Anotācija (ex-ante)

[1] Pašlaik Latvijā attīstās rūpnieciski ražotu ēku ražošana, taču normatīvajā regulējumā nav pilnvērtīgi noteiktas prasības rūpnieciski ražoto ēku dokumentācijai, būvniecības procesam, kā arī nav noteikta būvniecības dalībnieku atbildība par saražotās ēkas atbilstību izstrādātajai dokumentācijai. Ēku būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, kā arī būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu nosaka Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk - Ēku būvnoteikumi). Attiecībā uz rūpnieciski ražoto ēku būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi Ēku būvnoteikumu 21. punkts nosaka, ka gadījumā, ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas gatavā būvizstrādājuma izmantošana vai atkārtota būvprojekta (tipveida projekta) piesaistīšana konkrētajā zemes gabalā, būvprojekta izstrādātājs atbilstošā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā pārējo nepieciešamo būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši plānotajai iecerei un paredzētajam būvniecības veidam. Minētā tiesību norma nesniedz skaidrojumu par personu sadarbību pie projektēšanas, pie būvdarbiem, kā arī nedod skaidrību par atbildības sadalījumu starp ražotāju un būvdarbu veicēju.
Pašlaik rūpnieciski ražoto ēku ražotāji piedāvā Latvijas tirgū divu veidu pakalpojumus. Vienā gadījumā pasūtītājs pie ražotāja pasūta gatavu ēku pēc iepriekš izstrādātā individuālā būvprojekta. Šajā gadījumā būvniecības process norisinās atbilstoši vispārīgai kārtībai. Savukārt, otrā gadījumā pasūtītājs izvēlas vienu no ražotāja rīcībā esošiem tipveida projektiem. Pēc pasūtījuma saņemšanas ražotājs saražo ēku un pēc tam piegādā un uzstāda to uz iepriekš izbūvētiem pamatiem.
Tas, kā šobrīd rūpnieciski ražoto ēku tirgus ir izveidojies attiecībā uz ražotāja tipveida projektiem ir jāintegrē Ēku būvnoteikumos - nepieciešams nodrošināt, ka rūpnieciski ražotas ēkas tiek piedāvātas tirgū ar tādu dokumentācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs būvprojektam un dod iespēju rūpnieciski ražotas ēkas pircējam, iegādājoties ēku, pārliecināties par tās atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām.
Nozares eksperti 2023. gadā ierosināja rūpnieciski ražoto ēku ražotājiem pirms ēku piedāvāšanas Latvijas tirgū izstrādāt tehnisko pasi, savukārt tehniskās pases sastāvu noteikt normatīvajā regulējumā.

[1] Lai integrētu Ēku būvnoteikumos rūpnieciski ražoto ēku būvniecības kārtību, Ēku būvnoteikumi papildināti ar 20.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas ražotāja būvspeciālists atbilstošajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi. Savukārt,  Ēku būvnoteikumu 20.² punktā tiek noteikts tehniskās pases sastāvs. Rūpnieciski ražotas ēkas tehniskā pase tiks izstrādāta pirms ēkas piedāvāšanas Latvijas tirgū, kas sniegs ēku pircējiem pilnu informāciju par ēkas atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam. Papildus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās ēkas ekspluatācijas, atjaunošanas vai pārbūves ietvaros, būs iespējams lokalizēt iekšējos inženiertīklus, Ēku būvnoteikumos tiek uzsvērts, ka ugunsdrošības un citu iekšējo inženiertīklu shēmas izstrādā ar precizitāti, kas nodrošina to atrašanās vietas identifikāciju. 

Vienlaikus Ēku būvnoteikumi papildināti ar 24.¹ punktu, nosakot, ka ierosinot būvniecību šo noteikumu 7.² 10. apakšpunktā minētajā gadījumā (otrās grupas rūpnieciski ražotas dzīvojamās ēkas, kuras kopējā platība nepārsniedz 170 m²), institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno Ēku būvnoteikumu 8. un 9.¹ punktā minētos dokumentus, kā arī rūpnieciski ražotas ēkas tehnisko pasi, ģenerālplānu un ēkas pamatu konstruktīvo risinājumu. Citos otrās grupas rūpnieciski ražotas ēkas jaunas būvniecības  vai novietošanas gadījumā, kā arī trešās grupas rūpnieciski ražotas ēkas jaunas būvniecības gadījumā, būs piemērojams būvatļaujas process, iesniedzot būvniecības iesniegumu (sk. plānoto Ēku būvnoteikumu 26.¹ punktu). Skaidrības labad Ēku būvnoteikumu 26.1 punktā ir uzsvērts, ka regulējuma izmaiņas nekādā veidā neattiecas uz visiem tiek gadījumiem, kad paskaidrojuma raksta būvniecības process ir piemērojams, piemēram, otrās vai trešās grupas sezonas ēkas jauna būvniecība vai novietošana (sk. Ēku būvnoteikumu 7.²2.apakšpunktu).

Rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbus var veikt rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, kas reģistrējies Būvkomersantu reģistrā (sk. plānoto Ēku būvnoteikumu 106.¹ punktu). Ražotājs apdrošina civiltiesisko atbildību atbilstoši būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem. Ražotājs ir atbildīgs par to, ka salikšanas (montāžas) darbu veikšanai tiek pieaicināti kvalificēti darbinieki. Ciktāl tas attiecas uz rūpnieciski ražotas ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbiem, ņemot vērā, ka attiecīgos darbus veiks šīs ēkas ražotājs, netiek paredzēta nepieciešamība sagatavot darbu veikšanas projektu (sk. plānotās izmaiņas Ēku būvnoteikumu 114.³ punktā). Rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā būvkomersants veic ierakstus būvdarbu žurnālā par ēkas pamatu izbūvi, bet rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs, kas veic ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbus, - par ēkas salikšanas (montāžas) būvdarbiem būvlaukumā.
Vienlaikus Ēku būvnoteikumi papildināti ar 134.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas ēkas gadījumā par ēkas atbilstību izstrādātajai ēkas tehniskajai pasei atbild rūpnieciski ražotas ēkas ražotājs. Taču, tas nekādā veida nemaina, piemēram, pamatu būvdarbu veicēja atbildību par ēkas pamatu atbilstību būvprojektam. Tāpat, lai nodrošinātu Ēku būvnoteikumu lietotās terminoloģijas vienveidīgumu 21. punkts precizēts, aizstājot vārdus “ēkas gatavā būvizstrādājuma” ar vārdiem “rūpnieciski ražotas ēkas”. Šādas izmaiņas nodrošinās regulējuma labāku uztveramību. 

[2] Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 3.2.1. pasākumu dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā nepieciešams samazināt būvobjekta platību, kad būvētājs var būvēt paša spēkiem, darbos neiesaistot būvkomersantu, no 400 m² uz 170 m².
Vēršam uzmanību, ka regulējums par 400m² bija radies vēsturiski. No Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 128.punkta pārnesot regulējumu uz Ēku būvnoteikumu 107.1.apakšpunktu. Konsultējoties ar būvvalžu pārstāvjiem, praksē mēs redzam, ka personas raksta, ka veic būvdarbus saviem spēkiem, bet faktiski šos būvdarbus veic dažāda veida "brigādes". Pamatā šīs "brigādes" nav reģistrējušās būvkomersantu reģistrā. Līdz ar to tas mērķis, ko likumdevējs gribēja - lai personai ļautu pašai sev būvēt, faktiski netiek sasniegts. Faktiski ar šādu regulējumu tiek veicināta ēku ekonomika. Konsultējoties ar sadarbības partneriem, ko fiziska persona reāli pati ir spējīga būvēt savām vajadzībām, nepiesaistot būvdarbu veicēju, kā dzīvojamo ēku tika noskaidrots optimālais risinājums - tā ir dzīvojamā ēka ar kopējo platību līdz 170 m².
 

[2] Ar Noteikumu projekta 1.12. apakšpunktu Ēku būvnoteikumos precizēts 107.1. apakšpunkts, nosakot, ka būvētājs savām  var būvēt viena dzīvokļa dzīvojamo ēku, kuras kopējā platība nav lielāka par 170 m². Plānotās regulējuma izmaiņas nemaina šobrīd esošās būvniecības ierosinātāja kā fiziskā personas, zemnieku vai zvejnieku saimniecības (sk. Būvniecības likuma 1.panta 19.punktu) tiesības arī turpmāk būvēt savām vajadzībām palīgēkas, kā arī lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m³. Vienlaikus pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka būvniecības ierosinātājiem, kuriem ir atļauts to darīt šobrīd saviem spēkiem, nekas nemainīsies. Iesāktos procesus, kas ir uzsākti līdz šī regulējuma spēkā stāšanas brīdim, varēs pabeigt pēc vecā regulējuma (sk. plānoto Ēku būvnoteikumu 238.punktu).
 

[3] Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 3.2.2. pasākumu nepieciešams paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju būvniecības informācijas sistēmā par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Skatoties no spēkā esošā Ēku būvnoteikumos ietvertā regulējuma piemērotāka vietā paredzēt pienākumu privātpersonai sniegt informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi ir būvniecības procesā tieši pirms būvdarbu uzsākšanas. Tas nodrošinās, ka sniedzamā informācija visvairāk atbildīs objektīvajai realitātei, nevis būvniecības ierosinātāja pieņēmumiem par nākotnes iespējamību. 

[3] Ievērot problēmas aprakstā norādītu, Ēku būvnoteikumi tiek papildināti ar 93.² punktu nosakot, ka būvniecības ierosinātājs, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, ietvert Būvniecības informācijas sistēmā informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Regulējuma izstrādes ietvaros tika apsvērta iespēja paredzēt šo informācijas sniegšanas pienākumu kā būvdarbu uzsākšanas nosacījumu. Tomēr, konkrētā gadījumā būvvaldei nebūtu piešķirama tiesības izvēlēties uzlikt vai neuzlikt šādu ienākumu, līdz ar to attiecīgais pienākums tiek noteikts kā patstāvīga tiesību normas. Papildus, ņemot vērā, ka pārvērtējot būvdarbu uzsākšanas nosacījumu regulējumu tika konstatēta regulējuma neprecizitāte tiek paredzēts svītrot 57.punkta otro teikumu - būvētāja gadījumā nav nepieciešams būvdarbu veikšanai piesaistīt būvdarbu veicēju vai būvuzraudzības veicēju un šī iemesla dēļ, neatkarīgi no finansējuma avota, nav nepieciešams sniegt informāciju arī par tiem. Šāds regulējums rada tikai maldīgu priekšratu, ka būvētāja gadījumā varētu būt arī būvdarbu vadītājs.