Anotācija

PBG Attīstības komitejas diskusiju centrā būs ziņojums pilnvarniekiem par PBG gatavību nākotnes izaicinājumiem. SVF Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā tiks pārrunāta globālās ekonomikas noturības nodrošināšana, kā arī ar zemu izaugsmi un augstu parādu saistītu izaicinājumu pārvarēšana.

I. PBG gatavība nākotnes izaicinājumiem

Ziņojuma mērķis ir informēt PBG pilnvarniekus par PBG reformas “WBG Evolution” īstenošanas progresu pēdējo 18 mēnešu laikā. Tajā apkopoti būtiskākie sasniedzamie rezultāti trijos reformas virzienos: (1) aktualizēta PBG misija, vīzija un rezultātu rādītāji (“Corporate Scorecard”); (2) pilnveidots PBG darbības modelis (“Playbook”); (3) uzlabots PBG finanšu modelis. Ziņojumā atspoguļots, kā minētie trīs virzieni nodrošina uzlabotu Pasaules Bankas sniegumu (“Bigger and Better”) dažādām iesaistītajām pusēm – valstīm ar zemiem ienākumiem, valstīm ar vidējiem ienākumiem, privātajam sektoram, donoriem un citiem partneriem. PBG reforma kopumā tiek īstenota atbilstoši plānam un ir sasniegts ievērojams progress. Ziņojums koncentrēti atspoguļo PBG veiktās reformas, taču tas neatspoguļo militārās agresijas un konfliktu graujošo ietekmi uz attīstību, salīdzinot ar citiem PBG ziņojumiem un projektu dokumentācijas, bet ietver vispārīgu norādi uz konfliktiem.

Nevienmērīga globālās ekonomikas izaugsme, pieaugošs parāds, konflikti un nestabilitāte, pārtikas trūkums un kritiskā situācija klimata jomā apdraud iedzīvotājus visā pasaulē. Šie satricinājumi ir apturējuši globālo progresu galējas nabadzības mazināšanā – šobrīd 700 miljoni pasaules iedzīvotāju dzīvo galējas nabadzības apstākļos un lielākā daļa no tiem – nestabilitātes un konfliktu skartās valstīs. Nākamo desmit gadu laikā papildu 1,2 miljardiem jauniešu “globālajos dienvidos” būs nepieciešamas darbavietas, tomēr šī reģiona ekonomikas spēs radīt tikai 400 miljonus darbavietu. Papildus neparedzamas izmaiņas nākotnē radīs mainīgi demogrāfijas rādītāji, mākslīgā intelekta attīstība, strauji augošu tirgus ekonomikas valstu ekonomiskā potenciāla palielināšanās, klimata pārmaiņas un ģeopolitiskā fragmentācija. Lai risinātu šos izaicinājumus un atbildētu uz klientu pieprasījumu, PBG un SVF būs nepieciešams palielināt darbības efektivitāti un piedāvāt atbilstošus risinājumus. Lai nākamajai paaudzei nodrošinātu nepieciešamās prasmes un zināšanas attīstības stiprināšanā, PBG ir pilnveidojusi tai pieejamos zināšanu resursus (“Knowledge Bank”) un izveidojusi PBG Akadēmiju, kas nodrošinās, ka kapacitātes attīstība ir tikpat nozīmīgs pakalpojums kā finansējums un datu analīze. Attīstības komitejas pilnvarnieki priekšsēdētāja paziņojumā 2024.gada pavasarī norādīja, ka nevienlīdzības mazināšana ar progresīvu iekšzemes resursu mobilizēšanu ir būtiska iekļaujošai izaugsmei. Sekojot šīm rekomendācijām, PBG ziņojumā norāda, ka PBG darbs ar zināšanu resursiem ietver augstākas kvalitātes valsts datu analīzi un lielāku fokusu uz iekšzemes resursu (nodokļu) mobilizēšanu, īpaši valstīs ar zemiem nodokļu rādītājiem pret IKP. Tāpat PBG uzlabo valstu datu analīzi, lai palīdzētu veidot to politikas prioritātes, tostarp uzlabots analītiskais rīks “Public Finance Review” sniedz rekomendācijas politikas veidošanā, iekšzemes resursu mobilizēšanas uzlabošanai un fiskālās noturības reformu veicināšanai. PBG turpina aktīvāk iesaistīt privāto sektoru – ne tikai kā sadarbības partneri politikas veidošanā, bet arī kā nozīmīgu dalībnieku attīstības finansēšanā un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. PBG ir pilnveidojusi dzimumu līdztiesības stratēģiju, lai veicinātu sieviešu ekonomisko potenciālu strauji augošās ekonomikās. Vienlaikus ir stiprināta ciešāka sadarbība gan PBG institūciju starpā, gan ar pārējām daudzpusējām attīstības bankām un citiem partneriem, tostarp SVF.

Veiktie bilances optimizēšanas un kapitāla pietiekamības stiprināšanas pasākumi ļaus palielināt Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (turpmāk – IBRD) finanšu kapacitāti par 120 miljardiem ASV dolāru 10 gadu laikā, saglabājot AAA kredītreitingu. Šis papildu finansējums palīdzēs miljoniem cilvēku izrauties no nabadzības un uzlabot dzīves kvalitāti. Tāpat PBG ir palielinājusi aizdošanas apjomus un pagarinājusi aizdevumu termiņus, lai uzlabotu projektu īstenošanu globālo izaicinājumu risināšanā. Savukārt PBG korporatīvo rezultātu rādītāju karte (“Corporate Scorecard”) paredz pilnveidot darbības progresa mērījumus. Kopā ar partneriem PBG plāno nodrošināt 300 miljoniem Āfrikas iedzīvotāju pieeju pastāvīgiem energoresursiem līdz 2030.gadam un 1,5 miljardiem cilvēku visā pasaulē – pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. Ziņojumā ir akcentēts Pasaules Bankas atbalsts valstīm ar zemiem ienākumiem un konfliktu un nestabilitātes skartām valstīm, vienlīdz svarīgi būtu apzināt pielāgotu konfliktu risinājumu iespējas arī valstīm ar vidējiem ienākumiem.

Tāpat PBG ir apņēmusies 45% no kopējā finansējuma novirzīt pasākumiem klimata jomā, tostarp pielāgošanās pasākumiem klimata pārmaiņām. Ziņojumā būtu jāuzsver Pasaules Bankas centienus veicināt valstu virzību uz ilgtspējīgu izaugsmi, lai palielinātu nacionāli noteikto devumu ambīciju līmeni, ne tikai lai sasniegtu  PBG klimata finansēšanas mērķi 2025.fiskālajam gadam. Klimata jomā jānodrošina, ka klimata, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības jautājumi tiek integrēti visās PBG operācijās, piemēram, saistībā ar jaunām, labākām un zaļākām darbavietām.

Līdz 2024.gada beigām plānots apstiprināt IDA 21.resursu papildināšanas pakotni, kas ietver gan sasniedzamos politikas pasākumus, gan nepieciešamo finansējuma apjomu, tostarp no donoriem. IDA ir pasaulē lielākais koncesijas finansējuma avots, kas sniedz atbalstu 75 pasaules nabadzīgākajām valstīm jeb IDA valstīm. IDA valstu ārējā finansējuma vajadzībām pieaugot līdz 724 miljardiem ASV dolāru 2025.-2028.gadā, būs nepieciešama visaptveroša pieeja, lai risinātu akūtas ilgtermiņa attīstības vajadzības un palielinātu finansējumu no starptautiskās sabiedrības.

2025.gadā tiek plānota IBRD un Starptautiskās Finanšu korporācijas (turpmāk – IFC) akcionāru daļu pārskatīšana (“Shareholding Review”), kas tiek īstenota ik pēc pieciem gadiem, lai nodrošinātu dalībvalstu balsstiesību un pārstāvības līdzsvaru.

II. Globālās ekonomikas noturības nodrošināšana, ar zemu izaugsmi un augstu parādu saistītu izaicinājumu pārvarēšana

Neraugoties uz secīgiem satricinājumiem, globālā izaugsme līdz šim ir izrādījusies noturīga, un saskaņā ar SVF prognozēm 2024. un 2025.gadā tā sasniegs nedaudz virs 3%, taču vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas joprojām saglabājas vājas.  Nenoteiktība joprojām ir būtiska, tai skaitā ņemot vērā pasaulē notiekošo karu un konfliktu ietekmi, kā arī ģeoekonomiskās fragmentācijas riskus. Lai gan, pateicoties stingrajai monetārajai politikai un mazinoties piegādes ķēžu traucējumiem, situācija attiecībā uz inflāciju pasaulē turpina uzlaboties, progress ir nevienmērīgs un inflācijas samazināšanās temps ir palēninājies noturīgās pakalpojumu inflācijas dēļ. Mazinoties bažām par inflāciju, priekšplānā izvirzās riski, ka darba tirgi un ekonomiskā aktivitāte varētu atdzist ātrāk nekā gaidīts. Uztraucoši ir arī pieaugošie parādu līmeņi. Lai stiprinātu globālās ekonomikas noturību un veicinātu labklājību, SVF aicina valstis formulēt un īstenot reformu stratēģijas, kas uzlabotu izaugsmes perspektīvas un nodrošinātu parāda ilgtspēju vidējā termiņā. SVF norāda, ka monetārajai politikai jānodrošina inflācijas atgriešanās pie mērķa, vienlaikus atbalstot izaugsmi un nodarbinātību. Tiek uzsvērts, ka centrālo banku neatkarībai un skaidrai komunikācijai ir izšķiroša nozīme uzticamības nodrošināšanā un spējā kontrolēt inflāciju. Fiskālajai politikai jābūt vērstai uz konsolidāciju, lai nodrošinātu parāda ilgtspēju. Tuvākajā laikā, ņemot vērā mazāk ierobežojošu monetāro politiku, fiskālās korekcijas temps ir jāpielāgo katras valsts apstākļiem un jāpanāk līdzsvars starp parāda ievainojamības mazināšanu un privātā pieprasījuma atbalstīšanu. SVF īpaši uzsver izaugsmi veicinošu reformu lomu, kas ir ļoti svarīgas produktivitātes veicināšanai un darba vietu radīšanai. SVF aicina arī aizsargāt globālo tirdzniecību, paātrināt centienus risināt klimata pārmaiņu problēmas, kā arī izmantot ieguvumus, ko sniedz notiekošie transformācijas procesi, tai skaitā pāreja uz zaļo un digitālo ekonomiku, vienlaicīgi mazinot ar tiem saistītos riskus.

Tāpat kā pirms astoņdesmit gadiem, kad Bretonvudas konferences laikā tika dibināts SVF un PBG, SVF joprojām ir apņēmies palīdzēt dalībvalstīm tikt galā ar aktuāliem izaicinājumiem, sava mandāta ietvaros veicinot makroekonomisko stabilitāti un iekļaujošu attīstību, līdzsvarotu tirdzniecības paplašināšanu, kā arī nodrošinot atbalstu Starptautiskās monetārās sistēmas darbībai. Lai stiprinātu SVF un tā leģitimitāti, šobrīd tiek īstenots 16. kvotu vispārējais pārskats, kas paredz palielināt kvotas 50% apmērā visām 190 SVF dalībvalstīm. Lēmums par Latvijas Republikas dalību SVF kvotu vispārējā palielināšanā atbilstoši IMF 16.vispārējam kvotu pārskatam apstiprināts ar Ministru kabineta 2024.gada 29.augusta rīkojumu Nr.669. Pēc kvotas palielināšanas Latvijas Republikas kopējā kvota veidos 498,45 milj. SDR (631,67 milj. EUR).

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas delegāciju dalības nodrošināšanai SVF un PBG pilnvarnieku gada sanāksmēs, kas notiks 2024.gada 21.-26. oktobrī Vašingtonā, ASV, un informētu par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijas Bankas un Valsts kases.