25-TA-1415: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Būvprojektu kvalitātes veicināšana.
Lai paaugstinātu būvprojektu kvalitāti ugunsdrošības jomā, ir izveidota jauna būvspeciālistu reglamentētā sfēra – ugunsdrošība. Ugunsdrošības būvspeciālists būs atbildīgs par būves atbilstību normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasībām ugunsdrošības jomā, kā arī par to, ka būvprojekta ir iestrādāti atbilstīgi risinājumi. Ir nepieciešams noteikt ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus, kā arī sadarbības kārtību ar citu daļu vadītājiem.
Konkurences veicināšana publiskajos būvdarbu iepirkumos.
Tiek ieviests jauns būvniecības procesa dalībnieks - atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks. Nozares pārstāvji ir rosinājuši pilnveidot normatīvo regulējumu, lai būvspeciālistiem, kuri piedalās būvobjektā vadīšanā asistējot atbildīgajam būvdarbu vadītājam būtu iespēja uzkrāt pārbaudāmu pieredzi atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā. Šāda pieredze nepieciešama, lai to varētu uzrādīt publiskajos būvniecības iepirkumos, kuros tiek prasīta pretendenta atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredze.
Interešu konflikta risku mazināšana.
Ir nepieciešams nodrošināt objektīvu un caurskatāmu būvniecības ieceres īstenošanas procesu, kurā tiek novērstas būvspeciālistu, kuri objektā veic kontroles vai uzraudzības funkcijas, iespējamās interešu konflikta situācijas.
Precizēta kārtība darbam ar azbestu.
Precizēti galvenā būvdarbu veicēja pienākumi attiecībā uz darba aizsardzības prasību ievērošanu darbā ar azbestu.
Veicināt ilgtspējīgu būvniecību.
Tiek iekļauta prasība projektēšanas uzdevumā pasūtītājam norādīt prasības oglekli piesaistošu būvizstrādājumu izmantošanai.
Lai paaugstinātu būvprojektu kvalitāti ugunsdrošības jomā, ir izveidota jauna būvspeciālistu reglamentētā sfēra – ugunsdrošība. Ugunsdrošības būvspeciālists būs atbildīgs par būves atbilstību normatīvo aktu un piemērojamo standartu prasībām ugunsdrošības jomā, kā arī par to, ka būvprojekta ir iestrādāti atbilstīgi risinājumi. Ir nepieciešams noteikt ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus, kā arī sadarbības kārtību ar citu daļu vadītājiem.
Konkurences veicināšana publiskajos būvdarbu iepirkumos.
Tiek ieviests jauns būvniecības procesa dalībnieks - atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks. Nozares pārstāvji ir rosinājuši pilnveidot normatīvo regulējumu, lai būvspeciālistiem, kuri piedalās būvobjektā vadīšanā asistējot atbildīgajam būvdarbu vadītājam būtu iespēja uzkrāt pārbaudāmu pieredzi atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā. Šāda pieredze nepieciešama, lai to varētu uzrādīt publiskajos būvniecības iepirkumos, kuros tiek prasīta pretendenta atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredze.
Interešu konflikta risku mazināšana.
Ir nepieciešams nodrošināt objektīvu un caurskatāmu būvniecības ieceres īstenošanas procesu, kurā tiek novērstas būvspeciālistu, kuri objektā veic kontroles vai uzraudzības funkcijas, iespējamās interešu konflikta situācijas.
Precizēta kārtība darbam ar azbestu.
Precizēti galvenā būvdarbu veicēja pienākumi attiecībā uz darba aizsardzības prasību ievērošanu darbā ar azbestu.
Veicināt ilgtspējīgu būvniecību.
Tiek iekļauta prasība projektēšanas uzdevumā pasūtītājam norādīt prasības oglekli piesaistošu būvizstrādājumu izmantošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir veicināt būvprojekta kvalitāti attiecībā uz atbilstību ugunsdrošības prasībām, uzlabot būvdarbu veikšanas procesu - sekmēt darbinieku aizsardzību, veicot darbus. Papildus tiek veicināta konkurence publiskajos iepirkumos, ieviešot jaunu pozīciju (atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks), kas ļauj iegūt atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei līdzvērtīgu pieredzi, sekmējot plašāku kvalificētu darbinieku pieemaību publiskajos iepirkumos.
Tiek veicināta plašāka koka un citu oglekli piessaistošu būvizstrādājumu izmantošana.
Tiek veicināta plašāka koka un citu oglekli piessaistošu būvizstrādājumu izmantošana.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Analizējot būvprojektu kvalitātes aspektus attiecībā uz projektētās būves atbilstību normatīvo aktu prasībām ugunsdrošības jomā, ir konstatētas neatbilstības, kuras iemesls ir nepietiekama izpratne par ugunsdrošības regulējumu un ugunsdrošības procesiem, kā arī sadrumstalota atbildība.
Ēkas būvniecības gadījumā normatīvajos aktos noteiktas ugunsdrošības prasības risina gandrīz katrā būvprojekta sadaļā atbilstoši tās saturam - no vispārīgiem ugunsdrošības pasākumu risinājumiem (skaidrojošajā sadaļā), līdz konkrētam lietām katrā saturiskā sadaļā. Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 36.1.punktu būvprojekta vadītāja pienākums ir vadīt projektēšanas darbus, kā arī koordinēt atsevišķo būvprojekta daļu savstarpējo atbilstību būvprojektam kopumā, līdz šim atbildība par komplekso ugunsdrošibas risinājumu atbilstību normatīvajam regulējumam nav noteikta, jo nevienai no būvspeciālistu sfērai netiek prasīta plaša kompetence, kas aptvertu visus risinājumus kopumā. Tas rezultējās nepietiekamā būvprojekta kvalitātē, ugunsdrošību risinājumu trūkumi var atklāties pie ēkas nodošanas ekspluatācijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam novērtējot 3.grupas ēku būvniecību pirms nodošanas ekspluatācijā. Tas negatīvi ietekmē nekustamā īpašuma attīstīšanas procesus, radot papildus izmaksas.
Lai uzlabotu ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" ir papildināti ar jaunu būvspeciālistu sertificēšanas sfēru - būvspeciālists ugunsdrošības jomā, nosakot šai sfērai atbilstošas kvalifikācijas (izglītība un prakse) prasības. Plānots, ka būvspeciālists ugunsdrošības sfērā būs atbildīgs par būvei izvirzāmo ugunsdrošības prasību identificēšanu un apkopošanu, kā arī par šo prasību iestrādes būvprojektā sadaļās koordinēšanu. Šī būvspeciālista atbildība saturiski atšķiras no pienākumiem, ko pilda būvprojekta vadītājs un būvprojekta daļu vadītāji. Līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot Vispārīgo būvnoteikumu regulējumu, nosakot būvspeciālista ugunsdrošības jomā atbildību, tiesības un pienākumus, kā arī nodalot tā atbildību no būvprojekta daļu vadītāja atbildības. Noteikumu projektā nepieciešamas noteikt ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus un to, kā notiek sadarbība starp citu daļu vadītājiem un ugunsdrošības daļas vadītāju.
Publiskajos iepirkumos tiek izvirzītas prasības gan būvdarbu veicējam, gan būvdarbu veicēja atbildīgajam būvdabru vadītājam. Šīs kvalifikācijas prasības lielā mērā tiek saistītas par būvējamo būvi, tās apjomu un raksturojumu. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem atbildīgajam būvdarbu vadītājam tiek noteikta atbildība, kā arī rezervētas darbības, kuras tikai tas var veikt. Tāpat būvobjekta var būt tikai viens atbildīgais būvdarbu vadītājs. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka publiskajos būvdarbu iepirkumos pieredzi gūst šaurs būvspeciālistu loks, kaut arī atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām un Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumiem Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" var pildīt ikviens atbilstošas sfēras būvdabru vadītājs.
No būvniecības nozares ir saņemti priekšlikumi pilnveidot normatīvo regulējumu un Būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk -BIS), lai arī citi būvspeciālisti, strādājot atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā un uzraudzībā, uznemtos solidāro atbildību un vienlaicīgi uzkrātu pārbaudāmu pieredzi, kas būtu izmantojama publiskajos būvdarbu iepirkumos. Tas veicinās konkurenci publiskajos būvdarbu iepirkumos, ļajujot kvalificēties arvien plašākam pretendentu lokam.
Noteikumu projekts paredz izveidot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka amatu, kas kopā ar atbildīgo būvdarbu vadītāju tiktu norādīts BIS. Vienlaikus objekta Būvdarbu žurnālā tiktu uzskaitīti tie uzdevumi, kuros atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks pildītu atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata neitralitātes mērķus, arvien būtiskāka kļūst gan mazemisiju būvizstrādājumu izmantošana, gan arī CO2 piesaistošo būvizstrādājumu izmantošana, t.i. tādu būvizstrādājumu, kas savā dzīves ciklā piesaista CO2 emisijas. Nozīmīgākais CO2 piesaistošs resurss ir koks, koka būvizstrādājumu plašāka izmantošana sniegs būtisku ieguldījumu nozares klimata mērķu sasniegšanā. Normatīvais regulējums būvniecības jomā šobrīd tiek pārstādāts, lai transponētu Eiropas Savinības direktīvu prasības attiecībā uz ēku energoesniegumu un energoefektivitāti, tas izvirza minimālās prasības ēkām un izmantojamiem būvizstrādājumiem, kā arī definē vispārīgu saistību līdz 2050.gadam panākt, ka ēku fonds atbilst bezemisijas prasībām. Katrai dalībvalstij tiek atstāta rīcības brīvība saistību izpildei un mērķu sasniegšanai.
Ilgtspējīgā būvniecībā liela loma ir plašākai koka izmantošanai, gan būvkonstrukcijās, gan apdares risinājumos. Koka plašākai izmantošanai būvniecībā, Ekonomikas ministrija un nozari pārstāvošās organizācijas 2021.gada 21.aprīlī parakstīja Sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu. Ekonomikas ministrija kopš 2021.gada īstenoja kompleksus pasākumus, lai veicinātu nozares sagatavotību koka plašākai izmantošanai un izpratni par koku un no tā ražotiem būvizstrādājumiem. Papildus ir izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos novēršot šķēršļus koka izmantošanai būvkonstrukcijās. Šobrīd koks tiek pamatā izmantots privātmāju būvniecībā vai nelielu ēku būvniecībā. Analizējot koka izmantošanu, nozares pārstāvji ir norādījuši, ka izšķiroša loma šajā jautājumā ir būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam), jo būvprojekta izstrādātājs būvprojektu izstrādā, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) izstrādāto projektēšanas uzdevumu, kas pamatprasības plānotai būvei, gan attiecībā uz tās lietošanu, gan attiecībā uz citiem būvniecības ierosinātājam svarīgiem aspektiem. Jāuzsver, ka būvnormatīvos šobrīd tiek noteiktas minimālās tehniskās prasības, lai nodrošinātu būves atbilstību būtiskajām prasībām. Prasības, kas vērstas uz augstāko kvalitāti ir iekļaujamas projektēšanas uzdevumā, sadarbojoties uz būvprojekta izstrādātāju un novērtējot to ietekmi.
Eiropas Savienība ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/2668 (2023.gada 22.novembris) ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta aizsardzībai darba vietā. Direktīva satur prasības attiecībā uz darba devēju, kura darbinieki veic tādus darbus, kuros tie var tikt pakļauti azbesta iedarbībai. Būvkomersanti būvdarbu procesā veic tādas darbības, kas ir saistītas ar azbestu saturošo būvju, būvju daļu vai būvizstrādājumu demontāžu. Līdz ar to būvlaukumā nodarbinātiem ir risks, ka tie var tikt pakļauti aizbesta iedarbībai. Lai gan normatīvais regulējums būvniecības jomā kopumā nosaka pienākumu nodrošināt darba aizsardzību katram nodarbinātajam, ir nepieciešams precīzāks regulējums Direktīvas normu pārņemšanai.
Ēkas būvniecības gadījumā normatīvajos aktos noteiktas ugunsdrošības prasības risina gandrīz katrā būvprojekta sadaļā atbilstoši tās saturam - no vispārīgiem ugunsdrošības pasākumu risinājumiem (skaidrojošajā sadaļā), līdz konkrētam lietām katrā saturiskā sadaļā. Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) 36.1.punktu būvprojekta vadītāja pienākums ir vadīt projektēšanas darbus, kā arī koordinēt atsevišķo būvprojekta daļu savstarpējo atbilstību būvprojektam kopumā, līdz šim atbildība par komplekso ugunsdrošibas risinājumu atbilstību normatīvajam regulējumam nav noteikta, jo nevienai no būvspeciālistu sfērai netiek prasīta plaša kompetence, kas aptvertu visus risinājumus kopumā. Tas rezultējās nepietiekamā būvprojekta kvalitātē, ugunsdrošību risinājumu trūkumi var atklāties pie ēkas nodošanas ekspluatācijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam novērtējot 3.grupas ēku būvniecību pirms nodošanas ekspluatācijā. Tas negatīvi ietekmē nekustamā īpašuma attīstīšanas procesus, radot papildus izmaksas.
Lai uzlabotu ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" ir papildināti ar jaunu būvspeciālistu sertificēšanas sfēru - būvspeciālists ugunsdrošības jomā, nosakot šai sfērai atbilstošas kvalifikācijas (izglītība un prakse) prasības. Plānots, ka būvspeciālists ugunsdrošības sfērā būs atbildīgs par būvei izvirzāmo ugunsdrošības prasību identificēšanu un apkopošanu, kā arī par šo prasību iestrādes būvprojektā sadaļās koordinēšanu. Šī būvspeciālista atbildība saturiski atšķiras no pienākumiem, ko pilda būvprojekta vadītājs un būvprojekta daļu vadītāji. Līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot Vispārīgo būvnoteikumu regulējumu, nosakot būvspeciālista ugunsdrošības jomā atbildību, tiesības un pienākumus, kā arī nodalot tā atbildību no būvprojekta daļu vadītāja atbildības. Noteikumu projektā nepieciešamas noteikt ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus un to, kā notiek sadarbība starp citu daļu vadītājiem un ugunsdrošības daļas vadītāju.
Publiskajos iepirkumos tiek izvirzītas prasības gan būvdarbu veicējam, gan būvdarbu veicēja atbildīgajam būvdabru vadītājam. Šīs kvalifikācijas prasības lielā mērā tiek saistītas par būvējamo būvi, tās apjomu un raksturojumu. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem atbildīgajam būvdarbu vadītājam tiek noteikta atbildība, kā arī rezervētas darbības, kuras tikai tas var veikt. Tāpat būvobjekta var būt tikai viens atbildīgais būvdarbu vadītājs. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka publiskajos būvdarbu iepirkumos pieredzi gūst šaurs būvspeciālistu loks, kaut arī atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām un Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumiem Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" var pildīt ikviens atbilstošas sfēras būvdabru vadītājs.
No būvniecības nozares ir saņemti priekšlikumi pilnveidot normatīvo regulējumu un Būvniecības informācijas sistēmu (turpmāk -BIS), lai arī citi būvspeciālisti, strādājot atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā un uzraudzībā, uznemtos solidāro atbildību un vienlaicīgi uzkrātu pārbaudāmu pieredzi, kas būtu izmantojama publiskajos būvdarbu iepirkumos. Tas veicinās konkurenci publiskajos būvdarbu iepirkumos, ļajujot kvalificēties arvien plašākam pretendentu lokam.
Noteikumu projekts paredz izveidot atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieka amatu, kas kopā ar atbildīgo būvdarbu vadītāju tiktu norādīts BIS. Vienlaikus objekta Būvdarbu žurnālā tiktu uzskaitīti tie uzdevumi, kuros atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks pildītu atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.
Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimata neitralitātes mērķus, arvien būtiskāka kļūst gan mazemisiju būvizstrādājumu izmantošana, gan arī CO2 piesaistošo būvizstrādājumu izmantošana, t.i. tādu būvizstrādājumu, kas savā dzīves ciklā piesaista CO2 emisijas. Nozīmīgākais CO2 piesaistošs resurss ir koks, koka būvizstrādājumu plašāka izmantošana sniegs būtisku ieguldījumu nozares klimata mērķu sasniegšanā. Normatīvais regulējums būvniecības jomā šobrīd tiek pārstādāts, lai transponētu Eiropas Savinības direktīvu prasības attiecībā uz ēku energoesniegumu un energoefektivitāti, tas izvirza minimālās prasības ēkām un izmantojamiem būvizstrādājumiem, kā arī definē vispārīgu saistību līdz 2050.gadam panākt, ka ēku fonds atbilst bezemisijas prasībām. Katrai dalībvalstij tiek atstāta rīcības brīvība saistību izpildei un mērķu sasniegšanai.
Ilgtspējīgā būvniecībā liela loma ir plašākai koka izmantošanai, gan būvkonstrukcijās, gan apdares risinājumos. Koka plašākai izmantošanai būvniecībā, Ekonomikas ministrija un nozari pārstāvošās organizācijas 2021.gada 21.aprīlī parakstīja Sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu. Ekonomikas ministrija kopš 2021.gada īstenoja kompleksus pasākumus, lai veicinātu nozares sagatavotību koka plašākai izmantošanai un izpratni par koku un no tā ražotiem būvizstrādājumiem. Papildus ir izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos novēršot šķēršļus koka izmantošanai būvkonstrukcijās. Šobrīd koks tiek pamatā izmantots privātmāju būvniecībā vai nelielu ēku būvniecībā. Analizējot koka izmantošanu, nozares pārstāvji ir norādījuši, ka izšķiroša loma šajā jautājumā ir būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam), jo būvprojekta izstrādātājs būvprojektu izstrādā, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) izstrādāto projektēšanas uzdevumu, kas pamatprasības plānotai būvei, gan attiecībā uz tās lietošanu, gan attiecībā uz citiem būvniecības ierosinātājam svarīgiem aspektiem. Jāuzsver, ka būvnormatīvos šobrīd tiek noteiktas minimālās tehniskās prasības, lai nodrošinātu būves atbilstību būtiskajām prasībām. Prasības, kas vērstas uz augstāko kvalitāti ir iekļaujamas projektēšanas uzdevumā, sadarbojoties uz būvprojekta izstrādātāju un novērtējot to ietekmi.
Eiropas Savienība ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2023/2668 (2023.gada 22.novembris) ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta aizsardzībai darba vietā. Direktīva satur prasības attiecībā uz darba devēju, kura darbinieki veic tādus darbus, kuros tie var tikt pakļauti azbesta iedarbībai. Būvkomersanti būvdarbu procesā veic tādas darbības, kas ir saistītas ar azbestu saturošo būvju, būvju daļu vai būvizstrādājumu demontāžu. Līdz ar to būvlaukumā nodarbinātiem ir risks, ka tie var tikt pakļauti aizbesta iedarbībai. Lai gan normatīvais regulējums būvniecības jomā kopumā nosaka pienākumu nodrošināt darba aizsardzību katram nodarbinātajam, ir nepieciešams precīzāks regulējums Direktīvas normu pārņemšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabinets 2022.gada 30.augustā akceptēja iekšlietu ministrijas virzīto informātīvo ziņojumu "Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta īstenoto ugunsdrošības uzraudzību būvniecības jomā" (2022.gada 30.augusta sēdes protokols Nr. 43, para33), kurā izvērsti analizēts regulējums ugunsdrošības nodrošināšanai būvniecības procesā, identificēti trūkumi, kas citā starpā rada papildus finanšu slogu nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī ieskicēti iespējamie risinājumi. Informatīvais ziņojums kā vienu no risinājumiem paredz ieviest reglamentētu profesiju - būvspeciālists ugunsdrošības jomā, pēc ieviešanas pārejas periodā (3 gadi) vērtējot iespēju, ka VUGD amatpersonas vairs nepiedalās būvobjektu pieņemšanā ekspluatācijā, ja tiek nodrošināts, ka būvspeciālisti ugunsdrošības jomā pilnvērtīgi nodrošina ugunsdrošības prasību ievērošanu I, II un III grupas būvobjektos, tai skaitā veiks būvprojektu izvērtēšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām. Minētais risinājums būvniecībā veicinās ugunsdrošības prasību ievērošanu un nodrošinās visu jaunizbūvēto objektu atbilstošu kvalitāti un drošu ekspluatāciju.
Izpildot informatīvajā ziņojumā paredzēto un lai uzlabotu ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā, ar Ministru kabineta 2023. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 464 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” ir izveidota jauna darbības sfēra – ugunsdrošība. Tā veidota esošās būvspeciālistu reglamentācijas ietvaros, izdalot ugunsdrošību kā atsevišķu projektēšanas sfēru, nosakot šiem speciālistiem kvalifikācijas un pieredzes prasības.
Pašreiz Noteikumos Nr. 500 ir noteikta būvprojekta vadītāja atbildība, tiesības un pienākumi, kā arī atsevišķas būvprojekta daļas vadītāja atbildība, tiesības un pienākumi. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 500 36.punktu būvdarbu vadītājs vada projektēšanas darbus, kā arī koordinē atsevišķo būvprojekta daļu savstarpējo atbilstību un atbilstību būvprojektam kopumā, kā arī pārliecinās, ka būvprojektā wir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši projektēšanas uzdevumam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem. Būvprojekta daļas vadītāja atbildība un pienākumi ir noteikti Noteikumu Nr. 500 38.punktā - izstrādāt savā kompetencē esošu būvprojekta daļu un nodrošināt, ka tajā ietvertie risinājumi atbilst normatīvo aktu un pimērojamo standartu prasībām, būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem.
Ugunsdrošības regulējums ir komplicēts, prasības skar varākas būvprojekta daļas, piemēram, arhitektūras daļa, ūdens un kanalizācijas daļa, būvkonstrukciju daļa, elektroapgādes daļas un tml. Papildus normatīvais regulējums paredz ugunsdrošības pasākumu pārskata sagatavošanu. Plānots, ka būvspeciālists ugunsdrošības jomā būs atbildīgs par ugunsdrošības pasākumu pārskata sagatavošanu, kas ir būvprojekta daļa. Ņemot vērā, ka ugunsdrošības pasākumu pārskats satur informāciju par risinājumiem, kas ir iekļaujami citās sadaļās, tad plānots, ka būvspeciālistam ugunsdrošības jomā vienlaicīgi būs pienākums pārliecināties par to, ka citās sadaļās šie risinājumi ir iekļauti (iekļaušanas fakts, nevis konkrētā risinājuma kvalitāte). Tādējādi būvspeciālista ugunsdrošības jomā loma ir gan koordinējošā (pārliecināties, ka sadaļās ir atspoguļoti visi UPP paredzētie risinājumi), gan izstrādāt UPP kā atsevišķu būvprojekta daļu. Tādēļ nepieciešams precizēt regulējumu, nosakot ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus un sadarbības kārtību starp citu daļu vadītājiem un ugunsdrošības daļas vadītāju.
Izpildot informatīvajā ziņojumā paredzēto un lai uzlabotu ēku projektēšanas kvalitāti ugunsdrošības jomā, ar Ministru kabineta 2023. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 464 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumos Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” ir izveidota jauna darbības sfēra – ugunsdrošība. Tā veidota esošās būvspeciālistu reglamentācijas ietvaros, izdalot ugunsdrošību kā atsevišķu projektēšanas sfēru, nosakot šiem speciālistiem kvalifikācijas un pieredzes prasības.
Pašreiz Noteikumos Nr. 500 ir noteikta būvprojekta vadītāja atbildība, tiesības un pienākumi, kā arī atsevišķas būvprojekta daļas vadītāja atbildība, tiesības un pienākumi. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 500 36.punktu būvdarbu vadītājs vada projektēšanas darbus, kā arī koordinē atsevišķo būvprojekta daļu savstarpējo atbilstību un atbilstību būvprojektam kopumā, kā arī pārliecinās, ka būvprojektā wir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši projektēšanas uzdevumam un būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem. Būvprojekta daļas vadītāja atbildība un pienākumi ir noteikti Noteikumu Nr. 500 38.punktā - izstrādāt savā kompetencē esošu būvprojekta daļu un nodrošināt, ka tajā ietvertie risinājumi atbilst normatīvo aktu un pimērojamo standartu prasībām, būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem.
Ugunsdrošības regulējums ir komplicēts, prasības skar varākas būvprojekta daļas, piemēram, arhitektūras daļa, ūdens un kanalizācijas daļa, būvkonstrukciju daļa, elektroapgādes daļas un tml. Papildus normatīvais regulējums paredz ugunsdrošības pasākumu pārskata sagatavošanu. Plānots, ka būvspeciālists ugunsdrošības jomā būs atbildīgs par ugunsdrošības pasākumu pārskata sagatavošanu, kas ir būvprojekta daļa. Ņemot vērā, ka ugunsdrošības pasākumu pārskats satur informāciju par risinājumiem, kas ir iekļaujami citās sadaļās, tad plānots, ka būvspeciālistam ugunsdrošības jomā vienlaicīgi būs pienākums pārliecināties par to, ka citās sadaļās šie risinājumi ir iekļauti (iekļaušanas fakts, nevis konkrētā risinājuma kvalitāte). Tādējādi būvspeciālista ugunsdrošības jomā loma ir gan koordinējošā (pārliecināties, ka sadaļās ir atspoguļoti visi UPP paredzētie risinājumi), gan izstrādāt UPP kā atsevišķu būvprojekta daļu. Tādēļ nepieciešams precizēt regulējumu, nosakot ugunsdrošības daļas vadītāja specifiskos pienākumus un sadarbības kārtību starp citu daļu vadītājiem un ugunsdrošības daļas vadītāju.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā tiek paredzēts precizēt Noteikumu Nr. 500 38. punkta regulējumu:
1) 38.2.punktā būvprojekta daļas vadītāja pienākumos skaidri noteikta atbildība par ugunsdrošības pasākumu pārskata uzdevumu ievērošanu daļu risinājumos. Proti, katras daļas vadītājs ir atbildīgs par to, ka tā izstrādātā būvprojekta daļā ir iestrādāti visi nepieciešami risinājumi, kas ir norādīti ugunsdrošības pasākumu pārskatā, kā arī atbild par šo risinājumu kvalitāti (atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā būvnormatīvu un obligāti piemērojamo standartu prasībām);
2) punkts tiek papildināts ar jaunu 38.7.apakšpunktu, kas nosaka, ka būvspeciālistam, kas atbild par ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrādāšanu, vienlaicīgi ir pienākums pārliecināties, ka pārējo daļu vadītāji ir ievērojuši ugunsdrošības pārskata plānu un savās daļās ir iestrādājuši visus nepieciešamos risinājumus. Vienlaicīgi ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrādātājs kā daļas vadītājs, atbild par to, ka pārskats ir kvalitatīvs un atbilst normatīvo aktu prasībā. Attiecībā uz citām daļām, tas pārliecinās par nepieciešamo risinājumu esamību, nevis par risinājuma kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Par to atbildēs katras daļas vadītājs (skat. 38.2.punkta redakciju).
Jānorāda, ka tiek plānots, ka ar laiku būvspeciālistam ugunsdrošības jomā tiks reservētas ekskluzīvas tiesības izstrādāt ugunsdrošības pasākumu pārskatu. Taču ņemot vērā, ka tā ir jauna sfēra, kuras sertificēšana tiek uzsākta 2026.gadā, sākotnēji tirgū nebūs pieejams pietiekams sertificēto personu skaits. Līdz ar to, šobrīd netiek mainīts regulējums, ierobežojot ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrādātāju loku. Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses noteikumi" 94.punktā ir paredzēts pārejas posms ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai un darbības uzsākšanai būvju projektēšanā. Pārejas periodā ugunsdrošības pasākumu pārskatu būs tiesīgs izstrādāt arī arhitekts vai projektētājs atbilstoši viņa sertifikātā norādītajai darbības sfērai. Pēc pārejas perioda beigām, būvniecības iecerēs, kas uzsāktas no 2027. gada 1. janvāra, ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos būs tiesīgs izstrādāt tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.
1) 38.2.punktā būvprojekta daļas vadītāja pienākumos skaidri noteikta atbildība par ugunsdrošības pasākumu pārskata uzdevumu ievērošanu daļu risinājumos. Proti, katras daļas vadītājs ir atbildīgs par to, ka tā izstrādātā būvprojekta daļā ir iestrādāti visi nepieciešami risinājumi, kas ir norādīti ugunsdrošības pasākumu pārskatā, kā arī atbild par šo risinājumu kvalitāti (atbilstību normatīvo aktu, tai skaitā būvnormatīvu un obligāti piemērojamo standartu prasībām);
2) punkts tiek papildināts ar jaunu 38.7.apakšpunktu, kas nosaka, ka būvspeciālistam, kas atbild par ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrādāšanu, vienlaicīgi ir pienākums pārliecināties, ka pārējo daļu vadītāji ir ievērojuši ugunsdrošības pārskata plānu un savās daļās ir iestrādājuši visus nepieciešamos risinājumus. Vienlaicīgi ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrādātājs kā daļas vadītājs, atbild par to, ka pārskats ir kvalitatīvs un atbilst normatīvo aktu prasībā. Attiecībā uz citām daļām, tas pārliecinās par nepieciešamo risinājumu esamību, nevis par risinājuma kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Par to atbildēs katras daļas vadītājs (skat. 38.2.punkta redakciju).
Jānorāda, ka tiek plānots, ka ar laiku būvspeciālistam ugunsdrošības jomā tiks reservētas ekskluzīvas tiesības izstrādāt ugunsdrošības pasākumu pārskatu. Taču ņemot vērā, ka tā ir jauna sfēra, kuras sertificēšana tiek uzsākta 2026.gadā, sākotnēji tirgū nebūs pieejams pietiekams sertificēto personu skaits. Līdz ar to, šobrīd netiek mainīts regulējums, ierobežojot ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrādātāju loku. Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses noteikumi" 94.punktā ir paredzēts pārejas posms ugunsdrošības būvspeciālistu sagatavošanai un darbības uzsākšanai būvju projektēšanā. Pārejas periodā ugunsdrošības pasākumu pārskatu būs tiesīgs izstrādāt arī arhitekts vai projektētājs atbilstoši viņa sertifikātā norādītajai darbības sfērai. Pēc pārejas perioda beigām, būvniecības iecerēs, kas uzsāktas no 2027. gada 1. janvāra, ugunsdrošības pasākumu pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos būs tiesīgs izstrādāt tikai ugunsdrošības sfēras būvspeciālists.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 500 95.punktu būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Būvlaikumā var būt tikai viens atbildīgais būvdarbu vadītājs, kura pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Būvdarbu kvalitātei ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem. Būvdarbu vadītājs ir atbilstošā sfērā sertificēts būvspeciālists. Normatīvais regulējums būvniecības jomā nenosaka ierobežojumus vai kādas īpašas prasības atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu pildīšanai, piemēram, ikviens būvspaciālists ēku būvdarbu vadīšanas sfērā ir tiesīgs pildīt atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus ēku būvniecībā (jaunā būvniecība, pārbūve, atjaunošana, novietošana).
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 46.panta pirmo daļu publiskajā iepirkumā pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem. Publiskajos būvdarbu iepirkumos pasūtītājs izvirza pieredzes prasības atbildīgajam būvdarbu vadītāja, t.sk. prasot pieredzi tieši atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā konkrētā rakstura būvniecības projektos.
Atbilstoši nozares pārstāvju sniegtajai informācijai šobrīd tirgū ir pieejams ierobežots skaits būvspeciālistu ar pieredzi tieši atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā. Tas, savukārt, ierobežo konkurenci tirgū, palielinot risku, ka iepirkuma pieteiksies maz pretendentu skaits vai tikai viens pretendents.
Primāri jānorāda, ka būvspeciālists kurš ir ieguvis atbilstošu izglītību, apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes, nokārtojis eksāmenu un saņēmis atbilstošas jomas un darbības sfēras sertifikātu, ir kvalificēts un tiesīgs būt par atbildīgo būvdarbu vadītāju būvobjektā. Būvniecības regulējums tvērumā nav speciālas prasības attiecībā uz atbildīgo būvdarbu vadītāju, ir tikai noteikti atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumi.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 46.panta pirmo daļu publiskajā iepirkumā pasūtītājs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem. Publiskajos būvdarbu iepirkumos pasūtītājs izvirza pieredzes prasības atbildīgajam būvdarbu vadītāja, t.sk. prasot pieredzi tieši atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā konkrētā rakstura būvniecības projektos.
Atbilstoši nozares pārstāvju sniegtajai informācijai šobrīd tirgū ir pieejams ierobežots skaits būvspeciālistu ar pieredzi tieši atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā. Tas, savukārt, ierobežo konkurenci tirgū, palielinot risku, ka iepirkuma pieteiksies maz pretendentu skaits vai tikai viens pretendents.
Primāri jānorāda, ka būvspeciālists kurš ir ieguvis atbilstošu izglītību, apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes, nokārtojis eksāmenu un saņēmis atbilstošas jomas un darbības sfēras sertifikātu, ir kvalificēts un tiesīgs būt par atbildīgo būvdarbu vadītāju būvobjektā. Būvniecības regulējums tvērumā nav speciālas prasības attiecībā uz atbildīgo būvdarbu vadītāju, ir tikai noteikti atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā atbildīgās personas tiek papildinātas ar atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku. Paredzēts, ka atbildīgais būvdarbu vadītājs var izvēlēties atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieku, par to veicot ierakstu Būvniecības informācijas sistēmā. Vietnieka iecelšana nav obligāta, tā ir atbildīgā būvdarbu vadītāja tiesība. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var nebūt darba tiesiskās attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju, tas var būt arī apakšuzņēmēja darbinieks. Tomēr atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var būt tikai tāds būvspeciālists, kuram ir būvprakses sertifikāts tajā pašā darbības sfērā, kurā sertificēts attiecīgais atbildīgais būvdarbu vadītājs. Tas nodrošina, ka vietniekam ir atbilstoša profesionālā kvalifikācija, lai pilnvērtīgi iesaistītos būvdarbu vadībā.
Vienlaikus būvlaukumā var būt tikai viens atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks darbojas atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, tam var deleģēt pildīt ikvienu atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu. Pienākumu un uzdevumu sadali nosaka atbildīgais būvdarbu vadītājs kopā ar vietnieku, un šī vienošanās obligāti fiksējama būvdarbu žurnālā. Tas nodrošina caurspīdīgu un dokumentētu pienākumu sadali, tostarp attiecībā uz aktu un žurnāla ierakstu parakstīšanu.
Atbildīgais būvdarbu vadītājs saglabā atbildību pret pasūtītāju par visu būvobjektu un nevar atsaukties uz vietnieka kļūdām kā attaisnojumu pārkāpumiem būvdarbu procesā vai kvalitātē. Atbildīgais būvdarbu vadītājs Būvniecības informācijas sistēmā var labot un precizēt vietnieka parakstītos dokumentus. Vienlaikus vietnieks ir līdzatbildīgs par visu būvobjektu un ja ir pieļauti pārkāpumi būvniecības procesā, par tiem profesionāli vienlīdz atbildīgi ir gan atbildīgais būvdarbu vadītājs, gan viņa vietnieks. Sūdzību gadījumā būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumus, ņem vērā pienākumu sadalījumu starp būvspeciālistiem un to, kā abi būvspeciālisti ir veikuši savus pienākumus.
Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var aizvietot atbildīgo būvdarbu vadītāju tā prombūtnes laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar būvniecības ierosinātāju un vietnieks ir darba tiesiskajās attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju. Ja atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks nav darba tiesiskajās attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju vai būvniecības ierosinātājs nesaskaņo vietnieku, kā atbildīgā būvdarbu vadītāja aizvietotāju tā prombūtnes laikā, tad atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus pilda atbildīgā būvdarbu vadītāja aizvietotājs. Aizvietotājs ir atbildīgais būvdarbu vadītājs, ko galvenais būvdarbu veicējs ieceļ, uz atbildīgā būvdarbu vadītāja prombūtnes laiku. Ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības, norīko jaunu atbildīgo būvdarbu vadītāju.
Pieredze, kas iegūta, pildot vietnieka pienākumus, ir pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei un to iespējams izmantot kā pierādījumu profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasību izpildei publiskajos iepirkumos. Tas vienlaikus arī risina līdzšinējo sistēmisko problēmu, ka būvspeciālisti bez pieredzes atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā nevarēja kvalificēties iepirkumos un līdz ar to arī praktiski iegūt šādu pieredzi.
Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks būvniecības procesā nav obligāts. Līdz ar to pasūtītājs publiskajos iepirkumos nav tiesīgs izvirzīt kvalifikācijas prasības vietniekam, jo kvalifikācijas prasības attiecas tikai uz atbildīgo būvdarbu vadītāju.
Vienlaikus būvlaukumā var būt tikai viens atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks. Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks darbojas atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, tam var deleģēt pildīt ikvienu atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu. Pienākumu un uzdevumu sadali nosaka atbildīgais būvdarbu vadītājs kopā ar vietnieku, un šī vienošanās obligāti fiksējama būvdarbu žurnālā. Tas nodrošina caurspīdīgu un dokumentētu pienākumu sadali, tostarp attiecībā uz aktu un žurnāla ierakstu parakstīšanu.
Atbildīgais būvdarbu vadītājs saglabā atbildību pret pasūtītāju par visu būvobjektu un nevar atsaukties uz vietnieka kļūdām kā attaisnojumu pārkāpumiem būvdarbu procesā vai kvalitātē. Atbildīgais būvdarbu vadītājs Būvniecības informācijas sistēmā var labot un precizēt vietnieka parakstītos dokumentus. Vienlaikus vietnieks ir līdzatbildīgs par visu būvobjektu un ja ir pieļauti pārkāpumi būvniecības procesā, par tiem profesionāli vienlīdz atbildīgi ir gan atbildīgais būvdarbu vadītājs, gan viņa vietnieks. Sūdzību gadījumā būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestāde, izvērtējot būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumus, ņem vērā pienākumu sadalījumu starp būvspeciālistiem un to, kā abi būvspeciālisti ir veikuši savus pienākumus.
Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks var aizvietot atbildīgo būvdarbu vadītāju tā prombūtnes laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar būvniecības ierosinātāju un vietnieks ir darba tiesiskajās attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju. Ja atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks nav darba tiesiskajās attiecībās ar galveno būvdarbu veicēju vai būvniecības ierosinātājs nesaskaņo vietnieku, kā atbildīgā būvdarbu vadītāja aizvietotāju tā prombūtnes laikā, tad atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus pilda atbildīgā būvdarbu vadītāja aizvietotājs. Aizvietotājs ir atbildīgais būvdarbu vadītājs, ko galvenais būvdarbu veicējs ieceļ, uz atbildīgā būvdarbu vadītāja prombūtnes laiku. Ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir izbeidzis darba tiesiskās attiecības, norīko jaunu atbildīgo būvdarbu vadītāju.
Pieredze, kas iegūta, pildot vietnieka pienākumus, ir pielīdzināma atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzei un to iespējams izmantot kā pierādījumu profesionālās kvalifikācijas un pieredzes prasību izpildei publiskajos iepirkumos. Tas vienlaikus arī risina līdzšinējo sistēmisko problēmu, ka būvspeciālisti bez pieredzes atbildīgā būvdarbu vadītāja amatā nevarēja kvalificēties iepirkumos un līdz ar to arī praktiski iegūt šādu pieredzi.
Atbildīgā būvdarbu vadītāja vietnieks būvniecības procesā nav obligāts. Līdz ar to pasūtītājs publiskajos iepirkumos nav tiesīgs izvirzīt kvalifikācijas prasības vietniekam, jo kvalifikācijas prasības attiecas tikai uz atbildīgo būvdarbu vadītāju.
Problēmas apraksts
Būvniecības likums satur regulējumu, kas nepieļauj interešu konfliktu būvniecības procesa dalībniekiem. Būvniecības procesa dalībnieks saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 15.punktu ir būvniecības ierosinātājs, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, autoruzraudzības veicējs, būvuzraudzības veicējs vai būvekspertīzes veicējs (būvkomersants vai būvspeciālists, kas noslēdza līgumu ar pasūtītāju par pakalpojuma sniegšanu vai būvdarbu veikšanu). Piemēram, Būvniecības likuma 192.panta sestā dāla nosaka, ka būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs, vai gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Līdzīgs irobežojums ir noteikts arī būvekspertīzes veicējam, saskaņā ar šā panta septīto daļu būvekspertīzes veicējs nav tiesīgs veikt būvprojekta būvekspertīzi, ja viņš un būvprojekta izstrādātājs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Tātad attiecībā uz būvniecības procesa dalībniekiem tiek ieviests princips, ka uzraugs nevar būt saistīts ar uzraugāmo.
Taču normatīvais regulējums līdzīgu principu nenosaka attiecībā uz sertificētiem būvspeciālistiem, kas ir stūrakmens kvalitatīvā būvniecības procesa nodrošināšanai. Proti, persona var būt nodarbināta pie vairākiem būvkomersantiem vienlaicīgi un šie būvkomersanti var būt būvniecības procesa dalībnieki konkrētā būvniecības ieceres īstenošanā. Piemēram persona A var būt nodarbināta pie būvdarbu veicēja X un buvuzraudzības veicēja Y. Var izveidoties situācija, ka būvlaukumā būvkomersants X ir galvenais būvdarbu veicējs, bet būvkomersants Y ir būvuzraudzības veicējs un persona A ir būvuzraugs. Lai gan šajā gadījumā komersanti nav savstarpēji saistīti, tomēr apšaubāma būtu būvuzrauga objektivitāte un neitralitāte uzraugot savu otro darba deveju. Šāda prakse rada risku, ka uzraudzības funkcijas netiks veiktas objektīvi un neatkarīgi, jo speciālists var nonākt interešu konfliktā starp darba devēja komerciālajām interesēm un saviem profesionālajiem pienākumiem. Tas apdraud būvniecības procesa uzraudzības kvalitāti, samazina sabiedrības uzticību uzraudzības mehānismiem un var radīt būtiskus riskus drošībai un normatīvo prasību ievērošanai.
Taču normatīvais regulējums līdzīgu principu nenosaka attiecībā uz sertificētiem būvspeciālistiem, kas ir stūrakmens kvalitatīvā būvniecības procesa nodrošināšanai. Proti, persona var būt nodarbināta pie vairākiem būvkomersantiem vienlaicīgi un šie būvkomersanti var būt būvniecības procesa dalībnieki konkrētā būvniecības ieceres īstenošanā. Piemēram persona A var būt nodarbināta pie būvdarbu veicēja X un buvuzraudzības veicēja Y. Var izveidoties situācija, ka būvlaukumā būvkomersants X ir galvenais būvdarbu veicējs, bet būvkomersants Y ir būvuzraudzības veicējs un persona A ir būvuzraugs. Lai gan šajā gadījumā komersanti nav savstarpēji saistīti, tomēr apšaubāma būtu būvuzrauga objektivitāte un neitralitāte uzraugot savu otro darba deveju. Šāda prakse rada risku, ka uzraudzības funkcijas netiks veiktas objektīvi un neatkarīgi, jo speciālists var nonākt interešu konfliktā starp darba devēja komerciālajām interesēm un saviem profesionālajiem pienākumiem. Tas apdraud būvniecības procesa uzraudzības kvalitāti, samazina sabiedrības uzticību uzraudzības mehānismiem un var radīt būtiskus riskus drošībai un normatīvo prasību ievērošanai.
Risinājuma apraksts
Mērķis ir nodrošināt objektīvu un taisnīgu būvniecības ieceres īstenošanas procesu, novēršot iespējamos interešu konfliktus. Tādējādi tiek garantēts, ka būvspeciālistu lēmumi un uzraudzības funkcijas tiek veiktas neatkarīgi, balstoties tikai uz profesionāliem apsvērumiem, nevis personīgām vai darba attiecību interesēm. Lai novērstu interešu konfliktu risku un nodrošinātu uzraugošo personu neatkarību, tiek noteikts, ka par būvuzraugu, autoruzraugu vai būvekspertu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kuru tā uzrauga vai kontrolē būvniecības procesā. Šāds regulējums nodrošinās, ka uzraudzības un kontroles funkcijas tiek veiktas objektīvi, nepieļaujot komerciālu interešu ietekmi uz speciālista profesionālajiem lēmumiem. Rezultātā tiks stiprināta būvniecības procesa kvalitāte un drošība, kā arī veicināta sabiedrības uzticēšanās būvniecības uzraudzības sistēmai. Kā izņēmums attiecībā uz autoruzraudzību tiek noteikti apvienotie projektē un būvē (Design & build) līgumi, jo šajā gadījumā būvnieks ir uzņēmies pilnu atbildību par visu būvniecības procesu. Izņēmums attiecās arī uz būvuzraudzību, kad būvniecības ierosinātājs, būvuzraudzības veicējs un būvdarbu veicējs ir viena un tā pati persona. Būvniecības likuma 192. panta sestajā daļā ir noteikts izņēmums, kad būvniecības ierosinātājs vienlaikus ir arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs, t.i. kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, tad uz šādiem gadījumiem 192. panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi, attiecībā uz būvuzraudzības veikšanu, neattiecas. Būvniecības Likumā noteiktais izņēmums attiecas arī uz Noteikumu projekta 11.2 punktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.500 93.punktā ir noteikti galvenā būvdarbu veicēja pienākumi. Tā 93.1.apakšpunktā ir noteikts pienākums organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darba aizsardzības plānam un darbu veikšanas projektam. Jānorāda, ka būvdarbos ir jāievēro arī citas prasības, kas noteiktas, piemēram, darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos, īpaši darbā ar azbestu. Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.852 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” nosaka darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību pret risku, kas rodas vai var rasties, darba vietā saskaroties ar azbesta vai azbestu saturoša materiāla putekļiem. Šie noteikumi nosaka, ka darba devējs nodrošina, lai darba procesā netiktu izmantots azbests vai azbestu saturoši materiāli, pēc iespējas aizstājot tos ar materiāliem, kuri nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai. Noteikumi arī paredz, ka būvdarbu veicējam ir pienākums pirms darbu sākšanas par to informēt Valsts darba inspekciju. Nereti šis pienākums netiek pildīts.
Eiropas Parlaments un Padome 2023.gada 22.novembrī pieņēma Direktīvu 2023/2668, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā. Direktīva 2023/2668 pastiprina darbu veicējiem ievērot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu.
Lai gan Direktīvas 2023/2668 prasības nacionālajā līmenī tiks noteiktas darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos, galvenajam būvdarbu veicējam ir īpaši jāvērš uzmanība, ka darbā ar azbestu ir jāievēro normatīvie akti darba aizsardzības jomā.
Eiropas Parlaments un Padome 2023.gada 22.novembrī pieņēma Direktīvu 2023/2668, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā. Direktīva 2023/2668 pastiprina darbu veicējiem ievērot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu.
Lai gan Direktīvas 2023/2668 prasības nacionālajā līmenī tiks noteiktas darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos, galvenajam būvdarbu veicējam ir īpaši jāvērš uzmanība, ka darbā ar azbestu ir jāievēro normatīvie akti darba aizsardzības jomā.
Risinājuma apraksts
Labklājības ministrija strādā pie Direktīvas 2023/2668 prasību pārņemšanas nacionālajā regulējumā, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumos Nr.852 „Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu”. Grozījumi paredzēs vairākas būtiskas prasības nodarbināto aizsardzībai un apmācībai, kā arī Valsts darba inspekcijas informēšanai. Lai veiktu darbu ar azbestu būvdarbu veicējam būs jāsaņem Valsts darba inspekcijas atļauja, kā arī jāapmāca darbinieki, kas veiks šādus darbus.
Noteikumu projektā tiek precizēts 93.1.apakšpunkts, nosakot, ka galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darbu veikšanas projektam un darba aizsardzības plānam, ievērojot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu.
Noteikumu projektā tiek precizēts 93.1.apakšpunkts, nosakot, ka galvenā būvdarbu veicēja pienākums ir organizēt būvdarbus būvlaukumā atbilstoši darbu organizēšanas projektam, darbu veikšanas projektam un darba aizsardzības plānam, ievērojot darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu.
Problēmas apraksts
Koksnes un citu oglekli piesaistošu resursu izmantošana Latvijā lielā mērā aprobežojas ar neapstrādātas apaļkoksnes vai zāģmateriālu eksportu. 2024.gadā no Latvijas kopējā preču eksporta (18 681,1 milj. eiro) “Koks, koka izstrādājumi un kokogle” veidoja ~16,11%, kurā ietilpstošās kategorijas “Zāģmateriāli” un “Apaļkoks” sastādīja attiecīgi 25,9% (779,0 milj. eiro) un 12,2% (368,6 milj. eiro). Šāda prakse neļauj pilnvērtīgi attīstīt vietējo kokapstrādes nozari un būvkonstrukciju ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību. Palielinoties pieprasījumam pēc koka konstrukcijām vietējā tirgū, būtu iespējams attīstīt dziļāku koksnes pārstrādi, radīt jaunas ražošanas kapacitātes, darba vietas reģionos un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.
Līdz šim būtiskākie argumenti, kas kavējuši koka plašāku izmantošanu būvniecībā, ir bijuši saistīti ar ugunsdrošību, mitruma izturību un mehānisko stiprību. Taču mūsdienās pieejamie risinājumi – inženiertehniski izstrādātas koka konstrukcijas (piemēram, līmētā koksne, krusteniski līmētie koka paneļi), specializēti aizsardzības pārklājumi un impregnēšanas tehnoloģijas – nodrošina augstu ugunsdrošības un mitruma noturības līmeni, kā arī ilgmūžību. Koksnei ir pietiekama mehāniskā stiprība, un mūsdienu tehnoloģijas ļauj droši projektēt augstceltnes, lielus laidumus un sarežģītas konstrukcijas, kas apliecina materiāla konkurētspēju ar tradicionālajiem būvmateriāliem. No koksnes ražotie būvizstrādājumi, salīdzinot ar bezemisiju betona un tērauda būvizstrādājumiem, ir arī ekonomiski izdevīgāki, jo to ražošanā ir jāpatērē ievērojami mazāks atjaunojamās elektroenerģijas (vai alternatīvās degvielas) apjoms.
Starptautiskā pieredze (īpaši Skandināvijā un citās Eiropas valstīs) rāda, ka koksne var būt pamata materiāls modernu, ugunsdrošu un ilgtspējīgu publisku ēku būvniecībā. Latvijas būvnormatīvu sistēma līdz šim bijusi konservatīvāka, kas ierobežojusi šāda materiāla plašāku pielietojumu. Vienlaikus tiek virzīti arī grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"", kas paredz paplašināt pieļaujamos parametrus koka būvēm (augstumus, stāvu platības u. c.), tādējādi radot iespēju plašākai koka konstrukciju izmantošanai būvniecībā.
Tādējādi galvenā problēma ir tā, ka publisko ēku būvniecībā netiek pilnvērtīgi izmantots vietējais oglekli pieaistošs resurss – koksne. Tas kavē Latvijas klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, ierobežo vietējo kokapstrādes uzņēmumu attīstību un samazina iespējas radīt augstāku pievienoto vērtību nacionālajā tautsaimniecībā.
Papildus tam, Latvija ir apņēmusies īstenot Eiropas Savienības Zaļā kursa, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķus, tai skaitā klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšana bez nepieciešamām normatīvām prasībām būvniecības nozarē var būtiski kavēties.
Līdz šim būtiskākie argumenti, kas kavējuši koka plašāku izmantošanu būvniecībā, ir bijuši saistīti ar ugunsdrošību, mitruma izturību un mehānisko stiprību. Taču mūsdienās pieejamie risinājumi – inženiertehniski izstrādātas koka konstrukcijas (piemēram, līmētā koksne, krusteniski līmētie koka paneļi), specializēti aizsardzības pārklājumi un impregnēšanas tehnoloģijas – nodrošina augstu ugunsdrošības un mitruma noturības līmeni, kā arī ilgmūžību. Koksnei ir pietiekama mehāniskā stiprība, un mūsdienu tehnoloģijas ļauj droši projektēt augstceltnes, lielus laidumus un sarežģītas konstrukcijas, kas apliecina materiāla konkurētspēju ar tradicionālajiem būvmateriāliem. No koksnes ražotie būvizstrādājumi, salīdzinot ar bezemisiju betona un tērauda būvizstrādājumiem, ir arī ekonomiski izdevīgāki, jo to ražošanā ir jāpatērē ievērojami mazāks atjaunojamās elektroenerģijas (vai alternatīvās degvielas) apjoms.
Starptautiskā pieredze (īpaši Skandināvijā un citās Eiropas valstīs) rāda, ka koksne var būt pamata materiāls modernu, ugunsdrošu un ilgtspējīgu publisku ēku būvniecībā. Latvijas būvnormatīvu sistēma līdz šim bijusi konservatīvāka, kas ierobežojusi šāda materiāla plašāku pielietojumu. Vienlaikus tiek virzīti arī grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr.333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"", kas paredz paplašināt pieļaujamos parametrus koka būvēm (augstumus, stāvu platības u. c.), tādējādi radot iespēju plašākai koka konstrukciju izmantošanai būvniecībā.
Tādējādi galvenā problēma ir tā, ka publisko ēku būvniecībā netiek pilnvērtīgi izmantots vietējais oglekli pieaistošs resurss – koksne. Tas kavē Latvijas klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, ierobežo vietējo kokapstrādes uzņēmumu attīstību un samazina iespējas radīt augstāku pievienoto vērtību nacionālajā tautsaimniecībā.
Papildus tam, Latvija ir apņēmusies īstenot Eiropas Savienības Zaļā kursa, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķus, tai skaitā klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšana bez nepieciešamām normatīvām prasībām būvniecības nozarē var būtiski kavēties.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu no atjaunojamajiem resursiem ražotu būvizstrādājumu lietošanu būvniecībā, Vispārīgie būvnoteikumi tiek papildināti ar jaunu 18.4 punktu, kas pasūtītājam paredz ieviest pienākumu publisko finansējumu saņēmušu ēku būvniecībā norādīt prasības oglekli piesaistošu būvizstrādājumu izmantošanai. Rezultātā tiks veicināta ilgtspējīgu dabas resursu izmantošana, samazināsies būvniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, tiks stimulēta vietējo kokapstrādes un būvmateriālu nozare, kā arī nostiprināsies Latvijas kā klimatneitralitātes politikas ieviesējvalsts tēls.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Būvspeciālistus - būvdarbu vadītājus
Ietekmes apraksts
Varēs fiksēts savu pieredzi, dublējot atbildīgo būvdarbu vadītāju, būvniecības informācijas sistēmā, ko varēs uzrādīt publiskajos iepirkumos
Juridiskās personas
- Būvkomersanti
Ietekmes apraksts
1.Būvkomersanti piedaloties publiskajos iepirkumos, kuros izvirzītas pieredzes prasības atbildīgajam būvdarbu vadītājam, varēs norādīt būvniecības informācijas sistēmā pierādāmu pieredzi arī būvspeciālistiem, kuri praktiski dublē atbildīgo būvdarbu vadītāju;
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzēto izmaiņu ieviešanai Būvniecības informācijas sistēmā nepieciešamās izmaksas tiks segtas Ekonomikas ministrijas programmas 20.00.00 “Būvniecība” ietvaros no Būvniecības informācijas sistēmas uzturēšanai paredzētā finansējuma.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/cfffb39d-def9-48a1-8dfd-407e25e354c3
Publiskās apspriešanas laikā ir saņemti iebildumi no biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" un AS "Latvijas valsts meži"
Publiskās apspriešanas laikā ir saņemti iebildumi no biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" un AS "Latvijas valsts meži"
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/cfffb39d-def9-48a1-8dfd-407e25e354c3
Iebildumi ņemti vērā daļēji, galvenokārt precizējot grozījumu projekta redakciju un papildinot anotāciju.
Iebildumi ņemti vērā daļēji, galvenokārt precizējot grozījumu projekta redakciju un papildinot anotāciju.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekta 18.4 punktam sabiedrības līdzdalība norisinājās tiesību akta projekta Nr. 25-TA-1857 ietvaros. Līdzdalības laikā tika saņemti iebildumi no arhitektu un būvinženieru organizācijām, norādot, ka kokmateriāli ir viens no, bet ne vienīgais atjaunojamais būvniecībā izmantojamais resurss. Balstoties uz šo informāciju, projekts tika atbilstoši precizēts.
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/7f5b0a8b-71fd-402c-95c8-3cb91c22c905
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/7f5b0a8b-71fd-402c-95c8-3cb91c22c905
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Visas publisko tiesību juridiskās personas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Visas publisko tiesību juridiskās personas
palielinās
Vērtības nozīme:
0,00
0,00
0
0
0,00
Administratīvās izmaksas noteikumu projekta 18.4 prim punkta dēļ pasūtītājam pieaugs atkarībā no individuālā būvprojekta mērķa un apjoma, kas normu noteikšanas laikā nav objektīvi novērtējami.
Koka un citu oglekli piesaistošu būvizstrādājumu izmantošanu var ierobežot normatīvais regulējumus ugunsdrošības jomā, jo šie būvizstrādājumi nav nedegoši. Līdz ar to, lai izvirzītu konkrētas prasības, pasūtītājam vispirms ir jābūt skaidrībai par plānotās būves klasi (tai skaitā būvēs esošajām telpu grupām) atkarībā no tās lietošanas veida. Atkarībā no būves klases mainās būvei saistošā ugunsnoturības pakāpe un apakšpakāpe, kas attiecīgi atļauj vai aizliedz iespēju lietot noteiktas ugunsreakcijas klases būvizstrādājumus. Ņemot vērā, ka katras personas norādītās prasības praksē atšķirsies gan starp individuāliem būvprojektiem, gan starp publiskajām personām kā tādām, tad šādā situācijā nav iespējams objektīvi novērtēt jauno normu radīto administratīvā sloga lielumu.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Atbilstoši noteikumu projekta 18.4 punktam, publisko tiesību juridiskajām personām projektā būs jānorāda un attiecīgi jādefinē prasības oglekli piesaistošu būvizstrādājumu izmantošanai.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Būvniecības valsts kontroles birojs, kurš uztur Būvniecības informācijas sistēmu
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi