23-TA-2608: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk - Projekts) izstrādāti, pēc Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīvas, precizējot normatīvo regulējumu kvalitatīvas invaliditātes ekspertīzes procesa nodrošināšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk – Komisija).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 805) normas, lai uzlabotu Komisijas nodrošinātos pakalpojumus, kā arī veikt tehniskus precizējumus MK noteikumos Nr. 805 ietverto normu nepārprotamībai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK noteikumu Nr.805 21.1.2.2. apakšpunkts nosaka, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas Komisijas amatpersona sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību personai no 18 gadu vecuma. Savukārt šo noteikumu 7.punkts nosaka, ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai personai no 18 gadu vecuma, ir nepieciešams ikdienā veicamo darbību un vides novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktu, pēc Komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits. Pieprasījumu veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu Komisija nosūta pašvaldības sociālajam dienestam 10 dienu laikā pēc personas iesnieguma un dokumentu saņemšanas. Tāpat MK noteikumos Nr.805 ir noteikts, ka Komisijas ārsts pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu, ja Komisija tādu ir pieprasījusi, un neskaidrību vai pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeitam.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.805 19.1.apakšpunktam, nosakot invaliditāti vai darbspēju zaudējumu personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība no bērnības" – pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kuri bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laika periodā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai.
MK noteikumu Nr.805 21.1. apakšpunkts nosaka, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas Komisijas amatpersona sniedz vairākus atzinumus, taču nav noteikts šo atzinumu termiņš.
Iesniegums prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai (MK noteikumu Nr.805 1.pielikums) (turpmāk -iesniegums) ir viens no pamata iesniedzamajiem dokumentiem ekspertīzes veikšanai. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. panta trešajai daļai prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad persona iesniegusi iesniegumu Komisijā. Tādējādi iesniegums ir uzskatāms par obligāto dokumentu administratīvā procesa uzsākšanai personas lietā. Iesniegumā iesniedzamajai informācijai ir jābūt tādai, lai Komisija varētu pārliecināties par iesniedzēju un viņa atbilstību invaliditātes ekspertīzes veikšanai (t.sk. atbilstība Invaliditātes likuma 7. pantam), kā arī iesniegumā ir jābūt ietvertai personas kontaktinformācijai turpmākas saziņas nodrošināšanai – gan ekspertīzes procesa laikā, gan lēmuma paziņošanai. Ar 2022.gadā veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 805 tika nostiprināta vienota iesnieguma forma (t.sk. ietverot iesniegumā personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, kas jāaizpilda pilngadīgā personām), lai mazinātu risku, ka Komisijā netiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti ekspertīzes veikšanai, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka personas iesniegumu ne vienmēr aizpilda korekti vai atšķirīgi izprot to, kāda tieši informācija iesniegumā ir jānorāda, kā arī, aizpildot iesnieguma veidlapu rokrakstā, informācija nereti ir nesaprotama, kas ietekmē ekspertīzes procesu kopumā.
MK noteikumos Nr. 805 ir iekļauti vairāki pielikumi (kopā 11), tostarp 5.pielikums, kurā noteikti veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji, 6.pielikums, kurā noteikti kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, 8.pielikums, kurā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma un 9.pielikums, kurā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.
Atbilstoši Invaliditātes likuma 5. panta pirmajai daļai “invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.” Savukārt MK noteikumi Nr. 805 11. punkts nosaka, ka “invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti”, savukārt šo noteikumu 12. punkts paredz, ka invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms sešu mēnešu termiņa, ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi.
MK noteikumu Nr. 805 13. punkts paredz, ka “personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu”.
Invaliditātes statuss kopumā ir saistāma ar stabiliem traucējumiem, par kuriem to objektīvi var teikt, ja sešu mēnešu laikā piemērotā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus. Atbilstoši Invaliditātes likuma 6.panta 1.punktā noteiktajam personām no 18 gadu vecuma tiek noteiktas šādas invaliditātes grupas:
I invaliditātes grupa — ļoti smaga invaliditāte;
II invaliditātes grupa — smaga invaliditāte;
III invaliditātes grupa — mēreni izteikta invaliditāte.
Attiecīgi, ja Komisija konstatē stabilus funkcionēšanas ierobežojumus (vismaz mērenus), tiek pieņemts pozitīvs lēmums par invaliditātes noteikšanu, un cilvēkam rodas visas tiesības saņemt valsts sniegto atbalstu (finansiālo, pakalpojumus, atvieglojumus), kas saistāmas ar invaliditātes statusu un noteikto invaliditātes termiņu (6 mēneši, viens, divi, pieci gadi vai uz mūžu). Nosakot invaliditātes termiņu, Komisija ņem vērā veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu stabilitātes prognozi.
Savukārt, ja funkcionēšanas ierobežojumi ir stabili, bet nav novērtējami kā vismaz mēreni, invaliditāte netiek noteikta.
Tādējādi, pieņemot lēmumu par invaliditātes noteikšanu, Komisija vērtē potenciālās izmaiņas personas veselības stāvokļa ietekmei uz personas funkcionēšanas ierobežojumu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.805 19.1.apakšpunktam, nosakot invaliditāti vai darbspēju zaudējumu personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība no bērnības" – pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kuri bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laika periodā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai.
MK noteikumu Nr.805 21.1. apakšpunkts nosaka, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas Komisijas amatpersona sniedz vairākus atzinumus, taču nav noteikts šo atzinumu termiņš.
Iesniegums prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai (MK noteikumu Nr.805 1.pielikums) (turpmāk -iesniegums) ir viens no pamata iesniedzamajiem dokumentiem ekspertīzes veikšanai. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. panta trešajai daļai prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad persona iesniegusi iesniegumu Komisijā. Tādējādi iesniegums ir uzskatāms par obligāto dokumentu administratīvā procesa uzsākšanai personas lietā. Iesniegumā iesniedzamajai informācijai ir jābūt tādai, lai Komisija varētu pārliecināties par iesniedzēju un viņa atbilstību invaliditātes ekspertīzes veikšanai (t.sk. atbilstība Invaliditātes likuma 7. pantam), kā arī iesniegumā ir jābūt ietvertai personas kontaktinformācijai turpmākas saziņas nodrošināšanai – gan ekspertīzes procesa laikā, gan lēmuma paziņošanai. Ar 2022.gadā veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 805 tika nostiprināta vienota iesnieguma forma (t.sk. ietverot iesniegumā personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, kas jāaizpilda pilngadīgā personām), lai mazinātu risku, ka Komisijā netiek iesniegti visi nepieciešamie dokumenti ekspertīzes veikšanai, tomēr praksē joprojām ir gadījumi, ka personas iesniegumu ne vienmēr aizpilda korekti vai atšķirīgi izprot to, kāda tieši informācija iesniegumā ir jānorāda, kā arī, aizpildot iesnieguma veidlapu rokrakstā, informācija nereti ir nesaprotama, kas ietekmē ekspertīzes procesu kopumā.
MK noteikumos Nr. 805 ir iekļauti vairāki pielikumi (kopā 11), tostarp 5.pielikums, kurā noteikti veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji, 6.pielikums, kurā noteikti kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, 8.pielikums, kurā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma un 9.pielikums, kurā noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai.
Atbilstoši Invaliditātes likuma 5. panta pirmajai daļai “invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.” Savukārt MK noteikumi Nr. 805 11. punkts nosaka, ka “invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti”, savukārt šo noteikumu 12. punkts paredz, ka invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms sešu mēnešu termiņa, ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi.
MK noteikumu Nr. 805 13. punkts paredz, ka “personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas veselības stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un tā radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu”.
Invaliditātes statuss kopumā ir saistāma ar stabiliem traucējumiem, par kuriem to objektīvi var teikt, ja sešu mēnešu laikā piemērotā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus. Atbilstoši Invaliditātes likuma 6.panta 1.punktā noteiktajam personām no 18 gadu vecuma tiek noteiktas šādas invaliditātes grupas:
I invaliditātes grupa — ļoti smaga invaliditāte;
II invaliditātes grupa — smaga invaliditāte;
III invaliditātes grupa — mēreni izteikta invaliditāte.
Attiecīgi, ja Komisija konstatē stabilus funkcionēšanas ierobežojumus (vismaz mērenus), tiek pieņemts pozitīvs lēmums par invaliditātes noteikšanu, un cilvēkam rodas visas tiesības saņemt valsts sniegto atbalstu (finansiālo, pakalpojumus, atvieglojumus), kas saistāmas ar invaliditātes statusu un noteikto invaliditātes termiņu (6 mēneši, viens, divi, pieci gadi vai uz mūžu). Nosakot invaliditātes termiņu, Komisija ņem vērā veselības traucējumu un funkcionēšanas ierobežojumu stabilitātes prognozi.
Savukārt, ja funkcionēšanas ierobežojumi ir stabili, bet nav novērtējami kā vismaz mēreni, invaliditāte netiek noteikta.
Tādējādi, pieņemot lēmumu par invaliditātes noteikšanu, Komisija vērtē potenciālās izmaiņas personas veselības stāvokļa ietekmei uz personas funkcionēšanas ierobežojumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Personas Komisijā nereti iesniedz dokumentus, kuriem nav saistības ar veidlapā Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju" minētajiem veselības traucējumiem un to izraisītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Komisijai invaliditātes un darbspēju ekspertīzes procesā šajos dokumentos norādīto informāciju nav pamata izmantot, līdz ar to tiek iesniegta lieka informācija, kas nav nepieciešama Komisijas lēmuma pieņemšanai.
Risinājuma apraksts
Papildināt MK noteikumu Nr.805 3.4.apakšpunktu ar norādi, ka persona Komisijā iesniedz citus dokumentus, kas pamato nosūtījumā minētos veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus.
Problēmas apraksts
Ja ir nepieciešams veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu saskaņā ar MK noteikumu Nr.805 8. pielikuma 2. punktu personai, kura dzīvo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, tad atbilstoši MK noteikumu Nr.805 normām Komisijai ir jāpieprasa veikt novērtējums pašvaldības sociālajam dienestam. Praksē šo novērtējumu veic tās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks, kurā perona dzīvo. Pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem var nebūt pamats vērtēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas klientus, jo viss nepieciešamais atbalsts, t.sk. sociālā darbinieka pakalpojumi, personai tiek nodrošināti ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma ietvaros. Tāpat ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks ir informēts un pārzina savu klientu ikdienas darbības, pašaprūpes un mobilitātes spējas, kā arī vidi, kurā persona dzīvo.
Risinājuma apraksts
Papildināt MK noteikumu Nr.805 7.punktu un 17.3.apakšpunktu, ka ikdienā veicamo darbību un vides novērtējums saskaņā ar MK noteikumu Nr.805 noteikumu 8. pielikuma 2. punktu personai veic arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks. Ja Komisijas ārstam no novērtējumā iesniegtās informācijas rodas neskaidrības, iesniegtais novērtējums ir pretrunā ar iesniegtajiem medicīniskajiem dokumentiem un/vai personas pašnovērtējumu, Komisija pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālajam darbiniekam.
Problēmas apraksts
Ir konstatēti gadījumi, ka Komisijā personas iesniedz medicīniskus dokumentus, kuri atbilst MK noteikumu Nr.805 19.1.apakšpunkta nosacījumiem, taču tie ir sagatavoti, personai esot jau pilngadīgai, savukārt dokumenti, kas apliecina, ka slimība ir konstatēta līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, Komisijā netiek iesniegti. Līdz ar to Komisijai nav iespējams pārliecināties par to, vai invaliditātes cēloni ir pamats noteikt - "slimība no bērnības". Lai Komisija varētu pamatoti lemt, ka personai invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, ir nepieciešams normu izteikt precīzākā redakcijā, proti, ka Komisijā ir jāiesniedz tādi dokumenti, kas apliecina, ka slimība ir konstatēta bērnībā (līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai).
Risinājuma apraksts
Papildināt MK noteikumu Nr.805 19.1. apakšpunkta redakciju, ka Komisijā ir iesniedzami tādi medicīniskie vai citi dokumenti, kuri bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laika periodā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai un kas bija izdoti līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu.
Norma ir precizējoša, lai atbilstoša informācija Komisijā tiktu iesniegta jau sākotnēji un Komisija bez papildu dokumentu pieprasīšanas varētu lemt par invaliditātes cēloni "slimība no bērnības".
Norma ir precizējoša, lai atbilstoša informācija Komisijā tiktu iesniegta jau sākotnēji un Komisija bez papildu dokumentu pieprasīšanas varētu lemt par invaliditātes cēloni "slimība no bērnības".
Problēmas apraksts
Šobrīd MK noteikumu Nr.805 normas nenosaka Komisijas izsniegto atzinumu termiņu, līdz ar to atsevišķos gadījumos rodas neizpratne un pārpratumi par to, uz kādu periodu attiecīgais atzinums ir izdodams. Turklāt ne vienmēr izsniegtajam atzinumam ir nosakāms tieši tāds pats termiņš, uz kādu ir noteikts invaliditātes statuss. Piemēram, personai ir noteikta II invaliditātes grupa uz mūžu, bet atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai ir izsniedzams tikai uz terminētu periodu, kamēr persona piemērojas invaliditātes sekām (piemēram, pārvietoties ar izsniegto protēzi). Tādējādi arī minētā atzinuma periodu varētu noteikt tikai uz diviem vai pieciem gadiem.
Risinājuma apraksts
Papildināt MK noteikumu Nr.805 21.1. apakšpunkta redakciju, ka atzinumu termiņus nosaka līdz noteiktās invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņa perioda beigām (uz invaliditātes periodu, kas bijis noteikts no datuma, kurā iesniegums invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei saņemts Komisijā) vai termiņu uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz noteiktās invaliditātes perioda beigām.
Tādējādi Komisijas ārsti eksperti, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.805 4.pielikuma 2.sadaļā un 8., 9. un 10.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī medicīnisko informāciju par personas saslimšanām, pieņems lēmumu par attiecīgā atzinuma termiņu, kurš nevar pārsniegt invaliditātes termiņu.
Savukārt datums, no kura atzinums ir spēkā, pamatojoties uz to, ka administratīvais process Komisijā tiek uzsākts uz iesnieguma pamata, ir vienāds ar lēmumā par invaliditāti minēto invaliditātes sākuma datumu, ja atzinums tiek sniegts vienlaikus ar lēmumu par invaliditāti, vai arī, ja atzinums tiek sniegts pēc lēmuma par invaliditātes noteikšanu pieņemšanas, no iesnieguma, kurā lūgts sniegt atzinumu, saņemšanas Komisijā datuma.
Tādējādi Komisijas ārsti eksperti, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.805 4.pielikuma 2.sadaļā un 8., 9. un 10.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī medicīnisko informāciju par personas saslimšanām, pieņems lēmumu par attiecīgā atzinuma termiņu, kurš nevar pārsniegt invaliditātes termiņu.
Savukārt datums, no kura atzinums ir spēkā, pamatojoties uz to, ka administratīvais process Komisijā tiek uzsākts uz iesnieguma pamata, ir vienāds ar lēmumā par invaliditāti minēto invaliditātes sākuma datumu, ja atzinums tiek sniegts vienlaikus ar lēmumu par invaliditāti, vai arī, ja atzinums tiek sniegts pēc lēmuma par invaliditātes noteikšanu pieņemšanas, no iesnieguma, kurā lūgts sniegt atzinumu, saņemšanas Komisijā datuma.
Problēmas apraksts
Iesniegumā personas ne vienmēr norāda precīzu un korektu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija pilnvērtīgi veiktu ekspertīzes un nepieciešamības gadījumā sazinātos ar personu, līdz ar to ir nepieciešams precīzāk definēt atsevišķus iesnieguma punktus, kā arī vieglākai informācijas uztveramībai pārstrukturēt iesnieguma veidlapu.
Risinājuma apraksts
Projekta 1.pielikumā iesnieguma veidlapas 1.5. un 2.5. apakšpunktos personai (arī pilnvarotajai personai vai likumiskajam pārstāvim) ir jānorāda informācija, kurā persona ir faktiski sasniedzama iesnieguma izskatīšanas laikā, lai Komisija nepieciešamības gadījumā var sazināties ar personu.
Iesnieguma veidlapas 3.punktā tiek dzēsta informācija par to, kādu ekspertīzi persona lūdz veikt, jo informācija dublējas ar ārsta nosūtījuma veidlapas 088/u 9.punktu, kā arī iesnieguma nosaukums jau ietver to, kādu ekspertīzi personai var veikt.
Iesnieguma veidlapas 3.punktā paredzēts, ka persona norāda informāciju par izglītību un nodarbinātību. Šī informācija Komisijai ir nepieciešama, lai individuāli vērtētu personas darbspējas, atkarībā no personas iesaistes nodarbinātībā, kvalifikācijas un veicamajiem darba pienākumiem.
Iesnieguma veidlapas 4.punktā personai tiek paredzēta iespēja izvēlēties un norādīt veidu, kā saņemt informatīvus paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu.
Iesnieguma veidlapas 5.punkts (iepriekš 6.punkts) papildināts, lai nodrošinātu iespēju lēmumu saņemt arī e-adresē, kā arī precizēta izvēle, ka pa pastu lēmumu var saņemt ierakstītā sūtījumā uz norādīto adresi Latvijā. Attiecīgi precizēts arī iesnieguma veidlapas 6.punkts (iepriekš 7.punkts) par invaliditātes apliecības saņemšanu.
Atbilstoši veiktajiem precizējumiem MK noteikumu Nr.805 3.4.apakšpunktā precizēta informācija arī iesnieguma veidlapā par citiem dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam (Iesnieguma veidlapas 7.punkts (iepriekš 4.punkts)).
Iesnieguma veidlapas 3.punktā tiek dzēsta informācija par to, kādu ekspertīzi persona lūdz veikt, jo informācija dublējas ar ārsta nosūtījuma veidlapas 088/u 9.punktu, kā arī iesnieguma nosaukums jau ietver to, kādu ekspertīzi personai var veikt.
Iesnieguma veidlapas 3.punktā paredzēts, ka persona norāda informāciju par izglītību un nodarbinātību. Šī informācija Komisijai ir nepieciešama, lai individuāli vērtētu personas darbspējas, atkarībā no personas iesaistes nodarbinātībā, kvalifikācijas un veicamajiem darba pienākumiem.
Iesnieguma veidlapas 4.punktā personai tiek paredzēta iespēja izvēlēties un norādīt veidu, kā saņemt informatīvus paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu.
Iesnieguma veidlapas 5.punkts (iepriekš 6.punkts) papildināts, lai nodrošinātu iespēju lēmumu saņemt arī e-adresē, kā arī precizēta izvēle, ka pa pastu lēmumu var saņemt ierakstītā sūtījumā uz norādīto adresi Latvijā. Attiecīgi precizēts arī iesnieguma veidlapas 6.punkts (iepriekš 7.punkts) par invaliditātes apliecības saņemšanu.
Atbilstoši veiktajiem precizējumiem MK noteikumu Nr.805 3.4.apakšpunktā precizēta informācija arī iesnieguma veidlapā par citiem dokumentiem, kas pievienoti iesniegumam (Iesnieguma veidlapas 7.punkts (iepriekš 4.punkts)).
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.805 5.pielikuma pirmajā tabulā "Veselības traucējumu novērtēšanas tabula" veselības traucējumu smaguma pakāpēm "mērena", "smaga", "ļoti smaga" skaidrots, ka attiecīgās pazīmes ir identificējamas pie nosacījuma - "neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu". Komisija pēc būtības nevar pārliecināties par ārstēšanas nepārtrauktību, turklāt šāds nosacījums par ārstēšanas procesu pagātnē (ir vai nav bijuši ārstēšanas pārtraukumi) nevar ietekmēt veselības traucējumu smaguma pakāpes novērtējuma rezultātu ekspertīzes veikšanas brīdī.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr.805 5.pielikuma pirmajā tabulā "Veselības traucējumu novērtēšanas tabula" pie veselības traucējumu smaguma pakāpēm "mērena", "smaga", "ļoti smaga" tiek dzēsts vārds "nepārtrauktu", tādējādi nodrošinot korektu veselības traucējumu novērtēšanas kritēriju redakciju.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.805 6.pielikumā "Kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā" ir uzskaitīti veselības traucējumi, atbilstoši kuriem vērtē darbspēju zaudējumu un nosaka to procentuālo apmēru personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. Taču uzskaitītie kritēriji ne vienmēr precīzi atbilst personas faktiskajai situācijai, bet personas saslimšana ir pielīdzināma kādam no šajā pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem.
Risinājuma apraksts
Papildināt MK noteikumu Nr.805 6.pielikumu ar jaunu kritēriju (17.punkts), ka personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā, darbspēju zaudējumu nosaka pēc MK noteikumu Nr.805 6.pielikumā noteiktajiem kritērijiem arī tad, ja personai ir šajā pielikumā neminēts veselības traucējums, kurš ir pielīdzināms kādam no MK noteikumu Nr.805 6.pielikumā norādītajiem veselības traucējumiem atbilstoši tā saistībai ar kādu ķermeņa daļu vai orgānu sistēmas funkciju. Šādos gadījumos darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši šajā pielikumā norādīto veselības traucējumu noteiktajam darbspēju zaudējuma procentuālajam apmēram.
Papildus ar grozījumiem tiek redakcionāli precizēta un precīzāk izskaidrota darbspēju zaudējuma noteikšana procentos, ņemot vērā, ka darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā smagāko veselības traucējumu, nevis summējot katram konkrētajam veselības traucējumam atbilstošās vērtības. Tāpat grozījumos precizēts, ka norādītais darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir citi nozīmīgi veselības traucējumi un profesionālajiem kritērijiem. Šāda pieeja jau pastāv līdzšinējā praksē, līdz ar to tiek nostiprināta ar grozījumiem, lai izslēgtu interpretācijas iespējas situācijās, kad personai ir vairāki veselības traucējumi vai darbspēju zaudējuma lielums jāizvēlas no diapazona, kas norādīts pie konkrēta veselības stāvokļa.
Papildus ar grozījumiem tiek redakcionāli precizēta un precīzāk izskaidrota darbspēju zaudējuma noteikšana procentos, ņemot vērā, ka darbspēju zaudējumu nosaka, ņemot vērā smagāko veselības traucējumu, nevis summējot katram konkrētajam veselības traucējumam atbilstošās vērtības. Tāpat grozījumos precizēts, ka norādītais darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir citi nozīmīgi veselības traucējumi un profesionālajiem kritērijiem. Šāda pieeja jau pastāv līdzšinējā praksē, līdz ar to tiek nostiprināta ar grozījumiem, lai izslēgtu interpretācijas iespējas situācijās, kad personai ir vairāki veselības traucējumi vai darbspēju zaudējuma lielums jāizvēlas no diapazona, kas norādīts pie konkrēta veselības stāvokļa.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.805 8.pielikuma "Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma" 2.punktā noteikts, ka personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tā atbilst šādam kritērijam: "pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem". Attiecīgo novērtējumu pēc Komisijas pieprasījuma veic pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks vai ergoterapeits, savukārt Projekts paredz, ka to veiks arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks.
Komisijas ārsti eksperti ir sastapušies ar situācijām, ka pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums neatbilsts medicīniskajai informācijai, kas ir Komisijas ārstu ekspertu rīcībā par personu, kā rezultātā ir nepieciešams pieprasīt gan papildu medicīnisko informāciju, gan lūgt sociālajam dienestam atkārtoti veikt pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējumu. Šādās situācijas ievērojami pagarina invaliditātes un darbspēju ekspertīzes procesu.
Komisijas ārsti eksperti ir sastapušies ar situācijām, ka pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums neatbilsts medicīniskajai informācijai, kas ir Komisijas ārstu ekspertu rīcībā par personu, kā rezultātā ir nepieciešams pieprasīt gan papildu medicīnisko informāciju, gan lūgt sociālajam dienestam atkārtoti veikt pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējumu. Šādās situācijas ievērojami pagarina invaliditātes un darbspēju ekspertīzes procesu.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu Nr.805 8.pielikuma 2.punktu izteikt šādā redakcijā: "pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem, un tas korelē ar medicīnisko informāciju."
Praksē nostiprinoties pieejai, ka pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējuma rezultātu Komisijas ārsts eksperts vērtē kopsakarā ar medicīnisko informāciju, tiks mazināta nepieciešamība Komisijai pieprasīt papildu informāciju par personu, tādējādi paātrinot arī invaliditātes un darbspēju ekspertīzes procesu.
Tas nozīmē, ka pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējuma rezultāts tiks izvērtēts daļā, kas attiecās uz dokumentāli pierādāmu funkcionēšanas ierobežojumu kā tādu, novēršot situāciju, kad sociālā dienesta konstatētais neatbilst Komisijas rīcībā esošajam personas funkcionēšanas ierobežojumu aprakstam.
MK noteikumu Nr.805 8.pielikuma 2.punkta izteikšana redakcijā, kas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējuma izvērtēšanā ietver arī tā korelācijas ar informāciju par klienta medicīnisko informāciju novērtējumu, nodrošinās, ka Komisija pieņem atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas ir korekts, medicīniskajā informācijā balsts un korelē ar personai konstatēto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, jo invaliditātes ekspertīzē tiek vērtēti tie funkcionēšanas ierobežojumi, kuri ir slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīti.
Praksē nostiprinoties pieejai, ka pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējuma rezultātu Komisijas ārsts eksperts vērtē kopsakarā ar medicīnisko informāciju, tiks mazināta nepieciešamība Komisijai pieprasīt papildu informāciju par personu, tādējādi paātrinot arī invaliditātes un darbspēju ekspertīzes procesu.
Tas nozīmē, ka pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējuma rezultāts tiks izvērtēts daļā, kas attiecās uz dokumentāli pierādāmu funkcionēšanas ierobežojumu kā tādu, novēršot situāciju, kad sociālā dienesta konstatētais neatbilst Komisijas rīcībā esošajam personas funkcionēšanas ierobežojumu aprakstam.
MK noteikumu Nr.805 8.pielikuma 2.punkta izteikšana redakcijā, kas pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējuma izvērtēšanā ietver arī tā korelācijas ar informāciju par klienta medicīnisko informāciju novērtējumu, nodrošinās, ka Komisija pieņem atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, kas ir korekts, medicīniskajā informācijā balsts un korelē ar personai konstatēto funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpi, jo invaliditātes ekspertīzē tiek vērtēti tie funkcionēšanas ierobežojumi, kuri ir slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīti.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.805 9.pielikumā ir noteikti kritēriji atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai. Šo kritēriju piemērošanas gaitā ir secināts, ka atsevišķos gadījumos tie nav definēti pietiekami precīzi, kā arī, ir jāpiemēro vispārīgāk definētie kritēriji situācijās, kur personas saslimšanu var identificēt precīzi. MK noteikumu Nr.805 9.pielikumā noteikto kritēju precīzāka definēšana ļautu padarīt šīs normas saprotamākas personām, tādējādi mazinot arī Komisijas lēmumu apstrīdēšanas risku.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 2. un 3.punkts, atsakoties no konkrēta speciālista - protēžortopēda apstiprināta medicīniskā atzinuma, to aizstājot ar ārsta speciālista atzinumu. Normatīvajos aktos nav noteikts specifisks protēžortopēda medicīnisks atzinums. Kompetentu slēdzienu par protezēšanas iespējām var sniegt dažādu specialitāšu ārsti, piemēram, traumatologs, ortopēds, ķirurgs, funkcionālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Pielikuma 4.punktā ir paredzēts atteikties no protēžortopēda atzinuma par nespēju nēsāt ortopēdiskos apavus, jo vienas kājas saīsinājuma gadījumos ortopēdiskie apavi ne vienmēr atvieglo pārvietošanas iespējas. Turklāt tas, vai persona nēsā ortopēdiskos apavus, nav vienīgais objektīvais kritērijs, lai noteiktu, vai personai ir konstatējami izteikti pārvietošanās traucējumi. Atzinums par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai ir sniedzams personām, kurām ir pārvietošanās traucējumi, tāpēc Komisijas ārsta eksperta uzdevums ir vērtēt, vai personai ir pārvietošanas traucējumi, tai skaitā, ja persona nēsā ortopēdiskos apavus.
Projektā tiek redakcionāli precizēts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 8.punkts atbilstoši medicīniskajai terminoloģijai, tai skaitā precīzāk paskaidrojot apstākļus, kas pamato pārvietošanās traucējumus pie noteiktās nozoloģijas.
MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 11.punktā vārds "funkciju" tiek aizstāts ar vārdu "pārvietošanās", precizējot normu un norādot uz konkrētu funkcionālo traucējumu veidu.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 15.punkts atbilstoši aktuālajā situācijā piemērotai un lietotai medicīniskajai terminoloģijai.
Tiek papildināts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 16.punkts ar jaunu saslimšanu - ļoti smaga elpošanas nepietiekamība ar 24 stundu skābekļa atkarību. Līdzšinējā praksē personām ar smagu elpošanas nepietiekamību ar 24 stundu skābekļa atkarību Komisija noteica medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, pamatojoties uz šī pielikuma 18.punktu. Taču, ņemot vērā, ka šīs slimības izpausmes ir līdzīgas kā dekompensētas sirds mazspējas ar ascītu un anasarku gadījumā, proti, abas slimības rada izteiktus slodzes tolerances traucējumus, tad ir pamats šo slimību izdalīt atsevišķi, iekļaujot to 16.punktā. Tāpat šīs slimības atsevišķa izdalīšana dod iespēju Komisijai precīzāk izskaidrot atzinuma izsniegšanas pamatotību.
Tiek papildināts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 18.punkts, ka atzinums tiek sniegts personām ar tādiem veselības traucējumiem, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Nepieciešamība atsevišķi izdalīt personas ar veselības traucējumiem, kuru dēļ persona nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu skaidrojama ar to, ka Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā pārvietošanās traucējumi ir klasificējami domēnā d450 “Staigāšana”, savukārt traucējumi, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus ir klasificējami domēnā d470 “Transportlīdzekļa izmantošana pasažiera lomā". Šādi veselības traucējumi ir, piemēram, personām ar abu roku amputāciju. Līdzšinējā praksē atsevišķi šādi veselības traucējumi netika izdalīti, taču medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai tāpat tika noteiktas, pamatojoties uz šī pielikuma 18.punktu, jo arī šai personu grupai ir izteikti pārvietošanās traucējumi. Personu ar tādiem veselības traucējumiem, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, atsevišķa izdalīšana šajā punktā ļauj arī labāk izprast un pamatot šī kritērija piemērošanu attiecīgajai personu grupai.
Precizējumi MK noteikumu Nr.805 9.pielikumā nepasliktina personas iespējas saņemt atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, kā arī nepaplašina šī atzinuma saņēmēju loku. Precizējumu mērķis ir padarīt skaidrākus kritērijus atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, vienlaikus tos precizējot atbilstoši medicīniskajai terminoloģijai un atvieglojot šo kritēriju piemērošanu Komisijas ārstu ekspertu ikdienas darbā.
Projektā tiek redakcionāli precizēts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 8.punkts atbilstoši medicīniskajai terminoloģijai, tai skaitā precīzāk paskaidrojot apstākļus, kas pamato pārvietošanās traucējumus pie noteiktās nozoloģijas.
MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 11.punktā vārds "funkciju" tiek aizstāts ar vārdu "pārvietošanās", precizējot normu un norādot uz konkrētu funkcionālo traucējumu veidu.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 15.punkts atbilstoši aktuālajā situācijā piemērotai un lietotai medicīniskajai terminoloģijai.
Tiek papildināts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 16.punkts ar jaunu saslimšanu - ļoti smaga elpošanas nepietiekamība ar 24 stundu skābekļa atkarību. Līdzšinējā praksē personām ar smagu elpošanas nepietiekamību ar 24 stundu skābekļa atkarību Komisija noteica medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, pamatojoties uz šī pielikuma 18.punktu. Taču, ņemot vērā, ka šīs slimības izpausmes ir līdzīgas kā dekompensētas sirds mazspējas ar ascītu un anasarku gadījumā, proti, abas slimības rada izteiktus slodzes tolerances traucējumus, tad ir pamats šo slimību izdalīt atsevišķi, iekļaujot to 16.punktā. Tāpat šīs slimības atsevišķa izdalīšana dod iespēju Komisijai precīzāk izskaidrot atzinuma izsniegšanas pamatotību.
Tiek papildināts MK noteikumu Nr.805 9.pielikuma 18.punkts, ka atzinums tiek sniegts personām ar tādiem veselības traucējumiem, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Nepieciešamība atsevišķi izdalīt personas ar veselības traucējumiem, kuru dēļ persona nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu skaidrojama ar to, ka Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā pārvietošanās traucējumi ir klasificējami domēnā d450 “Staigāšana”, savukārt traucējumi, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus ir klasificējami domēnā d470 “Transportlīdzekļa izmantošana pasažiera lomā". Šādi veselības traucējumi ir, piemēram, personām ar abu roku amputāciju. Līdzšinējā praksē atsevišķi šādi veselības traucējumi netika izdalīti, taču medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai tāpat tika noteiktas, pamatojoties uz šī pielikuma 18.punktu, jo arī šai personu grupai ir izteikti pārvietošanās traucējumi. Personu ar tādiem veselības traucējumiem, kuru dēļ persona pat ar citas personas pastāvīgu atbalstu nevar izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, atsevišķa izdalīšana šajā punktā ļauj arī labāk izprast un pamatot šī kritērija piemērošanu attiecīgajai personu grupai.
Precizējumi MK noteikumu Nr.805 9.pielikumā nepasliktina personas iespējas saņemt atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, kā arī nepaplašina šī atzinuma saņēmēju loku. Precizējumu mērķis ir padarīt skaidrākus kritērijus atzinuma sniegšanai par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, vienlaikus tos precizējot atbilstoši medicīniskajai terminoloģijai un atvieglojot šo kritēriju piemērošanu Komisijas ārstu ekspertu ikdienas darbā.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Invaliditātes likuma 6.panta trešajā daļā noteiktajam invaliditātes grupas tiek apzīmētas ar romiešu cipariem, taču uz invaliditātes apliecībām invaliditātes grupa tiek norādīta ar arābu cipariem, atbilstoši MK noteikumu Nr.805 11.pielikuma 1.attēlam. Lai invaliditātes grupa uz invaliditātes apliecības norādītu korekti, atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajam iedalījumam, ir jāveic izmaiņas invaliditātes apliecības parauga(MK noteikumu Nr.805 11.pielikuma 1.attēls) 4.punktā, norādot invaliditātes grupu ar romiešu cipariem.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.805 22.4 punktā noteiktajam uzskaiti par invaliditātes apliecības izsniegšanu vai nosūtīšanu Komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma". Saistībā ar jaunās Invaliditātes informatīvās sistēmās ieviešanu mainās arī invaliditātes apliecību numerācija, proti, vairs netiek lietota burta un ciparu kombinācija (piemēram, A12345), bet tikai ciparu kombinācija (piemēram, 63). Lai invaliditātes apliecības numurs MK noteikumu Nr.805 11.pielikuma 1.attēlā atbilstu faktiski uz invaliditātes apliecības norādītajai numerācijai, ir jāveic izmaiņas invaliditātes apliecības parauga (MK noteikumu Nr.805 11.pielikuma 1.attēls) 6.punktā, norādot invaliditātes apliecības numuru tikai ar ciparu kombināciju.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.805 22.4 punktā noteiktajam uzskaiti par invaliditātes apliecības izsniegšanu vai nosūtīšanu Komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma". Saistībā ar jaunās Invaliditātes informatīvās sistēmās ieviešanu mainās arī invaliditātes apliecību numerācija, proti, vairs netiek lietota burta un ciparu kombinācija (piemēram, A12345), bet tikai ciparu kombinācija (piemēram, 63). Lai invaliditātes apliecības numurs MK noteikumu Nr.805 11.pielikuma 1.attēlā atbilstu faktiski uz invaliditātes apliecības norādītajai numerācijai, ir jāveic izmaiņas invaliditātes apliecības parauga (MK noteikumu Nr.805 11.pielikuma 1.attēls) 6.punktā, norādot invaliditātes apliecības numuru tikai ar ciparu kombināciju.
Risinājuma apraksts
Aizstāt MK noteikumu Nr.805 11.pielikuma 1.attēlu ar ar invaliditātes apliecības paraugu, kur 4.punktā invaliditātes grupa norādīta ar romiešu cipariem un 6.punktā invaliditātes apliecības numurs norādīts tikai ar ciparu kombināciju.
Tāpat MK noteikumu Nr.805 22.4 punktā tiek veikts tehnisks precizējums par invaliditātes apliecībām, kas neietekmē šīs normas piemērošanu.
Tāpat MK noteikumu Nr.805 22.4 punktā tiek veikts tehnisks precizējums par invaliditātes apliecībām, kas neietekmē šīs normas piemērošanu.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā MK noteikumu Nr.805 12.punkta redakcija paredz, ka pirms sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanās perioda invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt, ja veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi. Minētā norma nav precīza, jo atbilstoši Invaliditātes likumā noteiktajam invaliditātes iedalījumam invaliditāte ir nosakāmā ne tikai kā smaga un ļoti smaga (I un II invaliditātes grupa), bet ir nosakāma arī mēreni izteikta invaliditāte (III invaliditātes grupa). Tāpat neprecīzi ir noteikts, ka veselības traucējumiem ir jābūt ar nelabvēlīgu prognozi, jo invaliditātes kontekstā veselības traucējumu prognoze netiek vērtēta. Invaliditātes statuss kopumā ir saistāma ar stabiliem traucējumiem, par kuriem to objektīvi var teikt, ja sešu mēnešu laikā piemērotā ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus. Savukārt ātrāk par sešiem mēnešiem invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ir pamats veikt, ja veselības traucējumi personai ir nepārejoši, kas nozīmē ka tie nav atkarīgi no ārstēšanās ilguma.
Ja persona atbilstoši MK noteikumu Nr.805 12.punktam, vai atbilstoši 13.punktam vēršas Komisijā, iesniedzot iesniegumu ekspertīzes veikšanai, bet ar medicīniskiem dokumentiem nepierāda, ka veselības traucējumi radījuši būtisku, tiešu, un negatīvu ietekmi uz personas funkcionālajām spējām, tad Komisija pēc būtības nevarētu konstatēt veselības traucējumu stabilo raksturu noteiktā laika periodā pēc saņemtās ārstēšanas un/vai rehabilitācijas ietekmi uz funkcionēšanas ierobežojumu, kas būtu par pamatu noteikt invaliditāti. Līdz ar to praksē medicīniskie dokumenti tiek iesniegti arī tad, ja iesniegums tiek iesniegts pamatojoties uz MK noteikumu Nr.805 12.punktu un 13.punktu.
Ja persona atbilstoši MK noteikumu Nr.805 12.punktam, vai atbilstoši 13.punktam vēršas Komisijā, iesniedzot iesniegumu ekspertīzes veikšanai, bet ar medicīniskiem dokumentiem nepierāda, ka veselības traucējumi radījuši būtisku, tiešu, un negatīvu ietekmi uz personas funkcionālajām spējām, tad Komisija pēc būtības nevarētu konstatēt veselības traucējumu stabilo raksturu noteiktā laika periodā pēc saņemtās ārstēšanas un/vai rehabilitācijas ietekmi uz funkcionēšanas ierobežojumu, kas būtu par pamatu noteikt invaliditāti. Līdz ar to praksē medicīniskie dokumenti tiek iesniegti arī tad, ja iesniegums tiek iesniegts pamatojoties uz MK noteikumu Nr.805 12.punktu un 13.punktu.
Risinājuma apraksts
Precizēt MK noteikumu Nr.805 12.punkta redakciju, ka invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši un radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu un to apliecina medicīniskie dokumenti.
Papildināt MK noteikumu Nr.805 13.punkta redakciju ar piebildi, ka šī punkta nosacījumus apliecina medicīniskie dokumenti.
Papildināt MK noteikumu Nr.805 13.punkta redakciju ar piebildi, ka šī punkta nosacījumus apliecina medicīniskie dokumenti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras vēršas Komisijā prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai.
Ietekmes apraksts
Projektā noteiktās informācijas sniegšanas prasības netiek palielinātas vai samazinātas, kā arī iesniedzamais informācijas apjoms netiek mainīts. Projekta normas ir precizējošas un nerada ietekmi uz administratīvajām izmaksām.
MK noteikumu 805 3.5.apakšpunkta grozījums ir precizējošs, skaidrākai normas uztveramībai, lai persona Komisijā neiesniedz tādu informāciju, kas nav nepieciešama Komisijas lēmuma pieņemšanai.
MK noteikumu 805 19.1.apakšpunkta grozījums ir precizējošs, skaidrākai normas uztveramībai, lai Komisijā tiktu iesniegti dokumenti, kas bija izdoti līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, un Komisijai ir pamats noteikt invaliditātes cēloni "slimība no bērnības", nevis tiktu iesniegti dokumenti, kas ir sagatavoti personai jau esot pilngadīgai.
MK noteikumu 805 1.pielikumā (iesnieguma veidlapa) nav noteiktas jaunas informācijas sniegšanas prasības. Iesnieguma veidlapā ir precīzāk definēti atsevišķi iesnieguma punkti, precīzāk norādīts, kāda informācija un kādam nolūkam ir jānorāda, kā arī iesnieguma veidlapa ir pārstrukturēta, vieglākai informācijas uztveramībai.
MK noteikumu 805 3.5.apakšpunkta grozījums ir precizējošs, skaidrākai normas uztveramībai, lai persona Komisijā neiesniedz tādu informāciju, kas nav nepieciešama Komisijas lēmuma pieņemšanai.
MK noteikumu 805 19.1.apakšpunkta grozījums ir precizējošs, skaidrākai normas uztveramībai, lai Komisijā tiktu iesniegti dokumenti, kas bija izdoti līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, un Komisijai ir pamats noteikt invaliditātes cēloni "slimība no bērnības", nevis tiktu iesniegti dokumenti, kas ir sagatavoti personai jau esot pilngadīgai.
MK noteikumu 805 1.pielikumā (iesnieguma veidlapa) nav noteiktas jaunas informācijas sniegšanas prasības. Iesnieguma veidlapā ir precīzāk definēti atsevišķi iesnieguma punkti, precīzāk norādīts, kāda informācija un kādam nolūkam ir jānorāda, kā arī iesnieguma veidlapa ir pārstrukturēta, vieglākai informācijas uztveramībai.
Juridiskās personas
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
Ietekmes apraksts
Projekts uzlabos Komisijas nodrošināto pakalpojumu administrēšanu un invaliditātes un darbspēju ekspertīzes procesu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekts, tā anotācija un noteikumu konsolidētā versija tika izsludināta publiskajā apspriešanā no 26.02.2024. līdz 11.03.2024. Iebildumi, priekšlikumi vai viedoklis netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Iesnieguma veidlapā norādāmās informācijas precizēšana ļaus efektīvāk izmantot Komisijas resursus, jo būs pieejama precīzāka invaliditātes un darbspēju ekspertīzes veikšanai nepieciešamā informācija un būs iespēja nepieciešamības gadījumā operatīvāk sazināties ar personu. Veselības traucējumu novērtēšanas kritēriju, darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā kritēriju, atzinuma sniegšanas par īpašas kopšanas nepieciešamību personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma kritēriju un atzinuma sniegšanas par medicīnisko indikāciju noteikšanu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai kritēriju precizēšana ļaus efektīvāk piemērot šos kritērijus, tādējādi uzlabojot veselības un darbspēju ekspertīzes procesu kopumā.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Efektivizējot invaliditātes un darbspēju ekspertīzes procesu, tiks operatīvāk un kvalitatīvāk izskatīti personu iesniegumi.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks pilnveidots invaliditātes un darbspēju ekspertīzes process, kā rezultātā personas varēs saņem precīzāku, savlaicīgāku un argumentētāku informāciju par ekspertīzes procesu un Komisijas lēmumiem, saņemot nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts skar personas datu apstrādi, jo, uzskaitot informāciju par invaliditātes apliecības izsniegšanu vai nosūtīšanu, tiek apstrādāti fiziskas personas dati.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi