22-TA-2936: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 7. aprīļa rīkojumā Nr. 250 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.302 „Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā” un Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir veicināt latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, sniedzot iespēju apgūt latviešu valodu gan A1, gan A2 prasmju līmenī. Vienlaikus Projekts paredz kā papildu mērķu grupu iekļaut nepilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus ar iegūtu vidējo izglītību un precizēt (samazināt) no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai 2022.gadā īstenotu valsts budžeta finansēto programmu „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – Programma).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta rezultātā Ukrainas civiliedzīvotāji ir spiesti atstāt savas dzīvesvietas, dodoties meklēt patvērumu Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā. Ministru kabineta 2022.gada 29.aprīļa rīkojumā Nr.302 „Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā” noteikts, ka Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – Fonds) ir atbildīgā iestāde un Kultūras ministrija ir līdzatbildīgā iestāde, lai nodrošinātu 9.6.pasākuma „Bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos” īstenošanu. Finansējuma avots šī pasākuma īstenošanai ir noteikts Ministru kabineta 2022.gada 7.aprīļa rīkojumā Nr.250 „Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – Rīkojums Nr.250) 3 042 039 euro apmērā Programmas īstenošanai. Saskaņā ar Rīkojuma Nr.250 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu latviešu valodas mācības tiek nodrošinātas pilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem vismaz 120 stundu apjomā A1 latviešu valodas prasmes līmenī.
Īstenojot Programmu, projektu konkursa ietvaros ir noslēgts 31 līgums ar organizācijām, kas nodrošina latviešu valodas mācības dažādos Latvijas reģionos, un līdz 2022.gada 28.septembrim mācības ir uzsākuši 2 500 Ukrainas civiliedzīvotāju, tai skaitā 297 mācības jau ir pabeiguši. Lai veicinātu latviešu valodas apguvi, Fonds ir veicis virkni aktivitāšu, lai informācija par Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejamām bezmaksas latviešu valodas mācībām sasniegtu mērķu grupu, tai skaitā ir izvietoti informatīvi materiāli atbalsta centros Ukrainas iedzīvotājiem, veiktas informatīvas aktivitātes sociālajos tīklos, informatīvā atbalsta sniegšanā iesaistītas pašvaldību struktūrvienības, kas sniedz pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija un nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumos.
Īstenojot Programmu, projektu konkursa ietvaros ir noslēgts 31 līgums ar organizācijām, kas nodrošina latviešu valodas mācības dažādos Latvijas reģionos, un līdz 2022.gada 28.septembrim mācības ir uzsākuši 2 500 Ukrainas civiliedzīvotāju, tai skaitā 297 mācības jau ir pabeiguši. Lai veicinātu latviešu valodas apguvi, Fonds ir veicis virkni aktivitāšu, lai informācija par Ukrainas civiliedzīvotājiem pieejamām bezmaksas latviešu valodas mācībām sasniegtu mērķu grupu, tai skaitā ir izvietoti informatīvi materiāli atbalsta centros Ukrainas iedzīvotājiem, veiktas informatīvas aktivitātes sociālajos tīklos, informatīvā atbalsta sniegšanā iesaistītas pašvaldību struktūrvienības, kas sniedz pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija un nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Veicot pakalpojumu sniedzēju aptauju, ir secināts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir atšķirīga motivācija mācīties latviešu valodu, tai skaitā motivāciju ietekmē plāni atgriezties Ukrainā vai uzsākt darba gaitas, kā rezultātā atsevišķās grupās mācības pamet 30-50% no Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas sākotnēji pieteikušies, līdz ar to interese par latviešu valodas apguvi ir mazāka par sākotnēji prognozēto. Šobrīd Programmas mērķa grupa aptver tikai pilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus un tiek nodrošināta latviešu valodas apguve tikai A1 prasmju līmenī. Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra sanāksmēs 2022.gada 24.augustā un 14.septembrī tika izvērtēta un atzīta par nepieciešamu vajadzība paplašināt Programmas ietvaros apmācāmo mērķa grupu, papildus iekļaujot tajā nepilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus ar iegūtu vidējo izglītību, kā arī paredzēt iespēju nodrošināt latviešu valodas mācības arī A2 prasmju līmenī.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu Programmas mērķu sasniegšanu un veicinātu latviešu valodas lietojumu Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, nepieciešams paplašināt Programmas mērķa grupu, iekļaujot tajā arī nepilngadīgos Ukrainas civiliedzīvotājus ar iegūtu vidējo izglītību, kā arī paredzēt iespēju nodrošināt latviešu valodas mācības arī A2 prasmju līmenī. No šobrīd 297 personām, kas apguvušas latviešu valodu A1 prasmes līmenī, indikatīvi 30% varētu apgūt A2 prasmes līmeni. Lai īstenotu mācības A2 prasmes līmenī 2022.gadā, mācības nepieciešams uzsākt ne vēlāk kā 2022.gada oktobra sākumā, līdz ar to Projekta virzība nepieciešama steidzamības kārtībā.
Pēc Ministru kabineta lēmuma par Programmas mērķa grupas paplašināšanu Fonds piedāvās latviešu valodas mācību pakalpojuma sniedzējiem veikt līguma grozījumus, iekļaujot iespēju apgūt latviešu valodas A2 prasmju līmeni. Mācības A2 prasmju līmenī plānotas esošo līgumu ietvaros, nepārsniedzot izmaksas, kas paredzētas A1 prasmes līmeņa mācībām.
Ņemot vērā, ka interese par latviešu valodas apguvi ir mazāka par sākotnēji plānoto un faktiskais apmācīto skaits aptuveni paredzams līdz 3 000 personām, nepieciešams samazināt Programmas īstenošanai paredzēto finansējumu par 1 544 023 euro.
Pēc Ministru kabineta lēmuma par Programmas mērķa grupas paplašināšanu Fonds piedāvās latviešu valodas mācību pakalpojuma sniedzējiem veikt līguma grozījumus, iekļaujot iespēju apgūt latviešu valodas A2 prasmju līmeni. Mācības A2 prasmju līmenī plānotas esošo līgumu ietvaros, nepārsniedzot izmaksas, kas paredzētas A1 prasmes līmeņa mācībām.
Ņemot vērā, ka interese par latviešu valodas apguvi ir mazāka par sākotnēji plānoto un faktiskais apmācīto skaits aptuveni paredzams līdz 3 000 personām, nepieciešams samazināt Programmas īstenošanai paredzēto finansējumu par 1 544 023 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ukrainas civiliedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Pilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un nepilngadīgajiem ar iegūtu vidējo izglītību tiks nodrošināta iespēja apgūt latviešu valodu A1 un A2 prasmju līmenī, tādējādi veicinot iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 042 039
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 042 039
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 042 039
-1 542 039
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 042 039
-1 542 039
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
1 542 039
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
1 542 039
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
1 542 039
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Programmā pieejamais finansējums, salīdzinot ar sākotnēji plānoto, tiek samazināts par 1 542 039 euro, tas ir līdz 1 500 000,00 euro, no kuriem projektu īstenošanai pieejamais finansējums ir 1 486 336,00 euro un Programmas administrēšanai 13 664,00 euro.
Programmas administrēšanai plānotā finansējuma apmērs paliek nemainīgs - 13 664,00 euro. Programmas administrēšanas izmaksas ietver projektu konkursa dokumentācijas sagatavošanu, projektu konkursa īstenošanu, līgumu slēgšanu un koordinēšanu, kā arī apmācāmo grupu saskaņošanu. Programmas administratīvajām izmaksām nav proporcionālas korelācijas ar apmācāmo skaitu. Līdz ar to administratīvās izmaksas tiek saglabātas 13 664,00 euro jeb 0,88 % apmērā no kopējām Programmas izmaksām.
Programmas administrēšanai plānotā finansējuma apmērs paliek nemainīgs - 13 664,00 euro. Programmas administrēšanas izmaksas ietver projektu konkursa dokumentācijas sagatavošanu, projektu konkursa īstenošanu, līgumu slēgšanu un koordinēšanu, kā arī apmācāmo grupu saskaņošanu. Programmas administratīvajām izmaksām nav proporcionālas korelācijas ar apmācāmo skaitu. Līdz ar to administratīvās izmaksas tiek saglabātas 13 664,00 euro jeb 0,88 % apmērā no kopējām Programmas izmaksām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fondsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- Sabiedrības integrācijas fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.‑2027.gadam noteikts, ka imigrantu integrācijas jautājumi ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetence, tomēr Eiropas Savienības līmenī kopš 2004.gada tiek izstrādāti vienoti koordinācijas instrumenti, piemēram, Eiropas Savienības imigrantu integrācijas pamatprincipi (Common Basic Principles for integration of third country nationals), kas joprojām ir aktuāls dokuments un pamats ieteikumiem imigrantu integrācijas jomā. Pamatprincipiem ir rekomendējošs raksturs un tie iesaka svarīgākos jautājumus, kuriem vēlams pievērst īpašu uzmanību, veidojot integrācijas politiku. Neraugoties uz atšķirīgajiem ieceļošanas pamatiem, imigrantu iekļaušanās sabiedrībā skar gan saskarsmes jautājumus, gan iekļaušanos izglītībā un darba tirgū, gan piekļuvi veselības un citiem pakalpojumiem. Viens no imigrantu integrācijas pamatprincipiem nosaka, ka „pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas.”
Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri Latvijā ir iebraukuši, salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kuri šeit dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Programmas mērķa grupas paplašināšana veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem ir ne tikai to trešo valstu pilsoņu vidū, kuri Latvijā ir iebraukuši, salīdzinoši nesen, bet arī to vidū, kuri šeit dzīvo ilgāk par diviem gadiem.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Programmas mērķa grupas paplašināšana veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi