Anotācija

Aktualitāti ir zaudējis iepriekšējais kompetenču sadalījums Stratēģijas īstenošanai Latvijā.
Šobrīd Stratēģijas dalībvalstis strādā pie Rīcības plāna atjaunināšanas, tādēļ ir nepieciešams precizēt un aktualizēt Stratēģijas nacionālās koordinācijas mehānismu Latvijā, ievērojot šī brīža kompetenču sadalījumu starp iesaistītajām ministrijām[1] par Rīcības plānā noteiktajām politikas jomām. Līdz ar Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, strukturālajām pārmaiņām Ekonomikas ministrijā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā, notika kompetenču un atbildības jomu pārdale arī Stratēģijas kontekstā[2].
Rīcības plāna īstenošanā Latvija saskārusies ar vairākiem tā īstenošanu kavējošiem faktoriem: nepietiekami finanšu resursi un cilvēkresursu kapacitātes trūkums kvalitatīvu projektu pieteikumu izstrādāšanai un virzīšanai, nepietiekama dažādu sektoru sadarbība nacionālā līmenī, jaušams politiskās ieinteresētības trūkums, kā arī politikas jomu uzdevumu pārklāšanās ar citiem pastāvošiem sadarbības formātiem.



[1] Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojums Nr. 968 un Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojums Nr. 446.

[2] Līdz tam par enerģētikas jomu Stratēģijas īstenošanā atbildīgā bija Ekonomikas ministrija.
 

Ministru kabineta sēdes protokollēmumā aprakstīts aktualizētais koordinācijas mehānisms Rīcības plāna īstenošanai. Atbilstoši institūciju kompetencēm darba grupā ir iekļauti pārstāvji, ievērojot institūciju šī brīža kompetenču sadalījumam.

MK  sēdes protokollēmumā (projektā) aprakstītajā Stratēģijas īstenošanas mehānismā netiek mainīta līdzšinējā kārtība, kurā:
- Ārlietu ministrija sadarbībā ar PKD, Finanšu ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju turpina uzraudzīt Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanas procesu Latvijā, nodrošinot savstarpēji saskaņotu Latvijas interešu ievērošanu reģiona līmenī, atbilstoši valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa stratēģiskajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem un prioritātēm;
- Ārlietu ministrija kā Stratēģijas nacionālā līmeņa koordinējošā iestāde turpina nodrošināt Latvijas viedokļa pārstāvību augsta līmeņa sanāksmēs ES formātos un atbalstu caur diplomātiskajām pārstāvniecībām reģiona valstīs, kā arī operatīvu informācijas nodošanu vadošajām ministrijām;
- par Rīcības plāna attiecīgo politikas jomu atbildīgā nozares ministrija (Vadošā ministrija), t.sk. politikas jomas koordinators, turpina nodrošināt Latvijas interešu apzināšanu nacionālajā līmenī un to pārstāvību ES un makroreģionālā līmenī. Ja politikas joma skar vairāku ministriju atbildības jomas, tad, savstarpēji vienojoties, tiek izraudzīta vadošā ministrija, kas koordinē Latvijas darbības;
- Vadošā ministrija:
ir atbildīga par operatīvu informācijas apmaiņu un viedokļu saskaņošanu par sadarbību politikas jomas ietvaros; sekmē politikas jomas redzamību, izplatot informāciju par dažādiem pasākumiem un sadarbības formātiem,  izsludinātajiem konkursiem un projektiem, kā arī nodrošina komunikāciju ar sabiedrību, veicinot arī Stratēģijas atpazīstamību kopumā;
sekmē Latvijas partneru iesaisti reģionālajos projektos politikas jomas ietvaros, tai skaitā  virzot priekšlikumus par reģionālās sadarbības projektiem, kā arī nodrošinot informācijas sagatavošanu un apkopošanu par veiktajām darbībām;
nodrošina ekspertu dalību savas politikas jomas Vadības komitejās un citos sadarbības formātos un aktivitātēs, kā arī plāno ar to saistītos komandējumu izdevumus; 
ir tiesīga deleģēt dalībai politikas jomas Vadības komitejā tās pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās valsts ir kapitāldaļu turētāja, kas realizē valsts politiku atbilstoši konkrētās politikas jomas mērķiem un uzdevumiem;
savas kompetences jomā integrē Stratēģijas uzdevumus un atbildību nozaru ministrijas darba plānā, saskaņojot Stratēģijas uzdevumus ar nacionālajiem mērķiem. Lai izvairītos no politikas jomu uzdevumu pārklāšanās ar citiem pastāvošiem sadarbības formātiem, vadošā ministrija informē par to darba grupu un attiecīgas politikas jomas koordinatorus, kā arī sniedz priekšlikumus situācijas risinājumam.

Vadošo ministriju kompetenču un atbildības jomu sadalījums atbilstoši Rīcības plāna politikas jomām ir šāds:
Ekonomikas ministrija: Inovāciju (Innovation) politikas joma (digitālās inovācijas un transformācija; izaicinājumos balstītas inovācijas; kopradošas inovācijas); Tūrisma (Tourism) politikas joma (attīstīt starpvalstu tūrismu attālākos un lauku reģionos; investēt tūrisma nozares prasmju un tehnoloģiju attīstībā; aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot kultūras mantojumu un dabas resursus populāros tūrisma galamērķos).

Iekšlietu ministrija: Sauszemes drošības (Secure) politikas joma (uzlabot spējas krīžu un ārkārtas situāciju prevencijā un seku novēršanā; stiprināt mehānismus kopīgām stratēģiskām un operatīvām darbībām, aizsargājot indivīdus un sabiedrību no krimināliem draudiem; radīt Baltijas jūras reģionā vienotu sabiedrības drošības kultūru).
Izglītības un zinātnes ministrija: Izglītības (Education) politikas joma (novērst priekšlaicīgu izglītības iegūšanas pārtraukšanu un uzlabot pāreju no mācībām uz darba vidi; veicināt starptautisku izcilību un plašāku līdzdalību zinātnē un pētniecībā; pieaugot cilvēka mūža ilgumam, izmantot to kā resursu un nodrošināt visiem pieeju darba tirgum; atvieglot izglītības iespējas imigrantiem, novērtējot tos kā potenciālu).

Kultūras ministrija: Kultūras (Culture) politikas joma (attīstīt radošās industrijas un radošo uzņēmējdarbību; ilgtspējīgi izmantot, attīstīt un saglabāt reģiona kultūras vērtības; stiprināt reģiona identitāti).

Klimata un enerģētikas ministrija: Latvija Stratēģijā ir enerģētikas politikas jomas koordinators. Tās mērķis ir uzlabot piekļuvi enerģētikas tirgum, un tā efektivitāti un drošību, kā arī veicināt Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) īstenošanu, padziļinot reģionālo sadarbību; sekmēt reģionālās gāzes un elektroenerģijas tirgus integrāciju, attīstot pret klimata pārmaiņām aizsargātu infrastruktūru;   turpināt reģionālā gāzes un elektroenerģijas tirgus integrāciju (Baltijas sinhronizācija); palielināt atjaunojamās enerģijas (tostarp jūras resursu) ieguves īpatsvaru;
Barības vielu (Nutri) politikas joma (veicināt rīcību un atbalstīt pētījumus barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) emisiju samazināšanai no lauku un pilsētu teritorijām; veicināt risinājumus drošai un ilgtspējīgai barības vielu pārstrādei un Baltijas jūrā jau uzkrātajām barības vielām; atbalstīt Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (turpmāk – HELCOM) Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu). Bīstamo vielu apdraudējumu (Hazards) politikas joma (novērst piesārņojumu un mazināt bīstamo vielu izmantošanu; mazināt un attīrīt piesārņotās vietas, atbalstīt pētījumus un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu).

Satiksmes ministrija: Jūras drošības (Safe) politikas joma (nodrošināt  uzticamus (reliable) navigācijas apstākļus Baltijas jūrā; attīstīt ziemas navigāciju; kļūt par vadošo reģionu digitalizācijas un automatizācijas tehnoloģiju izmantošanā; nodrošināt precīzu gatavību un reaģēšanu jūras negadījumos un drošību apdraudošās situācijās). Pārstāvību Jūras drošības politikas jomā nodrošina Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs un VSIA ”Latvijas Jūras administrācija”. Kuģošanas (Ship) politikas joma (nodrošināt atbalsta pasākumus kuģošanas radīto emisiju samazināšanai; atbalstīt pētījumus par aktuālajiem izaicinājumiem saistībā ar tīru kuģošanu un tās ietekmi uz vidi un savvaļas dzīvniekiem Baltijas jūrā; attīstīt piekrastes infrastruktūru (t.sk. alternatīvo degvielu uzglabāšanai) tīras kuģošanas nodrošināšanai). Transporta (Transport) politikas joma (uzlabot iekšējo savienojamību reģionā un sadarbību ar trešajām valstīm; virzīties uz klimatam neitrālu un nulles emisiju transporta sistēmu ieviešanu; veicināt inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus).

Veselības ministrija: Veselības (Health) politikas joma (ņemot vērā demogrāfiskās izmaiņas, veicināt iespējami aktīvu un veselīgu sabiedrības novecojošās daļas dzīves kvalitāti;  izcelt veselību kā prioritāti visās politiku jomās, galveno uzmanību pievēršot vides faktoru jo īpaši klimata pārmaiņu ietekmei uz cilvēku; palielināt institucionālo kapacitāti reģionā esošo veselības problēmu risināšanai).

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija: Telpiskās plānošanas (Spatial planning) politikas joma (stiprināt teritoriālo kohēziju Baltijas jūras reģionā, izmantojot sauszemes telpisko plānošanu; nodrošināt saskaņotu telpisko plānojumu visā Baltijas jūras teritorijā).

Zemkopības ministrija: Bioekonomikas (Bioeconomy) politikas joma (stiprināt bioekonomikas lomu un nozīmi, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, produktivitāti, pielāgošanos un noturību pret klimata pārmaiņām; uzlabot lauksaimniecības prakses; veicināt resursu daudzkārtēju izmantošanu).

Līdzatbildība: Izglītības un zinātnes ministrija inovāciju politikas jomā, Aizsardzības ministrija sauszemes drošības politikas jomā, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija jūras drošības un kuģošanas politikas jomās, kā arī kā par Eiropas Teritoriālās sadarbību (Interreg) nacionālā atbildīgā institūcija Latvijā, Labklājības ministrija izglītības politikas jomā un Tieslietu ministrija savas kompetences jomās sadarbībā ar vadošo ministriju ir līdzatbildīgas par priekšlikumu virzīšanu reģionālās sadarbības projektiem, viedokļu saskaņošanu ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām pusēm, kā arī ir līdzatbildīgas par projektu īstenošanu un problēmjautājumu apzināšanu.  

Nozaru ministrijas savas kompetences jomās saziņā ar Ārlietu ministriju turpina būt atbildīgas par priekšlikumu virzīšanu finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem, viedokļu saskaņošanu ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām pusēm, kā arī ir atbildīgas par projektu īstenošanu.

Plānošanas reģioni un pašvaldības tiek aicināti ņemt vērā Stratēģiju, izstrādājot reģionālās attīstības stratēģijas un sagatavojot sadarbības projektus, kā arī noteikt jomas, kur pārrobežu sadarbība var sniegt pievienoto vērtību reģionāliem centieniem sekmēt plašākas sabiedrības labklājību.

Lai veidotu stabilu sociālo dialogu un veicinātu dažādu sektoru sadarbību nacionālā līmenī, konsultācijās un informācijas apmaiņā par Stratēģiju tiek aicināti piedalīties arī arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šo organizāciju pārstāvji var tikt pieaicināti dalībai esošajā Stratēģijas darba grupā Ārlietu ministrijas vadībā vai citu Stratēģijas informatīvo pasākumu ietvaros.