Anotācija (ex-ante)

Rīkojumā minētie nosacījumi attiecas tikai uz ārkārtas situācijas laiku, taču tos nepieciešams attiecināt visu periodu, kamēr būs nepieciešami epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežosanai, lai būtu viennozīmīgi saprotams, ka prasība vakcinēties noteiktu jomu darbiniekiem netiks atcelta līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu.
 

Šobrīd Latvijā ar Covid-19 infekciju saslimušo skaits aizvien strauji turpina kāpt. Piemēram, 2021. gada 27. oktobrī tika reģistrēti 3206 saslimušie, un saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs dienas laikā palielinājās no 1686,2 līdz 1737,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs. Saslimstības pieauguma tendenci nosaka daudz infekciozākā SARS-CoV-2 Delta varianta izplatība, kas kopš augusta vidus sasniedz 100% no visiem jaunajiem Covid-19 gadījumiem. Kā liecina ECDC veiktais Covid-19 jauno variantu izplatības riska novērtējums, kas publicēts šī gada 23. jūnijā, Eiropas valstīs šobrīd izplatās SARS-CoV-2 Delta (B.1.617.2) variants, kas ir par 40-60 % infekciozāks nekā iepriekš izplatītais Alfa (B.1.1.7.) vīrusa variants. SARS-CoV-2 Delta variants patlaban strauji izplatās arī Latvijā, pārpildot slimnīcas ar nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem pacientiem, kas rezultējies ar ārkārtas situācijas izsludināšanu ne tikai valstī, bet arī veselības aprūpes sistēmā. Šiem pacientiem ir vidēji smaga vai pat smaga slimības gaita, kas prasa papildus skābekļa pievadi un daudz nopietnāku ārstēšanu, nekā tas bija iepriekš izplatītā Alfa vīrusa varianta gadījumā. Turklāt strauji pieaug nevakcinētu un daļēji vakcinētu personu mirstība no Covid-19: septembrī 88,5% stacionēto un 89,2% mirušo pacientu bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nebija pabeiguši.
Līdz 2021. gada 25. oktobrim vismaz vienu vakcīnas devu bija saņēmuši 57,8% no visiem iedzīvotājiem, vakcināciju uzsākuši 6,4%, vakcināciju noslēguši 51.4% iedzīvotāju. Valstī noteiktos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus varēs atvieglot vai atcelt, ja tiks sasniegta tāda vakcinācijas aptvere, ka būs vērojams hospitalizēto pacientu skaita samazinājums. Kā liecina citu valstu pieredze, šāda tendence vērojama, ja vakcinācijas aptvere sasniedz vismaz 90% riska grupās (seniori, personas ar hroniskām slimībām) un 70-75% kopējā populācijā.
Lai pēc iespējas vairāk pasargātu sabiedrību no saslimšanas ar Covid-19 un ierobežotu šīs infekcijas izplatīšanos, ir svarīgi spert soļus, kas pēc iespējas veicinātu iedzīvotāju vakcināciju un mazinātu inficēšanās riskus, pildot darba un amata (dienesta) pienākumus, kā arī saņemot valsts institūciju un privātpersonu sniegtos pakalpojumus.
Līdzšinējie mehānismi cīņai ar šo smago infekciju nav ilgtspējīgi, jo kļūst par arvien nepanesamāku slogu valsts budžetam dīkstāves un citu atbalsta mehānismu apmaksas veidā, kā arī ierobežo mazaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem (bērniem, sociālās aprūpes iestāžu klientiem, cilvēkiem ar hroniskām un smagām veselības problēmām) tiesības uz kvalitatīvu un drošu pakalpojumu saņemšanu.
Valstij ir jānodrošina personām (gan pakalpojumu saņēmējam, gan pakalpojumu sniedzējam) droši publiskie pakalpojumi, tāpēc arī publiskajā sektorā un jomās, kur tiek sniegti pakalpojumi un notiek darbs klātienē, ir jāparedz prasība būt vakcinētam.
Saskaņā ar SPKC sniegtajiem datiem laikā, kad infekcijas izplatību varēja kontrolēt, biežākie inficēšanās apstākļi/vietas aiz mājsaimniecībām bija darba vietas, sociālās aprūpes iestādes, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes. Sasniedzot noteiktu
vakcinācijas aptveri, līkne mainījās un sociālās aprūpes iestādēs un slimnīcās inficēšanās līmenis kļuva mazāks par sabiedrībā vidējo, taču atsevišķās darbavietās, piemēram skaistumkopšanā - lielāks. ECDC pētījumos balstīti pierādījumi liecina, ka vakcinācija pret Covid-19 ievērojami samazina vīrusa izdalīšanās ilgumu un infekcijas transmisiju (vīruspārnese) un ir visefektīvākais līdzeklis cilvēku veselības un dzīvības aizsargāšanai.
Vakcinācija ir vienīgais veids, kā turpmāk novērst infekcijas nekontrolētu izplatīšanos. Covid-19 pandēmija ir viena no lielākajām problēmām, ar kādu saskārusies sabiedrība un uzņēmumi. Šo problēmu spēsim atrisināt tikai tad, ja sadarbosimies šīs slimības izplatības apturēšanā un radīsim drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi gan mājās strādājošajiem darbiniekiem, gan tiem, kuri atgriežas ierastajās darbavietās. Darbiniekiem, atrodoties darba vietā, ir augsts risks inficēties no kolēģiem, klientiem, apmeklētājiem. Tāpat viņiem ir augsts risks inficēties, dodoties uz darbu ar sabiedrisko transportu. Tādēļ visiem klātienē strādājošajiem darbiniekiem ir nepieciešams vakcinēties, lai pasargātu sevi no ilgstošas darbnespējas un iespējas izplatīt infekciju tālāk – kolēģiem, kā arī ārpus darba lokā. Savukārt, attiecībā uz valsts pārvaldes darbiniekiem, papildus jāņem vērā, ka valsts pārvaldē ir ierobežots darbinieku resurss, tādēļ ikviena darbinieka ilgstoša slimošana ietekmē valsts pārvaldei noteikto funkciju izpildi. Lai varētu aizvietot kolēģus, kā arī būt gataviem strādāt krīzes situācijās, visiem valsts pārvaldes darbiniekiem jābūt vakcinētiem, lai arī ikdienā daļai ir iespēja strādāt attālināti.
Risinājuma apraksts
Rīkojumā minētās prasības attiecībā uz to, ka valsts un pašvaldību darbinieki, kā arī visi darbinieki, kuri strādā klātienē, savus pienākumus var veikt tikai gadījumā, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tiek noteiktas arī projektā.
Ja darbinieks, t.sk. amatpersona, nevar uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējs nevar pielaist darbinieku pie attiecīgo pienākumu veikšanas, kā arī darba devējam ir tiesības attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu noteikumos paredzēto nosacījumu ievērošanu.