Anotācija (ex-ante)

Informāciju par 2.pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv aplūko ap 10 procentiem no visiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem. Savukārt, portālā manapensija.lv informāciju par 2.pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu aplūkojuši vidēji 3 procentu lietotāji. Tas nozīmē, ka ļoti liels skaits valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku par savu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu neinteresējas un ir jāmeklē papildu informācijas nodošanas veidi, kā šos dalībniekus informēt par viņu uzkrājumu, izmantojot tās vietnes un informācijas kanālus, ko dalībnieki izmanto ikdienā. Līdz ar to ir nepieciešami risinājumi, lai personas sasniegtu proaktīvi. Nodrošinājums vecumdienās ir nozīmīgs jautājums, lai personai tiktu nodrošinātas Satversmes 109.pantā noteiktās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā. Valsts fondēto pensiju shēmas aktīvāka izmantošana nozīmē personas pašas lielāku līdzdalību uzkrājuma veidošanā.
Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmanto tiešsaistes pakalpojumus. Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir e-pasta (83,8 %) un internetbankas (79,4 %)
izmantošana (avots: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne- ikt/datori-internets/meklet-tema/2410-iedzivotaju-interneta-lietosanas-paradumi). Līdz ar to jāveido iespēja informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka pensiju uzkrājumu atspoguļot arī citās drošās informācijas platformās, kur paredzēta droša klienta autorizācija, tomēr tikai pēc tam, kad saņemta valsts fondētā pensiju shēmas dalībnieka (datu īpašnieka) atļauja šādai datu atspoguļošanai. Ir svarīgi, ka šādi informāciju drīkst atklāt (atspoguļot) tikai pašam dalībniekam (datu īpašniekam), nodrošinot, ka ne informācijas platformas īpašniekam/uzturētājam, ne citām trešajām personām šī informācija (dati) nav pieejama, apstrādājama vai saglabājama.
Informācijas par pensijas uzkrājumu pieejamība dalībniekam ērtos kanālos (piemēram, internetbankā) veicinās viņa interesi par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabos dalībnieku finanšu pratību, saņemot personalizētas konsultācijas un pārskatus, tādējādi veicinot arī uzkrāšanas un nodokļu samaksas kultūru. Personas vairāk būs informētas par to, kā tiek pārvaldīta viņu nauda un kā to darīt mērķtiecīgāk.

Lai uzlabotu un pilnveidotu komunikāciju starp līdzekļu pārvaldītājiem un valsts fondētās pensiju sistēmas dalībniekiem, jāveicina ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām:
- nodrošināt savlaicīgu, kvalitatīvu un iespējami personalizētu konsultāciju par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, uzlabojot klienta finanšu pratību;
- noskaidrot klienta vajadzības, riska toleranci, finanšu pratības līmeni;
- atbilstoši identificētajām vajadzībām un vecumam ieteikt tam atbilstošāko ieguldījumu plānu. Dalībniekam dzīves laikā ieteicams veikt ieguldījumu plānu nomaiņu vismaz divas reizes - no aktīvā uz sabalansēto, bet pēdējos 10 uzkrāšanas gados uz konservatīvo ieguldījumu plānu;
- sniegt konsultācijas par citiem risinājumiem vai produktiem atbilstoši dalībnieka finansiālajai situācijai un interesēm.
Nodrošinot ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ar savlaicīgu informāciju par kumulatīvo uzkrājuma apjomu sadalījumā pa gadiem, tiks veicināta ieguldījumu portfeļa pārvaldības efektivitāte, uzlabota ieguldījumu plānu likviditāte, nosakot atbilstošus ieguldīšanas termiņus, pielāgojot ieguldījumu plānu riska un aktīvu klases izvēli atbilstoši dalībnieka vecumam.

2020. gadā 122 tūkstoši dalībnieku jeb 9,4% no tiem, kuri valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 2019. gada 31. decembrī, ir veikuši ieguldījumu plāna maiņu. No visiem ieguldījumu plāna maiņu veikušajiem dalībniekiem 73% bija aktīvo, 19% – konservatīvo un 8% sabalansēto ieguldījumu plānu dalībnieki. No visiem dalībniekiem, kuri ir veikuši ieguldījumu plāna maiņu, 65% dalībnieku ir izvēlējušies kādu no „aktīvajiem 75%” plāniem, 13% – „aktīvajiem 50%”, 17% – konservatīvajiem un 5% – sabalansētajiem ieguldījumu plāniem. Ieguldījumu plānus ar aktīvu ieguldījumu politiku ir izvēlējušies gados jaunāki valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki.

Kaut arī valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku izvēle kļūst apzinātāka un pārdomātāka, tomēr  ieguldījumu plānu maiņu skaits viena pārvaldītāja ietvaros, kas gadu gaitā svārstās 3% - 4% apjomā, ir samērā neliels (2019.gadā - 2%). Tas nozīmē, ka personas vairāk izvēlas starp “zīmolu”, “riska pakāpi”, “reklāmu”, bet mazāk plāna ieguldījuma politikas satura dēļ, kur un kā ieguldījumu plāns iegulda. Šobrīd ieguldījumu pārvaldes sabiedrības var uzrunāt personu anonīmi un šo personu ir grūti konsultēt. Bieži vien šīs konsultācijas mērķis var būt tikai iegūt jaunu dalībnieku, lai gan pareizāka būtu rīcība tieši uzlabot ieguldījumu atbilstību dalībnieka vajadzībām.

Lai ieguldītu uzkrātos līdzekļus vienlaikus droši un ar vislabāko iespējamo atdevi, valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem ir sistemātiski jāatgādina par nepieciešamību, tuvojoties pensijas vecumam, samazināt investīciju risku. Tādēļ ir nepieciešams uzlabot un pilnveidot komunikāciju ar dalībniekiem, nodrošinot, lai līdzekļu pārvaldītāji varētu sniegt tiem ieteikumus par piemērotāko rīcību, sasniedzot nākamo sava dzīves cikla posmu.
Savu dalībnieku zināšana ļautu ieguldīju pārvaldes sabiedrībām efektīvāk pārvaldīt dalībnieku līdzekļus, pārvaldot ieguldījumu plānu likviditāti, nosakot ieguldīšanas termiņus, pielāgojot ieguldījumu plānu riska un aktīvu klases izvēli atbilstoši dalībnieka vecumam. Informācijas sniegšana
- ļautu piedāvāt kvalitatīvu sarunu un konsultāciju par katra konkrētā dalībnieka vispārējo finanšu stāvokli un nepieciešamību veidot arī citus pensiju uzkrājumos;
- pamatoti ieteikt tam atbilstošāko pensiju plānu un mudināt to mainīt atbilstoši
vecumam;
- piedāvāt citu risinājumu, izvērtējot finanšu tirgu situāciju.
Rezultātā būtu iespējams sniegt dalībniekam tieši viņam atbilstošā un izvēlētā ieguldījumu plāna regulāro informāciju. Informēts un zinošs valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir vairāk pasargāts no paša kļūdainas izvēles.
 

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu informācijas pieejamību par pensijas uzkrājumu 2.pensiju līmenī, kā arī dotu iespēju valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam pieņemt informētāku lēmumu par to, kādā ieguldījumu plānā līdzekļi vislabāk ieguldāmi. Šos divus galvenos mērķus piedāvāts sasniegt ar šādiem līdzekļiem:
1) dot iespēju personai kā datu subjektam elektroniskās platformās, kas piedāvās šādu iespēju un kuras persona vēlēsies izmantot, aplūkot savus datus par pensiju uzkrājumu (sniedzot attiecīgā konta izrakstu). Tikai persona pati lems par to, kad un vai šo iespēju izmantot, bet attiecīgā platforma – nodrošina iespēju tikai pašai personai šos datus aplūkot, neizmantojot tos citiem mērķiem (piemēram, reklāmai). Likumprojekts šo iespēju dod tikai tādiem subjektiem, kuri ir tiesīgi sniegt līdzvērtīgus pakalpojumus, proti, konta informācijas pakalpojumu, kas ir pakalpojums, kura sniegšana ir reģistrējama Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Līdz ar to darbu ar personas datiem veiks juridiskas personas, kas ir kvalificētas un uzraudzītas, un kurām ir atbilstošas procedūras un resursi.
2) paredzot iespēju fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam zināt tās personas, kuru līdzekļus tas pārvalda, viņa pienākums ir sazināties ar šīm personām un sniegt informāciju par to, vai šī persona atrodas viņas vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, kā arī dod iespēju personai izmantot līdzekļu pārvaldītāja resursus, lai izprastu, vai viņas izvēlētais ieguldījumu plāns saskan ar viņas vēlmēm un pārliecību (piemēram, ja persona vēlas vairāk ieguldīt Baltijā, vai tikai akcijās, vai tai interesē tikai ilgtspējīgi ieguldījumi). Šo informāciju persona varētu noskaidrot arī pati, tomēr tas prasa padziļinātākas zināšanas par ieguldījumiem, kuru lielākajai daļai personu nav. Pareiza ieguldījumu plāna izvēle, it īpaši attiecībā uz vecumu, var būtiski ietekmēt personas uzkrāto kapitālu (pat vairākas reizes). Piemēram, ja persona agrā vecumā nav aktīvajos plānos, uzkrājums būs krietni mazāks. Līdz ar to datu apstrāde ir nepieciešama sabiedrības labklājības nodrošināšanai un tikai tādēļ, lai personas uzkrāto līdzekļu pārvaldītājs varētu sniegt pašai personai (datu subjektam) informāciju par pensiju plāniem un ieguldīšanu. Šajā gadījumā fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs (licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība) var nosūtīt fondēto pensiju shēmas dalībniekam paziņojumu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv atbilstoši šajā portālā izveidotajām informācijas nosūtīšanas iespējām un papildus ir tiesīgs saziņai izmantot arī citus saziņas līdzekļus, tai skaitā izmantot dalībnieku kontaktinformāciju, ko tas saņēmis no VSAA vai no trešās personas, ciktāl datu apstrādei ir tiesiskais pamats saskaņā ar normatīvajiem aktiem datu apstrādes jomā. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs informāciju fondēto pensiju shēmas dalībniekam sniedz pats vai ar minētās trešās personas starpniecību.
Datus nodod un apstrādā tikai tad, kad tas ir nepieciešams datu apstrādes nolūka sasniegšanai, un tikai minimāli nepieciešamajā apmērā. Lai līdzekļu pārvaldītājs sniegtu konsultāciju, viņam valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks ir jāatrod, un šajā procesā ir svarīgi, ka tas notiek nekļūdīgi, lai neveidotos situācija, ka konsultācija tiek sniegta kādai citai personai (neraugoties uz to, ka netiek sniegti dati par ieguldījuma lielumu). Dalībnieku var atrast dažādos veidos. Pirmais – izmantojot kontaktinformāciju, kas saņemta no VSAA un kad šie dati ir ar pietiekamu precizitāti, lai ar konkrēto personu varētu kontaktēties, ņemot vērā tās konkrēto situāciju. Otrkārt, izmantojot citas personas (piemēram, bet ne tikai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji), ja šo trešo personu, fizisko personu un pārvaldītāja sadarbības tiesiskais ietvars konkrētajā situācijā atļaus izmantot pieeju, ka pārvaldītājs sazinās ar viņiem, izmantojot pakalpojumu sniedzējiem pieejamos datus un viņu vidē (piemēram, īsziņa telefonā vai ziņa internetbankā). Paredzam, ka šis otrais būs populārākais kanāls, lai fizisko personu atrastu un piedāvātu viņai konsultāciju, sniegtu atgādinājumu. Šajā gadījumā ir nepieciešams precīzi zināt personu, un bez personas koda iztikt nebūs iespējams lielā personu skaita dēļ (faktiski visi darbspējīgie iedzīvotāji Latvijā). Treškārt, personas sasniegšana izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tad, kad persona būs atrasta, viņa saņems informāciju par ieteicamo rīcību, kā arī pati varēs piekrist neklātienes telefona vai klātienes sarunai, lai tālāk precizētu jautājumus gan par piemērotāko vecumu kādā noteiktā ieguldījumu plānā, gan ieguldījumu plāna principiem, kā arī par citām ar ieguldījumiem saistītiem jautājumiem atbilstoši katras personas vajadzībām (piemēram, personai ir svarīgi, ka iegulda plānos, kas iegulda vairāk Latvijā vai pārsvarā ilgtspējīgos produktos). Pēc likumprojekta piemērošanas pirmajiem gadiem varēs arī secināt, kā vislabāk sasniegt dalībniekus, un tad pēc cilvēku paradumu izpētes varēs secināt, kuru datu apstrādi izbeigt, ja tā nebūs rezultatīva. Neatkarīgi no saziņas ar līdzekļu pārvaldītāju formas un fakta izvēli par ieguldījumu plāna maiņu izdara pati persona valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv.