Anotācija (ex-ante)

22-TA-3694: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 593 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 18.10.2022. sēdes protokola Nr.53, 70§ 7.punkta uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē steidzamības kārtībā grozījumus Ministru kabineta noteikumos par 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” (turpmāk – 3.3.1.SAM), 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” (turpmāk – 5.6.2.SAM) un 13.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3.pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanu, pagarinot nacionālo iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņu līdz pieciem gadiem pēc projektu pabeigšanas.

Ievērojot iepriekš minēto uzdevumu, tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumos Nr.593 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.593).

MK noteikumos Nr.593 noteikto 3.3.1.SAM līmenī sasniedzamo iznākuma rādītāju progress (saskaņā ar Kohēzijas politikas vienotajā informācijas sistēmā pieejamajiem datiem uz 06.12.2022.) liecina, ka iznākuma rādītāju vērtības ir sasniegtas:

a) piesaistītas nefinanšu investīcijas 110,8 milj. euro apmērā no privātā sektora puses, kas ir 172% no MK noteikumos Nr.593 noteiktā kopējā sasniedzamā rādītāja – 64,2 milj. euro (nacionālais rādītājs);

b) izveidotas 1342 jaunas darba vietas, kas ir 127% no MK noteikumos Nr.593 noteiktā kopējā sasniedzamā rādītāja –  1053 jaunizveidotas darba vietas (un veido 138% no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” (turpmāk – DP) noteiktā rādītāja 968 jaunizveidotas darba vietas) (DP rādītājs);

c) labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā guvuši 476 komersanti, kas ir 235% no MK noteikumos Nr.593 noteiktā kopējā sasniedzamā rādītāja – 202 komersanti (257% no DP noteiktā rādītāja 185 komersanti) (DP rādītājs).

Ņemot vērā, ka visas MK noteikumos Nr.593 un DP noteiktās projektu iznākuma rādītāju vērtības ir sasniegtas (pārsniegtas) un Latvijai nepastāv finansiāli riski pret Eiropas Komisiju, ierosinām pagarināt projektu iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņu līdz pieciem gadiem pēc projektu pabeigšanas, nepārsniedzot 2028.gada 31.decembri. Ievērojot vienlīdzības principu, nosacījums vienādi attiecināms uz visiem projektiem, tai skaitā pabeigtajiem projektiem, kuros nav sasniegti rādītāji (finansējuma saņēmējs nav iesniedzis Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA) pārskatu par rādītāju sasniegšanu), tai skaitā Covid - 19 infekcijas pandēmijas ietekmes vai citu iemeslu dēļ. Covid – 19 infekcijas pandēmijas ietekmes rezultātā un Krievijas kara Ukrainā rezultātā piemēroto sankciju un pretpasākumu rezultātā, īpaši būvniecības nozarē, ir izveidojies ievērojams izmaksu pieaugums, kā arī novērojama būvniecībai nepieciešamo materiālu piegāžu kavēšanās, kas vienlaikus ietekmē gan projektu rādītāju sasniegšanu, gan projektu īstenošanas termiņu.

Šobrīd MK noteikumi Nr.593 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā CFLA Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes 1%.

Ņemot vērā, ka noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas var būt situācija, kad kāda iznākuma rādītāja sasniegšana nebūtiski (1% – 15%) atpaliek no projektā plānotā apmēra, noteikumu projekts paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd. Precizētais nosacījums ir labvēlīgs pašvaldībām, tas vienādi attiecas uz visām 3.3.1.SAM projektu iesniegumu atlases kārtām. Vienlaikus 15% elastības pieeja tiks salāgota ar 5.6.2.SAM īstenošanu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos noteikto.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir grozīt MK noteikumu Nr.593 normas, pagarinot projektu iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņu līdz pieciem gadiem pēc projektu pabeigšanas, bet ne ilgāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.
Noteikumu projekts paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu, nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd MK noteikumi Nr.593 paredz, ka projekta iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņš ir 2023.gada 31.decembris. Covid-19 infekcijas pandēmijas sekas un 2022.gadā ģeopolitiskā situācija ir radījusi ārkārtas riskus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda projektu pabeigšanai un projektos plānoto rādītāju sasniegšanai. Covid-19 infekcijas pandēmijas seku ietekmē un Krievijas kara Ukrainā dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu rezultātā, īpaši būvniecības nozarē, ir izveidojies ievērojams izmaksu pieaugums, kā arī novērojama būvniecībai nepieciešamo materiālu piegāžu kavēšanās. Publiskās infrastruktūras uzņēmējdarbības attīstības projektos konstatēti būtiski kavējumi būvdarbu termiņos, un arī samazinājusies komersantu spēja veikt nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos. Komersanti ar piesardzību rada jaunas darba vietas attīstītajās uzņēmējdarbības teritorijās. Minētie iemesli rada augstus riskus projektu pabeigšanai un projektu rādītāju sasniegšanai, tāpēc nepieciešams rast risinājumus, lai atvieglotu pašvaldībām projektu īstenošanas pabeigšanu un projektos plānoto rādītāju sasniegšanu.

Šobrīd MK noteikumi Nr.593 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā CFLA ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes 1%.

Komercdarbības atbalsta kontroles likumā veiktās izmaiņas nosacījumos par nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu attiecināmas arī uz 3.3.1.SAM īstenošanas nosacījumiem. MK noteikumu projekts papildināts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem un paredz, ka attiecīgo komercdarbības atbalsta normu neievērošanas gadījumā CFLA atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt CFLA visu saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.593 nosaka, ka iznākuma rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās radušās divu kalendāra gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un ne vēlāk kā trešajā kalendāra gadā pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, nepārsniedzot šo noteikumu minēto termiņu – 2023.gada 31.decembris.

Nepagarinot MK noteikumos Nr.593 noteikto projektu īstenošanas un projekta iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņu, pastāv risks, ka var tikt lauzti līgumi starp CFLA un finansējuma saņēmējiem (projektu īstenotājiem) vai saskaņā ar MK noteikumu Nr.593 12.punktu finansējuma saņēmējiem būs jāatmaksā sadarbības iestādei ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā.

Ņemot vērā, ka noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas var būt situācija, kad kāda iznākuma rādītāja sasniegšana nebūtiski (1% – 15%) atpaliek no projektā plānotā apmēra, noteikumu projekts paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd. Precizētais nosacījums ir labvēlīgs pašvaldībām. Vienlaikus 15% elastības pieeja tiek salāgota ar 5.6.2.SAM regulējošajos MK noteikumos noteikto.
Risinājuma apraksts
Lai izvairītos no noslēgto projektu līgumu laušanas vai riska, ka finansējuma saņēmējiem būs jāatmaksā finansējums proporcionāli nesasniegtajiem iznākuma rādītājiem, nepieciešams pagarināt projektu īstenošanas termiņu līdz 2023.gada 31.decembrim un projektu iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņu  līdz pieciem gadiem pēc projektu pabeigšanas, bet ne ilgāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

MK noteikumu Nr.593 9.1.apakšpunktā  3.3.1.SAM līmeņa iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņš - 2023.gada 31.decembris - saglabāts nemainīgs, jo 3.3.1.SAM līmenī plānotie minimālie iznākuma rādītāji ir sasniegti. Projektu iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa pagarinājums iekļauts MK noteikumu Nr.593 10.3.apakšpunktā un attiecīgais termiņš (līdz 2028.gada 31.decembrim) ir attiecināms uz projektu līmeni. Minētās izmaiņas paredz, ka projektā, kura īstenošana pabeigta (tai skaitā pabeigti projektā paredzētās infrastruktūras attīstīšanas būvdarbi, veikts noslēguma maksājums), piemēram, 2023.gadā, iznākuma rādītājos var tikt ieskaitītas arī tādas komersanta, kuram nepieciešama projekta ietvaros izbūvētā infrastruktūra, izveidotas darba vietas un nefinanšu investīcijas, kuras radušās ne tikai divus kalendāra gadus pirms projekta iesniegšanas CFLA un projekta īstenošanas laikā, bet arī 2024., 2025., 2026., 2027. un 2028.gadā.

Pagarinot  rādītāju sasniegšanas un projektu īstenošanas termiņu, tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi īstenot iesāktos projektus un sasniegt projektos plānotos iznākuma rādītājus. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd.

Izvērtēts, ka noteikumu projektā paredzētās izmaiņas nav būtiskas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71.panta izpratnē par projektu darbību ilgumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Alternatīva būtu neveikt grozījumus, taču tādā gadījumā pašvaldībām netiktu dota iespēja pilnvērtīgi īstenot iesāktos projektus un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus, kas atstātu negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetu un neveicinātu jaunu darba vietu radīšanu un privāto nefinanšu investīciju piesaistīšanu reģionos. Kā arī rādītāju nesasniegšanas gadījumā finansējuma saņēmējam būtu jāatmaksā sadarbības iestādei ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot jau no rādītāja neizpildes 1%.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Noteikumu projekts paredz labvēlīgākus nosacījumus finansējuma saņēmējiem, samazina negatīvas ietekmes uz  pašvaldību budžetu  risku, kas rastos līgumu laušanas vai ERAF finansējuma atmaksāšanas gadījumā, kā arī motivē projektu iesniedzējus turpināt darbu, lai sasniegtu projektu plānotos rādītājus kā jaunu darba vietu radīšana un privāto nefinanšu investīciju piesaistīšana reģionos.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Covid-19 infekcijas pandēmijas ietekmē strauji mainījusies līdzšinējā ekonomiskā aktivitāte, un 2022.gadā saasinātā ģeopolitiskā situācija ir radījusi ārkārtas riskus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda projektu pabeigšanai un projektos plānoto rādītāju sasniegšanai. Gan Covid-19 infekcijas pandēmijas seku rezultātā, gan Krievijas kara Ukrainā dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu rezultātā, īpaši būvniecības nozarē, ir izveidojies ievērojams izmaksu pieaugums. Publiskās infrastruktūras uzņēmējdarbības attīstības projektos konstatēti būtiski kavējumi būvdarbu termiņos, jo, piemēram, kavējās būvdarbiem nepieciešamo materiālu piegādes, samazinājusies arī komersantu spēja veikt nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos. Komersanti ar piesardzību rada jaunas darba vietas attīstītajās uzņēmējdarbības teritorijās. Minētie iemesli rada augstus riskus projektu sekmīgai pabeigšanai un rādītāju sasniegšanai projektu līmenī. Nepagarinot MK noteikumos Nr.593 noteikto projekta īstenošanas termiņu un rādītāju sasniegšanas termiņu, pastāv risks, ka var tikt lauzti līgumi starp CFLA un finansējuma saņēmējiem (projektu īstenotājiem), vai saskaņā ar MK noteikumu Nr.593 12.punktu finansējuma saņēmējiem būs jāatmaksā sadarbības iestādei ERAF finansējumu proporcionāli iznākuma rādītāja vērtībai, kas savukārt atstās negatīvas sekas uz konkrēto finansējuma saņēmēju (pašvaldību) budžetu. Pagarinot  termiņu, tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi īstenot iesāktos projektus un sasniegt projektos noteiktos iznākuma rādītājus. Ņemot vērā, ka 3.3.1.SAM ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, CFLA veic projektu īstenošanas uzraudzību projekta dzīves cikla laikā, kas publiskās uzņēmējdarbības projektiem ir 10-15 gadi. Lai gan rādītāju ziņošanas termiņš tiek pagarināts, projektu kopējais skaits un to rādītāju uzraudzības apjoms paliek nemainīgs, ievērojot MK noteikumu Nr.593 10.3.apakšpunktā noteikto - ja projekta iesniedzējs iznākuma rādītāja vērtību sasniedz, sadarbības iestāde turpmāko projekta iznākuma rādītāja izpildes kontroli neveic. Savukārt, pārskatot atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), pašvaldībām tiks dota 15% elastība rādītāja nesasniegšanai, atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sāksies virs 15% neizpildes, nevis no 1%, kā tas ir noteikts šobrīd. Noteikumu projekts vienādi attiecas uz visiem projektiem visās 3.3.1.SAM projektu iesniegumu atlases kārtās.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi