23-TA-141: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
-
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt darbību kopumu, kas jāveic tehniskās kontroles inspektoram tehniskās apskates laikā, lai iegūtu un saglabātu vieglo transportlīdzekļu reālos apstākļos iegūtu degvielas un/vai enerģijas patēriņa datus atbilstoši Regulas (ES) 2021/392 nosacījumiem. Precizētas Noteikumos noteiktās transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam piemērojamās prasības un vērtēšanas kritēriji, kā arī prasību kopums attiecībā uz prasībām tehniskās apskates stacijām un tehniskās apskates veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumi stājas spēkā vispārējā kārtībā, bet atsevišķas normas - no 2024.gada 1.oktobra un 2025.gada 1.janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumos Nr.295 „Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” (turpmāk – Noteikumi) esošā kārtība saistībā ar tehniskās kontroles pamatpārbaudes ierosināšanu pēc Valsts policijas amatpersonas lēmuma neatbilst transportlīdzekļa tehniskās kontroles veidam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir konstatēts, ka Noteikumu regulējuma saturs par tehniskās kontroles pamatpārbaudes ierosināšanu pēc tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas lēmuma pamata pēc būtības neiekļaujas Noteikumos noteiktajā transportlīdzekļu tehniskās kontroles veidā. Savukārt, atļaujas piedalīties ceļu satiksmē (tehniskās apskates uzlīmes) anulēšanas speciālais gadījums (85.2.apakšpunkts), veicot šāda veida kontroli, pēc būtības dublē Noteikumos noteikto atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanas kārtību katram kontroles veidam atsevišķi.
Risinājuma apraksts
Ar šo Noteikumu 1. un 5.punktu, svītrojot 13.1.5.apakšpunktu un 85.2.apakšpunktu, tiek viesta tiesiskā skaidrība, lai turpmāk tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas savas kompetences ietvaros var ierosināt transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli, nespecificējot pārbaudes veidu, un lai netiktu dublēta atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanas kārtība.
Problēmas apraksts
Eiropas Komisijas Regulas (ES) 2021/392 10.pantā noteikts, ka Direktīvas 2014/45/ES 4. panta 2. punktā minētās struktūras vai uzņēmumi reālos apstākļos iegūtus datus un VIN vāc par tādiem jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, kas reģistrēti no 2021. gada 1. janvāra un ir aprīkoti ar iebūvētām degvielas un/vai enerģijas patēriņa pārraudzības ierīcēm saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1151 4.a pantu. Šobrīd normatīvo aktu regulējums neparedz šādas darbības veikšanu, tādēļ nepieciešams papildināt normatīvos aktus, lai nepārprotami un mērķēti piemērotu Regulas nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projekta 2.punktu, noteikumi tiek papildināti ar prasību, ka inspektors veic Regulā noteikto datu nolasīšanu un saglabāšanu. Transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs, veicot tehniskās apskates pakalpojuma apmaksu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tiek informēts par atteikšanās iespēju. Ja transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs atsakās no Regulā noteikto datu nolasīšanu un saglabāšanu, tas tiek atzīmēts Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā un tehniskās apskates laikā konkrētam transportlīdzeklim netiek veikta minēto datu nolasīšana un saglabāšana
Problēmas apraksts
Transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim ir liela ietekme uz ceļu satiksmes drošību un apkārtējās vides ekoloģiju. Transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļa uzdevums ir atklāt transportlīdzekļus, kuri piedalās ceļu satiksmē ar būtiskiem vai bīstamiem trūkumiem un bojājumiem. Spēkā esošā noteikumu redakcija nosaka, ka transportlīdzeklim, kam kontrolē uz ceļa konstatē būtiskus trūkumus vai bojājumus, jādod pagaidu atļauja piedalīties ceļu satiksmē, kas ļauj transportlīdzekli nogādāt uz remonta vietu vai vietām, tehniskās apskates staciju u.tml. Pagaidu atļaujas derīguma termiņš ir 30 dienas. Gadījumā, ja transportlīdzeklim jau ir beidzies tehniskās apskates termiņš vai tas beigsies ātrāk kā 30 dienu laikā, ar pagaidu atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim faktiski, bez maksas, nodevu, nodokļu un sodu kontroles, pagarinās termiņš iepriekš izdotajai pielaidei ceļu satiksmē. Līdz ar to, nepieciešams precizēt regulējumu.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projekta 3.punktu noteikts, ka gadījumos, ja transportlīdzeklim tiek konstatēti būtiski trūkumi vai bojājumi, pagaidu atļauja tiek izsniegta tā, lai netiktu pagarināts spēkā esošas atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņš vai jau izsniegtas pagaidu atļauja termiņš.
Problēmas apraksts
Normatīvie akti par transportlīdzekļu tehnisko apskati un kontroli uz ceļa un normatīvie akti par vēsturiskajiem spēkratiem nosaka atšķirīgus nosacījumus par ieraksta “Vēsturiskais spēkrats” veikšanu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projekta 4.punktu precizēta vēsturiskā spēkrata definīcija atbilstoši spēkā esošiem tiesību aktiem.
Problēmas apraksts
Transportlīdzekļu ar pneimatisku bremžu iekārtu bremžu pārbaudei ar noteikumu projektu tiek noteikta jauna bremžu pārbaudes procedūra ar spiediena mērījumiem. Viens no nosacījumiem atbilstošas pārbaudes procedūras ievērošanai ir pārbaudes spiediena minimuma sasniegšana, kas atkarīgs no transportlīdzekļa konstrukcijas un ass slogojuma. Gadījumos, kad ar TAS pieejamajiem ass slogošanas paņēmieniem minimālais pārbaudes spiediens netiek sasniegts, piemēram, transportlīdzekļiem, kura pašmasa (bez kravas) ir salīdzinoši neliela, attiecīgi, ir neliela arī ass slodze (piem., piekabe kokvedējs vai konteinervedējs), transportlīdzeklis pārbaudei jāuzrāda slogots ar kravu. Ņemot vērā, ka prasība attiecas uz transportlīdzekļa vadītāju/īpašnieku, nepieciešams tās paredzams piemērošanas laiks, nosakot normatīvajos aktos prasības stāšanās spēkā laiku.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projekta 6.punktu noteikts pārbaudes spiediena minimuma vērtēšanas kritērija piemērošanas laiks.
Problēmas apraksts
Lai īstenotu “Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam” noteiktos mērķus par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazinājumu, kā arī, ņemot vērā 2022.gada 2.decembra Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā nolemto, normatīvajos aktos nepieciešams veikt izmaiņas, papildinot ar prasībām par jaunu ziemas riepu marķējuma lietošanu, nosakot pārejas periodu.
Domnīcā tika norādīts, ka esošā kārtība normatīvajos aktos paredz, ka ziemas riepas tiek apzīmētas ar apzīmējumu M+S (dubļi + sniegs) vai arī kalna apzīmējums ar sniegpārsliņu. Jāpiebilst, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi normatīvo aktu, kurā šis kalns ar zvaigznīti jau ir ieviests kā vispasaules apzīmējums. Tādējādi domnīcā tika rosināts ziemas riepas atdzīt tikai ar šādu simboliku, nevis ar M+S. Tirgū ir novērots, ka parādās piedāvājumā riepas ar M+S apzīmējumu, kurām vispār protektorā nav iestrādātas šīs speciālās ledus lameles, lai riepas varētu novaldīt uz apledojuša vai slidena ceļa – tās nav paredzētas braukšanai ziemā! Piemēram, Igaunijā tika jau ieviests nosacījums, ka ziemas riepu apzīmējums ir kalns vai arī sniegpārsliņa. M+S Igaunijā vairs netiek uzskatītas par ziemas riepām, kuras atļauts lietot ziemas periodā.
Domnīcā tika norādīts, ka esošā kārtība normatīvajos aktos paredz, ka ziemas riepas tiek apzīmētas ar apzīmējumu M+S (dubļi + sniegs) vai arī kalna apzīmējums ar sniegpārsliņu. Jāpiebilst, ka Apvienoto Nāciju Organizācija ir izstrādājusi normatīvo aktu, kurā šis kalns ar zvaigznīti jau ir ieviests kā vispasaules apzīmējums. Tādējādi domnīcā tika rosināts ziemas riepas atdzīt tikai ar šādu simboliku, nevis ar M+S. Tirgū ir novērots, ka parādās piedāvājumā riepas ar M+S apzīmējumu, kurām vispār protektorā nav iestrādātas šīs speciālās ledus lameles, lai riepas varētu novaldīt uz apledojuša vai slidena ceļa – tās nav paredzētas braukšanai ziemā! Piemēram, Igaunijā tika jau ieviests nosacījums, ka ziemas riepu apzīmējums ir kalns vai arī sniegpārsliņa. M+S Igaunijā vairs netiek uzskatītas par ziemas riepām, kuras atļauts lietot ziemas periodā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 7.punktā noteikts, ka, sākot ar 2024.gada 1.oktobri, Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā ziemas periodā, automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un kas marķētas ar apzīmējumu "kalns un sniegpārsliņa".
Līdz minētās prasības spēkā stāšanās datumam spēkā joprojām ir prasība par automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, aprīkošanu ar ziemas riepām - ar attiecīgā lietojuma apzīmējumu M+S, M&S, M.S, "kalns un sniegpārsliņa" laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam.
Vienlaikus līdz ar esošā regulējum izmaiņām CSDD ir informējusi riepu tirgotājus un to pārstāvjus par šādu plānoto kārtību, tāpat būtībā lielākā daļa no riepām, kas tiek piedāvātas tirgū un norādītas kā “ziemas riepas”, kā arī – tiek kontrolētas tehniskajā apskatē ziemas periodā – atbilst jaunajām prasībām. Šāda riepu komplekta cena neatšķiras no cita veida riepām.
Līdz minētās prasības spēkā stāšanās datumam spēkā joprojām ir prasība par automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, aprīkošanu ar ziemas riepām - ar attiecīgā lietojuma apzīmējumu M+S, M&S, M.S, "kalns un sniegpārsliņa" laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam.
Vienlaikus līdz ar esošā regulējum izmaiņām CSDD ir informējusi riepu tirgotājus un to pārstāvjus par šādu plānoto kārtību, tāpat būtībā lielākā daļa no riepām, kas tiek piedāvātas tirgū un norādītas kā “ziemas riepas”, kā arī – tiek kontrolētas tehniskajā apskatē ziemas periodā – atbilst jaunajām prasībām. Šāda riepu komplekta cena neatšķiras no cita veida riepām.
Problēmas apraksts
Dīzeļmotoru cieto daļiņu mērierīce ir jaunas tehnoloģijas iekārta un tās pieejamība tirgū šobrīd ir ierobežota, tādēļ normatīvajos aktos nepieciešams paredzēt objektīvu laiku tās iegādei un ieviešanai visās tehniskās apskates stacijās. Papildus tam, nepieciešams laiks arī mērījuma procedūras izstrādei, robežvērtību noteikšanai un prasības izvirzīšanai un apstiprināšanai normatīvajos aktos.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projekta 8.punktu noteikts laiks līdz kuram tehniskās apskates stacijas jāaprīko ar dīzeļmotoru cieto daļiņu mērierīci.
Problēmas apraksts
Noteikumu 1.pielikuma II sadaļas 5.2.3.kodā pieļauta kļūda attiecībā uz atsauci iekavās uz riepu protektora dziļuma mērīšanas zonas attēlu.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu noteikta pareiza atsauce uz riepu protektora dziļuma mērīšanas zonas attēlu laikposmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu.
Problēmas apraksts
Transportlīdzekļu tehniskās kontroles kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tehniskās apskates stacijas konfigurācijas, piemērotības noteiktu kategoriju transportlīdzekļu kontrolei, kā arī izmantojamā aprīkojuma. Lai tehniskās kontroles kvalitāte visās tehniskās apskates stacijās būtu pēc iespējas objektīvāka un precīza, noteikumiem jānosaka vienoti nosacījumi stacijas konfigurācijai un aprīkojuma minimuma prasības tehniskās apskates stacijā. Vienlaikus Noteikumiem nevajadzētu dublēt prasības attiecībā uz telpu minimumu ēkā un to konfigurāciju. Papildus tam, transportlīdzekļu attīstība prasa arī kontroles aprīkojuma attīstību, lai jaunas transportlīdzekļu sistēmas varētu korekti pārbaudīt.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu precizētas minimālās prasības tehniskās apskates staciju tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam.
Problēmas apraksts
Likumā par interešu konfliktu nav ietverts regulējums inspektoru veicamajām darbībām, kas dotu pamatu inspektorus atzīt par valsts amatpersonām.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu tiek svītrots 3.pielikuma 11.punkts, kas noteic, ka inspektors ir amatpersona likuma izpratnē.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā transportlīdzekļu konstruktīvās īpatnības un atšķirīgus tehniskos izpildījumus, normatīvo aktu prasībām un vērtēšanas kritēriju redakcijai pēc iespējas skaidri un nepārprotami jānosaka tās būtība, lai inspektors piemērotu to korekti un transportlīdzekļa vadītājam/īpašniekam būtu skaidra tiesību normas izpratne.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu precizētas prasības valsts reģistrācijas numura zīmes uzstādīšanai, precizēta bremžu šļūteņu bojājumu prasības redakcija, precizēta prasība un vērtēšanas kritērijs par bremžu sistēmas pārbaudes spiedienu, aizmugurējā miglas luktura marķējumi, prasība par galveno lukturu manuālās korekcijas ierīci, precizētas sānu gabarītlukturu uzstādīšanas prasības, aizmugurējo miglas lukturu uzstādīšanas prasības, ar 19.punktu precizētas atpakaļgaitas lukturu uzstādīšanas prasības, precizētas valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma lukturu uzstādīšanas prasības, sānu atstarotāju uzstādīšanas prasības, precizēti transportlīdzekļu drošības konstrukcijas vērtēšanas kritēriji, precizēta prasība un vērtēšanas kritēriji par neatļautiem kabīnes, virsbūves vai kravas nodalījuma sastāvdaļu remontdarbiem, precizēta prasība un vērtēšanas kritēriji par bagāžas nodalījuma pārsega atvēršanas veidu un prasība un vērtēšanas kritēriji par durvju un pārsegu neatļautiem remontdarbiem.
Problēmas apraksts
Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) 2019.gada 13.maija konferencē par 1957.gada 30.septembra Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu nosaukuma maiņu tika pieņemts lēmums, ka no 2021.gada 1.janvāra tiek mainīts nolīguma nosaukums, no tā svītrojot vārdus „Eiropas valstu”, līdz ar to no 2021.gada 1.janvāra nolīguma nosaukums ir – "Nolīgums par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR)" (turpmāk - ADR Nolīgums).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.pielikuma 12. grupā "Transportlīdzekļi bīstamo kravu pārvadājumiem" precizēts ADR Nolīguma nosaukums atbilstoši Bīstamo kravu aprites likuma 3. pantā norādītajam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Transportlīdzekļu īpašnieki (turētāji, valdītāji)
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Transportlīdzekļu īpašnieki (turētāji, valdītāji)
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0392
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 4. marta Īstenošanas regulas (ES) 2021/392 par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1014/2010, (ES) Nr. 293/2012, (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 (Dokuments attiecas uz EEZ) [publicēta "Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī" L 77/8, 5.3.2021.]
Apraksts
ES tiesību akta nosaukums pilnībā atspoguļo tā saturu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 4. marta Īstenošanas regulas (ES) 2021/392 par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1014/2010, (ES) Nr. 293/2012, (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 (Dokuments attiecas uz EEZ) [publicēta "Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī" L 77/8, 5.3.2021.]
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas 2021. gada 4. marta Īstenošanas regulas (ES) 2021/392 (2021. gada 4. marts) par vieglo pasažieru automobiļu un vieglo komerciālo transportlīdzekļu CO2 emisiju datu monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1014/2010, (ES) Nr. 293/2012, (ES) 2017/1152 un (ES) 2017/1153 10.pants
Noteikumu projekta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/bb14a9fd-41a3-4a1d-80f3-0a45a779e1a0
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumu un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Valsts policija
- Tehniskās kontroles pakalpojuma sniedzēji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi