Anotācija

SVAN grozītais 4.pants "Atbildīgās iestādes".
Saskaņā ar SVAN grozīto 4.pantu dalībvalstīm jāieceļ vai jāizveido nacionālā SVAN iestāde, kas grozītajā 1.pantā "Definīcijas" definēta kā struktūra, ko dalībvalsts izraudzījusi vai izveidojusi valsts līmenī, lai koordinētu SVAN īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā. (SVAN 1.pants; 4.panta 1.punkts; 1.bis punkts)
Nacionālās SVAN iestādes ieviešana ir PVO atbilde uz SVAN īstenošanas un institucionālajiem izaicinājumiem, uz kuriem ir vērsušas uzmanību vairākas SVAN Pārskatīšanas komitejas (IHR Review Committees).
Dalībvalstis veic pasākumus, lai ieceltu vai izveidotu nacionālo SVAN iestādi, vajadzības gadījumā pielāgojot savu nacionālo likumdošanu. (SVAN 4.panta 2.bis punkts)
Kad dalībvalsts ir izraudzījusies nacionālo SVAN iestādi, tā to paziņo PVO, norādot šīs iestādes kontaktinformāciju. (SVAN 4.panta 4.punkts)
Katra dalībvalsts pati nosaka nacionālo SVAN iestādi atbilstoši saviem valsts normatīvajiem aktiem un situācijai.
Tā kā nacionālās SVAN iestādes funkcija ir koordinēt SVAN īstenošanu dalībvalsts jurisdikcijā, PVO ģenerāldirektors, lai atbalstītu dalībvalstis nacionālās SVAN iestādes izveidē vai iecelšanā, oficiālā sarakstē ir piedāvājis dažus apsvērumus (nacionālās SVAN iestādes funkcijas):
Politikas uzraudzība un konsultācijas – pārskata un sniedz ieteikumus par nacionālajām politikām, plāniem, programmām un budžeta sadalījumu, kas ir būtiski SVAN īstenošanai.
Starpministriju un starpsektoru sadarbības nodrošināšana – saskaņo attiecīgos ministriju, aģentūru un citu valsts institūciju darba aspektus ar pienākumiem, kas saistīti ar SVAN atbildību (sektori var ietvert veselību, transportu, lauksaimniecību, vidi, ārlietas u.c.).
Starptautiskā sadarbība – darbojas kā nacionālā iestāde, kas valsts vārdā sazinās ar PVO par jautājumiem, kas saistīti ar SVAN (papildus sabiedrības veselības risku vai notikumu komunikācijai, kas ir nacionālā SVAN kontaktpunkta kompetencē), kā arī sazinās ar citu dalībvalstu nacionālajām SVAN iestādēm, tostarp par politikas un pārvaldības jautājumiem.
Operatīvie pasākumi – izveido un uztur procedūras sadarbībai ar nacionālo SVAN kontaktpunktu, kompetentajām iestādēm un citām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp lēmumu pieņēmējiem.
Turklāt dalībvalsts var apsvērt, vai nacionālā SVAN iestāde varētu būt iesaistīta SVAN īstenošanā attiecībā uz tām normām, kurās nacionālajai SVAN iestādei nav piešķirta nekāda loma.
Vienlaikus PVO ir norādījis, ka dalībvalstij, ieceļot nacionālo SVAN iestādi (piešķirot funkcijas jau esošai institucionālai struktūrai) vai izveidojot nacionālo SVAN iestādi (radot jaunu institucionālu struktūru), jāņem vērā šādi kritēriji:
tai ir jābūt iestādei, nevis individuālai personai;
tai ir jābūt skaidri atzītai nacionālajos normatīvajos aktos;
tai ir jābūt pilnvarotai pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas ar pietiekamu personālu, budžetu un tehniskajiem resursiem.
Lemjot par nacionālās SVAN iestādes noteikšanu, PVO aicina dalībvalstis ņemt vērā šādus aspektus: nodrošināt augsta līmeņa pilnvaras, spēju piedalīties attiecīgo valsts politiku izstrādē, kapacitāti mobilizēt starpnozaru sadarbību, iespēju tieši sadarboties ar PVO un citām dalībvalstīm, kā arī pieeju tiešiem saziņas kanāliem ar augstākajām valsts pārvaldes institūcijām.
Saskaņā ar SVAN 59.panta "Stāšanās spēkā; laika posms noraidījumam vai atrunām" 3.punktu dalībvalstīm ir papildu 12 mēneši, lai tās spētu īstenot 2024.gada SVAN grozījumus, kas stājās spēkā 2025.gada 19.septembrī.

SVAN grozītā 4.panta 1.punkts paredz iespēju, ka viena institucionāla vienība var pildīt gan nacionālās SVAN iestādes, gan nacionālā SVAN kontaktpunkta funkcijas.
Latvijā nacionālā SVAN kontaktpunkta funkcijas pilda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – NMPD), kas nodrošina nepārtrauktu (24/7 režīmā) saziņu ar valsts atbildīgajiem sektoriem un PVO SVAN kontaktpunktiem; sniedz ieteikumus, rekomendācijas vai cita veida PVO informāciju SVAN ietvaros; pastāvīgi seko informācijai par reģistrētajiem apdraudējumiem pasaulē, to riska novērtējumam un koordinē nepieciešamo rīcības pasākumu izpildi valstī; apkopo informāciju un ziņo PVO par noteikto SVAN pamatkapacitāšu novērtējumu Latvijā.
Tā kā nacionālās SVAN iestādes mērķis pēc būtības ir uzraudzīt SVAN noteikumu ieviešanu valstī, tieši NMPD pašlaik ir viskompetentākā iestāde SVAN jautājumos, kas regulāri ir tiešā saziņā gan ar PVO SVAN kontaktpunktu, gan citu valstu nacionālajiem SVAN kontaktpunktiem. NMPD regulāri piedalās dažādās PVO rīkotās apmācībās gan par SVAN ieviešanu, gan par citiem pārrobežu apdraudējumiem.
Papildus norādāms, ka Veselības ministrija (turpmāk – VM) saskaņā ar SVAN 59.panta 3.punktu jau ir oficiāli rakstiski paziņojusi PVO, ka NMPD pilda pagaidu nacionālās SVAN iestādes funkciju līdz valsts oficiāli normatīvajos aktos noteiks savu nacionālo SVAN iestādi.
Tādējādi, ņemot vērā iepriekšminēto, noteikumu projektā tiek noteikts, ka NMPD pilda gan nacionālā SVAN kontaktpunkta, gan nacionālās SVAN iestādes funkcijas.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā VM būs oficiāli jāpaziņo PVO par nacionālo SVAN iestādi. Informācija par nacionālo SVAN iestādi un kontaktpunktu pēc tam ik gadu būs jāatjauno.