsniedzamais diploms". Vienlaikus noteikumu projektā precizēti vārdi "medicīniskās izglītības dokumenti" ar vārdiem "izglītības dokumenti".
[1] ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943 „Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”, savukārt ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.193 „Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām”
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02016R0679-20160504&qid=1680073000534#tocId8
[3] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/aicina-atsaukties-arstniecibas-personas-par-vinu-gatavibu-iesaistities-covid-19-pacientu-arstnieciba-un-aprupe
Reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību līdz 2024. gada 1. oktobrim regulē Noteikumi Nr. 317. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 309 "Veselības inspekcijas nolikums" 3.5. apakšpunktam Veselības inspekcija (turpmāk - Inspekcija) uztur ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, kā arī atbilstoši 4.15. apakšpunktam veic ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošina to publisku pieejamību, kā arī veic reģistru datu analīzi.
Lai nodrošinātu Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļā doto uzdevumu noteikt reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, ir nepieciešams izdot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts).
Ņemot vērā, ka Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 40. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Noteikumi Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma pēctecību un nepārtrauktību, pieņemts lēmums, ka Noteikuma projekta saturs pēc būtības netiek grozīts. Līdz ar to noteikumu projekta izdošanai jaunā redakcijā ir tehnisks raksturs, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam).
Valsts kanceleja 23.11.2022 atzinumā norāda, ka atbilstoši varas dalīšanas principam - likumdevējam jāizlemj svarīgākie jautājumi, bet likuma ieviešanas dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģē Ministru kabinetam. Tādējādi likumdevējs norāda pilnvarojuma galvenos virzienus, savukārt Ministru kabinetam tiek uzdots likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā detalizētā regulējuma izstrāde. Līdz ar to nākotnes regulējuma paredzamais saturs ir aprakstīts likumprojekta anotācijā.
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu saturu, kas noteiks reģistra izveidi un uzturēšanu tiek ņemtas vērā Valsts informācijas sistēmu likuma (5. panta) prasības, norādot noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; valsts informācijas sistēmas pārzini; valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Ikvienai ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai profesionālās darbības veikšanai nepieciešama reģistrācija reģistrā.
Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai tiek veikta pirmreizēja reģistrācija, kuras termiņš ir 5 gadi. Ja šā termiņa laikā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona iegūst attiecīgi ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātu, tās reģistrācijas termiņu attiecīgajā profesijā inspekcija reģistrā pagarinās uz laiku, kas ir par vienu gadu garāks par ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņu (šāds termiņa pagarinājums noteikts, ņemot vērā ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedokli, lai gadījumā, ja neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas sertifikācijas vai resertifikācijas process[1], reizē ar ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņa beigām nebeigtos arī personas reģistrācijas termiņš Reģistrā, jo saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.panta pirmo daļu nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā ārstniecības persona ir tiesīga, pamatojoties uz reģistrāciju Reģistrā). Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedoklis ir tāds, ka viens gads ir vidējais optimālais laiks, kas nepieciešams, lai ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas veiktu sertifikāciju vai resertifikāciju gadījumos, kad šie procesi neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas.
Attiecībā uz tām ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic tikai kādā no ārstniecības personu profesijām, tiek saglabāta līdzšinējā Noteikumos Nr. 317 noteiktā kārtība par nepieciešamību reizi 5 gados veikt pārreģistrāciju reģistrā, iesniedzot Veselības inspekcijā informāciju par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi noteiktā stundu apjomā vai informāciju par profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmena sekmīgu nokārtošanu. Šāds regulējums saistīts ar to, ka nav citu mehānismu, kā attiecībā uz ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic profesijā, uzraudzīt Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto pienākumu ārstniecības personām regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
Norādāms, ka ārstniecības personu profesionālā sagatavotība ir cieši saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību saņemt kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību, tāpēc profesionālās kvalifikācijas uzturēšana un pilnveidošana ir būtiska ne tikai sertificētām ārstniecības personām, bet arī ārstniecības personām, kuras nodarbojas ar ārstniecību kādā no ārstniecības personu profesijām.
Tām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kurām beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā, būs tiesības veikt reģistrācijas termiņa atjaunošanu. Noteikumu projekts paredz atsevišķu regulējumu attiecībā uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šāds regulējums ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (profesijā, pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē).
Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības personām, kas strādā kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā, pārreģistrācijai reģistrā ir jāiesniedz darba devēja izziņa par veikto profesionālo darbību un izziņa par tiesībām veikt profesionālo darbību (piemēram, Certificate of Good Standing), ko izsniegusi attiecīgās valsts kompetentā institūcija. Šī kārtība attiecas uz ārstniecības personām, kuras profesijā vai specialitātē ārpus Latvijas ir strādājušas ne mazāk kā trīs gadus.
Noteikumu projektā paredzēts, ka inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt vai pārreģistrēt ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu, ja:
- attiecīgā ārstniecības persona neatbilst šo noteikumu 4.1. apakšpunktā un normatīvajos aktos par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, minētajām prasībām;
- attiecīgā ārstniecības atbalsta persona neatbilst šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētajām prasībām;
- iesniegtie dokumenti satur nepatiesu informāciju vai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;
- attiecīgajai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);
- attiecīgajai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saskaņā ar prokurora priekšrakstu par sodu krimināllietā ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā);
- attiecīgajai ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis noteiktas nodarbošanās aizliegums (aizliegums ir attiecināms uz laikposmu, kurā tiesību ierobežojums ir spēkā).
Šie ierobežojumi tiek atzīmēti reģistrā, balstoties uz saņemto informāciju no attiecīgajām institūcijām (piemēram, Latvijas Republikas Prokuratūra). Ja ierobežojumi rodas reģistrācijas laikā, inspekcija aptur reģistrācijas termiņu uz laiku, kad ierobežojumi ir spēkā, bet ne ilgāk par reģistrācijas termiņu.
Noteikumu projekts paredz reģistrācijas termiņa apturēšanu un reģistrācijas anulēšanu. Tiek noteikti gadījumi, kad Veselības inspekcija aptur ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrāciju termiņu reģistrā vai anulē reģistrāciju reģistrā.
Inspekcija aptur ārstniecības personas vai atbalsta personas reģistrāciju:
- ja inspekcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai reģistrācijas termiņa laikā saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis noteiktas nodarbošanās aizliegums vai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir noteikta tiesību ierobežošana, atņemot tiesības nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā jomā, inspekcija izdara ierakstu reģistrā par attiecīgās ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrācijas termiņa apturēšanu uz laiku, kurā tiesību ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus ir spēkā, bet ne ilgāk kā līdz attiecīgās reģistrācijas termiņa beigām.
Ja ierobežojums nodarboties ar profesionālo darbību attiecīgajā profesijā vai pildīt konkrēta amata (darba) pienākumus attiecas tikai uz darbu ārstniecības personas specialitātē, inspekcija saņemto informāciju pārsūta sertificējošajai institūcijai lēmuma pieņemšanai par sertifikāta darbības apturēšanu.
Inspekcija anulē ārstniecības personas vai atbalsta personas reģistrāciju šādos gadījumos:
- Ja ārstniecības persona vai atbalsta persona pati lūdz anulēt savu reģistrāciju.
- Ja inspekcijai kļūst zināms, ka kāds no iesniegtajiem dokumentiem, kas bija par pamatu reģistrācijai vai tās atjaunošanai, satur nepatiesu informāciju.
- Ja medicīnas asistents ir izslēgts no medicīnas izglītības programmas studējošo saraksta.
Informāciju par reģistrācijas termiņa apturēšanu vai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu inspekcija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai, ārstniecības iestādei, kurā attiecīgā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona veic profesionālo darbību, un, ja ir spēkā esošs ārstniecības personas sertifikāts vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāts – sertifikācijas institūcijai, kura attiecīgo sertifikātu izsniegusi.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība paredz regulāru un precīzu datu pārvaldību. Ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām ir pienākums nodrošināt savu datu aktualizēšanu, savlaicīgi iesniedzot informāciju par izmaiņām profesionālajā kvalifikācijā, darbavietā un citos būtiskos aspektos, tostarp personas identifikācijas datos, profesionālās kvalifikācijas datos, reģistrācijas datos, profesionālās darbības datos, specializācijā un papildu kvalifikācijā, profesionālās darbības pārkāpumos un citos datos.
Personas identifikācijas dati ietver vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi. Profesionālās kvalifikācijas dati iekļauj izglītības iestādes nosaukumu, iegūtās izglītības līmeni un specialitāti, kā arī diploma vai kvalifikācijas apliecības numuru un izdošanas datumu. Reģistrācijas dati ietver reģistrācijas numuru, reģistrācijas datumu, reģistrācijas derīguma termiņu un reģistrācijas termiņa atjaunošanas datumus. Profesionālās darbības dati attiecas uz pašreizējo darba vietu un amata nosaukumu, iepriekšējām darba vietām un amatiem, ja tie ir būtiski profesionālās darbības kontekstā, kā arī informāciju par profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā.
Specializācija un papildu kvalifikācija ietver pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes nosaukumus, sertifikātu numurus un izdošanas datumus. Citi būtiski dati ietver informāciju par dalību profesionālajās organizācijās un biedrībās, kā arī jebkādas izmaiņas, kas ietekmē ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas profesionālo statusu vai spēju pildīt profesionālos pienākumus.
Veselības inspekcija nodrošina reģistra regulāru atjaunošanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto, lai dati būtu precīzi un aktuāli. Reģistrā tiek iekļauta detalizēta informācija par katru ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu, tostarp profesionālā kvalifikācija, specialitāte un darbavieta. Tiek nodrošināta arī publiskā piekļuve noteiktiem reģistra datiem, ievērojot datu aizsardzības prasības. Šī kārtība garantē uzticamu informācijas plūsmu, kas nepieciešama efektīvai veselības aprūpes sistēmas darbībai un sabiedrības uzticības nodrošināšanai.
Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2024. gada 16. augusta iebildumu: “Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 537 ‘Veselības inspekcijas nolikums’ 11. un 12. punktā ir pietiekami precīzi noteikta Veselības inspekcijas amatpersonu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība un dažādos nozares Ministru kabineta noteikumos nav jādublē Administratīvā procesa likumā (APL) vai iestādes nolikumā paredzētais regulējums par administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību. Turklāt šāda veida Ministru kabineta noteikumu normās nav pieļaujams uzskaitījums lēmumiem, kurus var apstrīdēt, jo atbilstoši APL apstrīdēt var jebkuru iestādes lēmumu, kas ir administratīvais akts.”, tiek svītrota sadaļa par lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, jo šo kārtību jau regulē Administratīvā procesa likums. Administratīvais process, tostarp lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, tiek veikts saskaņā ar likumā noteikto kārtību. Turklāt Ministru kabineta noteikumos Nr. 537 “Veselības inspekcijas nolikums” 11. un 12. punktā ir pietiekami precīzi noteikta Veselības inspekcijas amatpersonu lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula)[2] 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem noteikumu projektā noteikts tiesisks pamatojums, lai Inspekcija nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām. Kā arī cilvēkresursu attīstības plānošanai ir nepieciešams aptaujāt ārstniecības personas, kas ir atbilstoši reģistra mērķim - nodrošināt veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un izmantošanu. Šāds pamatojums izriet no Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams nosūtīt ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām oficiālus paziņojumus vai informatīvus paziņojumus, tostarp arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šādas situācijas piemērs ir Veselības ministrijas 20.04.2020 oficiālais paziņojums ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, ka, lai novērstu ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Kā arī Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 08.10.2021. oficiālais paziņojums ārstniecības personām, aicinot atsaukties mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu personālu[3].
Noteikumu projektā un tā pielikumos veikti precizējumi aizstājot vārdus "akadēmiskais vai zinātniskais grāds" ar "studijās iegūtais grāds" atbilstoši Augstskolu likuma 59. pantam "Studijās iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija un izsniedzamais diploms". Vienlaikus noteikumu projektā precizēti vārdi "medicīniskās izglītības dokumenti" ar vārdiem "izglītības dokumenti".
[1] ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943 „Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”, savukārt ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.193 „Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām”
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02016R0679-20160504&qid=1680073000534#tocId8
[3] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/aicina-atsaukties-arstniecibas-personas-par-vinu-gatavibu-iesaistities-covid-19-pacientu-arstnieciba-un-aprupe
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzskaites kartes un izmaiņu lapas aizpildīšanā izmantojamos klasifikatoros un sarakstos (Noteikumu projekta 1. pielikums), kā arī precizēt ārstniecisko un diagnostisko metožu sarakstu ārsta praksē.
Nepieciešams pārveidot ārsta specialitātes nosaukumu "kosmetologs" uz "estētiskās medicīnas ārsts" saskaņā ar Veselības aprūpes darba devēju asociācijas saņemtajiem priekšlikumiem, lai padarītu nosaukumu skaidrāku un pacientiem saprotamāku. Turklāt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir izvirzīts uzdevums pārskatīt normatīvos aktus, kas regulē skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.
Nepieciešams papildināt noteikumu projekta 1. pielikumu ar atkarību psihiatra ārsta papildspecialitāti.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs[1] (turpmāk – RPNC) aicina nelietot vārdu “narkologs”, jo mūsdienu attīstītajā medicīnas pasaulē (Eiropas reģionā un Ziemeļamerikas kontinentā) nelieto vārdu “narkologs” un nav atsevišķas “narkologa specialitātes”, ir “Atkarību psihiatrs” kā specializācija psihiatram (“Addiction psychiatry”). Latvijas Psihiatru asociācija (29.10.2023. vēstulē Nr. 4/10-2023) arī norāda, ka narkologa specialitāte nav sastopama citās Eiropas Savienības vai Ziemeļamerikas valstīs, ar atkarību jautājumiem nodarbojas psihiatri ar specializāciju atkarību jomā – atkarību psihiatri.
Turklāt atkarību psihiatra specialitāte tiek veidota kā papildspecialitāte, kuru var apgūt psihiatrs un bērnu psihiatrs. Atkarību psihiatra papildspecialitāti apguvušie būtu tiesīgi strādāt ekspertīžu komisijās, ieroču, autovadītāju komisijās, specifisku atkarību ārstēšanas programmu realizācijā, kas prasa papildus prasmes.
Profesiju klasifikatorā un Ārstniecības personu klasifikatorā tiks saglabāts narkologa specialitātes kods un narkologa kompetences apraksts;
Nepieciešams papildināt noteikumu projekta 1. pielikumu ar neirofiziologa pamatspecialitāti, atbilstoši Latvijas Neirofiziologu biedrības paustajam ierosinājumam, lai piesaistītu neirofiziologa specialitātei ārstus, kuriem interesē instrumentālās metodes.
Lai nodrošinātu medicīnisko aprūpi katastrofas apstākļos, ir nepieciešams papildināt ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē sarakstu ar metodēm katastrofu medicīnas nodrošināšanai. Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi vairākas metodes, kas ir vairākkārtīgi apspriestas Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomē, saskaņotas ar profesionālajām asociācijām, apspriestas ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem un Latvijas Ārstu biedrības valdi, kā arī Latvijas Ārstu biedrībai ir cieša sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mācību programmas izveidē šajās metodēs:
Katastrofu ārsts ir jebkurš ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ārsta metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu internās medicīnas palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem;
Katastrofu ķirurgs ir jebkuras ķirurģiskas specialitātes ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ķirurga metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu ķirurģisko palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem.
Nepieciešams precizēt 1. pielikumā minēto M72 metodi “Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē” un medicīnisko tehnoloģiju aprakstu, svītrojot vārdus "māsu praksē" no metodes nosaukuma. Šāda izmaiņa ļaus Zāļu valsts aģentūrai attiecīgi pārskatīt un papildināt medicīniskās tehnoloģijas “Mākslīgās asinsrites medicīniskā tehnoloģija” aprakstu, tādējādi nodrošinot iespēju māsām, ārstu palīgiem un vecmātēm apgūt šo metodi un iegūt sertifikātu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi, ko var apgūt ārsts ar augstāko medicīnisko izglītību ārstniecības specialitātē un sertifikātu pamatspecialitātē.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar klīniskās un veselības psihologa profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai risinātu esošās juridiskās neskaidrības un nodrošinātu klīniskās un veselības psihologa tiesisko regulējumu ārstniecības procesā. Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība ir vērsusi Veselības ministrijas uzmanību, ka nepieciešams noteikt psihologu statusu ārstniecībā. Pašreizējā situācijā psihologi nav ārstniecības atbalsta personas, kas ierobežo viņu profesionālās tiesības un sarežģī pacientu tiesību aizsardzību, tostarp prasot kompensācijas no Ārstniecības riska fonda konfliktu gadījumā ar psihologu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu ārstniecību pacientiem, strādājot reitterapeita vadībā.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, kas konsultē klientu par briļļu ietvara un optisko briļļu lēcu izvēli, iestrādā optiskās lēcas briļļu ietvaros, pielāgo un labo briļļu ietvarus, veic kontaktlēcu lietošanas un kopšanas apmācību, uzrauga redzes treniņus klientiem, veic tehniskos mērījumus atbilstoši sertificēta redzes speciālista nozīmējumam un rekomendācijām un nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu un redzes veselības aprūpē lietojamo preču tirdzniecību.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko iekārtu, ķirurģisko instrumentu, atbilstošu ražotāja noteikto rekomendāciju izpildi, ievērojot vajadzīgo apstrādi, sagatavošanu, kvalitātes kontroli, sterilizēšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, reģistrēšanu un elektronisko uzskaiti, sadarbību un loģistiku ar citām struktūrvienībām, lai varētu nodrošināt veselības aprūpes drošu pakalpojuma sniegšanu jebkura līmeņa ārstniecības iestādē Latvijā.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 33. panta pirmajai daļai - Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā; Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (turpmak - Noteikumi Nr. 268) 4. punktam - Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi, nepieciešams noteikumu projektu papildināt ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu.
[1] Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 27.10.2023. vēstule Nr. RPNC/01-08/23/10716
Nepieciešams pārveidot ārsta specialitātes nosaukumu "kosmetologs" uz "estētiskās medicīnas ārsts" saskaņā ar Veselības aprūpes darba devēju asociācijas saņemtajiem priekšlikumiem, lai padarītu nosaukumu skaidrāku un pacientiem saprotamāku. Turklāt Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir izvirzīts uzdevums pārskatīt normatīvos aktus, kas regulē skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.
Nepieciešams papildināt noteikumu projekta 1. pielikumu ar atkarību psihiatra ārsta papildspecialitāti.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs[1] (turpmāk – RPNC) aicina nelietot vārdu “narkologs”, jo mūsdienu attīstītajā medicīnas pasaulē (Eiropas reģionā un Ziemeļamerikas kontinentā) nelieto vārdu “narkologs” un nav atsevišķas “narkologa specialitātes”, ir “Atkarību psihiatrs” kā specializācija psihiatram (“Addiction psychiatry”). Latvijas Psihiatru asociācija (29.10.2023. vēstulē Nr. 4/10-2023) arī norāda, ka narkologa specialitāte nav sastopama citās Eiropas Savienības vai Ziemeļamerikas valstīs, ar atkarību jautājumiem nodarbojas psihiatri ar specializāciju atkarību jomā – atkarību psihiatri.
Turklāt atkarību psihiatra specialitāte tiek veidota kā papildspecialitāte, kuru var apgūt psihiatrs un bērnu psihiatrs. Atkarību psihiatra papildspecialitāti apguvušie būtu tiesīgi strādāt ekspertīžu komisijās, ieroču, autovadītāju komisijās, specifisku atkarību ārstēšanas programmu realizācijā, kas prasa papildus prasmes.
Profesiju klasifikatorā un Ārstniecības personu klasifikatorā tiks saglabāts narkologa specialitātes kods un narkologa kompetences apraksts;
Nepieciešams papildināt noteikumu projekta 1. pielikumu ar neirofiziologa pamatspecialitāti, atbilstoši Latvijas Neirofiziologu biedrības paustajam ierosinājumam, lai piesaistītu neirofiziologa specialitātei ārstus, kuriem interesē instrumentālās metodes.
Lai nodrošinātu medicīnisko aprūpi katastrofas apstākļos, ir nepieciešams papildināt ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē sarakstu ar metodēm katastrofu medicīnas nodrošināšanai. Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi vairākas metodes, kas ir vairākkārtīgi apspriestas Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomē, saskaņotas ar profesionālajām asociācijām, apspriestas ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem un Latvijas Ārstu biedrības valdi, kā arī Latvijas Ārstu biedrībai ir cieša sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mācību programmas izveidē šajās metodēs:
Katastrofu ārsts ir jebkurš ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ārsta metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu internās medicīnas palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem;
Katastrofu ķirurgs ir jebkuras ķirurģiskas specialitātes ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ķirurga metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu ķirurģisko palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem.
Nepieciešams precizēt 1. pielikumā minēto M72 metodi “Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē” un medicīnisko tehnoloģiju aprakstu, svītrojot vārdus "māsu praksē" no metodes nosaukuma. Šāda izmaiņa ļaus Zāļu valsts aģentūrai attiecīgi pārskatīt un papildināt medicīniskās tehnoloģijas “Mākslīgās asinsrites medicīniskā tehnoloģija” aprakstu, tādējādi nodrošinot iespēju māsām, ārstu palīgiem un vecmātēm apgūt šo metodi un iegūt sertifikātu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi, ko var apgūt ārsts ar augstāko medicīnisko izglītību ārstniecības specialitātē un sertifikātu pamatspecialitātē.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar klīniskās un veselības psihologa profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai risinātu esošās juridiskās neskaidrības un nodrošinātu klīniskās un veselības psihologa tiesisko regulējumu ārstniecības procesā. Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība ir vērsusi Veselības ministrijas uzmanību, ka nepieciešams noteikt psihologu statusu ārstniecībā. Pašreizējā situācijā psihologi nav ārstniecības atbalsta personas, kas ierobežo viņu profesionālās tiesības un sarežģī pacientu tiesību aizsardzību, tostarp prasot kompensācijas no Ārstniecības riska fonda konfliktu gadījumā ar psihologu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu ārstniecību pacientiem, strādājot reitterapeita vadībā.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, kas konsultē klientu par briļļu ietvara un optisko briļļu lēcu izvēli, iestrādā optiskās lēcas briļļu ietvaros, pielāgo un labo briļļu ietvarus, veic kontaktlēcu lietošanas un kopšanas apmācību, uzrauga redzes treniņus klientiem, veic tehniskos mērījumus atbilstoši sertificēta redzes speciālista nozīmējumam un rekomendācijām un nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu un redzes veselības aprūpē lietojamo preču tirdzniecību.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko iekārtu, ķirurģisko instrumentu, atbilstošu ražotāja noteikto rekomendāciju izpildi, ievērojot vajadzīgo apstrādi, sagatavošanu, kvalitātes kontroli, sterilizēšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, reģistrēšanu un elektronisko uzskaiti, sadarbību un loģistiku ar citām struktūrvienībām, lai varētu nodrošināt veselības aprūpes drošu pakalpojuma sniegšanu jebkura līmeņa ārstniecības iestādē Latvijā.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 33. panta pirmajai daļai - Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā; Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (turpmak - Noteikumi Nr. 268) 4. punktam - Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi, nepieciešams noteikumu projektu papildināt ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu.
[1] Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra 27.10.2023. vēstule Nr. RPNC/01-08/23/10716
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1. pielikumā veikti šādi redakcionāli precizējumi:
- precizēts ārsta specialitātes nosaukums "kosmetologs" uz "estētiskās medicīnas ārsts";
- papildināts ar neirofiziologaga pamatspecialitāti. Rezidenti, kuri ir uzsākuši neirofiziologa apakšspecialitātes apguvi to pabeidz atbilstoši tam normatīvajam regulējumam, kāds bija spēkā uzsākot rezidentūras studijas neirofizologa apakšspecialitātē.
- papildināts ar atkarību psihiatra papildspecialitāti;
- precizēts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes citu ārstniecības personu praksē M72 nosaukums no "Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē" uz "Mākslīgās asinsrites metode", ko var apgūt māsas, ārstu palīgi un vecmātes;
- papildināts ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē saraksts ar katastrofu ārsta un katastrofu ķirurga metodēm;
- papildināts ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi;
- papildināts ar klīniskās un veselības psihologa profesiju ar ārstniecības atbalsta personas statusu. Klīniskās un veselības psihologa statuss reģistrā ir aktīvs, ja ir reģistrēts psihologu reģistrā un ir ieguvis atbilstošu sertifikātu klīniskajā un veselības profesionālās darbības jomā. Noteikumu projekta papildinājums nodrošina klīniskās un veselības psihologam tiesības darboties ārstniecības procesā atbilstoši noteiktajiem standartiem un procedūrām, kā arī garantēt pacientu tiesības;
- papildināts ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu. Medicīnas asistentam šo noteikumu 11. punktā minētajam iesniegumam papildu nepieciešams iesniegt ārstniecības iestādes apliecinājumu. Medicīnas asistentam reģistrācijas termiņš reģistrā ir līdz medicīnas izglītības programmas absolvēšanas gadam, bet nepārsniedzot piecus gadus.
- precizēts ārsta specialitātes nosaukums "kosmetologs" uz "estētiskās medicīnas ārsts";
- papildināts ar neirofiziologaga pamatspecialitāti. Rezidenti, kuri ir uzsākuši neirofiziologa apakšspecialitātes apguvi to pabeidz atbilstoši tam normatīvajam regulējumam, kāds bija spēkā uzsākot rezidentūras studijas neirofizologa apakšspecialitātē.
- papildināts ar atkarību psihiatra papildspecialitāti;
- precizēts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes citu ārstniecības personu praksē M72 nosaukums no "Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē" uz "Mākslīgās asinsrites metode", ko var apgūt māsas, ārstu palīgi un vecmātes;
- papildināts ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē saraksts ar katastrofu ārsta un katastrofu ķirurga metodēm;
- papildināts ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi;
- papildināts ar klīniskās un veselības psihologa profesiju ar ārstniecības atbalsta personas statusu. Klīniskās un veselības psihologa statuss reģistrā ir aktīvs, ja ir reģistrēts psihologu reģistrā un ir ieguvis atbilstošu sertifikātu klīniskajā un veselības profesionālās darbības jomā. Noteikumu projekta papildinājums nodrošina klīniskās un veselības psihologam tiesības darboties ārstniecības procesā atbilstoši noteiktajiem standartiem un procedūrām, kā arī garantēt pacientu tiesības;
- papildināts ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu. Medicīnas asistentam šo noteikumu 11. punktā minētajam iesniegumam papildu nepieciešams iesniegt ārstniecības iestādes apliecinājumu. Medicīnas asistentam reģistrācijas termiņš reģistrā ir līdz medicīnas izglītības programmas absolvēšanas gadam, bet nepārsniedzot piecus gadus.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar 6. pielikumu “Profesionālās kvalifikācijas formālās un neformālās tālākizglītības pasākumi”, kas noteiktu, ka VI ņem vērā tikai tādus profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumus (profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas), ko atbilstoši Noteikumu projekta 6. pielikumam un organizācijas kompetencei ir apstiprinājusi Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk - LĀB), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (turpmāk - LĀPPOS), LMa.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 6. pielikums un 47. punkts, nosaka, ka Veselības inspekcija ņem vērā tikai tādus Noteikuma projekta 26. punktā un 35.1.1.2., 35.1.1.3. 35.1.1.4. apakšpunktā minētos profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumus (piemēram, profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas), ko atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam un organizācijas kompetencei ir apstiprinājusi LĀB, LĀPPOS, LMa. Lai saņemtu apstiprinājumu, pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma LĀB, LĀPPOS, LMa iesniedz iesniegumu par akadēmisko stundu apjoma apstiprināšanu profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumam (profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas). Iesniegumā sniedz pilnīgu informāciju par pasākuma saturu un formu, tai skaitā norāda pasākuma nosaukumu, katra priekšlasījuma tēmas nosaukumu, pasākuma norises vietu, informāciju par lektoriem (vārds, uzvārds, darbavieta, profesija, specialitāte, amats, kā arī norāda, vai minētā persona ir apmācīttiesīga ārstniecības persona vai ir tādas izglītības iestādes mācībspēks, kura īsteno medicīniskās izglītības programmu), pasākuma organizatora kontaktinformāciju un akadēmisko stundu skaitu, ko lūdz piešķirt."
Noteikumu projekta 47. punktā minētie profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākumi ietver, gan konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Ar noteikumu projektu netiek ieviests jauns mehānisms, kas paredzētu tādu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apstiprināšanas mehānismu, kas nav paredzēts Izglītības likumā. Lai attiecīgās profesijas pārstāvim un Veselības inspekcijai būtu pārliecība, ka tieši konkrētā profesionālās pilnveides programma, profesionālās tālākizglītības programma vai profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākums ir izmantojams pārreģistrācijai attiecīgajā profesijā (jo sniedz zināšanas, prasmes tieši profesionālajai darbībai profesijā), tad veselības aprūpes jomā ir iedibināta kārtība, ka šo iepriekš minēto izglītības programmu un pasākumu sarakstu akceptē profesionālās organizācijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārstniecības personas noteikto akadēmisko stundu apjomu apgūst 5 gadu laikā un tas sastāv no dažāda apjoma dažādiem pasākumiem un izglītības programmām.
Turklāt gadījumos, kad ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu zināšanu un prasmju pilnveidei tiek izmantotas profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās tālākizglītības izglītības programmas tās tiek izstrādātas, saskaņotas un apstiprinātas atbilstoši normatīvajam regulējumam par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešo daļu "(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām valsts pārvaldes iestādēm." un Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" 6.5 apakšpunktu, kas nosaka attiecībā uz vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) - "Ja licencēšanai iesniedz profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde to pirms licencēšanas saskaņo: ... 6.5. izglītības programmas veselības aprūpes, sabiedrības veselības jomā un medicīnā – ar Veselības ministriju."
Ņemot vērā iepriekš minēto, esošais regulējums jau nosaka licencēto programmu saskaņošanas kārtību un neparedz programmas īstenojošai izglītības iestādei saskaņošanu ar biedrībām un citām organizācijām, kas nav valsts pārvaldes iestādes, taču ir nepieciešams saskaņot ar veselības nozares profesionālajām organizācijām Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešajā daļā neietvertos pasākumus kā konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Lai salāgotu normatīvajā regulējumā vecmātēm noteikto profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides apjomu reģistrācijas termiņa pagarināšanai un reģistrācijas termiņa atjaunošanai vecmātes profesijā tiek noteiktas 150 akadēmiskās stundas [1].
[1] Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" (https://likumi.lv/ta/id/140695).
Noteikumu projekta 47. punktā minētie profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākumi ietver, gan konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Ar noteikumu projektu netiek ieviests jauns mehānisms, kas paredzētu tādu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apstiprināšanas mehānismu, kas nav paredzēts Izglītības likumā. Lai attiecīgās profesijas pārstāvim un Veselības inspekcijai būtu pārliecība, ka tieši konkrētā profesionālās pilnveides programma, profesionālās tālākizglītības programma vai profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākums ir izmantojams pārreģistrācijai attiecīgajā profesijā (jo sniedz zināšanas, prasmes tieši profesionālajai darbībai profesijā), tad veselības aprūpes jomā ir iedibināta kārtība, ka šo iepriekš minēto izglītības programmu un pasākumu sarakstu akceptē profesionālās organizācijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārstniecības personas noteikto akadēmisko stundu apjomu apgūst 5 gadu laikā un tas sastāv no dažāda apjoma dažādiem pasākumiem un izglītības programmām.
Turklāt gadījumos, kad ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu zināšanu un prasmju pilnveidei tiek izmantotas profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās tālākizglītības izglītības programmas tās tiek izstrādātas, saskaņotas un apstiprinātas atbilstoši normatīvajam regulējumam par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešo daļu "(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām valsts pārvaldes iestādēm." un Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" 6.5 apakšpunktu, kas nosaka attiecībā uz vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) - "Ja licencēšanai iesniedz profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde to pirms licencēšanas saskaņo: ... 6.5. izglītības programmas veselības aprūpes, sabiedrības veselības jomā un medicīnā – ar Veselības ministriju."
Ņemot vērā iepriekš minēto, esošais regulējums jau nosaka licencēto programmu saskaņošanas kārtību un neparedz programmas īstenojošai izglītības iestādei saskaņošanu ar biedrībām un citām organizācijām, kas nav valsts pārvaldes iestādes, taču ir nepieciešams saskaņot ar veselības nozares profesionālajām organizācijām Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešajā daļā neietvertos pasākumus kā konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Lai salāgotu normatīvajā regulējumā vecmātēm noteikto profesionālo zināšanu un prasmju pilnveides apjomu reģistrācijas termiņa pagarināšanai un reģistrācijas termiņa atjaunošanai vecmātes profesijā tiek noteiktas 150 akadēmiskās stundas [1].
[1] Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība" (https://likumi.lv/ta/id/140695).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums nerada jaunas tiesības un pienākumus ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām.
Juridiskās personas
- Ārstniecības personu sertificējošās institūcijas.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums nerada jaunas tiesības un pienākumus ārstniecības personu sertificējošām institūcijām.
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 317 jau patreiz minētās institūcijas sniedz Veselības inspekcijai informāciju izsniegtajiem ārstniecības personu sertifikātiem.
Noteikumu projekts nerada papildus ietekmi uz administratīvo slogu ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām (Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību), jo jau šobrīd atbilstoši Noteikumiem Nr. 317 tās sniedz Veselības inspekcijai informāciju par izsniegtajiem ārstniecības personu sertifikātiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekts papildināts ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" profesiju klasifikatora kodiem, lai pakāpeniski uzsāktu pāreju uz vienotu kodu izmantošanas visās jomās. Skatīt anotācijas 7.4. apakšpunktu.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības inspekcijaNevalstiskās organizācijas
Izglītības iestādes, ārstniecības personu sertificējošās institūcijas, ārstniecības iestādes, Veselības inspekcijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Apspriede par noteikumu projektu norisinājās MS Teams vidē 2024. gada 30. jūlijā. Diskusijas/apspriedes viedokļu apkopojums pieejams sadaļā "Papildus dokumenti". Apspriedes laikā tika saņemti priekšlikumi par iespēju noteikumu projektā iekļaut Labklājības ministrijas profesiju klasifikatorā izmantotos profesiju kodus, iestāžu reģistrācijas numurus, kas ir uzņēmumu reģistrā un izglītības reģistra atbilstību izglītības iestāžu klasifikatoram, lai sinhronizētu un veidotu vienotu sistēmu, kā arī pausts priekšlikums par sertifikātu apturēšanas kārtības (noteikumu projekta 48.punkts) precizēšanu. Saņemts jautājums par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, E-veselība informācijas sistēmu, kas netika ņemts vērā, jo tas risināms individuāli sadarbībā ar Veselības inspekciju.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
- Izglītības iestādes
- Veselības inspekcija
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Veselības inspekcija
palielinās
Vērtības nozīme:
10,10
strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem
0,24
minimālais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (piecpadsmit minūtes)
2 551
pirmreizēji reģistrēto ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu skaits Reģistrā 2024. gada 2. septembrī
1
vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā
6 183,62
Noteikumu projektā ietvertā tiesiskā regulējuma administratīvās izmaksas Veselības inspekcijai saistībā ar komunikāciju un informācijas paziņošanu ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām noteikumu projekta 3.1. sadaļas "Pirmreizēja reģistrācija" ietvaros:
(10,10 x 0,24) x (2 551 x 1), kur:
- 10,10 euro ir strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem,
- 0,24 ir vidējais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (piecpadsmit minūtes),
- 2551 pirmreizēji reģistrēto ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu skaits Reģistrā 2024. gada 2. septembrī;
- 1 ir vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā.
Noteikumu projekts nerada papildus ietekmi uz administratīvo slogu Veselības inspekcijai. Aprēķins par administratīvajām izmaksām veikts, jo Noteikumos Nr. 317 tāds nebija veikts.
Izglītības iestādes
palielinās
Vērtības nozīme:
10,10
strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem
0,24
minimālais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (piecpadsmit minūtes)
2 551
pirmreizēji reģistrēto ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu skaits Reģistrā 2024. gada 2. septembrī
1
vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā
6 183,62
Noteikumu projekta minēto darbību par datu apmaiņu no izglītības iestādēm ietvaros:
(10,10 x 0,24) x (2 551 x 1), kur:
- 10,10 euro ir strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem,
- 0,24 ir vidējais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (divdesmit četras minūtes),
- 2551 pirmreizēji reģistrēto ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu skaits Reģistrā 2024. gada 2. septembrī;
- 1 ir vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā.
Noteikumu projekts nerada papildus ietekmi uz administratīvo slogu izglītības iestādēm, jo jau šobrīd atbilstoši Noteikumiem Nr. 317 tās sniedz informāciju Veselības inspekcijai.
Aprēķins par administratīvajām izmaksām veikts, jo Noteikumos Nr. 317 tāds nebija veikts.
Veselības inspekcija
palielinās
Vērtības nozīme:
10,10
strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem
0,38
minimālais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (divdesmit četras minūtes)
1 266
ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kopējais reģistrēto personu skaits uz 03.09.2024 ir 63 284, izdalot uz 5 (jo reizi piecos gados tiek veiktas 3.2. "Pārreģistrācija, 3.3. "Reģistra termiņa atjaunošana, 5. "Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība" sadaļās veicamās darbības)
1
vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā
4 858,91
Noteikumu projekta minēto darbību par datu apmaiņu 3.2. "Pārreģistrācija, 3.3. "Reģistra termiņa atjaunošana, 5. "Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība" sadaļu ietvaros:
(10,10 x 0,38) x (1265,8 x 1), kur:
- 10,10 euro ir strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem,
- 0,38 ir vidējais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (divdesmit četras minūtes),
- 1 265,8 ir ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kopējais reģistrēto personu skaits uz 03.09.2024 ir 63 284, izdalot uz 5 (jo reizi piecos gados tiek veiktas 3.2. "Pārreģistrācija, 3.3. "Reģistra termiņa atjaunošana, 5. "Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība" sadaļās veicamās darbības);
- 1 ir vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā.
Noteikumu projekts nerada papildus ietekmi uz administratīvo slogu Veselības inspekcijai. Aprēķins par administratīvajām izmaksām veikts, jo Noteikumos Nr. 317 tāds nebija veikts.
Ārstniecības iestādes
palielinās
Vērtības nozīme:
10,10
strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem
0,24
minimālais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (piecpadsmit minūtes)
1 266
ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kopējais reģistrēto personu skaits uz 03.09.2024 ir 63 284, izdalot uz 5 (jo ārstniecības iestādes ziņo par informācijas izmaiņām vidēji reizi piecos gados)
1
vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā
3 068,78
Noteikumu projekta minēto darbību par datu apmaiņu no ārstniecības iestādēmietvaros:
(10,10 x 0,38) x (1265,8 x 1), kur:
- 10,10 euro ir strādājošo mēneša vidējā darba samaksa stundā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem,
- 0,24 ir vidējais iespējamais laiks (stundās) informācijas sniegšanai (piecpadsmit minūtes),
- 1 265,8 ir ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā kopējais reģistrēto personu skaits uz 03.09.2024 ir 63 284, izdalot uz 5 (jo ārstniecības iestādes ziņo par informācijas izmaiņām vidēji reizi piecos gados);
- 1 ir vidējais informācijas sniegšanas biežums gadā.
Noteikumu projekts nerada papildus ietekmi uz administratīvo slogu ārstniecības iestādēm, jo jau šobrīd atbilstoši Noteikumiem Nr. 317 tās sniedz informāciju Veselības inspekcijai.
Aprēķins par administratīvajām izmaksām veikts, jo Noteikumos Nr. 317 tāds nebija veikts.
Kopā
20 294,93
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta īstenošanai nav ietekme uz valsts vai pašvaldību budžetu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šie noteikumi nodrošina, ka informācija par reģistrētajām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām ir pieejama Inspekcijas mājaslapā; ka sabiedrībai, kā arī veselības aprūpes profesionāļiem ir viegla un droša piekļuve aktuāliem un pārbaudītiem datiem, veicinot pārskatāmību un uzticamību veselības aprūpes jomā. Šāda pieeja arī atbalsta digitālo pārvaldību un informācijas apmaiņas politiku, kas ir svarīgs informācijas sabiedrībai attīstībai.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šie noteikumi nodrošina pacientiem piekļuvi informācijai par reģistrētajām personām, tādējādi veicinot uzticību ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem un garantējot, ka šie pakalpojumi tiek sniegti profesionāli un atbilstoši normatīvajiem aktiem; ļauj Inspekcijai efektīvi uzraudzīt un kontrolēt ārstniecības personas un atbalsta personas, nodrošinot, ka tās darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un profesiju standartiem; nodrošina Inspekcijai iespēju uzraudzīt ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu; nodrošina, ka reģistrs ir pieejams publiski, ļaujot sabiedrībai, darba devējiem un citiem interesentiem pārbaudīt reģistrēto personu statusu un kvalifikāciju, veicinot caurspīdīgumu un uzticamību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šajos noteikumos noteikta iespēja ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saņemt no reģistra oficiālus un informatīvus paziņojumus, tai skaitā aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šāds tiesiskais pamatojums izriet no šajā noteikumu projektā noteiktā reģistra mērķa – nodrošināt oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kā arī Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Veselības inspekcijas rīcībā esošie dati, kas nepieciešami oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanai reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, tiek apstrādāti saskaņā ar Datu regulas 5.panta 1.punkta un 6.panta 1.daļas e) apakšpunktu.
Apstrādes tiesiskais pamatojums:
-Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta pirmās daļas c) punkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecinājumu juridisku pienākumu) un e) punkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras);
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES ( 2011. gada 9. marts ) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 3.panta f) apakšpunkts;
-Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;
- Ārstniecības likuma 1.panta 2., 3., 17., 25.punkts, 9.panta pirmā daļa, 10.pants, 12.1 pants, 26.pants, 29.pants, 31.pants. 33.panta pirmā daļa;
- Likuma par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 9.panta pirmās 1., 2., 4., 5.punkts, otrā daļa.
- Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumu Nr.309 “Veselības inspekcijas nolikums” 3.5.punkts, 4.2. un 4.15.apakšpunkts;
- Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” 8., 9.punkts.
- Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” ;
- Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”;
- Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 419 “Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību”;
- Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi Nr.1268 “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 23.2.apakšpunkts.
Datu subjektu kategoriju apraksts: Ārstniecības personas (ārsti, zobārsti, māsas (vispārējās aprūpes māsas), vecmātes, ārsta palīgi (feldšeri), zobārsta asistenti, māsu palīgi, kosmētiķi, radiologa asistenti, biomedicīnas laboranti, masieri, zobu higiēnisti, fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, tehniskie ortopēdi, optometristi, fizioterapeita asistenti, ergoterapeita asistenti, uztura speciālisti, zobu tehniķi, podologi, radiogrāferi, mākslas terapeiti, militārie paramediķi, skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā), ārstniecības atbalsta personas (laboratorijas speciālisti, logopēdijas speciālisti (skolotājs logopēds, logopēds), biofizikas tehniķi, bionikas un protezēšanas inženieri, medicīnas fiziķi, medicīnas iekārtu inženieri, protēžu meistari, ģenētiķi, profesionālie veselības aprūpes kapelāni, solārija darbinieki, veselības aprūpes statistiķi, medicīnas statistiķi, ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratori, reitterapeita asistenti, perfuzionisti, operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji (ārstniecības atbalsta persona).
Personas datu kategorijas:
Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas:
- vārds, uzvārds;
- personas kods;
- ārstniecības personas identifikators;
- dzimums;
- informācija par reģistrāciju;
- kontaktinformācija (korespondences adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs);
- informācija par iegūto izglītību;
- izglītības dokumenta sērija, numurs un izdošanas datums;
- informācija par valsts valodas zināšanām;
- informācija par profesionālo kvalifikāciju;
- informācija par darba vietu;
- informācija par profesionālās darbības ārstniecības iestādē uzsākšanas un izbeigšanas datumu;
- informācija par profesionālās darbības ārstniecības iestādē izbeigšanas iemeslu;
- informācija par profesionālās darbības apturēšanu un tā iemeslu (nākotnē, pēc reģistru modernizācijas) .
Datu saņēmēju kategorijas:
- Ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un ārstniecības iestāžu reģistrs ir publiski pieejams Veselības inspekcijas interneta vietnē (https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes):
- Veselības inspekcijas uzraudzības funkciju veikšanai;
- Veselības ministrijai veselības aprūpes politikas veidošanai;
- Centrālā Statistikas pārvalde (uz līguma pamata) – statistikas programmas izpildei (vārds, uzvārds, personas kods, iegūtā izglītība (vai ir iegūta ārpus Latvijas)), informācija par darba vietu;
- Nacionālais veselības dienests saņem informāciju kā Vadības informācijas sistēmas pārzinis E-veselības nodrošināšanai. Dati netiek nodoti atsevišķi NVD, jo Reģistrā iekļautie dati NVD ir pieejami kā informācijas sistēmas turētājam. Izņemot, pēc NVD pieprasījuma, sniegti dati par ārstniecības iestādē nodarbināto ārstniecības personu specialitāti, riska grupu maksājuma aprēķinam par ārstniecības personām;
- Ārstniecības iestādes par tajā nodarbinātām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām;
- Informācija tiek nodota Eiropas Komisijas uzturētai IMI sistēmai saistībā ar ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
Atbilstoši Valsts arhīva saskaņojumam Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs ir elektroniski glabājama lieta, ar glabāšanas termiņu – pastāvīgi.
Apstrādes tiesiskais pamatojums:
-Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta pirmās daļas c) punkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecinājumu juridisku pienākumu) un e) punkts (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras);
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES ( 2011. gada 9. marts ) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 3.panta f) apakšpunkts;
-Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;
- Ārstniecības likuma 1.panta 2., 3., 17., 25.punkts, 9.panta pirmā daļa, 10.pants, 12.1 pants, 26.pants, 29.pants, 31.pants. 33.panta pirmā daļa;
- Likuma par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu 9.panta pirmās 1., 2., 4., 5.punkts, otrā daļa.
- Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumu Nr.309 “Veselības inspekcijas nolikums” 3.5.punkts, 4.2. un 4.15.apakšpunkts;
- Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” 8., 9.punkts.
- Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” ;
- Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”;
- Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 419 “Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību”;
- Ministru kabineta 2013.gada 5.novembra noteikumi Nr.1268 “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” 23.2.apakšpunkts.
Datu subjektu kategoriju apraksts: Ārstniecības personas (ārsti, zobārsti, māsas (vispārējās aprūpes māsas), vecmātes, ārsta palīgi (feldšeri), zobārsta asistenti, māsu palīgi, kosmētiķi, radiologa asistenti, biomedicīnas laboranti, masieri, zobu higiēnisti, fizioterapeiti, audiologopēdi, ergoterapeiti, tehniskie ortopēdi, optometristi, fizioterapeita asistenti, ergoterapeita asistenti, uztura speciālisti, zobu tehniķi, podologi, radiogrāferi, mākslas terapeiti, militārie paramediķi, skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā), ārstniecības atbalsta personas (laboratorijas speciālisti, logopēdijas speciālisti (skolotājs logopēds, logopēds), biofizikas tehniķi, bionikas un protezēšanas inženieri, medicīnas fiziķi, medicīnas iekārtu inženieri, protēžu meistari, ģenētiķi, profesionālie veselības aprūpes kapelāni, solārija darbinieki, veselības aprūpes statistiķi, medicīnas statistiķi, ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratori, reitterapeita asistenti, perfuzionisti, operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji (ārstniecības atbalsta persona).
Personas datu kategorijas:
Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas:
- vārds, uzvārds;
- personas kods;
- ārstniecības personas identifikators;
- dzimums;
- informācija par reģistrāciju;
- kontaktinformācija (korespondences adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa numurs);
- informācija par iegūto izglītību;
- izglītības dokumenta sērija, numurs un izdošanas datums;
- informācija par valsts valodas zināšanām;
- informācija par profesionālo kvalifikāciju;
- informācija par darba vietu;
- informācija par profesionālās darbības ārstniecības iestādē uzsākšanas un izbeigšanas datumu;
- informācija par profesionālās darbības ārstniecības iestādē izbeigšanas iemeslu;
- informācija par profesionālās darbības apturēšanu un tā iemeslu (nākotnē, pēc reģistru modernizācijas) .
Datu saņēmēju kategorijas:
- Ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un ārstniecības iestāžu reģistrs ir publiski pieejams Veselības inspekcijas interneta vietnē (https://www.vi.gov.lv/lv/registri-un-datubazes):
- Veselības inspekcijas uzraudzības funkciju veikšanai;
- Veselības ministrijai veselības aprūpes politikas veidošanai;
- Centrālā Statistikas pārvalde (uz līguma pamata) – statistikas programmas izpildei (vārds, uzvārds, personas kods, iegūtā izglītība (vai ir iegūta ārpus Latvijas)), informācija par darba vietu;
- Nacionālais veselības dienests saņem informāciju kā Vadības informācijas sistēmas pārzinis E-veselības nodrošināšanai. Dati netiek nodoti atsevišķi NVD, jo Reģistrā iekļautie dati NVD ir pieejami kā informācijas sistēmas turētājam. Izņemot, pēc NVD pieprasījuma, sniegti dati par ārstniecības iestādē nodarbināto ārstniecības personu specialitāti, riska grupu maksājuma aprēķinam par ārstniecības personām;
- Ārstniecības iestādes par tajā nodarbinātām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām;
- Informācija tiek nodota Eiropas Komisijas uzturētai IMI sistēmai saistībā ar ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
Atbilstoši Valsts arhīva saskaņojumam Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs ir elektroniski glabājama lieta, ar glabāšanas termiņu – pastāvīgi.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šie noteikumi precīzi nosaka reģistrācijas un uzturēšanas procedūras, stiprinot profesiju reglamentāciju. Tas ietver mehānismus, lai nodrošinātu, ka ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kas neatbilst noteikumu prasībām vai sniedz nepatiesu informāciju, netiek reģistrētas. Tāpat tiek ņemta vērā arī iespēja, ka tiesību ierobežojumi, piemēram, tiesas nolēmumi vai prokurora priekšraksti par sodu krimināllietā, ierobežo ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā jomā. Šie pasākumi veicina lielāku pārskatāmību un atbildību veselības aprūpes cilvēkresursu darbībā, nodrošinot uzticamību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi