Anotācija

2019. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē (Protokols Nr. 34) tika apstiprināti divi Latvijas pretendenti ievēlēšanai Komitejā, un 2019. gada 13. novembrī Eiropas Padomes Ministru komiteja ievēlēja Mārtiņu Paparinski kā Latvijas ekspertu darbībai Komitejā. M. Paparinskis pārtrauca darbu Komitejā 2023. gada 16. oktobrī citu profesionālo pienākumu dēļ. Līdz ar to Latvijai šobrīd nav pārstāvja Komitejā, un saskaņā ar Konvenciju, tāds jāizvirza ievēlēšanai darbam Komitejā.

Lai izvirzītu Latvijas pretendentus ievēlēšanai Komitejā, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma Nr. 2 1. punktu ar 2024. gada 26. februāra ārlietu ministra rīkojumu Nr. LV-121 “Par atklāta konkursa atlases komisijas izveidošanu Latvijas pretendentu izvirzīšanai ievēlēšanai Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību konsultatīvajā komitejā” (turpmāk – Rīkojums Nr. LV-121) tika izveidota atklāta konkursa (turpmāk – Konkurss) atlases komisija (turpmāk – Komisija), iekļaujot tajā Ārlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjus. Saskaņā ar Rīkojuma Nr. 121 2. un 3. punktu Komisija izstrādāja un apstiprināja Konkursa nolikumu (turpmāk – Nolikums), kā arī tika izsludināts Konkurss. Atbilstoši Nolikumam Konkurss tika organizēts divās kārtās.

Konkursam pieteicās četri pretendenti - Boriss Cilevičs, Ilvija Pūce, Roksana Rudeviča un Adriana Treikule.

Konkursa pirmajā kārtā Komisija izvērtēja visu četru pretendentu pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu atbilstību Konkursa formālajām prasībām, un pieņēma lēmumu Konkursa otrajai kārtai virzīt trīs no četriem pretendentiem, jo A. Treikule neizpildīja Konkursa formālās prasības.

Konkursa otrajā kārtā Komisija izvērtēja trīs pretendentu – B. Cileviča, I. Pūces un R. Rudevičas – atbilstību Nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem (zināšanas nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā; profesionālā pieredze jomās, kuras regulē Konvencija; izpratne par Komitejas darbu; izpratne par situāciju Latvijā Konvencijas izpildes jomā; prasme formulēt un aizstāvēt savu viedokli; atbilstība Rezolūcijas nosacījumiem par pretendentu objektivitāti, neatkarību un efektivitāti; teicamas vismaz vienas Eiropas Padomes oficiālās valodas (angļu vai franču) zināšanas), ar katru no pretendentiem organizējot klātienes interviju. Ar Komisijas kvoruma balsu vairākumu divi no trim pretendentiem tika atzīti kā atbilstoši visiem Konkursa vērtēšanas kritērijiem, savukārt B. Cilevičs kā neatbilstošs diviem Konkursa kritērijiem. Konkursa otrās kārtas noslēgumā Komisija pieņēma lēmumu iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai divus Latvijas pretendentus – I. Pūci un R. Rudeviču. Tiesību akta projekts paredz Ārlietu ministrijas iesniegto pretendentu apstiprināšanu valdībā, kā arī uzdod Ārlietu ministrijai iesniegt Latvijas pretendentu sarakstu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ievēlēšanai Komitejā.