Anotācija

24-TA-2008: Instrukcijas projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība, kādā īsteno atbalsta pasākumus nozaru vajadzībās balstītai darba devēju darbinieku profesionālajai pilnveidei" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta instrukcija “Kārtība, kādā īsteno atbalsta pasākumus nozaru vajadzībās balstītai darba devēju darbinieku profesionālajai pilnveidei" (turpmāk – MK instrukcija) ir izstrādāta pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK instrukcijas mērķis ir noteikt kārtību, kādā ministrijas īsteno atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku profesionālajai pilnveidei un papildu izglītošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas tautsaimniecību, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) 2020. gada datiem, 98,6% veido sīkie (mikro) un mazie un vidējie uzņēmumi (turpmāk – MVU). Ņemot vērā gan kopējo ekonomisko, gan tehnoloģiju dinamisko attīstību, demogrāfiskās tendences,  globalizāciju un klimata pārmaiņas, MVU, lai saglabātu konkurētspēju, ir nepieciešamība pēc jaunu procesu, produktu un tehnoloģiju ieviešanas savā darbībā, un nenoliedzami arī ieguldījumi cilvēkkapitālā ir būtiski, jo ir nepieciešami darbinieki ar atbilstošu kvalifikāciju un prasmēm, kas spētu ne tikai strādāt ar jaunajiem produktiem, tehnoloģijām un iekārtām, bet arī integrēties visos jaunieviestajos uzņēmuma saimnieciskās darbības procesos. Turklāt Covid-19 pandēmija ir pakļāvusi Eiropu, tostarp Latviju, krasām pārmaiņām darbavietās, izglītībā, ekonomikā un sociālajā dzīvē.

Eiropas sociālo tiesību pīlārā (https://op.europa.eu/webpub/empl/european-pillar-of-social-rights/lv/) ir uzsvērts, ka spēcīga sociālā Eiropa ir iedzīvotāju labklājības un konkurētspējīgas ekonomikas pamats un šajā ziņā izšķiroša nozīme būs kvalificētam un inovatīvam darbaspēkam, kas spēj veidot zaļo un digitālo pārkārtošanos un pielāgoties tai. Viens no būtiskajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem ir ikviena tiesības uz “kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mācībām un mūžizglītību, lai saglabātu un apgūtu prasmes, kas ļauj pilnvērtīgi piedalīties sabiedrībā un veiksmīgi vadīt pāreju darba tirgū” [European Pillar of Social Rights].

Vienlaikus Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) tiek stiprināta profesionālās izglītības iestāžu loma darba tirgū nepieciešamo prasmju nodrošināšanā pieaugušajiem. Eiropas Savienības Padomes ieteikumā “Par profesionālo izglītību un mācībām ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32020H1202(01)) ir noteikts, ka profesionālā izglītība ir jāsaprot kā tāda izglītība un mācības, kuras mērķis ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū, [..] kuras palīdz gūt panākumus mainīgajā darba tirgū un sabiedrībā, panākt atveseļošanos un īstenot taisnīgu pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku.
Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – NAP2027) pieaugušo izglītība noteikta kā viens no rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” mērķiem. Tehnoloģiju attīstības, automatizācijas un konkurences spiediena radītā nepieciešamība pēc jaunām precēm un pakalpojumiem prasa ieguldījumus kvalificētā darbaspēkā, kas ir atvērts jaunu zināšanu apguvei. Iedzīvotājiem tas nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību, kā arī spēju saglabāt un pastāvīgi uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, tādējādi sekmējot arī uzņēmuma izaugsmi un pielāgošanos tautsaimniecības izmaiņām. Arvien lielākas pūles ir jāiegulda darbiniekiem, lai pielāgotos darba mainīgajai videi, tehnoloģijām un procesiem. Līdz ar to, viens no būtiskajiem mācību mērķiem ir spēja noturēties darbā, saglabājot efektivitāti darba mainīgajā vidē. NAP2027 ir noteikts mērķis palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās no 47,5% 2016. gadā līdz 54% 2027. gadā.

Kā viens no veidiem, lai sasniegtu NAP2027 mērķi ir veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā, veicinot attīstību un pilnveidošanos, paralēli tam ieguldoties pētniecībā un inovācijās –  jaunu, digitālu tehnoloģiju ieviešanā. Arī  Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir izvirzīts rīcības virziens 4.1. “Cilvēkkapitāls”, kas identificē nepieciešamību pēc visaptverošām un koordinētām reformām, lai panāktu tautsaimniecības attīstību, produktivitātes celšanu, kā arī veicinātu cilvēkkapitāla spēju pielāgoties mainīgiem tirgus apstākļiem. Attiecīgi Ministru kabinets 2023. gada 6. jūnijā apstiprināja noteikumus Nr. 290 “Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums”, kā rezultātā tika izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome. Tā ir koleģiāla institūcija Ekonomikas, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministru sastāvā, lai īstenotu starpresoru sadarbību, pieņemot koordinētus lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, lai nodrošinātu tautsaimniecības strukturālās pārmaiņas uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un produktivitātes uzlabošanu.    

Kā liecina Pasaules ekonomikas foruma prognozes (https://www.weforum.org/publications/the-future-of-jobs-report-2023/digest/), tad sešiem no desmit darbiniekiem būs nepieciešamas apmācības līdz 2027. gadam. Neraugoties uz objektīvo nepieciešamību un nākotnes ambiciozajiem mērķiem, līdzšinējais mērķis pieaugušo izglītībā – vismaz 15% pieaugušo piedalās mūžizglītībā līdz 2020. gadam – nav sasniegts nedz Latvijā, nedz arī ES kopumā. 2022. gadā Eiropā vidēji tikai 11,9% iedzīvotāju vecumā 25-64 gadi piedalījās mācībās, Latvijā – 9,7%. Vienlaikus, saskaņā ar CSP datiem 2022. gadā, Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā. Iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, ir pieaudzis no 6,6% 2020. gadā līdz 9,7% 2022. gadā, sasniedzot augstāko līdzdalības līmeni kopš uzskaites sākuma. Iepriekšējā gadā par 12,6 procentpunktiem pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības procesā apmaksāto darba stundu laikā – no 34,9% 2020. gadā līdz 47,9% 2022. gadā. OECD 2020. gadā apsekotie dati - Latvijas uzņēmumi mācību kursos ieguldīja vidēji tikai 0,6% no darba spēka izmaksām, savukārt ES vidēji ir 1,5%, līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir vairāk kā uz pusi mazāks nekā ES vidēji. Laika ieguldījums, ko veic darba devēju nodarbinātās personas ir viens no šķēršļiem uzņēmumu darbinieku prasmju attīstībā ne tikai Latvijā, bet arī citās OECD un ES dalībvalstīs. Ar šo problēmu saskaras vairāk tieši mazie uzņēmumi, kuriem mācību laikā ir grūti aizvietot darbiniekus, kas iesaistījušies mācību kursu apguvē.

Statistikas dati liecina, ka gan darba devēji, gan privātpersonas aktīvi izmantojušas publiski piedāvātās prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, tāpat minētā tendence liecina, ka ne tikai darbinieks ir ieinteresēts izglītoties, bet arī darba devējs ir ieinteresēts izglītot savus darbiniekus, nodrošinot ne tikai darbinieku izaugsmi, bet arī kopējo uzņēmumu attīstību.

Pamatojoties uz Atjaunošanas un noturības mehānisma plānā (turpmāk - ANM) norādīto, ka 2020. gadā pakalpojumu sniegšanas iespējas bija samazinātas Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, arī mācību kursu apgūšanā klātienē tika slēgta. Līdz šim ierastākais mācību kursu apguves veids bija klātienes formāts, tomēr Covid-19 pandēmijas laikā attīstījās digitālā pratība, pakalpojumu īpatsvars pieauga no 40% līdz 80% un arvien vairāk mācību kursu apguve tika piedāvāta tiešsaistes formātā.

Attiecībā uz darba devējiem un to darbiniekiem attiecas Darba likums un tā 96.pants, kurš atrunā par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanas vispārīgus nosacījumus. T.i. Darba likumā ir noteikta speciāla kārtība, kādā notiek darbinieka profesionālā apmācība vai kvalifikācijas paaugstināšana, apmācības izdevumu apmaksa, atlīdzināšanas apmērs, termiņi u. c. jautājumi. Papildus darba likuma 74.panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību (darba algu), ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, tai skaitā, kad darbinieks, pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros piedalās profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā. Kas nozīmē, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba algu pilnā apmērā darbiniekam, kurš piedalās profesionālās apmācības pasākumos..
Vienlaikus ar minēto darbinieku tiesību tvērumu joprojām pastāv interpretācijas risks, kādā veidā uzņēmumu darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības uz profesionālās kvalifikācijas celšanu. Minēto aspektu ir norādījusi arī Eiropas Komisija, vērtējot -ANM plānotās reformas būtību, atbilstoši CID rādītājam nr. 57., kas paredz:
  1) noteikt kritērijus un procedūras uzņēmumu stimulēšanai un pienākumiem pilnveidot prasmes darbiniekiem (kas aptver gan pamatprasmes, gan augstākās prasmes), kā arī ieviest labvēlīgāku nodokļu nosacījumu, ko sedz darba devēji par darbinieku izglītību (piemēram, mācību maksa);
2) radīt darbiniekiem plašākas iespējas un tiesības piedalīties mācībās;
3) izveidot regulējumu atbalsta pasākumiem, lai stimulētu uzņēmumus (īpaši MVU) attīstīt savu darbinieku prasmes, tostarp kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību(-a).”.


Ekonomikas ministrija ir vairākkārt tikusies ar uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām, kuras ir uzsvērušas, ka darbinieku prasmju apgūšana, paralēli tehnoloģiskajam progresam, ir kritiski svarīga un mācību kursus ir nepieciešams piedāvāt darba devēju darbiniekiem, lai turpinātu attīstīt un ieviest inovācijas uzņēmumos, kā arī veicinātu darba spēka produktivitāti. Turklāt nozares pārstāvji ir uzsvēruši, ka mācību procesam jābūt pietiekami dažādotam, atbilstoši nozares vajadzībās balstītam procesam, kas pēc būtības atbilst arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) projekta “Atbalsts darba devējiem prasmju attīstīšanas veicināšanā Latvijā” ("Supporting employers in promote skills development in Latvia"(21LV06))” projekta (turpmāk – TSI) ietvaros paustajiem secinājumiem un izrietošajiem ieteikumiem.  TSI uzsākts 2021. gada jūlijā.

TSI projekta ietvaros ir izteikti šādi ieteikumi:
  1) Uzlabotas subsidēto mācību programmas, ko piedāvā darba devēju asociācijas. Jaunajā programmas redakcijā tiek ierosināts: palielināt to tautsaimniecības nozaru skaitu, kuras ir tiesīgas saņemt subsīdijas; par starpniekiem subsīdiju administrēšanai vismaz uz trim gadiem izvēlēties darba devēju asociācijas (ar iespēju pagarināt vēl uz trim gadiem); tām darba devēju asociācijām, kuras piesakās būt par starpniekiem partnerībā ar citām asociācijām, atlases procesā saņemt bonusa punktus; savukārt tām darba devēju asociācijām, kuras piesakās, iesniegt nozares mācību stratēģiju. Tāpat tiek ierosināts, ka darba devēju asociācijām ir jāuzņemas atbildība un tām ir jābūt budžetam par izpratnes veicināšanas pasākumu īstenošanu attiecībā uz subsidēto mācību iespējām.
  2) Jauni politikas pasākumi ar mērķi novērst kultūras/attieksmes šķēršļus pieaugušo izglītībā. Tas varētu ietvert tiešsaistes rīka izstrādi uzņēmumiem, lai novērtētu prasmju nepietiekamību un mācību vajadzības, kā arī mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) prasmju un mācību nepietiekamības novērtēšanu, ko veic ārējie eksperti.
  3) Spēcīgāku koordinācijas mehānismu izveide pieaugušo izglītības jomā. Tā ietver vadības grupas izveidi politikas pasākumu kopuma īstenošanas koordinēšanai, kā arī vienota tiešsaistes portāla izveidi , kurā centralizēti apkopota informācija par mācību piedāvājumiem un dažādu pakalpojumu sniedzēju atbalstu.

Lai ieviestu OECD ieteikumus un nodrošinātu ilgtspējīgu reformu darba devēju darbinieku prasmju pilnveidē, ir ieviesti un tiek veikta virkne atbalsta pasākumi, piemēram:
1. VIENOTA PRASMJU VAJADZĪBU PĀRVALDĪBA
Lai īstenotu saskaņotu iesaistīto institūciju sadarbību un pārvaldības koordināciju pieaugušo izglītības jomā cilvēkkapitāla attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai un tādējādi nodrošinātu OECD ieteikuma ieviešanu iesaistīt darba devēju apvienības rīcībpolitikas pasākumu kopuma īstenošanā un samazināt administratīvo slogu, Ekonomikas ministrija izveidojusi starpnozaru koleģiālu ekspertu institūciju jeb Komisiju apvienotās pieaugušp izglītības koordinācijai (skat. aprakstu pie Risinājuma sadaļas), kuras sastāvā iekļautas vairākas ministrijas un ar nozari saistītas organizācijas. Komisijas galvenie uzdevumi šīs instrukcijas ietvaros:  
1. noteikt, izskatīt, apstiprināt un aktualizēt Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas atbildībā esošo publiski finansēto pieaugušo izglītības atbalsta pasākumu prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, mācību virzienus un jomas, izglītības programmas vai plānotos mācību kursus, nepieciešamības gadījumā nosakot mācību apjomu un prioritāri apgūstamās prasmes, kā arī citus atbalsta pasākumus nodarbināto, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanai darba tirgū, saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem, darba tirgus un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm;
2.veikt regulāru pieaugušo izglītības rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas analīzi un ietekmes novērtējumu īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanai un iesniedz tos Padomē;
3.sniegt priekšlikumus Padomei par pieaugušo izglītībai paredzētā finansējuma sadales principiem;
4. izvērtējot darba tirgū un pieaugušo izglītības jomā notiekošos procesus, informēt un sniegt priekšlikumus Padomei par:
- pieaugušo izglītības normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi vai pilnveidošanu;
- pieaugušo izglītības pārvaldību;
- kvalitātes kritērijiem pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem;
- pieaugušo izglītības mācību jomām;
- prioritāri atbalstāmām pieaugušo izglītības mērķa grupām;
- pieaugušo izglītībai nepieciešamo finansējumu;
5. sniegt priekšlikumus pieaugušo izglītības pārvaldībā iesaistītājām institūcijām, t.sk., darba devēju pārstāvjiem un nozaru asociācijām, nodarbināto veicināšanai iesaistīties pieaugušo izglītībā un nozaru popularizēšanai jaunu darbinieku piesaistei;
6. īstenot starpinstitucionālu sadarbību un informācijas apmaiņu pieaugušo izglītības jomā ar atbildīgajām  ministrijām.

Minētie uzdevumi definēti , lai veiktu horizontālu uzraudzību un vienotu lēmuma pieņemšanu pār Latvijā ieviestajiem un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem darbinieku prasmju pilnveidei.

2. NODOKĻU ATBRĪVOJUMS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS VEICINĀŠANAI
Lai ieviestu OECD ieteikumu paplašināt atbrīvojumus no nodokļiem augstākās izglītības un vispārējās izglītības programmās, 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nosakot, ka 8. panta 2.14. daļā ir iekļauts, ka mācību maksa, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam.
Ar veiktajiem grozījumiem, kas atbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem (algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām) darba devēja maksājumus darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, tiek veicināta augstākās izglītības sasaiste ar darba tirgu un darba devējam nodrošināts papildus stimuls celt savu darbinieku kvalifikāciju.



3. NOZARU VAJADZĪBĀS BALSTĪTAS MĀCĪBAS
Lai ieviestu OECD ieteikumu sniegt pielāgotu atbalstu MVU un sekmēt uzņēmēju konkurētspēju un produktivitāti un veicinātu uz nozaru vajadzībām balstītu apmācību pieejamību, ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 2024.gada 25. jūnijā apstiprinātos Ministru kabineta noteikumus Nr. 413 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi”, kas paredz noteikt pamatprincipus mērķorientētai darba devēju nozares izaugsmes vajadzībās balstītai prasmju pilnveides atbalsta pieejamībai un darba ņēmēja tiesībām saņemt šīs nepieciešamās apmācības kompetences paaugstināšanai, tādējādi mazinot mācību pieejamības barjeru, kā arī nosaka nosacījumus sniegt praktisku nozares vajadzībām nepieciešamo atbalstu, novirzot ES Sociālā fonda Plus finansējumu 14,5 milj. EUR apmērā.
Papildus saistībā ar nozaru vajadzībās balstītām mācībām 2024.gada 21.jūnijā stājušies spēkā Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kas arī paredz atbalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī grozījumos precizēti punkti, atrunā iespēju noteikt elastīgu mācību prakses īstenošanas laiku, nosakot ka Nodarbinātības valsts aģentūrai, darba devējam un izglītības iestādei savstarpēji rakstiski vienojoties, var tikt mainīts apmācības īstenošanas laiks, ņemot vērā apgūstamās izglītības programmas specifiku. Jāmin arī Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 283 “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti” 4.2.4.2 pasākums “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanas noteikumi", lai arī šī programma saistīta ar individuālajās vajadzībās balstītām mācībām, arī šīs programmas mērķis - nodarbināto prasmju paaugstināšana un profesionālās kvalifikācijas ieguve vai pārkvalifikācija, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, var ietekmēt arī nozares mācību vajadzības.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Komersantu iespējas ir cieši saistītas ar vispārējo ekonomisko situāciju un tautsaimniecības attīstību valstī. Vienlaikus būtisks izaugsmes ierobežojums komersantiem ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā termiņā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darba spēka pieprasījumā pēc noteiktas kvalifikācijas speciālistiem. Līdz ar to nepieciešams veidot atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, kāpinot atbalsta pieejamību darba devēju darbinieku prasmju pilnveidei. Tādējādi tiks sekmēta cilvēkresursu attīstība atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.

Lai arī šobrīd pastāv dažāda veida regulējums, kas nodrošina dažādus atbalsta pasākumus, šobrīd ir vērojams, ka pastāv fragmentēta un iespējams neskaidra pārvaldība cilvēkkapitāla attīstības jautājumos.

Attiecīgi, lai to risinātu ir nepieciešams izveidot visām iesaistītajām pusēm skaidru, ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu pārvaldību ar attiecību normatīvo tvērumu, kas atrunā ne tikai procesu, kā tiek izskatīti jautājumi par atbalsta pasākumu koordinēšanu pieaugušo izglītībai, bet arī skaidri atrunā prasības šo atbalsta pasākumu ieviešanai, tostarp nosacījumus, kas rada darbiniekiem plašākas iespējas un tiesības piedalīties mācībās, atbilstoši ANM reformas būtībai, kas noteikta CID rādītājā nr. 57.
  
MK instrukcija ir izstrādāta nolūkā noteikt kārtību, kādā tiek izstrādāti un saskaņoti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku profesionālajai pilnveidei un papildu izglītošanai, tādējādi arī  ieviešot OECD ieteikumu vienotai prasmju pārvaldībai, ieviešot spēcīgāku koordinācijas mehānismu pieaugušo izglītības jomā, un īstenojot ANM paredzētās reformu, atbilstoši CID rādītājam nr. 57.
 
Risinājuma apraksts
MK instrukcijas kopsavilkums:
 - MK instrukcijas galvenais uzdevums ir noteikt vispārīgu kārtību darba devēju darbinieku vajadzībās balstītus atbalsta pasākumu ieviešanai, lai nodrošinātu ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstības reformu;
- MK instrukcija ir saistoša visām nozares ministrijām, tām padotības iestādēm, kas izstrādā atbalsta pasākumus, kas balstīta uz darba devēju darbinieku prasmju pilnveidi, un tajā ir noteikti galvenie pamatelementi un nosacījumi, kas jāievēro šādu pasākumu izstrādē.
- ministrijām izstrādājot atbalsta pasākumus ir jāņem vērā cilvēkkapitāla attīstību regulējošu normatīvo dokumentu, proti, šajā plānošanas periodā, rīcības plānu "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027.gadam" (turpmāk - Stratēģija), kā arī tajā noteiktie vai papildus plānotie atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Padomi vai tās Komisiju (skat. papildus informāciju zem 3.sadaļas);
- līdz ar MK instrukcijas ieviešanu netiek atceltas prasības vai kārtība, kādā ir izstrādājams attiecīgais normatīvais regulējums, piemēram, ES fondos vai ANM, vai Ministru kabineta noteiktā vispārīgā kārtība normatīvo aktu izstrādei. 

MK instrukcija radīs vienotu pieeju un noteiks kopīgus uzdevumus, kas ministrijām jāiekļauj, īstenojot atbalsta pasākumus darba devēju profesionālās pilnveidei. MK instrukcija ir izdota atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktam, savukārt šī panta ceturtā daļa nosaka, ka tas ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots, šajā gadījumā – ministrijām un tās padotības iestādēm, kas izstrādā atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku profesionālajai pilnveidei un papildu izglītošanai. Ja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izstrādā atbalsta pasākumu, ko ieviesīs pašvaldības, sniedzot atbalstu darba devēju darbinieku vajadzībās balstītu atbalsta pasākumu ieviešanai un paredz to uzraudzību iekšējā kārtībā.

1. Vispārīgie jautājumi un MK instrukcijas sasaiste ar ANM plāna mērķa izpildi

MK instrukcija nosaka kārtību, kādā tiek ieviesti atbalsta pasākumi darba devējiem darbinieku profesionālajai pilnveidei.
MK instrukcija ir pastāvīgi piemērojams normatīvais dokuments, kas ministrijām jāņem vērā izstrādājot atbalsta pasākumus, kas noteikti cilvēkkapitāla attīstību regulējošos normatīvos dokumentus.


Lai nodrošinātu ANM “2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” ietvaros Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – CID) 57. rādītāja “Stimuli un pienākumi uzņēmumiem izglītot un apmācīt savus darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem piedalīties mācībās” izpildi, ir ieveidots vienots tiesiskais regulējums -  MK instrukcija.
MK instrukcija iekļauj:
1.       vienotu terminoloģiju mācībām un atbalsta pasākumiem;
2.       atbalsta pasākumu ieviešanas nosacījumus;
3.       atbalsta saņemšanas nosacījumus atbalsta saņemšanai;
4.       iesaistīto pušu pienākumus un tiesības.

Lai izprastu MK instrukcijā lietoto terminoloģiju, MK instrukcijā lietoti atsevišķi termini, kuriem tiek sniegts plašāks skaidrojums, piemēram:
1) “mācības”– ar MK instrukciju jēdziens “mācības” tiek saprasti trīs dažādi mācību apguves veidi:
- klātienes mācības – izglītības apguves forma, kurā komersanta darbinieks, apmeklējot konkrētu mācību norises vietu, apgūst mācību kursu saturu;
- tiešsaistes mācības – izglītības apguves forma, kurā komersantu darbinieks mācās, tai skaitā, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar mācību kursu pasniedzēju;
- hibrīdformāts -  mācību apguves forma, kas apvieno gan klātienes mācības, gan tiešsaistes mācības.
Līdz ar “mācību” terminu tiek saprasts, ka tām ir trīs dažādos līmeņos - tās var būt mācību aktivitātes (apmācību kursi, semināri, izbraukumi pie ražotāja prasmju apguvei u.tml.) darbinieku darba pienākumiem nepieciešamo vispārējo vai profesionālo kompetenču pilnveidei vai formālās vai neformālās izglītības ietvaros.

2) “produktivitāte – ar šo terminu šīs MK Instrukcijas kontekstā saprot attiecību starp saražotās produkcijas daudzumu (izlaidi) un ražošanas procesā izmantoto resursu (ražošanas faktoru) daudzumu, ko ietekmē arī darbinieku prasmju un zināšanu līmenis strādāt ar inovatīvām tehnoloģijām un spēja ieviest jaunus risinājumus. Produktivitāte mēra, cik efektīvi tiek izmantoti resursi (darbs, kapitāls u.c.), ražojot noteiktu produkcijas daudzumu (uzņēmumā, nozarē vai tautsaimniecībā kopumā). Vienlaikus MK Instrukcijas 6.6. apakšpunktā, tiek noteikts, ka atbalsta pasākuma ietvaros ministrijas var noteikt produktivitātes rādītājus, kas precīzāk atbilst atbalsta pasākuma specifikai.

3) finansējuma saņēmējs  - atbalsta pasākumā minētā atbalsta saņēmējs var būt sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, pašnodarbināta persona,  zemnieku saimniecība, biedrības un nodibinājumi, zinātniskā institūcija,  publiskas personas kapitālsabiedrības, valsts pārvaldes iestādes. MK instrukcijas ietvaros ar finansējuma saņēmēju saprot arī tādus atbalsta saņēmējus, kam tiek piešķirtas nodokļu atlaides vai cita veida atbalsts.  MK instrukcija nosaka, ka šīs MK instrukcijas tvērums attiecas arī uz darba devējiem, kas ir valsts pārvaldes iestādes, ja tās ir finansējuma saņēmējs, piemēram ES fondu programmā.
Uz darba devēju, kas izmanto savus resursus darbinieku apmācībām, MK instrukcijas noteiktā kārtība neattiecas. MK Instrukcija izstrādāta saskaņā ar ANM  fonda plāna.


4) ) individuāli uzņēmumi – ar to MK instrukcijā tiek saprastas zemnieku un zvejnieku saimniecības”, jo saskaņā ar likumu “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” individuāli uzņēmumi aptver arī zemnieka un zvejnieka saimniecību. Līdz ar to lietots viens apzīmējums abu saimniecību veidiem.


Ministrijas nozaru vajadzībās balstītus atbalsta pasākumu izstrādā, ņemot vērā cilvēkkapitāla attīstību regulējošu normatīvo  dokumentu , lai nodrošinātu ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstības reformas īstenošanu. Uz MK instrukcijas izstrādes brīdi Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi, saskaņojusi un iesniegusi izskatīšanai MK rīcības plānu "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam" (24-TA-273), saskaņā ar kuru plānoti noteikti atbalsta pasākumi noteiktam periodam.

Papildus MK instrukcija nosaka, ka atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Padomi vai tās Komisiju (skat. informācijas 3.sadaļu). Arī papildus plānotie atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Padomi vai tās Komisiju. Attiecīgi Ministrija, pirms atbalsta pasākuma normatīvā regulējuma apstiprināšanas vai esošie atbalsta pasākumi ir iesniedzami izskatīšanai Padomē (sekretariāta funkciju veic Ekonomikas ministrija).

MK instrukcijas ietvaros minētos atbalsta pasākumus var īstenot piesaistot dažādus atbalst instrumentus, piemēram, ANM, Valsts budžeta finansējumu vai Eiropas Savienības fondu finansējumu. Pēc Eiropas Savienības fondu finansējuma, plānots, ka kārtēja gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija vai cita ministrija un centrālā valsts iestāde var iesniegt prioritārā pasākuma pieteikumu, lai nodrošinātu ilgtspējīga atbalsta pasākumiem pieejamo finansējumu. 


2. Ar atbalsta pasākumu izstrādi saistītie nosacījumi

Ministrija atbalsta pasākuma ietvaros normatīvajā regulējumā ietver MK instrukcijas 5.punktā noteiktās prasības par atbalsta pasākuma mērķa grupu, veidu, pieejamo finansējumu, komercdarbības atbalsta saistītos nosacījumus, atrunā tiesības darbiniekam vērsties pie darba devēja, lai nodrošinātu dalību nepieciešamajās mācībās darbinieka darba pienākumu veikšanai, profesionālās kvalifikācijas pilnveidei vai pārkvalifikācijai darba laika ietvaros, produktivitātes rādītājus un citas prasības, piemēram, sniegt informāciju par atbalsta pasākuma izpildes progresu, nodrošinot monitoringu.

Ministrijas atbalsta pasākumus var īstenot, organizējot atbalsta pasākumu ietvaros projektu iesniegumu atlasi vai ievērojot tiesisko regulējumu, kas paredzēta konkrētam atbalsta pasākumam. ES fondu investīcijām atbalsta pasākumu un finansējuma saņēmēju atlase norit ievērojot ES fondu horizontālos nosacījumus un procedūras.
­­Ar MK instrukciju tiek skaidrots, ka nozares ministrija, izstrādājot atbalsta programmu, var piemērot papildus atbalsta saņemšanas un piešķiršanas nosacījumus. Tāpat līdz ar MK instrukciju tiek paredzēts, ka nozaru ministrija definē produktivitātes rādītājus, kas uzraugāmi atbalsta pasākumu īstenošanas laikā. Arī par minētajiem produktivitātes rādītājiem ir lemjams Komisijas ietvaros, ņemot vērā atbalsta specifiku.

Attiecībā uz visām MK Instrukcijā minētajām prasībām un noteiktajiem kritērijiem, tās ir kā vispārīgas prasības, kas jāiekļauj un jāvērtē, vai atbalsta pasākumā ir jāiekļauj šādas prasības. Ne visi atbalsta pasākumi, kas attiecas uz MK Instrukcijas tvērumu ir plānoti kā Ministru kabineta noteikumi vai atbalsts ar konkrētu fondu finansējumu, ANM,  vai valsts budžeta atbalstu. Ja kāda no ministrijām plāno virzīt atbalsta pasākumu,  piemēram, nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri apmāca savus darbiniekus kādā nozarei svarīgā un aktuālā jomā, tad ministrija attiecīgi vērtē, kuri no MK instrukcijā minētajiem nosacījumiem attiecas uz atbalsta pasākumu.

Ņemot vērā, ka atbalsta pasākumu īstenošana iespējama, izmantojot arī ES fondu finansējumu,  un MK Instrukcijas 5.6. apakšpunktā noteiktajam, ka darba devējam ir pienākums iesniegt nozaru ministrijām vai pašvaldības iestādēm datus un informāciju, lai varētu uzraudzīt atbalsta pasākumu ieviešanu, atbilstoši izveidotajai ES fondu vadības un kontroles sistēmai un Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajam, ES fondu investīciju uzraudzību veic gan atbildīgā iestāde (ministrija), kuras pienākums ir nodrošināt specifiskā atbalsta mērķa rezultātu sasniegšanu, tostarp iznākuma un rezultātu rādītāju sasniegšanas uzraudzību, gan arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde, kuras pienākums ir nodrošināt projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, projektu mērķu un iznākuma rādītāju sasniegšanas uzraudzību, analizēt problēmas projektu īstenošanā un iesniegt atbildīgajai iestādei, vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai priekšlikumus par projektu īstenošanas uzlabošanu. Atbalsta pasākumā atbildīgā ministrija konkrētāk definē, kādi dati un informācija jāiesniedz atbalsta pasākuma īstenošanā iesaistītajam institūcijām.

MK instrukcijas 8.2. apakšpunktā norādīts, ka  atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē publiski pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parāda, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Tiek skaidrots, ka nosacījums, ka uz atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienu nedrīkst izpildīties minētais nosacījums, ir minimālā prasība. Ministrija savā atbalsta pasākuma normatīvajā regulējumā var ieviest arī stingrākus nosacījumus, piemēram, noteikt, ka šāda prasība jāpārbauda ne tikai uz atbalsta pasākuma iesniegšanas dienu, bet arī uz precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas dienā vai lēmuma pieņemšanas dienu.


3. Lēmumu pieņemšana Padomē un Komisijā

Lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un lēmumu pieņemšanu nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, MK instrukcija skaidro, ka ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome (turpmāk – Padome), kas ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2023.gada 6.jūnija noteikumiem Nr.290 “Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums”.

Tāpat, lai nodrošinātu operatīvu Padomes darbu, lēmumu par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un tiem nepieciešamo finansējumu skata arī šīs MK instrukcijas 10.punktā noteiktajā Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijā (turpmāk – Komisija), kas ir Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas izveidots pārraudzības institūts cilvēkkapitāla attīstības jautājumos.

Komisijas sastāvā iekļauj Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un, ja nepieciešams citu kompetento institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus, piemēram, Valsts kancelejas,  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības. Komisijas sastāvs var mainīties, izvērtējot tās pienākumus un atbildībā esošo pasākumu izvērtēšanas aspektus. Ja nepieciešamas, komisijas sastāvā var tikt pieaicināti citu ministriju pārstāvji, gadījumos, ja atbalsta pasākumi tiek izstrādāti nozarēs, kuras netiek pārstāvētas esošās Komisijas sastāvā.

Ministrija, pirms atbalsta pasākuma normatīvā regulējuma apstiprināšanas, iesniedz to izskatīšanai Padomē. Ministrija pieteikumu adresē Ekonomikas ministrijai, kas tālāk nodod uzdevumu Padomes sekretariātam tālākai izskatīšanai un virzībai. Padome atbalsta pasākumu var nodot izskatīšanai Komisijā. 

Papildus tiek skaidrots, ka Ministrija izstrādātos atbalsta pasākuma nosacījumus iesniedz izskatīšanai Padomē pirms atbalsta pasākuma normatīvā regulējum apstiprināšanas. Piemēram, ja atbalsta pasākumu plānots apstiprināt Ministru Kabinetā, tad Padomei atbalsta pasākuma normatīvo regulējumu iesniedz pirms atbalsta pasākuma pieņemšanas Ministru Kabinetā. 
Vienlaikus MK Instrukcijas 14. punkts nosaka, ka mācību nozares vai jomas ministrijas par iepriekšējo kalendāro gadu iesniedz Komisijai, kas izvērtē iepriekšējā kalendārā gadā sniegtās mācības. Atkārtota mācību jomu vai nozaru izvērtēšana notiek reizi kalendārajā gadā vai pēc atbalsta pasākuma normatīvajā regulējumā minētās regularitātes. Informācija, ko ministrijas iesniedz Komisijā var būt brīvā formā, piemēram ar saraksts ar nozarēm vai jomām, kurās sniegtas mācības. Cilvēkkapiāla attīstības padomes nolikumā (https://likumi.lv/ta/id/342561-cilvekkapitala-attistibas-padomes-nolikums) minētie Padomes pienākumi ir plašāki, līdz ar to ne visi attiecas uz šīs MK Instrukcijas tvērumu. Apakšpunktos 2.2., 2.4., 2.6. norādītas Padomes funkcijas, kas ir saistītas ar šīs MK instrukcijas tvērumu. Saskaņā ar šiem apakšpunktiem Padome sniedz priekšlikumus un ministrijas izvērtē, vai tie ņemami vērā un attiecas uz atbalsta pasākuma normatīvā regulējuma uzlabošanu.


Atbilstoši MK instrukcijas 11.punktā noteiktajam, Komisija izvērtē un saskaņo mācību jomas, kas plānotas konkrētajā atbalsta programmā. Komisija var izvērtēt arī iepriekšējā kalendārā gadā sniegtās mācības, un nepieciešamības gadījumā pieņem lēmumu par mācību jomu izslēgšanu, ja neatbilst tautsaimniecības nozaru attīstības nepieciešamībai. Komisija var izteikt priekšlikumus, dot norādījumus turpmākai atbalsta pasākuma izstrādei. Minētais nozīmē, ka informāciju par atbalsta pasākumiem, kas MK apstiprināti līdz MK instrukcijas spēkā stāšanās, un tajos iekļautajām nozarēm vai mācību jomām ministrijas iesniedz Komisijai, kas  izvērtē iepriekšējā kalendārā gadā sniegtās mācības, ja attiecināms,, un nepieciešamības gadījumā pieņem lēmumu par mācību jomu aizliegšanu vai papildināšanu. Komisijas lēmums ir attiecināms uz nākamo mācību sniegšanas periodu.
Attiecīgi Komisija pēc atbalsta pasākuma vērtēšanas sniedz saskaņojumu atbalsta pasākuma īstenošanai,  sniedz priekšlikumus vai norāda uz nepieciešamajiem uzlabojumiem pirms atbalsta pasākums tiek apstiprināts. Ja Komisija saskata riskus atbalsta pasākuma saskaņošanā, tad Komisija informē Padomi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Tālākais process atbalsta pasākuma apstiprināšanai norit saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību (piemēram, MK kārtības rulli (Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr. 606) vai ES fondu noteikto kārtību). Saskaņā ar MK instrukcijas 14. punktā minēto, tiek norādīts, ka ministrijām Komisijai izskatīšanai atbalsta pasākums jāiesniedz reizi gadā. Nav noteikts konkrēts laika posms vai datums, kad tas jādara, taču vēlams to izdarīt katra gada pirmajā pusgadā, lai varētu paspēt ieviest rekomendācijas vai saņemtos priekšlikumus iestrādāt atbalsta pasākuma normatīvajā regulējumā.


Attiecībā uz šobrīd MK instrukcijā aprakstīto pieeju ir minami šādi piemēri: šobrīd Padomē izskatītas un saskaņotas mācību jomas 2024.gada 25. jūnijā apstiprinātajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 413 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi”.
Komisijas ietvaros 2024. gada oktobrī arī skatīts Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumu Nr. 283 “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti” 4.2.4.2 pasākums “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanas noteikumi”.  
MK Instrukcijas izstrādes gaitā vairākas ministrijas ir norādījušas, ka tām norit iekšējas darbinieku prasmju pilnveides apmācību programmas. Ņemot vērā šajā MK Instrukcijā minēto, ministrijām par šādiem atbalsta pasākumiem ir jāinformē Padome vai Komisija, kuras ietvaros tās var saskaņot mācību jomas, risināt dažādus problēmjautājumus vai vienkārši iepazīstināt Padomi vai Komisiju ar šādu atbalsta pasākumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
MK instrukcija radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī pašnodarbinātām personām, nodrošinot koordinētu un mērķtiecīgu atbalsta pasākumu ieviešanu, kas nepieciešamas darba devējam nozares vajadzībās balstītai nodarbināto personu mācību kursu apguvē. 

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Koordinēta un mērķtiecīga atbalsta pasākumu ieviešana, kas paredzēta līdz ar MK instrukcijā noteikto procesu, veicinās sistemātisku un pārdomātu pieeju valsts atbalsta pasākumu izstrādē un pieejamībā, kas tādējādi veicinās nozarēs esošo nodarbināto produktivitāti un komersantu konkurētspēju.  Plānots, ka līdz ar koordinētu atbalsta pasākumu ieviešanu, ministrijas varēs vērtēt atbalsta pasākuma produktivitātes rādītājus.
 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
MK instrukcija radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī pašnodarbinātām personām, jo tā paredz nodrošināt koordinētu rīcību dažādu atbalsta pasākumu izstrādē, tādējādi veicinot darba devējam nozares vajadzībās balstītu nodarbināto personu nepieciešamo mācību kursu pieejamību. 
 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
MK instrukcija radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī pašnodarbinātām personām, jo tā paredz nodrošināt koordinētu rīcību dažādu atbalsta pasākumu izstrādē, tādējādi veicinot darba devējam nozares vajadzībās balstītu ai nodarbināto personu nepieciešamo mācību kursu pieejamību. 

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
MK instrukcija radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem komersantiem, kā arī pašnodarbinātām personām, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas darba devējam nozares vajadzībās balstītai nodarbināto personu mācību kursu apguvē, un tādējādi veicinās nozarēs esošo nodarbināto produktivitāti un komersantu konkurētspēju. 
 

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
MK instrukcija radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī pašnodarbinātām personām, jo tā paredz nodrošināt koordinētu rīcību dažādu atbalsta pasākumu izstrādē, tādējādi veicinot darba devējam nozares vajadzībās balstītu ai nodarbināto personu nepieciešamo mācību kursu pieejamību. 
 

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedriskā līdzdalība netiek organizēta MK instrukcijas saskaņošanas procesā. Saskaņa ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" piekto punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību arī to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Instrukcija attiecas uz atbalsta pasākumu saskaņošanu valsts pārvaldi. Līdz ar to nav konstatējams, ka maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās inciatīvas un uz sabiedrību attiecas pastarpināti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Labklājības ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Kultūras ministrija
  • Tieslietu ministrija
  • Satiksmes ministrija
  • Veselības ministrija
  • Iekšlietu ministrija
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Aizsardzības ministrija
  • Klimata un enerģētikas ministrija
  • Ārlietu ministrija
  • Ekonomikas ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk