Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka gaisa kvalitātes rādītāji pilsētās ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas, enerģētisko krīzi, sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmi energoresursu piegāžu ķēdēs un ES virzību uz “zaļo kursu”, ir nepieciešams sniegt atbalstu iedzīvotājiem, lai nomainītu esošās neefektīvās biomasas un cietā fosilā kurināmā (ogles un kūdru) izmantojošās apkures iekārtas pret iekārtām, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas - siltumsūkņus, saules paneļus, kā arī ekodizaina prasībām atbilstošus, attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, biomasas apkures katlus. Vienlaikus pilsētvides gaisa piesārņojuma mazināšanas aspektā ir nozīmīgi veicināt pieslēgšanos pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas, kas kopumā samazina siltumapgādes tarifus, palielina centralizētā risinājuma konkurētspēju un, nomainot piesārņojošos avotus pret jauniem pieslēgumiem, rezultātā lokālajā teritorijā tiek nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošanās. Centralizētajai siltumapgādei ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, tā kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nekā individuālie apkures risinājumi, ko panāk, samazinot kurināmā patēriņu un ieviešot modernas sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas. Uzņēmumiem ir noteikts stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamajām emisijām, kā arī tiem ir jāsniedz regulāras atskaites par gaisa emisijām un Valsts vides dienests to darbību uzrauga un kontrolē atšķirībā no individuālajā apkurē izmantotajām apkures iekārtām, kurām šādas prasības nav noteiktas.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno specifiskā atbalsta mērķa pasākumu, specifiskā atbalsta pasākuma pieejamo finansējumu, sasniedzamos mērķus un rādītājus, specifiskā atbalsta ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības, vienkāršoto izmaksu piemērošanu, prasības projektu iesniedzējam, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, specifiskā atbalsta un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus specifiskā atbalsta nosacījumus, piemēram, demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.
Investīciju prioritārais mērķis ir veicināt veco biomasas, ogļu un kūdras apkures iekārtu nomaiņu pilsētās, lai samazinātu to radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību. Vienlaikus tas palīdzēs iedzīvotājiem uzlabot savu apkures avotu un sistēmu tehnisko stāvokli. Ņemot to vērā, specifiskā atbalsta mērķteritorija noteikumu projektā ir noteikta Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijām. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir valstspilsētu un novadu pilsētu iedzīvotāji, mājsaimniecības un sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji. Mērķa grupā norādīti arī sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji, kas ir netiešie labuma guvēji, jo specifiskā atbalsta investīcijas veicinās centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstību.
Noteikumu projektā ar siltumapgādes iekārtu saprot enerģijas avotu, siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kas sadedzināšanas vai enerģijas pārveides procesos nodrošina apkuri, karstā ūdens sagatavošanu vai apkuri un karstā ūdens sagatavošanu mājsaimniecībai.
Specifiskā atbalsta ietvaros uz atlases brīdi pieejamais ERAF finansējums bez elastības (rezerves) finansējuma ir 10 514 520,90 euro. Noteikumu projekts paredz specifiskā atbalsta ietvaros maksimāli plānoto ERAF finansējumu 12 443 220 euro apmērā, elastības ERAF finansējuma daļu kompensējot ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.2. “Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai” un 2.2.1.1. “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” pasākumu finansējumu, kas kopā ņemot nodrošina 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” elastības (rezerves) finansējuma daļu ERAF finansējumam visa specifiskā atbalsta mērķa ietvaros.
Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir 13 098 127  euro, tai skaitā ERAF finansējums – 12 443 220 euro un privātais līdzfinansējums – vismaz 654 907 euro.
Privāto līdzfinansējumu projekta iesniedzējs nodrošina no paša finanšu līdzekļiem (uzkrājumi) vai kredītā. Nav pieļaujams finanšu aizņēmums (piemēram, līzings), kura rezultātā projekta ietvaros iegādātās iekārtas vai aprīkojums atrodas projekta iesniedzēja turējumā nevis īpašumā.
Investīcijas paredzēts īstenot atklātas projektu iesniegumu atlases veidā četru uzsaukumu ietvaros:
1) pirmais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecības tiek pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši noteikumu projekta 42.3.apakšpunktam, paredzot ERAF finansējumu 3 000 000 euro apmērā;
2) otrais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda dažādu veidu siltumsūkņus atbilstoši noteikumu projekta 42.2.apakšpunktam, paredzot ERAF finansējumu 3 000 000 euro apmērā;
3) trešais uzsaukums, vērtējot projektus, kur mājsaimniecībās uzstāda biomasas kurināmā katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam atbilstoši noteikumu projekta 42.1.apakšpunktam, paredzot ERAF finansējumu 3 000 000 euro apmērā. Ja projektu plānots īstenot centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā – 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes sistēmas maģistrālajiem tīkliem, projektu vērtē ceturtā uzsaukuma ietvaros;
4) ceturtais uzsaukums, vērtējot visu veidu mājsaimniecību projektus atbilstoši noteikumu projekta 42.punktam (gan centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas, gan siltumsūkņu uzstādīšana, gan granulu katlu uzstādīšanas projekti), paredzot ERAF finansējumu vismaz 3 443 220 euro apmērā.
Noteikumu projekts paredz, ka uzsaukumus sadarbības iestāde organizē ievērojot, ka katrs nākamais uzsaukums ir ne ātrāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā uzsaukuma izsludināšanas. Ja pirmā, otrā un trešā uzsaukuma ietvaros pieejamais ERAF finansējums netiek izlietots, atlikušo ERAF finansējumu novirza ceturtā uzsaukuma projektu finansēšanai. Ceturtais uzsaukums tiek izsludināts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. martam.
Trešā uzsaukuma ietvaros noteikumu projekts paredz papildu nosacījumu, kur, ja dzīvojamā māja atrodas centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zonā, projektu vērtē ceturtā uzsaukuma ietvaros. Centralizētās siltumapgādes apkalpošanas zona šo noteikumu projekta izpratnē ir teritorija 20 metru attālumā no centralizētās siltumapgādes sistēmas maģistrālajiem tīkliem. Šāds nosacījums izvirzīts, lai, piemērojot projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijus, veicinātu centralizēto siltumapgādes sistēmu attīstību un īstenotu projektus ar bezemisiju risinājumiem.
Atbilstoši Regulas 2021/1060 53.panta 2.punkta prasībām, ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro, dotāciju (grantu) investīcijas saņēmējiem sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā. Ņemot vērā, ka investīcijas mājsaimniecību siltumapgādes tehnoloģijās nepārsniedz minēto izmaksu slieksni, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošana būtiski mazina administratīvo slogu projektu vērtēšanai un administrēšanai, noteikumu projekts paredz piemērot Regulas 2021/1060 53.panta 1.punkta b)apakšpunktā norādīto vienkāršoto izmaksu iespēju – vienas vienības izmaksu likmes.  
Lai nodrošinātu Regulas 2021/1060 53.panta 3.punkta prasības VARAM kā par investīcijas īstenošanu atbildīgā iestāde 2021. gada decembrī un 2022. gada janvārī veica tirgus izpēti un izstrādāja Vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodiku Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa 2.2.3. “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” pasākuma 2.2.3.6. “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” īstenošanai (turpmāk – metodika), uz kuras pamata noteikumu projekts paredz investīciju atbalsta maksājumu izmaksu finansējuma saņēmējiem. Metodiku apstiprina atbildīgā iestāde un saskaņo vadošā iestāde. Noteikumu projekts paredz publicēt metodiku atbildīgās iestādes tīmekļa vietnē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
Metodika nosaka arī detalizētas prasības sasniegto rādītāju pamatojošajai dokumentācijai, kā arī nosaka dažādu tehnoloģiju kopējās attiecināmās izmaksas atbilstoši uzstādāmo tehnoloģiju nominālās jaudas lielumam.
Investīciju ietvaros noteikumu projekts atkarībā no atbalstāmajām darbībām paredz piemērot atšķirīgas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta procentuālās likmes, tai skatā pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveidošanai paredzot atbalsta likmi līdz 95%. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms  izvēlēts, lai ilgtermiņā specifiski veicinātu centralizēto siltumapgādes sistēmu konkurētspēju, kā arī, lai mazinātu šķēršļus dzīvojamo māju īpašniekiem izšķirties par projektu īstenošanu, jo projektu saskaņošanas procedūra daudzos kopīpašuma gadījumos ir laikietilpīgs un sarežģīts process. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.Prioritātes “Vides aizsardzība un attīstība” līmenī ir paredzēts atbalsts komercdarbībai VARAM atbildības jomas investīcijām vismaz 14 000 000 eiro apmērā (pasākumu Nr.2.2.2.2. “Atkritumu dalītā vākšana” un pasākums Nr.2.2.2.4. “Aprites ekonomikas principu ieviešana” ietvaros atbalsta likme nepārsniedz 60%, tādējādi maksimālo atbalsta likmju gadījumā kompensējot noteikuma projekta pasākuma Nr.2.2.3.6. “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” maksimālās atbalsta likmes palielinājumu no 85% līdz 95%), kas prioritātes līmenī nodrošina atbilstību Regulas 2021/1060 112.panta 3.punkta a)apakšpunktam, kur norādīts, ka līdzfinansējuma likme mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 % mazāk attīstītiem reģioniem.
Ņemot vērā, ka siltumapgādes iekārtu izmaksas ir fiksētas Vienas vienības izmaksu likmju aprēķina un piemērošanas metodikā un šai metodikai ir paredzēts izmaksu indeksācijas mehānisms atbilstoši Centrālās statistikās pārvaldes publicētajiem būvniecības cenu indeksiem pirms pasākuma kārtu atlases izsludināšanas, noteikumu projekts paredz, ka projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.  
Investīcijas paredz šādas atbalstāmās darbības: koksnes biomasas apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam iegādei (iekļaujot arī kombinētos granulu un malkas katlus, kas ir atbilstoši noteikumu projektā izvirzītajām tehniskajām prasībām), dažādu siltumsūkņu iegādei, pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveidei. Investīcijas var tikt papildinātas ar apkures sistēmas ar sildelementiem atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei, kā arī ar saules paneļu ar pieslēguma elektrotīkliem uzstādīšanai, tai skaitā pieslēguma elektrotīkliem jaudas palielināšanai, ja tas atbilstoši uzstādāmajai tehnoloģijai ir nepieciešams. Atbalstāmajās darbībās iekļauts arī gadījums, kad elektriskās apkures sistēmai var uzstādīt siltumapgādes iekārtas (kopā vai atsevišķi gaiss-gaiss siltumsūknis un saules paneļu sistēma elektroenerģijas ražošanai). Šādā gadījumā atbalsts netiek paredzēts sildelementu un pašas apkures sistēmas izveidošanai.
Saules paneļu (ar pieslēgumu elektrotīklam) sistēmām piemērojami saules elektrostacijas (mikroģeneratora) uzstādīšanas nosacījumi, projekta uzraudzības periodā izmantojot Elektroenerģijas tirgus likuma 30.⁵ pantā noteikto neto norēķinu sistēmu. Savukārt, lai nodrošinātu saules enerģiju akumulējošo iekārtu racionālu un drošu ekspluatāciju, noteikumu projekts nosaka, ka pieslēgumā atļautā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 50 % no pieslēgumā atļautās maksimālās patēriņa slodzes un ir saņemtas visas noteiktās atļaujas vai citu veidu dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu iekār­tu uzstādīšanu.
Biomasas dedzināšana atbilstoši ES un starptautiski atzītai aprēķinu metodikai[1] rada 160 g/GJ smalko daļiņu PM_2,5 emisijas, bet kūdras un ogļu 108 g/GJ. Tādēļ, lai pilsētvidē netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte un negatīvi ietekmēta kopējā sabiedrības veselība, noteikumu projekts paredz, ka atbalstāmās darbības neietver investīciju atbalstu malkas sadedzināšanas iekārtām, kurās tehniski var tikt sadedzināts arī cits cietais kurināmais, piemēram, fosilais kurināmais - ogles, kā arī fosilā enerģētiskā kūdra. Savukārt atbalstāmajiem koksnes biomasas katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam, noteiktas prasības, ko nepieciešams izpildīt, lai varētu pretendēt uz investīciju atbalstu. Jānodrošina atbilstība Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem[2] turpmāk (Regula 2015/1189), prasībām, tai skaitā attiecībā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, kā arī atbilstība Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu[3] turpmāk (Regula 2015/1187), minētajai energoefektivitātes klasei A+ (ieskaitot). Precīzas pieļaujamās gaisu piesārņojošo vielu emisijas noteiktas Regulas 2015/1189 2.pielikumā un atbilstība nosakāma atbilstoši iekārtas tehniskajai dokumentācijai, savukārt iekārtu klašu vērtības noteiktas Regulas 2015/1187 2.pielikumā un atbilstība nosakāma atbilstoši iekārtas energomarķējumam. Prasība energoefektivitātes klasei A+ noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/1369 ar ko izveido energomarķējuma ietvaru, kur 7.pantā ir noteikts, ka “Ja dalībvalstis attiecībā uz kādu ražojumu, kas norādīts deleģētajā aktā, ir paredzējušas stimulējošus pasākumus, minētie stimulējošie pasākumi ir vērsti uz divām augstākajām būtiski pārstāvētajām energoefektivitātes klasēm vai uz augstākām klasēm, kas noteiktas minētajā deleģētajā aktā”, tādējādi, ņemot vērā, ka Latvijas tirgū atbilstoši Eiropas Savienības vienotās datu bāzes EPREL (kurā tiek reģistrēti produkti, uz kuriem attiecas energomarķējuma prasības) datiem visplašāk ir pārstāvēti A+ cietā kurināmā katli, noteikumu projektā paredzēts uzstādīt cietā kurināmā katlus un cietā kurināmā katla, papildu sildītājus, temperatūras regulatorus un saules enerģijas iekārtas kas atbilst vismaz energoefektivitātes klasei A+.
Tāpat finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka ir saņemtas visas vides aizsardzības vai būvniecības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas vai citu veidu dokumenti, kas nepieciešami, lai veiktu iekārtas būvniecību vai uzstādīšanu. Šādas prasības atbilstoši katras pašvaldības saistošo noteikumu prasībām var ietvert teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktos teritorijas izmantošanas veidus un iedzīvotāju blīvumu šajā teritorijā (piemēram, apkures iekārtu plānots uzstādīt publiskās ārtelpas vai publisko objektu - izglītības, veselības, sociālās aprūpes un kultūras iestāžu tiešā tuvumā), var ietvert prioritāru tehnoloģiju uzstādīšanas kārtību, piemēram, ir centralizētās siltumapgādes pieejamība un tehniskās iespējas konkrēto ēku pieslēgt pie centralizētās siltumapgādes, vai ir tehniskās iespējas konkrētajā īpašumā uzstādīt bezemisiju tehnoloģijas.
Noteikumu projekts nosaka, ka pieslēgumi centralizētajai siltumapgādes sistēmai ir attiecināmi, ja centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES[4] 2.panta 41.punktā minētajam, kur efektīva centralizētā siltumapgāde ir centralizētās siltumapgādes sistēma, kuras darbībā izmanto vismaz 50 % atjaunojamās enerģijas, 50 % siltuma pārpalikuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādu enerģijas un siltuma veidu kombināciju 50 % apmērā. Minētās prasības plānots pārņemt ar Likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”[5], nodrošinot investīciju atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu[6] 7.panta punkta h)apakšpunkta prasībām.
Noteikumu projekts paredz, ka investīcijas prioritāri sniedzamas ēku pieslēgumiem pilsētu centralizēto siltumapgādes risinājumu izveidošanai. Šādas investīcijas ne tikai samazina gaisa piesārņojumu, bet uzlabo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju siltumapgādes pakalpojuma konkurētspēju, kā arī ilgtermiņā pozitīvi ietekmē siltumapgādes tarifu.
Noteikumu projekts paredz investīcijas veikt ekspluatācijā nodotās (ēka nodota ekspluatācijā vismaz 7 gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatēta vismaz pēdējos trijos gados) viena dzīvokļa, divu dzīvokļu, triju un vairāk dzīvokļu ēkās, tai skaitā daudzdzīvokļu ēku dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļa īpašumos, ja nav iespējams investīcijas veikt dzīvojamai mājai vienotā risinājumā. Visos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumos jānodrošina nepieciešamie dzīvojamās mājas balsojumi vai saskaņojumi par attiecīgā dzīvokļa īpašuma un dzīvojamās mājas siltumapgādes risinājuma ieviešanu atbilstoši Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma[7] nosacījumiem. Siltumapgādes risinājumam jānosedz dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma nepieciešamais siltumenerģijas apjoms, tai skaitā, vienlaikus paredzēts ierobežojums veikt investīcijas vienotu sistēmu izveidē, kas aptver ēkas nepilnu dzīvokļu īpašumu skaitu. Ja rodas situācija, ka investīciju atbalsts tiek piešķirts daļā no dzīvojamās mājas esošajiem dzīvokļu īpašumiem, tad atbalsts paredzēts tikai katra dzīvokļa īpašuma individuālajam siltumapgādes risinājumam.
Papildus dzīvojamai mājai izvirzīta prasība, ka kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus un sasniedz E klasi vai efektīvāku klasi. Ēku klasifikācijas prasības noteiktas 2021. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.222 “Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi”  3.pielikuma 1.tabulā, savukārt energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatācijā esošām ēkām un to noteikšanas metodes noteiktas 2020. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” 2. un 4.punkta prasībās. Ierobežojumi noteikti, lai investīcijas netiktu īstenotas dzīvojamās mājās, kurām atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma[8] prasībām nav noteiktas minimālās energoefektivitātes prasības (tai skaitā dārza mājām un vasarnīcām), vai, kurām atbilstoši ekspluatējamu ēku prasībām, jāveic energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kas pēc investīciju īstenošanas vēlākā periodā varētu radīt situāciju, kad uzstādīto tehnoloģiju jauda pēc ēku siltināšanas pārsniedz dzīvojamās mājas siltumapgādes nepieciešamības un tā rezultātā nespēj nodrošināt efektīvu iekārtu ekspluatāciju.
Specifiskā atbalsta mērķa pasākums paredz investīciju demarkāciju ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumu Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”[9] investīcijām, kur atbalsts paredzēts viena dzīvokļa vai divu dzīvokļu ēkas fosilo energoresursu tehnoloģiju aizstāšanai ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām vai pieslēgumiem centralizētajām siltumapgādes sistēmām, ar Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumu Nr. 103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai”[10] investīciju pasākumu, kur atbalsts paredzēts mājsaimniecību sektora energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī ar plānotajām Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana”[11] investīcijām mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās, kur investīciju atbalsts paredzēts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem dzīvojamajās mājās, tai skaitā atbalstot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas.
Noteikumu projekts paredz investīcijas viena vai divu dzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo un daudzdzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar cieto fosilo kurināmo vai biomasas cieto kurināmo, tā nodrošinot atšķirīgu pieeju, kā iepriekš minētajās investīcijās. Tāpat noteikumu projekts paredz investīcijas dzīvojamās mājās, kuru nepieciešamā siltumapgādes nominālā jauda nepārsniedz 50 kilovatus (kW) (tipiski ne lielākas ēkas kā 8 – 12 dzīvokļu, divstāvu vai trīs stāvu mājas). Iekārtām ir jābūt uzstādītām projekta iesniegumā norādītajā dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā. Sniedzot attiecīgu argumentētu pamatojumu ir pieļaujami izņēmumi, ka iekārtas tiek uzstādītas uz dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošās zemes vai palīgēkām pēc iespējas tuvāk dzīvojamai mājai vai dzīvokļa īpašumam.
Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumu var iesniegt dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir privāto tiesību juridiskā persona vai fiziskā persona vai to pilnvarotā persona. Ja publisko tiesību juridiskai personai (piemēram, pašvaldība) 100% pieder visa dzīvojamā māja, tad tā nevar pieteikties atbalsta saņemšanai, vienlaikus, ja publisko tiesību juridiskā persona ir dzīvojamās mājas kopīpašnieks ar privāto tiesību juridiskām personām vai fiziskām personām, tad tā var piedalīties atbalsta saņemšanā ar pilnvarotas personas starpniecību, atbilstoši noteikumu projekta 16.2.apakšpunktam kā dzīvojamās mājas kopīpašnieks.
Ja dzīvojamai mājai ir vairāki īpašnieki, projektu iesniegumu iesniedz pilnvarotā persona. Pilnvarotā persona viena vai divu dzīvokļu mājām var būt īpašnieka vai īpašnieku deleģēta persona ar tiesībām īstenot projektu, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 5)apakšpunkta prasībām ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības. Triju vai vairāku dzīvokļu mājas gadījumos pilnvarotā persona var būt tikai dzīvojamās mājas pārvaldnieks, kas atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām ir pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieku uzdotās pārvaldīšanas darbības. Projekta iesniedzējs – pilnvarotā persona ir tiesīgs iesniegt neierobežotu projektu iesniegumus skaitu, ja katrs projekts tiek īstenots citā dzīvojamā mājā un dzīvojamā māja pieder citiem īpašniekiem. Par vienu dzīvojamo māju neatkarīgi no tā dzīvokļu īpašuma skaita var iesniegt tikai vienu projekta iesniegumu.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam noteikto rezultāta rādītāju - iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaits (RCR 50, 2795 iedzīvotāju), projektos īstenotajos īpašumos katrā dzīvojamā mājā vai dzīvokļa īpašumā ir deklarēta vismaz viena persona, kā arī noteikts ierobežojums, kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs (specifiskā atbalsta finansējums – 12 443 220 euro) projektā nepārsniedz 4 400 euro uz vienu deklarēto iedzīvotāju projekta dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašumu mājsaimniecībās. Metodikā, kas nosaka vienas vienības izmaksu likmes, ir noteikts maksimālais pieejamais finansējuma apjoms, ņemot vērā maksimālās tehnoloģiju jaudas un to iespējamās tehnoloģiskās kombinācijas.
Rezultāta rādītāju - iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaitu (RCR 50) nosaka sadarbības iestāde atbilstoši personu skaitam, kuras deklarējušas dzīvesvietu projekta dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma mājsaimniecībā. Vērtību uzskata par sasniegtu pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, pamatojoties uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas datiem. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī.
Nacionālā iznākuma rādītāja “Smalko PM_2,5 daļiņu emisijas samazinājums” atbilstoši noteikumu projekta pielikumam. Vērtību uzskata par sasniegtu pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, pamatojoties uz projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas datiem. Sasniedzamo rādītāja vērtību aprēķina projektu līmenī.
Lai tiktu nodrošināts gaisa piesārņojumu samazinājums, sadarbības iestādei ir tiesības projekta īstenošanas un uzraudzības laikā pārbaudīt projekta līgumā sniegto informāciju.t.sk. apsekojot projekta īstenošanas vietu.  Projekta iesniedzēja pienākums ir nodrošināt piekļuvi projekta īstenošanas vietai.
Ja projekta īstenošanas pasākumi tiek veikti viena dzīvokļa, divu un vairāk dzīvokļu mājā, kur kāds no dzīvokļu īpašniekiem veic saimniecisko darbību, un tas pretendē uz atbalstu, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu attiecināmo darbību izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 1407/2013) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka par saimniecisko darbību nav uzskatāma viena dzīvokļa, divu un vairāk dzīvokļu mājā kādā no dzīvokļa īpašumiem reģistrēta komersanta, biedrības vai nodibinājuma juridiskā adrese, ievērojot nosacījumu, ka dzīvokļa īpašumā ir reģistrēts tikai viens no minētajiem tiesību subjektiem un netiek veiktas nekādas ar komersantu, biedrību vai nodibinājumu saistības darbības. Noteikumu projekts nosaka, ka, ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts ieviešanas gaitā vai projekta pēcuzraudzības periodā kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, atbalsts kurai kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, dzīvokļa īpašuma vai dzīvojamās mājas īpašnieks atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu, ja vien projekta īstenošanas laikā nav iespējams piemērot noteikumu projekta 29.punktā minētā komercdarbības atbalsta nosacījumus.
ES fondu Uzraudzības komitejā un attiecīgajā apakškomitejā tiks virzīti arī projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, kuros ietvertie kvalitātes kritēriji veicinās:
1) projektu īstenošanu valstpilsētās un novadu pilsētās, kurās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas (piešķirot Rīgai, Liepājai un Rēzeknei papildu kvalitātes kritērija vērtēšanas punktus);
2) projektu īstenošanu tādās dzīvojamās mājās, kas sekmē lielāku iedzīvotāju, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem, skaitu;
3) projektu īstenošanu energoefektīvākās ēkās, lai nodrošinātu korektu dzīvojamā mājā veicamo pasākumu prioritāro plānošanu;
4) projektos ieviest tehnoloģijas, kas visefektīvāk uzlabo gaisa kvalitāti pilsētvidē, ka arī veicina kompleksu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, kas vērsti uz klimatneitralitātes un energoneatkarības mērķu sasniegšanu.
Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumu un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un horizontālajam principam “klimatdrošināšana”, kur izvirzīti šādi ilgtspējību veicinoši un vidi saudzējoši nosacījumi:
1) ja projekta ietvaros plānots pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai, centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 2.panta 41.punktā minētajam;
2) ja projekta ietvaros plānota koksnes biomasas apkures katla, kas piemērots granulu kurināmajam iegāde, projekta iesniedzējs apliecina, ka kā kurināmo izmantos biomasas kurināmo no mazvērtīgās koksnes un koksnes atlikumiem (koksnes granulas);
3) projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu;
4) azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu;
5) projektā paredzēts īstenot aktivitātes, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu, t.i. siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī projekts atbilst horizontālā principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” noteiktajām prasībām;
6) projektā tiek nodrošināta atbilstība pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem.
Attiecībā par iepriekš minētā 1)kritērija atbilstību sadarbības iestāde pārliecināsies, vērtējot sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju datus, savukārt par iepriekš minēto 2), 3) un 4) kritērija atbilstību projekta iesniedzējs iesniegs apliecinājumu par prasību izpildi, kas atbilstoši sadarbības iestādes iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam, tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā. 5) un 6) kritērija pārbaudi veiks atbilstoši projekta iesniegumā norādītajai informācijai un skaidrojumiem.
Noteikumu projekts paredz šādu investīciju atbalsta pieprasīšanas, izvērtēšanas un saņemšanas secību:
1) projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu atlases kārtas un uzsaukuma paredzētajā termiņā, projekta iesniegumā aprēķinot specifiskā atbalsta apmēru atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai un vadošās iestādes saskaņotajai vienas vienības izmaksu likmju metodikai;
2) sadarbības iestāde izvērtē visus iesniegtos projekta iesniegumus un, balstoties uz vērtēšanas komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu vai, lēmumu par projektu iesniegumu apstiprināšanu ar nosacījumu un atzinumu par projektiem izvirzīto nosacījumu izpildi, vai lēmumu par projektu iesnieguma noraidīšanu;
3) atbalstītā projekta finansējuma saņēmējs īsteno visu projektu par privātajiem līdzekļiem noteikumu projektā noteiktajā termiņā (24 mēnešu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim) un pēc projekta īstenošanas iesniedz specifiskā atbalsta maksājuma pieprasījumu sadarbības iestādē līdz ar projekta īstenošanu apliecinošiem dokumentiem;
4) sadarbības iestāde izvērtē izskata/apstiprina specifiskā atbalsta apmēru vienā maksājumā;
5) finansējuma saņēmējs atbilstoši īstenotajai darbībai saņem specifiskā atbalsta maksājumu;
6) finansējuma saņēmējs par saviem līdzekļiem nodrošina pasākuma rezultātu/rādītāju ilgtspēju un uzturēšanu.
Lai nodrošinātu obligātās publicitātes prasības, noteikumu projekts paredz sadarbības iestādei atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 47. un 50.panta 1.punkta d)apakšpunktam publicēt informāciju par katru īstenoto projektu Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē, ņemot vērā vadošās iestādes izstrādātās Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. Attiecīgā prasība attiecināta uz sadarbības iestādi, lai mazinātu slogu fizisku personām publicitātes pasākumu veikšanai tādos projektos, kur investīciju rezultāts nav publiski pieejams. Šīs prasības finansējuma saņēmējs izpilda netieši, iesniedzot sadarbības iestādei noteikumu projektā paredzēto projekta rezultātu pamatojošo dokumentāciju pēc maksājuma pieprasījuma iesniegšanas un projekta īstenošanas, tai skaitā iesniedzot projekta uzstādīto iekārtu fotofiksāciju.
Attiecībā uz juridiskām personām noteikumu projekts paredz papildu publicitātes prasību, nodrošinot sabiedrībai skaidri redzamā vietā vismaz vienu plakātu vai plakātam līdzvērtīgu elektronisku paziņojumu juridiskās personas tīmekļa vietnē vai sociālajos tīklos, kur izklāstīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts visām darbībām.


[1] (EMEP/EEA air pollutant emission inventory guidebook 2019, sadaļa 1.A.4 Small combustion 2019)

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32015R1189

[3] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32015R1187

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02012L0027-20210101

[5]  https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500367

[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02021R1058-20210630

[7] https://likumi.lv/ta/id/193573-dzivojamo-maju-parvaldisanas-likums

[8]  https://likumi.lv/ta/id/253635-eku-energoefektivitates-likums

[9] https://likumi.lv/ta/id/330568

[10] https://likumi.lv/ta/id/321021/redakcijas-datums/2022/03/16

[11] https://www.esfondi.lv/upload/Planosana/mk_rikp_841.docx