Anotācija (ex-ante)

VP praksē ir konstatēts, ka noziedznieki, nodrošinot noziegumu izdarīšanu, sagatavošanu vai noslēpšanu, izmanto nereģistrētās SIM kartes, piemēram, šādiem mērķiem: anonīmai saziņas nodrošināšanai; nelikumīgai, anonīmai objektu un subjektu izsekošanai; nelikumīgai, piemēram, bērnu datu, bērnu seksuālas izmantošanas materiālu vai aizsargātas informācijas anonīmai apritei; nelikumīgai pakalpojumu sniegšanai; nelikumīgai vielu vai priekšmetu aprites nodrošināšanai; identitātes slēpšanai, izdarot noziegumu kibervidē; personu nelikumīgai vervēšanai un citos noziegumos.
Atbilstoši Valsts policijas datiem no visiem izmeklēšanā esošiem noziegumiem, vidēji 30% tiek izmantotas nereģistrētas SIM kartes. Turklāt, tiek novērots, ka šī proporcija palielinās. Proti, Valsts policijas rīcībā esošie dati par pēdējiem mēnešiem norāda, ka nereģistrētu SIM karšu izmantošanas īpatsvars noziegumu izdarīšanā ir ap 40% no visiem reģistrētajiem notikumiem.  Vienlaikus ir novērtos, ka, jo nopietnāks noziegums tiek plānots un izdarīts, jo noziedznieki aktīvāk izmanto nereģistrētas SIM kartes. Visizplatītākā joma, kurā tiek izmantotas nereģistrētas SIM kartes, ir krāpšana, proti, Valsts policijā reģistrēti noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificēti saskaņā ar:
Krimināllikuma 177. pantu: 2022.gadā – 1 376; 2023.gadā – 1 764; 2024.gada pirmajos astoņos mēnešos – 1 290.
Krimināllikuma 177.¹ pantu: 2022.gadā – 75; 2023.gadā – 114; 2024.gada pirmajos astoņos mēnešos – 104.
Valsts policija, veicot analīzi, ir secinājusi, ka  reģistrētos noziedzīgos nodarījumus, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 177.¹ panta, visizplatītākais krāpšanas veids ir "vikšķerēšana" jeb tālruņa zvanu uzbrukumi un krāpšanas (4 144 ziņojumi par krāpšanām un mēģinājumiem), tas veido aptuveni 79% no visām analizētajām krāpšanām. Tāpat aktuāla ir "smikšķerēšana" (11%) un investīciju krāpšanas (7%). Visbiežāk krāpnieki uzdodas par kādas iestādes pārstāvi (3 642 notikumi), tomēr jāatzīmē, ka nereti krāpnieki darbojas grupā un sarunas laikā persona, kas uzdodas par bankas darbinieku, var savienot ar personu, kas uzdodas par policistu, telefona operatoru un citiem. No Valsts policijai pieejamās informācijas secināms, ka iedzīvotāji visbiežāk ziņojuši par zvaniem, kas notikuši it kā "policijas vārdā" (vismaz 2 345 gadījumi), ar investīciju pārstāvjiem, kuri informē par problēmām ar kriptomakiem u.c. (628 gadījumi), bankas darbiniekiem (355 gadījumi), Google darbiniekiem (121 gadījumi) un citiem. Pārsvarā šajos gadījumos noziedznieki izmantoja Latvijas elektronisko sakaru komersantu SIM kartes.
Ņemot vērā draudus, kas radušies notiekošo ģeopolitisko pārmaiņu dēļ, SIM karšu datu reģistrācija ir aktuāla arī valsts drošības stiprināšanas jautājumu risināšanā. Mobilo sakaru operatorus apvienojošās asociācijas GSMA (Global System for Mobile Communications Association) dati norāda, ka pasaulē pieaug to valstu skaits, kuras piemēro obligātu SIM karšu reģistrāciju – 2021.gadā 157 pasaules valstis ir piemērojušas obligātu SIM karšu reģistrāciju. Savukārt Eiropas Savienības dalībvalstīs SIM karšu reģistrācija netiek piemērota tikai Nīderlandē, Īrijā, Dānijā, Portugālē, Somijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Kiprā, Slovēnijā, Rumānijā un Horvātijā. Obligāta SIM karšu reģistrācija kopš 2025. gada 1. janvāra noteikta arī Lietuvā.

Elektronisko sakaru likuma 99. panta pirmā daļa tostarp noteic, ka saglabājamie dati tiek saglabāti un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā un kārtībā nodoti pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, krimināllietu iztiesāšanu. Savukārt šā likuma 99. panta trešā daļa noteic, ka elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu, pārveidošanu vai šajā likumā neparedzētu apstrādi vai izpaušanu. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus saglabājamo datu iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas tos neģenerē, neapstrādā un nereģistrē. Bet Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām saglabājamo datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību (99. panta piektā daļa).
Elektronisko sakaru likuma 1. panta 22. punkts noteic, ka  galalietotājs ir fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kura pieprasa vai izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, bet nenodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu un elektronisko sakaru tīklu citām personām un neveic elektronisko sakaru pakalpojumu tālākpārdošanu.
Elektronisko sakaru likuma 36. panta pirmā daļa noteic, ka elektronisko sakaru komersanta un galalietotāja savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu līgums.
Savukārt Elektronisko sakaru likums pašlaik neparedz galalietotājam pienākumu sniegt savus personas datus, ja tas iegādājas SIM karti. Tādējādi neidentificēta persona var izmantot visas pieejamās sakaru, globālās pozicionēšanas sistēmas un interneta tehnoloģijas, tai skaitā anonīmai noziegumu izdarīšanai.

Ņemot vērā, ka potenciālie likumpārkāpēji pēc jaunā regulējuma pieņemšanas meklēs risinājumus savas identitātes maskēšanai, būtu norādāmi arī riski, kas ir ņemti vērā un izvērtēti. Piemēram, SIM kartes:
- likumpārkāpēji  iegādāsies ES valstīs, kurās nav noteikts pienākums reģistrēt pakalpojuma galalietotāju. Savukārt, ja  ES nostāja iekšējās drošības stiprināšanā noteiks, ka pienākums reģistrēt priekšapmaksas elektronisko sakaru pakalpojuma galalietotājus būs obligāts visās ES dalībvalstīs, tad  riski saistībā ar SIM karšu iegādi no ārzemēm nebūs tik aktuāli;
- tiks pārtirgotas, nodotas vai tās iegādāsies speciāli nodošanai trešajām personām;
- tiks izmantoti citi IT komunikācijas risinājumi, kuru realizācijai nav nepieciešams saņemt elektronisko sakaru pakalpojumu, identificējot galalietotāju (piemēram, ar viedierīci bez SIM kartes, pieslēdzoties publiskajām "Wi-Fi" tīklam, piemēram ar "WhatsAPP" lietotni, saglabājot lietotāja anonimitāti, var  efektīvi komunicēt ar citiem subjektiem) – problēmas risinājums atrodas ārpus likumprojekta tvēruma, bet svarīgi aktualizēt ar to saistītus potenciālus riskus, proti, masveidā pārorientējoties no "klasiskiem" komunikācijas līdzekļiem (kanāliem) uz IT komunikācijas risinājumiem, "klasiska" saglabājamo datu pieprasīšana būs ievērojami apgrūtināta, jo lielāka IT komunikācijas risinājumu reģistrācijas vietas atrodas ārpus ES un lietotāju datu un saglabājamo datu pieprasīšana nebūs ātra un vienkārša (gadījumos, kad IT komunikācijas risinājums būs reģistrēts valstī, kura nav orientēta uz sadarbību ar Latviju vai ES, lietotāja dati un saglabājamie dati nebūs pieejami vispār).
Tādējādi ir izvērtēts, ka attiecīgais likumprojekts daļēji risinās un mazinās krāpšanas gadījumu skaitu un citu likumpārkāpumu izdarīšanu valstī.

SIM karšu datu reģistrēšana mazināts viltus spridzināšanas draudus, krāpniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, narkotisko vielu realizāciju, nesankcionētu speciālo tehnisko ierīču (piemēram, bezpilota gaisa kuģu, GPS uztveršanas ierīces, videokameru, noklausīšanās ierīču u.c.) izmantošanu datu vākšanā par dažādiem objektiem, tai skaitā kritiskās infrastruktūras un fiziskām personām. Izmantojot nereģistrētas SIM kartes, kas tiek nodrošinātas ar datu plūsmu, noziedzniekiem ir iespējas aktivizēt arī dažādas aplikācijas slēptai saziņai noziedzīgu mērķu īstenošanai, vēlāk SIM karti izņemot no viedierīces un interneta datu plūsmu nodrošinot ar WI-FI savienojumu, kas paplašina iespējas noziedzniekiem, tai skaitā tiem, kas apdraud valsts drošību, slēpt savu identitāti un noziedzīgās darbības pierādījumus.
 

Lai nodrošinātu efektīvāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu, uzlabotu izmeklēšanu, kā arī novērst draudus valsts drošībai un valsts kritiskajai infrastruktūrai, nepieciešams noteikt obligātu SIM karšu reģistrāciju.
Attiecīgi nepieciešams papildināt Elektronisko sakaru likuma 19. panta pirmo daļu ar jaunu normu, nosakot, ka elektronisko sakaru komersantam ir tiesības no galalietotāja saņemt un galalietotājam ir pienākums, iegādājoties SIM karti, lai saņemtu pakalpojumu, sniegt elektronisko sakaru komersantam konkrētus personas datus pēc analoģijas, kā tas pašlaik jau ir noteikts Elektronisko sakaru likuma 100. panta pirmās daļas 2. punktā, un proti – vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese.
Nepieciešams arī papildināt Elektronisko sakaru likumu ar jaunu regulējumu nosakot, ka arī priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam ir pienākums sniegt to identificējošus datus pakalpojuma sniedzējam. 

Papildus Elektronisko sakaru likumā nosakāms, ka tirdzniecības komersantam jānorāda pārdotās SIM kartes numurs, to sasaistot ar SIM kartes pircēja identifikācijas datiem.

Minētās tiesību normas nepieciešamības un pieļaujamības izvērtējums veikts, pārliecinoties par atbilstību visiem administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas praksē ieviestajiem un juridiskajā literatūrā attīstītajiem kritērijiem: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes principam, 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātei, 3) problēmsituācijas attiecināmībai uz publiski tiesiskajām attiecībām, 4) problēmsituācijas bīstamībai un kaitīgumam, 5) aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.

Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.
Valsts policijai ar likumu "Par policiju" ir noteikts uzdevums garantēt personu un sabiedrības drošību; novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus; atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus; likumā paredzētajā kārtībā sniegt palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā; savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus (3. pants). Valsts policija ir arī tā iestāde, kas piemēro administratīvos sodus par konkrētu tiesību normu pārkāpšanu.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte
Paredzams, ka likumprojektā minēto administratīvo sankciju noteikšana potenciāli mazinās SIM kartes izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Savukārt ar tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā esošajiem tiesiskajiem instrumentiem, būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt. Turklāt tirdzniecības vietas komersants, personas datus par reģistrētajām SIM kartēm nodos elektronisko sakaru komersantam glabāšanai.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšana vērtējama kopsakarā ar to, ka patiesas un precīzas informācijas reģistrēšana par pakalpojuma lietotāju un tirdzniecības vietu, ir nepieciešama, lai pēc iespējas samazināt krāpšanu skaitu, kurās tiek izmantotas SIM kartes un likumprojektā paredzētais SIM karšu galalietotāju reģistrācijas mehānisms ir viens no soļiem noziedzības samazināšanai valstī.

Vērtējot problēmsituācijas attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, šādas administratīvās atbildības noteikšana ir attaisnojama, jo tiek skartas sabiedriskās drošības intereses un informācijas nereģistrēšana vai šādas informācijas nepienācīga sniegšana var rezultēties ar valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu citai personai vai valstij.

Pārkāpumu bīstamība un sabiedriskais kaitīgums ir ievērojams, ņemot vērā priekšapmaksas karšu izmantošanu dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kad ir apdraudēta sabiedrības drošība un tas aizskar nozīmīgas sabiedrības vērtības.
Likumprojektā paredzētais pārkāpums vērtējams kā potenciāli bīstams un sabiedriskās intereses būtiski aizskarošs, jo tas var radīt būtiskas sekas – sabiedrības drošības un kārtības apdraudējumu noziegumu skaita palielināšanās rezultātā. Līdz ar to iespējamie pārkāpumi var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par tiem. Vienlaikus, lai gan šie pārkāpumi ir traucējoši labai pārvaldībai, tomēr tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci, tāpēc tie nav atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem.   

Atbilstoši Valsts policijas datiem no visiem izmeklēšanā esošiem noziegumiem, vidēji 30% tiek izmantotas nereģistrētas SIM kartes. Turklāt, tiek novērots, ka šī proporcija palielinās. Proti, Valsts policijas rīcībā esošie dati par pēdējiem mēnešiem norāda, ka nereģistrētu SIM karšu izmantošanas īpatsvars noziegumu izdarīšanā ir ap 40% no visiem reģistrētajiem notikumiem.  Vienlaikus ir novērtos, ka, jo nopietnāks noziegums tiek plānots un izdarīts, jo noziedznieki aktīvāk izmanto nereģistrētas SIM kartes. Visizplatītākā joma, kurā tiek izmantotas nereģistrētas SIM kartes, ir krāpšana, proti, Valsts policijā reģistrēti noziedzīgi nodarījumi, kas kvalificēti saskaņā ar:
Krimināllikuma 177. pantu: 2022.gadā – 1 376; 2023.gadā – 1 764; 2024.gada pirmajos astoņos mēnešos – 1 290.
Krimināllikuma 177.1 pantu: 2022.gadā – 75; 2023.gadā – 114; 2024.gada pirmajos astoņos mēnešos – 104.
Valsts policija, veicot analīzi, ir secinājusi, ka  reģistrētos noziedzīgos nodarījumus, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 177.1 panta, visizplatītākais krāpšanas veids ir "vikšķerēšana" jeb tālruņa zvanu uzbrukumi un krāpšanas (4 144 ziņojumi par krāpšanām un mēģinājumiem), tas veido aptuveni 79% no visām analizētajām krāpšanām. Tāpat aktuāla ir "smikšķerēšana" (11%) un investīciju krāpšanas (7%). Visbiežāk krāpnieki uzdodas par kādas iestādes pārstāvi (3 642 notikumi), tomēr jāatzīmē, ka nereti krāpnieki darbojas grupā un sarunas laikā persona, kas uzdodas par bankas darbinieku, var savienot ar personu, kas uzdodas par policistu, telefona operatoru un citiem. No Valsts policijai pieejamās informācijas secināms, ka iedzīvotāji visbiežāk ziņojuši par zvaniem, kas notikuši it kā "policijas vārdā" (vismaz 2 345 gadījumi), ar investīciju pārstāvjiem, kuri informē par problēmām ar kriptomakiem u.c. (628 gadījumi), bankas darbiniekiem (355 gadījumi), Google darbiniekiem (121 gadījumi) un citiem. Pārsvarā šajos gadījumos noziedznieki izmantoja Latvijas elektronisko sakaru komersantu SIM kartes.

Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums
Likumprojektā paredzētais pārkāpums vērtējams kā potenciāli bīstams un sabiedriskās intereses būtiski aizskarošs, jo šāds pārkāpums var radīt būtiskas sekas – sabiedrības drošības un kārtības apdraudējumu, kas savukārt veicinātu anotācijas sadaļā "Pašreizējā situācija" minēto risku iestāšanos, proti, noziegumu skaita palielināšanos. Līdz ar to iespējamie pārkāpumi var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par tiem. Vienlaikus, lai gan šie pārkāpumi ir traucējoši labai pārvaldībai, tomēr tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci, tāpēc tie nav atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem.   

Tiesībaizsardzības iestāžu uzdevumi ir noteikti to jomu likumos, proti kopumā, ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, tādēļ kaut neliels preventīvs pasākums noziedzības mazināšanā, būs ieguvums ikvienam sabiedrības loceklim.
Ņemot vērā tiesībaizsardzības iestādēm noteiktos uzdevumus, kā arī to, ka ir vitāli svarīgi nodrošināt citu personu un valsts drošību, nepieciešams piemērot administratīvo sodu, nevis administratīvā akta izdošanu ar likumā norādītiem pienākumiem. Nevar paļauties tikai uz apstākli, ka persona brīvprātīgi izpildīs likumā noteiktos pienākumus. Ir prezumējams, ka būs gadījumi, ka personas reģistrējot SIM karti izvairīsies no personu datu izpaušanas vai uzrādīs citas personas datus, tādējādi pakalpojuma sniedzējam nesniegs ziņas par sevi. Šāds mehānisms, kas noteic administratīvā soda piemērošanu, ir vērtējams kā preventīvā rakstura līdzeklis, kas nodrošinās attiecīgo subjektu atbildīgāku attieksmi pret likumā noteiktajiem pienākumiem.

Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu Likumprojektā, kā piemērojamo administratīvo sankciju veidi izvēlēta soda nauda un brīdinājums, kas arī administratīvās atbildības sistēmā paredzēti kā vienīgie pamatsodu veidi. Soda nauda ir praksē visbiežāk piemērotais sods par administratīvo pārkāpumu un teorētiski ir atzīts, ka tas ir piemērotākais un efektīvākais sods par administratīvo pārkāpumu. Savukārt, kā otrs administratīvo sankciju veids likumprojektā paredzēts brīdinājums, kas izsakāms rakstveidā, kā pakalpojuma sniedzēja un tirgotāja pieļautā pārkāpuma nosodījums un, kuru paredzēts piemērot gadījumos, kad, izvērtējot piemērojamo sankciju samērīgumu, tiek konstatēts, ka soda naudas piemērošana būtu nesamērīga pret pieļauto pārkāpumu, bet pārkāpuma pilnīga atstāšana bez nosodījuma – nepieļaujama un nenovērsīs turpmākus pārkāpumus.
Savukārt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā piemērot administratīvā akta izdošanu par likumprojektā noteikto nebūtu lietderīgi, ņemot vērā sekas, kādas, iespējams, var rasties sabiedrībai, tostarp konkrētām personām. Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, gan administratīvā akta izdošana, gan administratīvo sankciju piemērošana ir iespējama vienas administratīvās lietas ietvaros. Līdz ar to par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem nav nepieciešams uzsākt divus dažādus procesus.
Vienlaikus ņemams vērā tas, ka ar administratīvā akta izdošanu var panākt pārkāpuma izbeigšanu, bet nevar novērst pieļautā pārkāpuma sekas, kuras šajā likumprojektā paredzēto prasību kontekstā gandrīz vienmēr būs principiāli nenovēršamas.

Ņemot vērā to, ka pakalpojuma sniegšanas(reģistrācija) prasību pārkāpumi var atšķirties, likumprojektā paredzēta neliela soda naudas amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu soda naudu. Ņemot vērā sekas, kas var ietāties nozieguma izdarīšanas rezultātā (piemēram, krāpšanas), soda naudas apmēram ir jābūt pietiekami lielam, lai atturētu no pārkāpuma izdarīšanas un pēc iespējas neradītu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par likumprojektā paredzēto. Likumprojektā paredzētais soda naudas maksimālais apmērs ir piemērojams tādos gadījumos, kad pārkāpumu ir izdarījis konkrētais pakalpojuma sniedzējs, atkārtoti.    

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir lēmusi, ka Vācijas tiesību akti, kas pieprasa personas datu vākšanu no priekšapmaksas SIM karšu lietotājiem, nepārkāpj tiesības uz privāto dzīvi un tā nav nepamatota iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību [https://www.statewatch.org/news/2020/february/echr…], proti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedums lietā Breyer pret Vāciju (pieteikuma Nr. 50001/12) nosprieda, ka nav pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pants (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību). Lieta attiecās uz priekšapmaksas SIM kartes lietotāju datu glabāšanu telekomunikāciju uzņēmumos. Tiesa it īpaši konstatēja, ka pieteikuma iesniedzēju kā priekšapmaksas SIM karšu lietotāju vārdu un adrešu apkopošana bija ierobežots viņu tiesību aizskārums. Attiecīgajam likumam bija papildu aizsardzības pasākumi, bet cilvēki varēja vērsties arī pie neatkarīgām datu uzraudzības iestādēm, lai pārskatītu iestāžu datu pieprasījumus un vajadzības gadījumā pieprasītu tiesisko aizsardzību. Tādējādi Vācija nav pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas ("rīcības brīvība"), piemērojot attiecīgos tiesību aktus, un, vācot datus, nav pārkāptas pieteikuma iesniedzēju tiesības".

Likuma "Par policiju" policijai noteiktie uzdevumi un Kriminālprocesa likumā noteiktais policijas pienākums izmeklēt noziedzīgus nodarījumus.

Likumprojektā paredzēto regulējuma kontroli Valsts policija varēs veikt mazumtirdzniecības vietās, kurās tirgo priekšapmaksas kartes atbilstoši likuma "Par policiju"12. panta pirmās daļas 34. punktā noteiktajam, proti, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, [..], lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.
Likums "Par policiju" 12. panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā izdarāms kontrolpirkums, proti, Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra noteikumi Nr. 697 "Kontrolpirkuma noteikumi".
Tādējādi policija var veikt kontrolpirkumus tirdzniecības vietās, kurās tirgo priekšapmaksas kartes, ja būs tāda informācija vai tas tiks konstatēts veicot nozieguma izmeklēšanu, ka konkrētais komersants nav reģistrējis priekšapmaksas karti vai reģistrējis nepilnīgus datus par priekšapmaksas kartes lietotāju.

Savukārt Elektronisko sakaru likuma 9. pantā noteikta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulatora) kompetence, kura pirmajā daļā ir noteikts, ka Regulators tostarp pilda šādas funkcijas: veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu un analīzi; atbilstoši kompetencei veicina galalietotāja tiesību aizsardzību; uzrauga interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas un numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu; piešķir, anulē, nodod tālāk numerācijas lietošanas tiesības un pagarina lietošanas tiesību termiņu, ja tāds ir noteikts; uzrauga normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos.
Tādējādi Regulators būs tā iestāde, kas piemēros administratīvo sodu elektronisko sakaru komersantam par pakalpojuma sniegšanu anonīmam lietotājam, jo Regulatoram ir šādas tiesības noteiktas ar likumu.

Vērtējot problēmsituācijas attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, šādas administratīvās atbildības noteikšana ir attaisnojama, jo tiek skartas sabiedriskās drošības intereses un informācijas nereģistrēšana vai šādas informācijas nepienācīga sniegšana var rezultēties ar valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu citai personai vai valstij kopumā.
Likumprojektā paredzēto personas datu nereģistrēšana vai nepilnīga reģistrēšana vērtējama kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas, it īpaši, ja konkrētais pakalpojuma sniedzējs  personas datus nereģistrēšana tiks regulāri konstatēta. Šādas rīcības rezultātā, proti, noziegumā var ciest citas personas vai sabiedriskā kārtība un drošība.

Likumprojektā kā piemērojamo administratīvo sankciju veidi izvēlēta soda nauda un brīdinājums, kas arī administratīvās atbildības sistēmā paredzēti kā vienīgie pamatsodu veidi. Soda nauda ir praksē visbiežāk piemērotais sods par administratīvo pārkāpumu un teorētiski ir atzīts, ka tas ir piemērotākais un efektīvākais sods par administratīvo pārkāpumu. Savukārt kā otrs administratīvo sankciju veids likumprojektā paredzēts brīdinājums, kas izsakāms rakstveidā kā pakalpojuma sniedzēja un tirgotāja pieļautā pārkāpuma nosodījums un, kuru paredzēts piemērot gadījumos, kad, izvērtējot piemērojamo sankciju samērīgumu, tiek konstatēts, ka soda naudas piemērošana būtu nesamērīga pret pieļauto pārkāpumu, bet pārkāpuma pilnīga atstāšana bez nosodījuma – nepieļaujama un nenovērsīs turpmākus pārkāpumus.
Ņemot vērā to, ka pakalpojuma sniegšanas(reģistrācija) prasību pārkāpumi var atšķirties, likumprojektā paredzēta neliela soda naudas amplitūda, tādējādi nodrošinot iespēju piemērot pieļautajam pārkāpumam samērīgu soda naudu. Ņemot vērā sekas, kas var ietāties nozieguma izdarīšanas rezultātā (piemēram, krāpšanas), soda naudas apmēram ir jābūt pietiekami lielam, lai atturētu no pārkāpuma izdarīšanas un pēc iespējas neradītu situāciju, kad soda naudas samaksa ir finansiāli izdevīgāka par likumprojektā paredzēto. Likumprojektā paredzētais soda naudas maksimālais apmērs ir piemērojams tādos gadījumos, kad pārkāpumu ir izdarījis konkrētais pakalpojuma sniedzējs, atkārtoti.         
Pieņemot lēmumu par sankciju piemērošanu, jāņem vērā personas vainojamības pakāpi; personas sadarbību pārkāpuma pārbaudē; personas pieredze; personas iepriekš izdarītos pārkāpumus; pasākumus, kurus persona veikusi, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.     

Ņemot vērā Ziņojumu, tika realizēts projekts “Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei” (turpmāk – Projekts), kura virsmērķis ir uzlabot sabiedrībai sniedzamo operatīvo dienestu pakalpojumu pieejamību, pakalpojumu sniegšanas savlaicīgumu un to kvalitāti, kā arī nodrošināt vienota zvanu kontaktu centra funkcionalitāti valsts publiskās pārvaldes vajadzībām. Savukārt projekta mērķi: 1. paaugstināt pakalpojuma "112" efektivitāti un savlaicīgumu; 2. dienestiem nodrošināt pilnas informācijas pieejamību par notikumu tiešsaistes režīmā; 3. uzlabot pakalpojuma "112" pieejamību; 4. izveidot ārkārtas ziņojumu (zvans, e-zvans, SMS u. c.) saņemšanas vienotu tehnoloģisko vidi; 5. ieviest pakalpojuma "112" kvalitātes kontroli; 6. modernizēt operatīvo dienestu resursu vadības sistēmu.
Valsts policija ir secinājusi, ka Vienotā kontaktu centra pakalpojums būtiski ir uzlabojis reaģēšanas uz notikumiem savlaicīgumu un kvalitāti, Valsts policijā pieņemts lēmums Valsts policijas pārziņā esošo numuru "110" nākotnē neuzturēt, un visus zvanus par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību novirzīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112". Norādāms, ka jau šobrīd praksē zvani, kas tiek saņemti uz Valsts policijas pārziņā esošo numuru "110", tiek automātiski novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112". Ņemot vērā minēto, lai sakārtotu tiesisko regulējumu atbilstoši praksē realizētajām izmaiņām, attiecīgi nepieciešams veikt grozījumus Elektronisko sakaru likuma 61. pantā.
Grozījumi citos normatīvajos aktos, kuros ir ietverta atsauce uz numuru "110", tiks veikti pakāpeniski, grozot attiecīgo normatīvo aktu pēc būtības.
Valsts policija jau šobrīd veic sabiedrības informēšanas pasākumus par attiecīgajām izmaiņām. Plašāka informācija par to, kā ziņot Valsts policijai ir pieejama Valsts policijas tīmekļvietnē - https://www.vp.gov.lv/lv/ka-zinot-policijai.

Elektronisko sakaru likuma 61. pants (Ārkārtas palīdzības dienestu numuri) paredz, ka ārkārtas palīdzības dienestu numuri ir šādu valsts iestāžu pārziņā:
1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests — vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs "112" un speciālā dienesta numurs "01";
2) Valsts policija — Valsts policijas numurs "110" un speciālā dienesta numurs "02";
3) Veselības ministrija — Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk - NMPD) numurs "113" un speciālā dienesta numurs "03";
4) Ekonomikas ministrija — gāzes avārijas dienesta numurs "114" un speciālā dienesta numurs "04";
5) Aizsardzības ministrija — Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra numurs "115".
Lai viennozīmīgi būtu skaidrs, ka turpmāk visus zvanus par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kas apdraud personu drošību vai sabiedrisko kārtību, saņems vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs "112", likumprojekts paredz attiecīgi precizēt Elektronisko sakaru likuma 61. panta 1. punktu. Tāpat, ņemot vērā, ka jau šobrīd zvani uz Valsts policijas pārziņā esošo numuru "110" tiek automātiski novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112", likumprojekts paredz izslēgt Elektronisko sakaru likuma 61. panta 2. punktu.” Savukārt NMPD sadarbībā ar SIA Tet nodrošinās, ka zvanītāji, kuri zvana uz slēgto numuru “03”, tiks informēti par nepieciešamību zvanīt uz tālruni “112” vai "113". 

Lai pastiprinātu motivāciju reģistrēt personas, kuras iegādājas SIM kartes, nepieciešams paredzēt noteiktu atbildību par šī pienākuma nepildīšanu.

Nepieciešams papildināt likumu ar 119.¹ pantu, tajā paredzot, ka par priekšapmaksas pakalpojuma sniegšanu, nereģistrējot priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, tirdzniecības vietu, kurā tirdzniecības komersants pakalpojumu nodevis priekšapmaksas pakalpojuma galalietotājam vai mobilo sakaru priekšapmaksas kartes numuru, piemērojams brīdinājums vai naudas sods juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divsimt naudas soda vienībām.

Administratīvās atbildības likuma 5. panta trešajā daļā ir noteikts, ka administratīvā atbildība par likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem nav paredzēta kriminālatbildība. Tieši vērtējot nodarījuma subjektīvo pusi, būs pilnīgi un vispusīgi izvērtēts likuma samērīgums ar izdarītā pārkāpuma sekām, sabiedrisko bīstamību un izdarītā pārkāpuma atbilstību Krimināllikumam, tiks ievērots samērīguma princips un sasniegts soda mērķis – ne tikai sodīt vainīgo personu par nodarījumu, bet arī panākt, lai vainīgā persona un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas – jo vainīgā persona, kura par izdarīto nav saņēmusi atbilstošu sodu, rada iespaidu, ka iespējams izvairīties no objektīva un taisnīga soda (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005. gada 3. maija spriedumu lietā Nr. SKA-106).

Izvērtēto likumprojektā paredzētā administratīvā pārkāpuma atbilstība šādiem kritērijiem: 1) nodarījuma bīstamība; 2) sabiedriskais kaitīgums; 3) nodarījuma sekas; 4) nodarījuma aktualitāte; 5) nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām, konstatējams, ka šādas administratīvās atbildības ieviešana ir būtiska šādu iemeslu dēļ:

1) nodarījuma bīstamība
Nodarījums vērtējams kā administratīvais pārkāpums, kam potenciāli var būt nopietnas sekas, proti, jau pašlaik ar nereģistrētām priekšapmaksas kartēm tiek izdarīts liels daudzums krāpniecisku zvanu. Attiecīgi, ja pakalpojuma sniedzējs nereģistrēs priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja datus un ar šo priekšapmaksas karti, iespējams, tiks veikts noziedzīgs nodarījums, tad tas var radīt būtiskas sekas un šādas rīcības rezultātā attiecīgai  personai var tikt nodarīts būtisks kaitējums.  
Savukārt, priekšapmaksas kartes reģistrēšana ļaus mazināt telefonkrāpniecību skaitu, kā arī Valsts policijai ļaus atklāt arī citus noziedzīgus nodarījumus, kuros tiek izmantotas priekšapmaksas kartes.
Ņemot vērā minētā pienākuma svarīgumu, tā nepildīšanas bīstamību un negatīvu ietekmi (kaitīgumu) uz kompetento iestāžu darbības efektivitāti, kas var novest pie sabiedrības drošības un kārtības apdraudējuma, ir jāparedz administratīvā atbildība par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekursoriem, to zādzību un pazušanu.
Nosakot soda apmēru par minēto pārkāpumu vērā ņemta attiecīgā pārkāpumu būtība, bīstamība un kaitīgums, kas tika aplūkots iepriekš.
Tādējādi no likumdevēja puses tiks veiktas darbības, lai minimizētu iespējamo kaitīgo seku iestāšanos ierobežojot nereģistrētu priekšapmaksas karšu tirdzniecības gadījumus. Minētais nepārprotami norāda uz to, ka telefonkrāpniecība vai nereģistrētu priekšapmaksas karšu izmantošana skar būtiskas sabiedriskās intereses, tās var būt  bīstamas, sabiedrībai kaitīgas un to sekas var būt smagas.

2) sabiedriskais kaitīgums
Pārkāpumu bīstamība un sabiedriskais kaitīgums ir ievērojams, ņemot vērā priekšapmaksas karšu izmantošanu dažādu noziedzīgi nodarījumu izdarīšanā, kad ir apdraudēta sabiedrības drošība.
Kaitīgums izpaužas tādējādi, ka tas aizskar nozīmīgas sabiedrības vērtības.
3) nodarījuma sekas
 Ņemot vērā, ka personas, plānojot un veicot noziedzīgas darbības, tajā skaitā telefonkrāpniecības, kam ir tendence pieaugt, bieži izmanto SIM kartes, nemainot normatīvo regulējumu par galalietotāju datu reģistrāciju, netiks novērsta būtiska daļa  noziedzīgu nodarījumu izdarīšana, kā arī joprojām tiks apgrūtināta to atklāšana un izmeklēšana. 
4) nodarījuma aktualitāte
Ņemot vērā, ka mūsdienās saziņa notiek pārsvarā izmantojot telefonsakarus, tad sabiedriskās drošības un kārtības mērķa sasniegšana vērtējama kopsakarā ar to, ka priekšapmaksas pakalpojuma sniegšana, reģistrējot priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju ir nepieciešama, lai uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un atklāšanas efektivitāti.
5) nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām
Vērtējot problēmsituācijas attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, šādas administratīvās atbildības noteikšana ir attaisnojama, jo tiek skartas sabiedriskās drošības intereses un informācijas nereģistrēšana vai šādas informācijas nepienācīga sniegšana var rezultēties ar valsts un sabiedrības drošības apdraudējumu.
6) Administratīvā akta prioritātes principa ievērošanas iespējas un aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. 

Tiesībaizsardzības iestāžu uzdevums tostarp ir garantēt personu un sabiedrības drošību; novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus un atklāt noziedzīgus nodarījumus, meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Tādējādi nevar paļauties tikai uz apstākli, ka persona brīvprātīgi izpildīs likumā noteiktos pienākumus un ir prezumējams, ka būs gadījumi, kad nolūkā izvairīt pakalpojuma sniedzējs izvairīsies no priekšapmaksas reģistrācijas vai piereģistrēs to nepienācīgā kārtā vai apjomā.

Ņemot vērā to, ka vitāli svarīgi nodrošināt atbilstošu sabiedrības drošību, nepieciešams piemērot administratīvo sodu par pakalpojuma sniegšanu, nenodrošinot normatīvo aktu prasības. Šāda sankcijas noteikšana ir vērtējama kā preventīvā rakstura līdzeklis, kas nodrošinās attiecīgo subjektu atbildīgāku attieksmi pret likumā noteiktajiem pienākumiem. Administratīvais sods, kā preventīvais līdzeklis, mazinās problēmsituāciju skaitu, atturot personas no likumprojektā paredzēto pienākumu neizpildes.

Atbilstoši Civillikuma 1405. pantam, lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā darījuma taisīšanai, pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Savukārt minētā likuma 1408. pants noteic, ka nepilngadīgajiem trūkst rīcībspējas. Līdz ar to, lai darījums vispār būtu spēkā, nepilngadīgo tiesiskos darījumos pārstāv viņa vecāki, aizbildņi, kā arī aizgādņi (minētā likuma 1411. pants).
Papildus norādāms, ka ikdienā bērni iepērkas veikalā, lieto sabiedrisko transportu un šādiem darījumiem nav nepieciešams noslēgt rakstisku civiltiesisku līgumu, lai tas būtu spēkā. Tomēr, iepērkoties internetveikalā, būtu jāpievērš uzmanība internetveikalā publicētajam distances līgumam (preču pirkšanas noteikumiem), kas visbiežāk paredz gadījumus, kad iepērkas nepilngadīgas personas. Piemēram, iepirkties interneta veikalā var rīcībspējīgas fiziskas personas (nepilngadīgas personas no 14 līdz 18 gadu vecumam tikai ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu). Ņemot vērā normatīvo regulējumu un tirdzniecības vietas preču pirkšanas noteikumus, ja likumiskā pārstāvja piekrišanas pirkumam nebūs, tad likumiskais pārstāvis būs atbildīgs par konkrēto bērna pirkumu.

Saskaņā ar Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Saskaņā ar Satversmes 116.pantu personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Tādējādi pamattiesību ierobežojumus var noteikt tikai tad, ja ar to tiek sasniegts kāds no Latvijas Republikas Satversmes 116. pantā minētajiem mērķiem, proti, pamattiesības var ierobežot, tostarp, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Kā norādīts juridiskajā literatūrā, "pamattiesību ierobežojumu mērķis ir atrast taisnīgu un saprātīgu līdzsvaru starp atsevišķas personas pamattiesībām, no vienas puses, un citām konstitucionālajām vērtībām, no otras puses". Tieši minētā līdzsvara nodrošināšanai ir pieļaujama personas pamattiesību samērīga ierobežošana. Turklāt Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir secinājusi: "tas, ka Satversmes norma neparedz attiecīgās pamattiesības ierobežošanas iespējamību, nenozīmē, ka šīs pamattiesības ir absolūtas un arī tām nevar noteikt ierobežojumus".[Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Aut. kol. J. Rudevskis, E. Levits, J. Briede u. c. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 764.lpp.] Vienlaikus pamattiesību ierobežojumi pieļaujami tikai tiktāl, ciktāl tie nepieciešami konkrētā mērķa sasniegšanai, proti, tiem jābūt samērīgiem ar attiecīgo mērķi.[ Turpat, 763., 764.,767.lpp.] Gadījumā, ja pastāv iespēja, ka valsts var aizskart kādas cilvēktiesības, jāpārbauda, vai tiesību aizskārums ir attaisnojams. Proti, cilvēktiesību aizskārums ir attaisnojams vienīgi tad, ja tiek izpildīti trīs priekšnoteikumi:
- ierobežojums ir noteikts ar likumu (likuma atrunas princips), ko pārbauda, izvērtējot, vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas [Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2019, 149. lpp.];
- ierobežojums domāts leģitīma mērķa sasniegšanai (Satversmes 116. pantā uzskaitīti visi leģitīmie mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzība, demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība, sabiedrības drošība, sabiedrības labklājība, sabiedrības tikumība) – "ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad"[Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2019, 149. lpp.];
- ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā (nosaka līdzsvaru starp indivīda un sabiedrības interesēm),[Ziemele, I. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 277.–288.lpp.] ko pārbauda, izvērtējot, vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, vai ar attiecīgo likuma normu var sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi; vai šāda rīcība ir nepieciešama, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un personas likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša, proti, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu"[Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 149.lpp.].

Līdz ar to likumprojektā paredzētais regulējums kalpos leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, sabiedrības ieguvums būs lielāks, jo tiks savlaicīgi noskaidrotas personas, kas iesaistītas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un palīdzēs tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem ātrāk noskaidrot vainīgās personas pretstatā personas tiesību ierobežojumam – reģistrējot SIM kartes pirkumu. 

Likumprojektā paredzēto pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, jo nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un, kurus izvēloties, pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Proti, ja pakalpojums netiks reģistrēts, tad tas ietekmēs citu personu tiesības gadījumā, ja tās būs cietušas noziedzīga nodarījuma rezultātā. Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt ar alternatīviem līdzekļiem, tika konstatēts, ka nepastāv cits līdzeklis, ar kuru var sasniegt likumprojektā paredzēto leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.

Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) savā judikatūrā ir uzsvērusi, ka viens no leģitīmajiem mērķiem, kas var attaisnot iejaukšanos personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, ir citu personu tiesību un brīvību aizsardzība. Attiecīgi valstij ir ne vien negatīvs pienākums garantēt neiejaukšanos personu tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību, tostarp nodrošināt korespondences noslēpuma, vārda brīvības un personas autonomijas aizsardzību un attiecīgi paredzēt atbilstošu atbildību par minētajiem likumpārkāpumiem, bet arī pozitīvs pienākums garantēt citu personu tiesību un brīvību aizsardzību. Attiecīgi tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas un tās var tikt ierobežotas ne vien vertikālās attiecībās jeb attiecībās starp valsti un personu, bet arī horizontālās attiecībās jeb attiecībās starp personām, ja vienas personas darbība aizskar citas personas tiesības un likumiskās intereses (skat., piemēram ECT 2008. gada 2. decembra sprieduma lietā Nr. 2872/02 K.U. v. Finland §46). 

Lai veiktu un  sasniegtu likumprojektā paredzēto mērķi – pēc iespējas samazināt krāpšanu skaitu, kurās tiek izmantotas SIM kartes un likumprojektā paredzētais SIM karšu galalietotāju reģistrācijas mehānisms ir viens no soļiem noziedzības samazināšanai valstī.
Tādējādi personu dati tiks apstrādāti atbilstoši likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 5. un 8. panta prasībām, gadījumos, ja būs pamats uzskatīt, ka reģistrētā informācija par personu var palīdzēt novērst vai atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.
Likumprojekta regulējums paredzēts saskaņā ar likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 2. pantā noteikto mērķi, proti,  aizsargāt fizisko personu pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kad kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus; piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus; veiktu citas ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu saistītas darbības.

Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju, numuri “01” un “02” ir zaudējuši savu aktualitāti, jo pēc sakaru operatora SIA TET datiem uz šiem numuriem zvani pēdējā gada laikā vairs netiek veikti. Tiek pieņemts, ka aktualitāti līdzīgi zaudējuši arī numuri "03" un “04”.

Lai veicinātu vienveidību un kontaktinformācijas centralizāciju, likuma 61. panta pirmajā daļā svītrojami numuri “01”, "02", "03" un “04”.