Anotācija

Energoefektivitātes uzlabošanai un AER izmantošanai centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir būtiska loma ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentos definēto mērķu energoefektivitātes un AER jomā sasniegšanai.
Papildus jāņem vērā, ka Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) stratēģijā 2030. gadam noteikts, ka līdz 2030. gadam nepieciešams nodrošināt 55% SEG emisiju samazinājumu, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, kā arī uzlabot energoefektivitāti par 27-30% un nodrošināt, ka vismaz 27% ES enerģijas patēriņa tiek iegūt no AER.
Fosilā kurināmā aizvietošanas ieguvums ir iespēja samazināt energoresursu atkarību no viena piegādātāja, līdz ar to arī siltumenerģijas ražošanā nepieciešamā kurināmā izmaksas. Vēl viens ekonomiskais ieguvums ir AER pastāvīgā daba. Būtiskākie no ilgtermiņa ieguvumiem fosilo energoresursu aizvietošanā ar AER ir vides un klimata ieguvumi.
Latvijas klimatiskajos apstākļos siltumapgāde ir nozīmīga enerģētikas nozares sastāvdaļa, un tā tiek nodrošināta, izmantojot individuālo siltumapgādi, lokālo siltumapgādi un centralizēto siltumapgādi. Vienlaikus tieši centralizētā siltumapgāde ir no resursu izmantošanas un vides aizsardzības viedokļa efektīvs risinājums.
Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas NEKP mērķim – līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 47,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no augstākajiem ES: 2022. gadā tas bija 43,3 % (ES – vidēji 23 %).

Lai nodrošinātu programmā plānotā 2.1.1.3. pasākuma īstenošanu un veicinātu energoefektivitāti, virzību uz AER izmantošanu un SEG samazināšanu, nepieciešams izstrādāt regulējumu 2.1.1.3. pasākuma īstenošanai, t.sk. nosakot kārtību, kādā īstenojams 2.1.1.3. pasākums, nosakot atbalsta saņemšanai paredzēto finansējumu, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī noteikt sasniedzamos rādītājus, īstenošanas nosacījumus, atbalsta saņēmējus, atbalsta uzskaiti, neatbalstāmās nozares un darbības.

Vispārīgi nosacījumi
Plānotās investīcijas 2.1.1.3. pasākumā tiks īstenotas ar finanšu instrumentu atbalstu. Kopīgos īstenošanas nosacījumus finanšu instrumentiem ES fondu ietvarā regulē Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumi Nr. 510 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.510). Ministru kabinetā 2024. gada 19.novembrī apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 510, papildinot tos ar informāciju par 2.1.1.3. pasākumu. Attiecīgi noteikumu projektā netiek dublētas normas un prasības, kas izriet no minētajiem MK noteikumiem Nr.510. 

Noteikumu projektā ietvertā definīcija "darbu sākums" tiek interpretēta atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk - Eiropas Komisijas regula Nr. 651/2014) 2. panta 23. punktam, attiecīgi tas ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, - atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšana un sagatavošanās darbi, piemēram, atļauju saņemšana, priekšizpētes veikšana nav uzskatāmi par darbu sākumu.
 
Ņemot vērā 2.1.1.3. pasākuma īstenošanas formu finanšu instrumentu veidā, ar noteikumu projektā ietvertā atbalsta projekta definējumu tiek saprasts, ka  atbalsta projekts ietver noteikumu projektā noteikto nepieciešamo dokumentu un pasākumu kopumu, kas ir iesniegts sabiedrībā “Altum” atbalsta pieteikuma saņemšanai, ir izvērtēta saņemtā pieteikuma atbilstība noteikumu projekta nosacījumiem un ir pieņemts pozitīvs lēmums par atbalsta piešķiršanu. 

Noteikumu projektā ar atbalsta piešķiršanas brīdi tiek noteikta diena, kad sabiedrība "Altum" ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus noteikumu projektā ir ietvertas prasības, kurām jāatbilst komersantam atbalsta piešķiršanas brīdī (piemēram, komersanta reģistrācija Komercreģistrā, nodokļu parādu neesamība u.c.). Pirms galējā lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, sabiedrībai "Altum" ir jāpārliecinās, ka komersants atbilst noteikumu projektā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka pārliecināšanās par komersanta atbilstību noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem ir komplekss process, noteikumu projektā paredzēts nosacījums, ka sabiedrība "Altum" komersanta atbilstību noteikumu projektā noteiktajiem atbilstības nosacījumiem var pārbaudīt jau 14 dienas pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu.
 
 

Atbildīgā nozares ministrija:	Klimata un enerģētikas ministrija
Atbalsta veids:	Sabiedrības “Altum” garantija vai aizdevums ar kapitāla atlaidi aizdevuma pamatsummas daļējam samazinājumam. Atbalsts tiks sniegts kā kombinētais finanšu instruments, sākotnēji centralizētās siltumapgādes infrastruktūras attīstības pasākumu veikšanai izsniedzot aizdevumu vai garantiju, un pēc projekta mērķu, rādītāju sasniegšanas izmaksājot kapitāla atlaidi, tas ir, aizdevuma pamatsummai piemērojot samazinājumu kapitāla atlaides apmērā.
Atbalsta sniedzējs:	Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība “Altum”).
Atbalsta saņēmēji:	Latvijas Republikā reģistrēts komersants – centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kurš sniedz siltumenerģijas un aukstumenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu vai ir centralizētās siltumenerģijas ražotājs.
Atbalsta programmai pieejamais finansējums un tā sadalījums pa programmas intervences kodiem:	2.1.1.3. pasākumam plānotais kopējais finansējums 55 811 885 euro (tai skaitā elastības finansējums – 8 725 165 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 47 440 102 euro (tai skaitā elastības finansējums – 7 416 391 euro) un valsts budžeta finansējums 8 371 783 euro (tai skaitā elastības finansējums 1 308 774 euro). Līdz EK lēmumam par vidusposma izvērtēšanu 2.1.1.3. pasākuma īstenošanai kopējais pieejamais  finansējums ir 47 086 720 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 40 023 711 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu 7 063 009 euro. Atbildīgā iestāde pēc EK lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt 2.1.1.3. pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz 2.1.1.3. pasākumam plānotajam kopējam finansējuma apmēram. 2.1.1.3. pasākuma  finansējuma tvērums ir noteikts MK noteikumos Nr.510. Programmā 2.1.1.3. pasākumam noteiktais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma sadalījums pa intervences kodiem un finansējuma kodiem: 1) 55.intervences kods (augstas efektivitātes koģenerācija, efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana ar zemām dzīvescikla emisijām) - 47 440 102 euro; 2) 2.finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: pašu kapitālu vai kvazikapitālu) – 23 720 052 euro; 3) 5.finansējuma kods (atbalsts, izmantojot finanšu instrumentus: dotācijas finanšu instrumenta darbības ietvaros) – 23 720 050 euro.
Atbalsta programmas īstenošanas termiņš:	2029. gada 31. decembris.
Uzraudzības rādītāji:	Atbilstoši MK noteikumos Nr.510 noteiktajam, 2.1.1.3. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzams uzraudzības rādītājs – gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums 23 990 MWh gadā. Vienlaikus, 2.1.1.3.pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzami arī nacionālie rādītāji, kas ietverti noteikumu projektā. Nacionālie rādītāji projektā tiek plānoti, ja projekta ietvaros paredzēti attiecīgi  ieguldījumi (attiecīgā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja tiek veikti attiecīgi ieguldījumi): 1. atbalsta projektu ietvaros uzstādīto AER, bezemesiju, elektroenerģijas ražošanas iekārtu ražošanas jauda vismaz 98 MW; 2.  atbalsta projektu ietvaros centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai pieslēgto jauno lietotāju objektu vai esošo fosilo avotu jauda vismaz 20 MW;  3.  atbalsta projektu ietvaros rekonstruētie, modernizētie un jaunizbuvētie siltumtīkli vai aukstumtīkli vismaz 30 km;  4.  atbalsta projektu ietvaros nodrošinātais siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos vai aukstumtīklos un rekonstruētajos vai jaunizbūvētajos siltumavotos vismaz 20 142 MWh/gadā;  5. akumulācijas tvertnēs uzkrātās siltumenerģijas vai aukstumenerģijas kapacitāte vismaz 1000 MWh/gadā;  6. elektroenerģijas uzkrātuvēs uzkrātās elektroenerģijas kapacitāte vismaz 5 MWh/gadā.  Sabiedrība "Altum" nodrošina informācijas uzkrāšanu par:  1. centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju kopējais sasniedzamo primāro energoresursu enerģijas ietaupījumu; 2. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Lai nodrošinātu 2.1.1.3.pasākuma ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs 2.1.1.3.pasākumā noteikts atbalsta saņēmēju kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu norādītajām vērtībām un ir norādāma projektā. Tāpat noteikumu projekts paredz, ka atbalsta saņēmējs, īstenojot noteikumu projektā noteiktās darbības, sasniedz kopējās primārās enerģijas ietaupījumu vai  uzstāda tehnoloģijas noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Attiecīgi atbalsta saņēmējs tehniski ekonomiskajā pamatojumā norāda paredzamo sasniedzamo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, uzstādīto AER energoresursu iekārtu jaudu, uzstādīto  elektrifikācijas jaudu, uzstādītās siltumenerģijas un aukstumenerģijas akumulācijas iekārtas lielumu vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu Rādītāju uzskaiti, ievadīšanu un pamatojošo dokumentu iesniegšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā nodrošina sabiedrība “Altum”, kā arī noteikumu projektā iekļautās informācijas uzkrāšanu par centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju kopējo sasniedzamo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu nodrošina sabiedrība “Altum” līdzvērtīgi kā informācijas uzkrāšanu par rādītājiem. Rādītāji tiek uzskatīti par izpildītiem, pēc AER tehnoloģiju un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas un projekta pabeigšanas.
Vizuālās identitātes prasības:	Atbalsta sniegšanas līgumā par projekta īstenošanu un par sadarbību ar piegādātājiem noteikts, ka projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām. Atbilstoši programmā noteiktajam tvērumam, 2.1.1.3.pasākuma ietvaros nav paredzēta stratēģiski svarīgu projektu īstenošana un papildu komunikācijas pasākumu veikšana atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajam.
Principu ievērošana:	Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievērots horizontālais princips “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Klimatdrošināšana”, atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā, kā arī princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā, t.sk.: 1) būvniecības vai demontāžas atkritumus nodod attiecīgā atkritumu veida apsaimniekotājiem; 2) veic trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanas pasākumus būvniecības procesa laikā;  3) paredz tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu, kas nepasliktina gaisa kvalitāti, un nodrošina gaisa kvalitātes prasību nodrošināšanu. Tāpat attiecībā uz principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projektā plānotie atbalsta pasākumi ievēro principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, nodrošinot šī principa ievērošanu atbilstoši vadlīnijām Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvai (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) un Komisijas 2024. gada 29. jūlija Ieteikumam 2024/2143 ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 3. panta interpretācijai attiecībā uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā sabiedrība “Altum” ievada informāciju par horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu nodrošināšanu. 2.1.1.3.pasākuma ietvaros plānotajām investīcijām ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, savukārt 2.1.1.3.pasākuma ietvaros plānotajām investīcijām nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās 
Sabiedrībai "Altum", kā finansējuma saņēmējam, ir pienākums piešķirt un nodrošināt 2.1.1.3. pasākuma finansējuma ieguldījumu tālāk gala saņēmējiem. Noteikumu projekts paredz, ka sabiedrībai “Altum” ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāda nepieciešams 2.1.2.pasākuma īstenošanai un atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, t.sk. sagatavoto un Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēto dokumentāciju (BIS1; BIS2), Zemesgramata.lv;  Kadastrs.lv; Valsts vides dienesta atļauju reģistram (ETS, A/B piesārņ. darbība u.c.). 
Lai sabiedrība “Altum” varētu izmantot tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams atbalsta sniegšanai komersantiem šo noteikumu ietvaros, ja nepieciešams jānoslēdz vienošanās ar attiecīgajiem valsts informāciju sistēmu pārziņiem, t.sk., par nepieciešamo datu apjomu un pieejas veidu (saslēgums, lietotāja tiesības, informācijas pieprasījumi vai citādi).

Atbalstāmās darbības un attiecināmo izmaksu nosacījumi
Lai nodrošinātu noteikumu projektā izvirzītā mērķa un rādītāju sasniegšanu, noteikumu projekts paredz atbalsta saņēmējam noteikt minimālo kopējo primārās enerģijas ietaupījumu uz 1000 kapitāla atlaides eiro. 
Īstenojot projektu, atbalsta saņēmējs nodrošina vienu vai vairāku sasniedzamo rādītāju izpildi:   
1. veicot šo noteikumu vienu vai vairāku 27.1., 27.2., 27.5. vai 27.6. apakšpunktā minētās darbības:
1.1.modernizējot, daļēji vai pilnīgi aizstājot esošu ar atjaunīgo energoresursiem darbināmu avotu, ar kapitāla atlaides 1000 euro primārās kopējās enerģijas ietaupījums vismaz 0,54 MWh gadā;
1.2. daļēji vai pilnīgi aizstājot esošu ar fosiliem energoresursiem darbināmu avotu, ar kapitāla atlaides 1000 euro siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 0,109 CO2 tonnas/gadā;

Ja atbalsta saņēmējs īsteno tikai noteikumu projekta: 
1. 27.3. apakšpunktā minētās izmaksas, ar kapitāla atlaides 1000 euro kopējais akumulācijas tvertnē uzglabātās siltumenerģijas vai aukstumenerģijas apjoms vismaz 1,08 MWh/gadā; 
2.veicot tikai šo noteikumu 27.4. apakšpunktā minētās darbības:
2.2.elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtās, ar kapitāla atlaides 1000 euro kopējais elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtās uzglabātās elektroenerģijas apjoms ir vismaz 0,27 MWh/gadā;
2.3. elektroenerģijas ražošanas iekārtās, ar kapitāla atlaides 1000 euro kopējais elektroenerģijas ražošanas iekārtām saražotais elektroenerģijas apjoms ir vismaz 2,5 MWh/gadā;
4. 27.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ar kapitāla atlaides 1000 euro primārās kopējās enerģijas ietaupījums vismaz 0,03 MWh/gadā.

Noteikumu projekta 9. punktā norādītie nacionālie rādītāji tika aprēķināti sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, apzinot potenciālos projektus un nepieciešamo ieguldījumu. Veicot aprēķinus, ņemts vērā, ka 15% no pieejamā atbalsta, tiks paredzēts centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes pārvades un sadales sistēmas pārbūvei un būvniecībai, tajā skaitā jaunu pieslēgumu būvniecībai un siltummezglu izbūvei un uzstādīšanai. Savukārt 85% no pieejamā atbalsta, tiek paredzēts pārējām noteikumu projekta 27.punktā norādītājām atbalstāmajām darbībām. 
 
Nesasniedzot noteikumu projekta 11.punktā norādītos rādītājus, atbalsta saņēmējam netiek piešķirta kapitāla atlaide. 

Papildus tiek noteikta maksimālā sabiedrības “Altum” aizdevuma summa, ņemot vērā nozares sniegto analīzi nepieciešamajām darbībām un analizējot ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 4.3.1.SAM ietvaros iesniegto projektu sadalījums pa investīciju veidiem, maksimālais un minimālais finansējums uz projektu, projekta statusu un veiktās darbības.
Analizējot projektos plānotās darbības un izmaksas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā 4.3.1.SAM ietvaros, ir vēl daudz veicamu darbību, kuras vēl nav realizētas. Apkopojot visu 4.3.1.SAM kārtu projektu iesniegumus, kopā tika iesniegti 197 projekta iesniegumi, no kuriem 71 tika atsaukts, noraidīts vai pārtraukts un 126 tika pabeigti.

Ieguldījumi centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmā ir tādi, kas ir energoefektīvas siltumapgādes sistēmas neatņemama daļa. Energoefektīva centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 124.punktā noteiktajam.

Noteikumu projektā ir noteikts (noteikumu projekta 30. punkts), ka atbalsta saņēmējs nodrošina ka pēc projekta pabeigšanas visa atbalsta saņēmēja īpašumā vai lietošanā esošā centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēma atbilst Enerģētikas likuma 49.¹ panta pirmajā daļā noteiktajiem efektīvas centralizētās siltumapgādes un efektīvas centralizētās aukstumapgādes kritērijiem. Minētās prasības izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13.septembra Direktīvas (ES) Nr. 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - direktīva). Kopš minētās direktīvas spēkā stāšanās, tā pēc būtības ir saistoša publiskajai pārvaldei vēl pirms tās transponēšanas nacionālajos tiesību aktos. Ņemot vērā, ka lielākā daļa centralizētās siltumapgādes uzņēmumu Latvijā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, tās pēc noklusējuma ir daļa no publiskā sektora. Papildus jāmin, ka direktīvas transponēšanas process ir uzsākts, ietverot to Enerģētikas likumā kā 49.¹ pantu un izrietošu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru un centralizētās aukstumapgādes sistēmas operatoru noteikšanas kārtību. Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi no deleģējuma izrietošu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas tuvākajā laikā tiks nodots starpinstitūciju saskaņošanai.

Atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei
Atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 46. pantu, lai veicinātu energoefektivitāti centralizētajā siltumapgādē, un ir piešķirams centralizētās siltumapgādes un augstumapgādes ražošanas avota būvniecībai, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes vai aukstuapgādes ražošanas avots, un pārbūvei, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai tiek izmantoti AER tai skaitā atlikumsiltums; tehnoloģisko pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu iegādes un uzstādīšanas izmaksām, kas tieši nodrošina centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas energoefektivitāti; centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas pārbūves un būvniecības izmaksām; atbalsta saņēmēja īpašumā, nomā vai koncesijā esošo tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksām.
Atbalsts pieejams jaunu energoefektīvāku iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kuras nodrošina konkrētā atbalsta saņēmēja saimniecisko darbību (tai skaitā preču vai pakalpojumu ražošanu), kā arī saimniecisko  darbību nodrošinošos blakusprocesus, ja tās aizstāj esošās  iekārtas; sekundāro energoresursu atgūšanai no tehnoloģiskajiem procesiem vai cits tāds skaidri nosakāms ieguldījums esošajās iekārtās vai saimniecisko darbību nodrošinošos procesos, kura vienīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti; pieslēguma izveidošanai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveidei ar vai bez pārejas no fosilā kurināmā; citiem pasākumiem saistībā ar vienu vai vairākiem no iepriekš minētajiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai un sasniegto rezultātu ilgtspējai.
Tāpat noteikumu projekts paredz jaunu atjaunīgo enerģijas jaudu uzstādīšanu, un ir attiecināms uz ekonomiski pamatotu atjaunīgā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas siltumapgādes un aukstumapgādes ražošanai un piegādei galalietotājiem; atjaunīgo enerģiju izmantojošu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas izmaksas pašpatēriņa nodrošināšanai; elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas vai pārbūves izmaksas, kas nepieciešamas (noteikumu projekta 27.8. apakšpunkts) minēto elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektroenerģijas sistēmai; jaunu AER, elektrifikācijas un bezemisiju iekārtu siltumenerģijas un aukstumenerģijas ražošanai iegādes un uzstādīšanas un gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas; saražotās siltumenerģijas un aukstumenerģijas  uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas; centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes pārvades un sadales sistēmas pārbūves un būvniecības izmaksas; projekta iesniedzēja īpašumā, nomā vai koncesijā esošo tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas; pasākumi saistībā ar vienu vai vairākiem noteikumu projekta 27. punktā  minētajiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami energoefektivitātes paaugstināšanai un sasniegto rezultātu ilgtspējai.
Ja atbalsta projekta ietvaros plānots veikt jauna siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas posma būvniecību ar mērķi centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienot jaunu patērētāju, bet projekta iesniedzēja īpašumā nav tehniskās informācijas par jaunā patērētāja siltummezglu, nepieciešams eksperta atzinums, kurā norādīta siltummezgla jauda.
Ja projekta ietvaros tiek veikta saražotās siltumenerģijas un aukstumenerģijas  uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādes, tās atbilst šādiem kritērijiem - siltumenerģijas un aukstumenerģijas uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtas tiek uzstādītas pie projekta iesniedzēja esošām siltumenerģijas vai aukstumenerģijas iekārtām, kas ražošanai izmanto AER, vai siltumenerģijas un aukstumenerģijas uzkrāšanas un uzglabāšanas iekārtas tiek uzstādītas vienlaikus ar siltumenerģijas vai aukstumenerģijas iekārtām, kas ražošanai izmanto atjaunīgos energoresursus AER.
Attiecībā uz ieguldījumiem atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanā, komersantiem var tikt attiecinātas izmaksas, kas saistītas ar tādu jaunu sadedzināšanas iekārtu iegādi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktajām prasībām.

Projekta ietvaros ir attiecināmas tādu tehnoloģisko pamatiekārtu izmaksas, kā: katli, katlu kurināmā padeves sistēmas, pelnu un izdedžu transportēšanas sistēmas, katlu cauruļu sistēmas, katlu noslēgarmatūra, mērinstrumenti, gaisa/dūmgāzu sistēmas, dūmgāzu attīrīšanas iekārtas, kurināmā noliktavas un padeves sistēmas, elektrosistēmas u.c., kā arī tādu palīgiekārtu izmaksas, kā: recirkulācijas sūkņi, deaeratori, noslēgarmatūra un regulējošā armatūra, ķīmiskās ūdens attīrīšanas iekārtas, putekļu un emisiju samazināšanas iekārtas, t.i. elektrostatiskie filtri, u.c.

Centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijas un būvniecības izmaksas ietver zemes darbu, centralizētās siltumapgādes ražošanas avota ēku, kurināmā novietņu (šķeldas noliktavu, bedru un laukumu), dūmgāzu monitoringa sistēmu, kurināmā kvalitātes kontroles laboratoriju, šķeldas žāvēšanas iekārtas, pieslēgumu infrastruktūras (elektroapgāde, siltumapgāde, gāzes apgāde, ūdens un kanalizācija), u.c. saistītās izmaksas.

Siltummezglu rekonstrukcijas un izbūves izmaksas projekta ietvaros ir attiecināmas tikai tad, ja siltummezgls ir projekta iesniedzēja īpašumā vai nomā uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

Vienlaikus atbalstu nepiešķir izmaksām, ja tiek paaugstināta fosilo centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitāte, siltumenerģijas ražošanai izmantoto energoresursu konversijai no AER uz fosiliem energoresursiem; esošai sistēmai paralēlas gāzes piegādes vai siltumapgādes sistēmas izveidošanai vai atjaunošanai; lietotu iekārtu iegādes izmaksām. Izmaksām, kas saistītas ar energoaudita un pārskata par projekta energoresursu ietaupījuma aprēķinu sagatavošanu;  jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādei;  izmaksām, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi; izmaksām, kas saistītas ar fosilos energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu, modernizāciju vai nomaiņu pret citu fosilos energoresursus izmantojošu iekārtu; lietotu iekārtu iegādei.
Ja projekta ietvaros plānots veikt jauna siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas posma būvniecību ar mērķi centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienot jaunu patērētāju, bet projekta iesniedzēja īpašumā nav tehniskās informācijas par jaunā patērētāja siltummezglu, nepieciešams eksperta atzinums, kurā norādīta siltummezgla jauda.

Papildus atbalsta un attiecināmo izmaksu nosacījumi
Finanšu instrumentu ietvaros un pie esošā mehānisma noteikumu projektā, kad kapitāla atlaide tiek aprēķināta no aizdevuma apmēra. Visas veiktās izmaksas pirms atbalsta pieteikumu iesniegšanas nav attiecināmas finansēšanai no Eiropas Savienības fondu finansējuma.

Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai , 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.  

Projektā nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas.

Īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts paredz dokumentus, kas atbalsta saņēmējam elektroniski (izmantojot sabiedrības "Altum" tīmekļvietni) jāiesniedz sabiedrībā "Altum" kopā ar pieteikumu.  Projekta ietveros iesniedzamie dokumenti noteikti noteikumu projekta 36.punktā.

Atbalsta saņēmējs iesniedz tehniski ekonomisko pamatojumu, nodrošinot informāciju par projektā sasniedzamajiem rādītājiem, horizontālajiem principiem “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Klimatdrošināšana” un principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un projekta ietvaros plānotajām darbībām.  
2.1.1.3. pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju aprēķinus sagatavo energoauditors, neatkarīgs eksperts. 
 
Principu ievērošana 
Atbalsta saņēmējs nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti sekojoši principi: 
*"Energoefektivitāte pirmajā vietā", kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Direktīvai (ES) Nr. 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) un Komisijas 2024. gada 29. jūlija Ieteikumam 2024/2143 ar ko nosaka vadlīnijas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/1791 3. panta interpretācijai attiecībā uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”; 
*"Klimatdrošināšana", atbilstoši 2021. gada 29. jūlija Eiropas komisijas paziņojumam par sagatavotajiem tehniskajiem norādījumiem par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021. –2027. gadā;  
*"Nenodarīt būtisku kaitējumu", kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852, par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā. 
Attiecībā uz principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", visi 2.1.1.3. pasākuma ietvaros īstenotie projekti nodrošina šī principa ievērošanu, t.i. visiem projektiem jānodrošina kopējās primārās enerģijas samazinājums. 
2.1.1.3. pasākuma ietvaros horizontālajam principam “Klimatdrošināšana” un principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, ir piemērojami vienādi kritēriji. 
2.1.1.3. pasākuma ietvaros plānoto ieguldījumu ietekme uz katru no horizontālajiem principiem: 
a) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”- nav ietekme; 
b) “Klimatdrošināšana”- tieša ietekme; 
c) “Energoefektivitāte pirmajā vietā”- tieša ietekme; 
d) “Nenodarīt būtisku kaitējumu”- tieša ietekme. 

Plānotās rīcības, kas identificētas principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Nenodarīt būtisku kaitējumu" izpildei: 
1. veicot energoefektivitātes darbus objektā, būvniecības (ne bīstamie) atkritumi vai demontāžas atkritumi, jānodod šī atkritumu veida apsaimniekotājiem pilnā apmērā, kas veicinās atkritumu atkārtotu izmantošanu tautsaimniecībā, to pārstrādi, to pārstrādes produktu izmantošanu un samazinās atkritumu apglabāšanas apjomus. Kā arī būvniecības procesa laikā jāveic pasākumi trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai. Nepieciešams iesniegt apliecinājumu, kurā tiek norādīts, ka prasības attiecībā uz radītājiem būvniecības (ne bīstamajiem) atkritumiem vai demontāžas atkritumiem un to nodošanu šī atkritumu veida apsaimniekotājiem pilnā apmērā, tiks ievērotas. Savukārt būvniecības līgumā jāparedz, ka būvnieks veiks pasākumus, trokšņa, putekļu un piesārņotāju emisiju samazināšanai. 
2. projekta ietvaros tiks atbalstītas darbības, kas paredz gaisa kvalitātes uzlabošanas iekārtu iegādi, atjaunošanu vai nomaiņu, ja nav iespējams nodrošināt siltumenerģiju ražojošā avota pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai un ja projekta īstenošanas rezultātā paredzama gaisa kvalitātes samazināšanās (gaisa un dūmgāzu attīrīšanas iekārtu, putekļu un citu emisiju samazināšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru uzstādīšana). 
3. attiecībā uz horizontālo principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā” atbalsta saņēmējs nodrošinot noteikumu projektā noteikto kopējās primārās enerģijas ietaupījumu, izvēlas efektīvu risinājumu atbilstoši noteikumu projekta 27.punktam, nodrošinot AER izmantošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē. 

Atbalsta saņēmējs vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas nodrošina veikto investīciju ilgtspēju un uzturēšanu darba kārtībā, un to pildīšanu ir apliecinājis sabiedrībā "Altum". Projekta ilgtspējas periods ir atbilstošs Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 65. pantā noteiktajam, t.sk. atbalsta saņēmējs ievēro 65. panta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētās prasības, pretējā gadījumā veic saņemtā finansējuma atmaksāšanu 65. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

2.1.1.3. pasākuma ietvaros atbalsta saņēmējs (izņemot atbalsta saņēmēju, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē) nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā. 

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

2.1.1.3.pasākuma ietvaros tiek nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar investīcijām, kas pieejamas lokālās un individuālās siltumapgādes uzlabošanai, t.sk. nodrošinot demarkāciju un vienlaikus sekmējot papildinātību ar programmas 2.2.3.6.pasākumā “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” paredzēto atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņai mājsaimniecībās un programmas 2.2.3.7.pasākumā “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” paredzēto atbalstu esošu vidējas jaudas sadedzināšanas (tai skaitā koģenerācijas) iekārtu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par sadedzināšanas iekārtu radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanu, pārbūvei vai rekonstrukcijai. Tāpat 2.1.1.3.pasākuma ietvaros tiek nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar investīcijām, kas pieejamas lokālās un individuālās siltumapgādes uzlabošanai, t.sk. nodrošinot demarkāciju un vienlaikus sekmējot papildinātību ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros pieejamo atbalstu apkures iekārtu nomaiņai.
2.1.1.3.pasākuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un arī papildinātība ar programmas 2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana” ietvaros plānotajām investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanai rūpniecībā un komersantos, kā arī dzīvojamās ēkās, valsts, kultūras, pašvaldību, profesionālās izglītības iestāžu un zinātniskās infrastruktūras ēkās. Tāpat demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un papldinātība tiks nodrošināta ar Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu”, 1.2.1.2.i “Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))”, 1.2.1.3.i “Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti”, 1.2.1.4.i “Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās”).
Vienlaikus projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējam ir jānodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas izstrādāto dubultfinansējuma riska kontroles matricu.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalsta saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra regula (ES, Euratom) Nr. 2024/2509, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. 

Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiks nodrošināti saskaņā ar Regulas 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā, kā arī tiks ievērotas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Tā kā 2.1.1.3.pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.651/2014, dalībvalsts pienākums, atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 11.pantam, ir sniegt ar 2.1.1.3.pasākuma īstenošanu saistīto informāciju Eiropas Komisijai.

Atbalsta piešķiršana 
Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par aizdevuma vai garantijas piešķiršanu, kurā ir noteikts atbalsta maksimālais apjoms un maksimālā pieejamā kapitāla atlaide. 
 
Aizdevuma vai garantijas piešķiršana
Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz divus iespējamos finansējuma piesaistes risinājumus atbalsta projekta īstenošanai: 
1)    sabiedrības "Altum" aizdevums attiecināmajām izmaksām ar kapitāla atlaidi pamatsummas daļējam samazinājumam. Sabiedrības "Altum" aizdevuma saņemšanai komersants var iesniegt vienu vai vairākus aizdevuma pieteikumu un maksimālā aizdevuma summa komersantam  ir 10 000 000 euro vienam atbalsta projektam;
2)   cita finansētāja aizdevums, par kuru saņemta sabiedrības "Altum" garantija (sabiedrības "Altum" izsniegta garantijas vēstule cita finansētāja aizdevuma saņemšanai). Sabiedrības "Altum" izsniegtā garantija sedz līdz 80% no cita finansētāja aizdevuma apmēra attiecināmajām izmaksām atbalsta projekta īstenošanai. 

Atbalsta projekta iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs var apstrīdēt sabiedrības “Altum” lēmumu, iesniedzot sabiedrībā “Altum” iesniegumu. Sabiedrība “Altum”  izskata iesniegumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Visi strīdi, starp sabiedrību “Altum” un atbalsta projekta iesniedzēju vai atbalsta saņēmēju, tiek risināti sarunu ceļā. Ja strīds netiek atrisināts, tas tiek izskatīts tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai ar atbalsta saņēmēju noslēgtajā līgumā paredzētajā kārtībā.
Altum lēmumā iekļauj informāciju par apstrīdēšanas kārtību un termiņu.

Kapitāla atlaide, tās apmērs un piemērošana 
Noteikumu projektā ietvertais regulējums paredz kapitāla atlaides piešķiršanu – atkarībā no komersanta izvēlētā finansētāja (sabiedrības “Altum” aizdevums vai cita finansētāja aizdevums ar sabiedrības “Altum” piešķirto garantiju), kapitāla atlaidi piešķir sabiedrības "Altum" aizdevuma vai cita finansētāja pamatsummas daļējam samazinājumam, nepārsniedzot noteikumu projektā noteikto pieļaujamo atbalsta intensitāti un kapitāla atlaides apmēru katrai darbībai.
Sabiedrība "Altum" lēmumu par kapitāla atlaides piemērošanu pieņem, ņemot vērā maksimālo kapitāla atlaides apjomu, kas noteikts līgumā ar komersantu par projekta īstenošanu, un faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjomu. 
Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir lielāks nekā līgumā ar komersantu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamās kapitāla atlaides apjoms nepārsniedz līgumā norādīto kapitāla atlaides apjomu. Ja faktiski veikto projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir mazāks nekā līgumā ar komersantu par projekta īstenošanu norādītais, izmaksājamo kapitāla atlaides apjomu atbilstoši samazina.  
Sabiedrība "Altum" pieņem lēmumu par kapitāla atlaides piemērošanu pēc visu pamatojošo dokumentu saņemšanas. 
Sabiedrībai "Altum" ir tiesības pārbaudīt cita finansētāja aizdevuma izlietojuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām. 

Projektu vērtēšana

Lai efektīvi organizētu procesu kredītiestāžu un sabiedrības “Altum” sadarbībai garantiju ieviešanā, Noteikumu projektā noteikts, ka komersantam ir iespēja izvēlēties pie kā vērsties vispirms – pie kredītiestādes vai pie sabiedrības “Altum”  aizdevuma saņemšanai.

Sākotnēji komersants sabiedrībā “Altum” iesniedz atbalsta pieteikumu (t.sk. visu nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, norādot, vai piesakās sabiedrības “Altum” aizdevumam, vai sabiedrības “Altum” garantijai). Sabiedrības “Altum”  aizdevuma pieteikuma gadījumā atbalsta pieteikums ir arī aizdevuma pieteikums. Garantijas gadījumā komersants iesniedz kredītiestādē aizdevuma pieteikumu un kredītiestāde piesakās sabiedrības “Altum”  garantijai.

Atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par garantijas piešķiršanu vai sabiedrības “Altum”  aizdevuma piešķiršanu. Ja 6 mēnešu laikā kopš atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas sabiedrībā “Altum”  nav iesniegta pilnīga un korekta tehniskā dokumentācija, un kredītiestāde nav iesniegusi garantijas pieteikumu, tad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par atbalsta pieteikuma noraidīšanu.

Katra kalendārā mēneša beigās tiek veikts pārrēķins, vai atbalsta pieteikumos pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz atbalsta 2.1.1.3. pasākumā pieejamo finansējumu. Ja nepārsniedz, tad atbalsta pieteikumi tiek vērtēti to iesniegšanas kārtībā. Ja iesniegto projektu ietvaros pieprasītais atbalsts pārsniedz 2.1.1.3. pasākumā pieejamo atbalsta atlikumu, tad pēdējā kalendāra mēnesī iesniegto atbalsta pieteikumu izskatīšana tiek veikta secībā, kas noteikta, sarindojot projektus pēc sasniedzamā rādītāja pret kapitāla atlaides 1000 EUR - no augstākā uz zemāko.”