22-TA-701: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Spēkā ir stājusies Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīva (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību (turpmāk – Direktīva 2021/971).
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Spēkā ir stājusies Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu (turpmāk – Direktīva 2021/1927).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams ieviest iniciatīvas, ko ieteikuši speciālisti, kuri darbojas sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā, kā arī nepieciešami noteikumu redakcionāli uzlabojumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumos pārņemt Direktīvas 2021/971 un Direktīvas 2021/1927 prasības, kā arī precizēt, kad tirgotājam ir jānorāda informācija par pircēju. Nepieciešams precizēt paraugu masas un labot kukurūzas latīnisko nosaukumu. Paredzēts noteikt, ka Valsts augu aizsardzības dienestam (turpmāk – dienests) iesniegumi par samazinātu sēklu dīgtspēju būs jāapkopo katru gadu līdz 20. aprīlim par vasarāju formas labībām un līdz 1. septembrim par ziemāju formas labībām un jāinformē Nacionālā augu šķirņu padome.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu projekts stājas spēkā parastajā kārtībā, bet noteikuma projekta punkti, kuros ir pārņemtas Direktīvas 2021/971 un Direktīvas 2021/1927 prasības, stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.
Direktīvas 2021/1927 prasības ir spēkā līdz 2029. gada 31. augustam.
Direktīvas 2021/1927 prasības ir spēkā līdz 2029. gada 31. augustam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patlaban spēkā ir Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumi Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (turpmāk – noteikumi).
Noteikumi ir jāpapildina ar norādēm par jaunākajiem zinātniskajiem paņēmieniem, ko iespējams izmantot kā papildu rīku lauku apskatēs un pēcpārbaudēs, kā arī ar kvalitātes prasībām hibrīdo kviešu šķirnes tīrībai. Patlaban šādu prasību noteikumos nav. Noteikumos jāizdara redakcionāli precizējumi.
Lai risinātu problēmas, nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts).
Noteikumi ir jāpapildina ar norādēm par jaunākajiem zinātniskajiem paņēmieniem, ko iespējams izmantot kā papildu rīku lauku apskatēs un pēcpārbaudēs, kā arī ar kvalitātes prasībām hibrīdo kviešu šķirnes tīrībai. Patlaban šādu prasību noteikumos nav. Noteikumos jāizdara redakcionāli precizējumi.
Lai risinātu problēmas, nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/971, kas paredz, ka augu šķirnes identificēšanai papildus var izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk – BMP), ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Selekcijas jomā jaunās šķirnes bieži ir līdzīgas cita citai, un atsevišķos gadījumos, kad vizuāli pēc fenotipiskajiem novērojumiem uz lauka atšķirt šķirnes ir ļoti grūti, pastāv iespēja šķirnes identifikācijai izmantot BMP.
BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc šķirnes aprakstā norādītās informācijas. Šķirnes aprakstā būs noteikts, kuru no attiecīgajiem BMP paņēmieniem var izmantot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunu BMP izstrādes, kā arī izstrādā oficiālos sugu šķirņu aprakstus jaunajām šķirnēm, lai tos varētu izmantot BMP šķirņu noteikšanā.
Latvijā pagaidām nav iespējams izmantot BMP šķirnes identifikācijai sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šie paņēmieni ir jāparedz noteikumos, lai būtu iespēja šķirnes identificēt ar BMP, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot šos paņēmienus. To varēs izdarīt Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.
Pašlaik dienesta tīmekļvietnē nav ievietota informācija par konkrētiem BMP, ko dienests izmantos šķirņu identifikācijā. To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs, kura tieši akreditētā metode attiecīgajai sugai būs ieviesta. Patlaban dienestam nav finansiālu iespēju BMP ieviest, jo nepieciešama darbinieku apmācība ārpus Latvijas, kā arī jānodrošina tehniskais aprīkojums. Līdzko tiks piešķirts finansējums, tad arī būs zināmas konkrētas BMP, ko izmantos, un tiks precizēti šie noteikumi.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar kuriem, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudes testos. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.
Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Selekcijas jomā jaunās šķirnes bieži ir līdzīgas cita citai, un atsevišķos gadījumos, kad vizuāli pēc fenotipiskajiem novērojumiem uz lauka atšķirt šķirnes ir ļoti grūti, pastāv iespēja šķirnes identifikācijai izmantot BMP.
BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc šķirnes aprakstā norādītās informācijas. Šķirnes aprakstā būs noteikts, kuru no attiecīgajiem BMP paņēmieniem var izmantot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunu BMP izstrādes, kā arī izstrādā oficiālos sugu šķirņu aprakstus jaunajām šķirnēm, lai tos varētu izmantot BMP šķirņu noteikšanā.
Latvijā pagaidām nav iespējams izmantot BMP šķirnes identifikācijai sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šie paņēmieni ir jāparedz noteikumos, lai būtu iespēja šķirnes identificēt ar BMP, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot šos paņēmienus. To varēs izdarīt Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.
Pašlaik dienesta tīmekļvietnē nav ievietota informācija par konkrētiem BMP, ko dienests izmantos šķirņu identifikācijā. To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs, kura tieši akreditētā metode attiecīgajai sugai būs ieviesta. Patlaban dienestam nav finansiālu iespēju BMP ieviest, jo nepieciešama darbinieku apmācība ārpus Latvijas, kā arī jānodrošina tehniskais aprīkojums. Līdzko tiks piešķirts finansējums, tad arī būs zināmas konkrētas BMP, ko izmantos, un tiks precizēti šie noteikumi.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar kuriem, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudes testos. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.
Risinājuma apraksts
Noteikumi tiek papildināti ar 38.1 un 117.1 punktu, kuros noteikts, ka dienests var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā. Tāpat tiek papildināts 39. punkts, paredzot, ka inspektors pēc lauku apskates vai BMP metožu izmantošanas izsniedz lauku apskates protokolu.
Pēcpārbaudi veic, kā noteikts noteikumu 104. punktā, lai pārliecinātos, vai sēklu partijas pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība. Pēcpārbaudē tiek ietverti divi iepriekšminētie procesi – šķirnes identitātes pārbaude un tīrības pārbaude.
Noteikumos 117.1 punktā norādīts uz konkrētu pēcpārbaudes laikā īstenotu darbību, t.i., šķirnes identitātes pārbaudi, pēc kuras, ja joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, ir nepieciešams sēklu šķirnes identitāti pārbaudīt, izmantojot BMP.
Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir nepieciešams apmācīt darbiniekus testu veikšanai, paraugu noņemšanai, kā arī iegādāties tehniskos līdzekļus – iekārtas (uz DNS metodi balstītās analīzes – reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR (PCR)) – ierīci, uz proteīnu metodēm balstītās analīzes – horizontāla elektroforēzes – iekārtu un vertikālo elektroforēzes iekārtu) un reaģentus.
Iegādātā tehnika un reģenti tiks izmantoti, lai nodrošinātu ne tikai labības, bet arī lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu un dārzeņu šķirņu noteikšanu.
Pēcpārbaudi veic, kā noteikts noteikumu 104. punktā, lai pārliecinātos, vai sēklu partijas pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība. Pēcpārbaudē tiek ietverti divi iepriekšminētie procesi – šķirnes identitātes pārbaude un tīrības pārbaude.
Noteikumos 117.1 punktā norādīts uz konkrētu pēcpārbaudes laikā īstenotu darbību, t.i., šķirnes identitātes pārbaudi, pēc kuras, ja joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, ir nepieciešams sēklu šķirnes identitāti pārbaudīt, izmantojot BMP.
Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir nepieciešams apmācīt darbiniekus testu veikšanai, paraugu noņemšanai, kā arī iegādāties tehniskos līdzekļus – iekārtas (uz DNS metodi balstītās analīzes – reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR (PCR)) – ierīci, uz proteīnu metodēm balstītās analīzes – horizontāla elektroforēzes – iekārtu un vertikālo elektroforēzes iekārtu) un reaģentus.
Iegādātā tehnika un reģenti tiks izmantoti, lai nodrošinātu ne tikai labības, bet arī lopbarības augu, biešu, eļļas augu un šķiedraugu un dārzeņu šķirņu noteikšanu.
Problēmas apraksts
Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/1927, kas paredz noteikt jaunas selekcijas iespējas un ražošanas prasības hibrīdajiem kviešiem.
Līdz šim vienīgie atzītie selekcijas paņēmieni hibrīdajiem kviešiem bija tiešā krustošana un ķīmiskā hibridizācija, bet pēdējos gados par selekcijas paņēmienu graudaugu sēklu šķirņu hibrīdu ražošanai pasaulē ir atzīta citoplazmātiskā vīrišķā sterilitāte.
Tā kā hibrīdo kviešu citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes selekcijas paņēmiens ir jauns, ir noteikts, ka Direktīvas 2021/1927 noteiktās prasības hibrīdajiem kviešiem būs spēkā līdz 2029. gada 31. augustam. Pēc šī termiņa prasības tiks pārskatītas un lemts, vai tās atstās spēkā, pielāgos vai atcels.
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams iegūt zināšanas par citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes piemērošanu un, lai varētu pārskatīt Direktīvas 2021/1927 prasības, dienestam katru gadu līdz 28. februārim jāapkopo un jāziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskašu atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām noteikumos noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu.
Informācija būs jāapkopo un jāsūta Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm katru gadu līdz 2030. gada 28. februārim.
Līdz šim vienīgie atzītie selekcijas paņēmieni hibrīdajiem kviešiem bija tiešā krustošana un ķīmiskā hibridizācija, bet pēdējos gados par selekcijas paņēmienu graudaugu sēklu šķirņu hibrīdu ražošanai pasaulē ir atzīta citoplazmātiskā vīrišķā sterilitāte.
Tā kā hibrīdo kviešu citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes selekcijas paņēmiens ir jauns, ir noteikts, ka Direktīvas 2021/1927 noteiktās prasības hibrīdajiem kviešiem būs spēkā līdz 2029. gada 31. augustam. Pēc šī termiņa prasības tiks pārskatītas un lemts, vai tās atstās spēkā, pielāgos vai atcels.
Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams iegūt zināšanas par citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes piemērošanu un, lai varētu pārskatīt Direktīvas 2021/1927 prasības, dienestam katru gadu līdz 28. februārim jāapkopo un jāziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskašu atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām noteikumos noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu.
Informācija būs jāapkopo un jāsūta Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm katru gadu līdz 2030. gada 28. februārim.
Risinājuma apraksts
Noteikumos tiek iekļautas normas citoplazmātiskās vīrišķās sterilitātes izmantošanai hibrīdajiem kviešiem. Noteikumi jāpapildina ar prasībām par minimālo attālumu starp kviešu hibrīdu sējumiem (noteikumu 1. pielikums), ja izmanto citoplazmātisko vīrišķo sterilitāti, un prasībām kviešu hibrīdu šķirnes tīrībai (noteikumu 3. pielikums).
Noteikts, ka dienestam būs pienākums reizi gadā ziņot komisijai un citām dalībvalstīm par to saražoto hibrīdo kviešu daudzumu Latvijā un sēklu partiju daudzumu, kas noraidīts (noteikumu 125. punkts). Hibrīdo kviešu prasības ir spēkā līdz 2029. gada 31. augustam (noteikumu 126. punkts), pēc tam prasības tiks pārskatītas.
Noteikts, ka dienestam būs pienākums reizi gadā ziņot komisijai un citām dalībvalstīm par to saražoto hibrīdo kviešu daudzumu Latvijā un sēklu partiju daudzumu, kas noraidīts (noteikumu 125. punkts). Hibrīdo kviešu prasības ir spēkā līdz 2029. gada 31. augustam (noteikumu 126. punkts), pēc tam prasības tiks pārskatītas.
Problēmas apraksts
Sēklu un šķirņu aprites likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka tirgotājam nepieciešams kārtot dokumentāciju saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem, un šā likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākums ir nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. Tas, cik plašai ir jābūt informācijai par attiecīgiem sēklu aprites posmiem, noteikts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos.
Spēkā esošajos noteikumos ir noteikts, ka persona, kas nodarbojas ar sēklu tirgošanu, kārto sēklu uzskaites žurnālu. Noteikumos ir noteikts, kā un kura informācija tirgotājam ir jāreģistrē žurnālā. Tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu kilogramos. Tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda, cik daudz sēklu tiek pārdots gan lielos, gan nelielos iepakojumos. Ja sēkla tiek pārdota, tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda informāciju par pircēju (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu). Šis ir liels administratīvais slogs tirgotājam, kas pārdod sēklas nelielos iesaiņojumos, jo tirdzniecības vietās (lielveikalos, veikalos u.c.) nav iespējams nodrošināt to, ka tirgotājs par katru sēklas paciņu vai nelielo saiņojumu var iegūt noteikumos noteikto informāciju no fiziskas vai juridiskas personas. Dienestam nav nepieciešams zināt to, ka tirgotājs ir pārdevis mazo sēklu iepakojumu gala patērētājam, kurš sēklu materiālu izmanto savām vajadzībām un nenodarbojas ar sēklaudzēšanu. Dienesta inspektors nedodas uzraudzībā pie gala patērētāja, kurš iegādājies sēklu nelielā iepakojumā, jo noteikumi paredz, ka sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs un tirgotājs tiek reģistrēts Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, un tikai šo personu kontrole ir inspektoru kompetencē.
Tādējādi noteikumu projektā, lai mazinātu administratīvo slogu tirgotājam, ir jānosaka atkāpe par informācijas ievākšanu no personas, kas iegādājas sēklu nelielā daudzumā.
Spēkā esošajos noteikumos ir noteikts, ka persona, kas nodarbojas ar sēklu tirgošanu, kārto sēklu uzskaites žurnālu. Noteikumos ir noteikts, kā un kura informācija tirgotājam ir jāreģistrē žurnālā. Tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu kilogramos. Tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda, cik daudz sēklu tiek pārdots gan lielos, gan nelielos iepakojumos. Ja sēkla tiek pārdota, tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda informāciju par pircēju (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu). Šis ir liels administratīvais slogs tirgotājam, kas pārdod sēklas nelielos iesaiņojumos, jo tirdzniecības vietās (lielveikalos, veikalos u.c.) nav iespējams nodrošināt to, ka tirgotājs par katru sēklas paciņu vai nelielo saiņojumu var iegūt noteikumos noteikto informāciju no fiziskas vai juridiskas personas. Dienestam nav nepieciešams zināt to, ka tirgotājs ir pārdevis mazo sēklu iepakojumu gala patērētājam, kurš sēklu materiālu izmanto savām vajadzībām un nenodarbojas ar sēklaudzēšanu. Dienesta inspektors nedodas uzraudzībā pie gala patērētāja, kurš iegādājies sēklu nelielā iepakojumā, jo noteikumi paredz, ka sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs un tirgotājs tiek reģistrēts Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, un tikai šo personu kontrole ir inspektoru kompetencē.
Tādējādi noteikumu projektā, lai mazinātu administratīvo slogu tirgotājam, ir jānosaka atkāpe par informācijas ievākšanu no personas, kas iegādājas sēklu nelielā daudzumā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā tiek grozīts 100. punkts, kurā noteikta atkāpe saistībā ar nelielo iesaiņojumu tirdzniecību un informācijas iegūšanu no fiziskas vai juridiskas personas, ja persona no tirgotāja iegādājas rudzu, kviešu, miežu, auzu, tritikāles un griķu sertificētas (C) sēklas nelielos iesaiņojumos, kuros sēklu masa nepārsniedz 1000 gramu. Šī apjoma sēklu materiāla pircēja dati tirgotājam nebūs jānorāda sēklu uzskaites žurnālā.
Problēmas apraksts
Noteikumos visām labības sugām, izņemot griķus, ir noteikts vidējais sēklu parauga apjoms, kura masa nav mazāka par 2300 gramiem, un griķiem – par 1500 gramiem. Kopējais sēklu parauga apjoms tiek sadalīts sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai, sēklu pēcpārbaudei un sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai, ievietojot hermētiski noslēgtā iesaiņojumā, – tikai tad, ja sēklas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām. Sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai un sēklu pēcpārbaudei noteikumos ir noteikts svars, bet sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai svars nav noteikts.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā tiek grozīts 53.3. un 54.3. apakšpunkts, nosakot, ka sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai svars ir 300 gramu.
Problēmas apraksts
Nepieciešams redakcionāli labot kukurūzas latīnisko nosaukumu, kā arī padarīt noteikumus vienkāršākus un norādīt, ka noteikumu prasības neattiecas uz uzplīstošo kukurūzu un cukurkukurūzu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā papildināts 2.7. apakšpunkts un 11. pielikums, pēc kukurūzas latīniskā nosaukuma ievietojot vārdu "partim", kā arī 2.7. apakšpunktā svītrota neskaidrā piebilde par sēklaudzēšanas izņēmumu.
Problēmas apraksts
Noteikumos noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu līdz 15. aprīlim un 1. septembrim apkopo iesniegumus par tādu sēklu sertificēšanu un tirdzniecību, kurām ir pazemināta dīgtspēja, un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto dīgtspēju. Tā kā dienests apkopo informāciju ne tikai par labības šķirnēm un sugām, bet arī par lopbarības augu, dārzeņu sēklu un eļļas un šķiedraugu sugām un šķirnēm, ir nepieciešams noteikt vienotus termiņus visām sugām, par kurām dienests apkopo un sniedz informāciju Nacionālajai augu šķirņu padomei.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā grozīts 59. punktu, nosakot, ka turpmāk dienestam iesniegumi būs jāapkopo katru gadu līdz 20. aprīlim par vasarāju formas labībām un līdz 1. septembrim par ziemāju formas labībām un jāinformē Nacionālā augu šķirņu padome.
Problēmas apraksts
Nepieciešams papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, jo jāiekļauj atsauce uz Direktīvu 2021/971 un Direktīvu 2021/1927.
Risinājuma apraksts
Informatīva atsauce papildināta ar 10. un 11. punktu.
Problēmas apraksts
Tā kā Direktīvas 2021/971 un Direktīvas 2021/1927 prasības stājas spēkā 2022.gada 1.septembrī, tad ir nepieciešams noteikt, ka attiecīgie noteikuma projekta punkti ir spēkā no iepriekšminētā datuma.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā 2. punktā ir noteikts, ka noteikumu projekta 1.2., 1.3., 1.8., 1.9., 1.10., 1.11., 1.12. un 1.13. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz labības sēklaudzētājiem un tirgotājiem vai sēklu sagatavotājiem vai saiņotājiem, kas reģistrēti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz labības sēklaudzētājiem un tirgotājiem vai sēklu sagatavotājiem vai saiņotājiem, kas reģistrēti Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Nozare tiek sakārtota, kā arī tiek ieviestas inovācijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
3 820
0
1 500
105 813
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
3 820
0
1 500
105 813
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-3 820
0
-1 500
-105 813
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-3 820
0
-1 500
-105 813
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-3 820
-1 500
-105 813
5.1. valsts pamatbudžets
0
-3 820
-1 500
-105 813
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Papildu finansējums nepieciešams budžeta programmā 27.00.00.”Augu veselība un augu aprites uzraudzība”, lai
1) izveidotu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas pārskatu sadaļu.
Finansējums nepieciešams, jo Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu, paredz, ka dalībvalsts atbildīgajai sertifikācijas iestādei katru gadu līdz 2030. gada 28. februārim Komisijai un pārējām dalībvalstīm jāpaziņo iepriekšējā gada rezultāti attiecībā uz saražoto hibrīdu sēklu daudzumu un to sēklu partiju īpatsvaru, kuras noraidītas kvalitātes parametru neizpildes dēļ.
Pārskatu sadaļas izveidošana – Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas pārskatu sistēmu hibrīdu sēklu uzskaites izveidei – 1920 EUR (ārpakalpojums 48 cilvēkstundu sistēmas izveidei – 48 h x 40 EUR/h + PVN = ~ 2320 EUR).
Nepieciešamais papildu finansējums 2023. gadā ir 3820 EUR (Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas atskaišu sistēmu hibrīdu sēklu uzskaites izveidei ~ 2320 EUR un inspektora apmācības bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā ~ 1500 EUR);
2) ieviestu bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskatēs un pēcpārbaudēs:
a) apmācība par bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu lauku apskatēs un pēcpārbaudēs.
Apmācība plānota gan Latvijas attiecīgajās iestādēs, gan citās valstīs vienam ekspertam (mācību maksa + viesnīca, transports un dienas nauda ~ 1500 EUR), sākot ar 2023. gadu. Arī 2024. gadā jāparedz papildu finansējums apmācībai 1500 EUR;
b) sākot ar 2025. gadu, jāparedz finansējums laboratorijas iekārtu un reaģentu iegādei bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanā lauku apskatēm un pēcpārbaudēm.
Tā kā pielietojamās metodes sugām atšķiras, nepieciešams iegādāties arī atšķirīgas iekārtas (horizontālā elektroforēze, vertikālā elektroforēze un reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR (PCR)) ierīce) un PCR Core kit. Bez minējām iekārtām ir nepieciešami dažādi reaģenti un tiešie un apgrieztie praimeri, kā arī programmatūras licences.
Vienreizējs ieguldījums iekārtu iegādei:
uz DNS metodi balstītās analīzes – reālā laika PĶR (PCR) – ierīce – 38 000 EUR,
uz proteīnu metodēm balstītās analīzes – horizontālās elektroforēzes – iekārta un vertikālās elektroforēzes iekārta – 35 000 EUR.
Pašreizējās aptuvenās iekārtu izmaksas ir 73 000 EUR.
Ikgadēji ieguldījumi, sākot ar 2025. gadu, reaģentu iegādei un kolekcijas uzturēšanai gan uz DNS, gan proteīnos balstīto metožu pielietošanā – 32 813 EUR.
1) izveidotu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas pārskatu sadaļu.
Finansējums nepieciešams, jo Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu, paredz, ka dalībvalsts atbildīgajai sertifikācijas iestādei katru gadu līdz 2030. gada 28. februārim Komisijai un pārējām dalībvalstīm jāpaziņo iepriekšējā gada rezultāti attiecībā uz saražoto hibrīdu sēklu daudzumu un to sēklu partiju īpatsvaru, kuras noraidītas kvalitātes parametru neizpildes dēļ.
Pārskatu sadaļas izveidošana – Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas pārskatu sistēmu hibrīdu sēklu uzskaites izveidei – 1920 EUR (ārpakalpojums 48 cilvēkstundu sistēmas izveidei – 48 h x 40 EUR/h + PVN = ~ 2320 EUR).
Nepieciešamais papildu finansējums 2023. gadā ir 3820 EUR (Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas atskaišu sistēmu hibrīdu sēklu uzskaites izveidei ~ 2320 EUR un inspektora apmācības bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanā ~ 1500 EUR);
2) ieviestu bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskatēs un pēcpārbaudēs:
a) apmācība par bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu lauku apskatēs un pēcpārbaudēs.
Apmācība plānota gan Latvijas attiecīgajās iestādēs, gan citās valstīs vienam ekspertam (mācību maksa + viesnīca, transports un dienas nauda ~ 1500 EUR), sākot ar 2023. gadu. Arī 2024. gadā jāparedz papildu finansējums apmācībai 1500 EUR;
b) sākot ar 2025. gadu, jāparedz finansējums laboratorijas iekārtu un reaģentu iegādei bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanā lauku apskatēm un pēcpārbaudēm.
Tā kā pielietojamās metodes sugām atšķiras, nepieciešams iegādāties arī atšķirīgas iekārtas (horizontālā elektroforēze, vertikālā elektroforēze un reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR (PCR)) ierīce) un PCR Core kit. Bez minējām iekārtām ir nepieciešami dažādi reaģenti un tiešie un apgrieztie praimeri, kā arī programmatūras licences.
Vienreizējs ieguldījums iekārtu iegādei:
uz DNS metodi balstītās analīzes – reālā laika PĶR (PCR) – ierīce – 38 000 EUR,
uz proteīnu metodēm balstītās analīzes – horizontālās elektroforēzes – iekārta un vertikālās elektroforēzes iekārta – 35 000 EUR.
Pašreizējās aptuvenās iekārtu izmaksas ir 73 000 EUR.
Ikgadēji ieguldījumi, sākot ar 2025. gadu, reaģentu iegādei un kolekcijas uzturēšanai gan uz DNS, gan proteīnos balstīto metožu pielietošanā – 32 813 EUR.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaitā izmaiņu nav.
Cita informācija
2023. un turpmākajiem gadiem nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu jauno funkciju – pārskatu sniegšanu EK un dalībvalstīm par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, kā arī lai papildinātu zināšanas bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanai lauku apskatēs un pēcpārbaudēs, skatīt likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024., 2025. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gada" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem.
Nepieciešamā tehnika un reaģenti tiks izmantoti, lai noteiktu ne tikai labības, bet arī lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu šķirnes.
Ja ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas procesā netiks atbalstīts papildu finansējums dienestam, dienests nevarēs attīstīt un piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus sēklu kontroles jomā. Šķirņu selekcijā arvien vairāk tiek izmantoti BMP, kā arī sēklu šķirņu identifikācijā šīm metodēm turpmāk būs arvien lielāka nozīme.
Nepieciešamā tehnika un reaģenti tiks izmantoti, lai noteiktu ne tikai labības, bet arī lopbarības augu, biešu, dārzeņu, eļļas augu un šķiedraugu šķirnes.
Ja ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas procesā netiks atbalstīts papildu finansējums dienestam, dienests nevarēs attīstīt un piedāvāt kvalitatīvākus pakalpojumus sēklu kontroles jomā. Šķirņu selekcijā arvien vairāk tiek izmantoti BMP, kā arī sēklu šķirņu identifikācijā šīm metodēm turpmāk būs arvien lielāka nozīme.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi""
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi""
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.3. "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi""
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.4. "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi""
Pamatojums un apraksts
Direktīvas 2021/971 pārņemšana
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L0971
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīva (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību
Apraksts
Direktīvas 2021/971 prasības stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.
ES tiesību akta CELEX numurs
32021L1927
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu.
Apraksts
Direktīvas 2021/1927 prasības stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.
Direktīva 2021/1927 ir spēkā līdz 2029. gada 31. augustam.
Direktīva 2021/1927 ir spēkā līdz 2029. gada 31. augustam.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 16. jūnija Īstenošanas direktīva (ES) 2021/971, ar ko attiecībā uz bioķīmisku un molekulāru paņēmienu izmantošanu groza I pielikumu Padomes Direktīvai 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību un I pielikumu Padomes Direktīvai 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 1. punkts
Pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr. 152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 1.2., 1.3. un 1.8. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 3. punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumos Nr. 554 "Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 4. punkts
Tiks pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 592 "Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
1. panta 5. punkts
Pārņemts ar grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 352 "Eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi".
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
2. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 1.2., 1.3. un 1.8. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
2. pants 2. punkts
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās un piemērošanas kārtība.
-
-
3. pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās kārtība.
-
-
4. pants
Norma netiek pārņemta, jo norādīti adresāti.
-
-
Pielikuma B daļa
Noteikumu projekta 1.2., 1.3. un 1.8. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijai Nr. 1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem".
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2021. gada 5. novembra Īstenošanas direktīva (ES) 2021/1927, ar ko attiecībā uz prasībām par kviešu hibrīdu sēklām, ko ražo, izmantojot citoplazmatiskās vīrišķās sterilitātes metodi, groza Padomes Direktīvas 66/402/EEK I un II pielikumu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
Noteikumu projekta 1.9., 1.12. un 1.13. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
2. pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās un piemērošanas kārtība.
-
-
3. pants
Norma netiek pārņemta, jo ir noteikta direktīvas spēkā stāšanās kārtība.
-
-
4. pants
Norma netiek pārņemta, jo norādīti adresāti.
-
-
Pielikuma 1. daļas "a" punkts
Noteikumu projekta 1.12 apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pielikuma 1. daļas "b" punkts
Noteikumu projekta 1.12 un 1.13. apakšpunkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pielikuma 2. daļas "a" punkts
Noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pielikuma 2. daļas "b" punkts
Norma netiek pārņemta, jo norādītas izmaiņas virsrakstā.
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts nesatur nacionālās tehniskās prasības un nav paziņojams Eiropas Komisijai kā tehnisko noteikumu projekts atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijai Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem”.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Sēklaudzētāju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par TAP portāla sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ievietoto noteikumu projektu nav saņemti iebildumi vai priekšlikumi.
Zemnieku Saeimai, Latvijas sēklaudzētāju asociācijai un Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomei (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) tika nosūtīta e-pasta vēstule ar informāciju par plānotajiem grozījumiem noteikumu projektā. Nevalstiskajām organizācijām nebija priekšlikumu vai iebildumu par plānotajiem grozījumiem noteikumu projektā.
Zemnieku Saeimai, Latvijas sēklaudzētāju asociācijai un Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomei (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) tika nosūtīta e-pasta vēstule ar informāciju par plānotajiem grozījumiem noteikumu projektā. Nevalstiskajām organizācijām nebija priekšlikumu vai iebildumu par plānotajiem grozījumiem noteikumu projektā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Dienestam katru gadu līdz 28. februārim jāapkopo un jāziņo Eiropas Komisijai un pārējām dalībvalstīm par iepriekšējā gada rezultātiem attiecībā uz saražotās kviešu hibrīdās sēklas daudzumu, lauka apskašu atbilstību noteikumos noteiktajām prasībām, sēklu partiju pēcpārbaužu rezultātiem, sēklu partiju procentuālo daudzumu, kas nav atzītas par atbilstošām noteikumos noteiktajām prasībām, un jebkuru citu informāciju, kas pamato sēklu partiju noraidīšanu.
Dienesta inspektoriem jāveic lauka apskates un jānovērtē hibrīdo kviešu atbilstība noteikumos noteiktajām prasībām.
Latvijā patlaban nav iespējams izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk – BMP) šķirnes identifikācijai sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet, tā kā šis paņēmiens tiek iekļauts noteikumos, dienests pēc nepieciešamības varēs izmantot BMP šķirņu identifikācijai, kad Latvijā augu šķirņu noteikšanā sāks izmantot BMP.
Dienesta inspektoriem jāveic lauka apskates un jānovērtē hibrīdo kviešu atbilstība noteikumos noteiktajām prasībām.
Latvijā patlaban nav iespējams izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk – BMP) šķirnes identifikācijai sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet, tā kā šis paņēmiens tiek iekļauts noteikumos, dienests pēc nepieciešamības varēs izmantot BMP šķirņu identifikācijai, kad Latvijā augu šķirņu noteikšanā sāks izmantot BMP.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi