Anotācija (ex-ante)

22-TA-2684: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-24" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokols Nr. 26, 95. § 4. punkts nosaka līdz 2024. gada 30. novembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projektu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta (turpmāk - būvnormatīvs) mērķis ir noteikt tehniskās prasības patvertnēm, kas būtu izmantojamas drošam cilvēku patvērumam militārā uzbrukuma gadījumā un kurās būtu nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēki varētu uzturēties patvertnē arī ilgstoši. Būvnormatīvs izstrādāts balstoties uz likumprojektā “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (24-TA-287) patvertnēm noteiktajiem kritērijiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijā kopš neatkarības atgūšanas nav pievērsta pietiekama uzmanība civilās aizsardzības būvju būvniecībai, tai skaitā nav veikta bumbu patvertņu būvniecība. Krievijas militārā agresija Ukrainā izgaismoja problēmas, kuras rada nepietiekams patvertņu skaits. Ukrainā cilvēki no bombardēšanas un raķešu apšaudēm slēpjas ēku pagrabos, kuros vairuma gadījumu nav pieejams ūdens, kanalizācija, kontaktligzdas saziņas līdzekļu uzlādēšanai, vai elektrisko iekārtu darbināšanai un, līdz ar to, tas neder ilgstošai uzturēšanai.

Likumprojektā “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (24-TA-287) noteikts, ka I kategorijas patvertnes izbūvē jaunbūvējamās ēkās, kur paredzēts izvietot A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objektus un kur ikdienā paredzēts nepārtraukti uzturēties personālam, II kategorijas patvertnes izbūvē, veicot jaunu ēku būvniecību, kurās atbilstoši to lietošanas veidam, darba laikā vai ārpus darba laika var uzturēties ievērojams daudzums cilvēku. Būvnormatīvs nosaka tehniskās prasības patvertņu konstrukcijām un inženiersistēmām. Ņemot vērā jauno ēku būvniecības tempus Latvijā, cilvēku patveršanai efektīvā un pietiekama infrastruktūra tiks attīstīta vairāku desmitu gadu laikā, šāda pieeja uzlabos situāciju attiecībā uz iedzīvotāju glābšanu kara gadījumā, taču pašas par sevi šīs aktivitātes nav un nebūs pietiekamas, lai nodrošinātu efektīvu iedzīvotāju patveršanos (dzīvojamo māju struktūra Latvijā, novecojuši mājokļi, mājokļu stāvoklis).
Var balstīties uz Somijas pieredzi. Jāatzīmē, ka Somijas regulējumā prasības ir atkarības no patvertnes klases, proti, zemākai klasei mazākas prasības, bet augstākai klasei lielākas prasības. Papildus jānorāda, ka atbilstoši saņemtajai informācijai no Somijas - regulējums ir radīts ar pieņēmumu, ka attiecīgajās patvertnēs personas uzturēsies līdz 72 stundām. Tāpat patvertnes var tik izmantos citam lietošanas veidam, piemēram, noliktavas, sporta zāles.
Attiecībā uz III kategorijas patvertnēm Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests  izstrādāja vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
No būvniecības tehnisko prasību aspekta šobrīd Latvijā nav īpašas prasības attiecībā uz patvertņu izbūvi. Ņemot vērā, ka patvertņu izbūves jomā Somijai ilgstošā laika periodā ir uzkrājusi pietiekamu pieredzi, pragmatiski būtu Somijas regulējuma pārņemšana Latvijas regulējumā.
Latvijā netiek paredzēta centralizēta patvertņu tīkla izbūve cilvēku drošai patveršanai militārās agresijas un uzbrukuma gadījumā. Uzsākoties karam, Latvijā cilvēkiem nav nodrošināta iespēja patverties īslaicīgi (uzlidojumu un apšaužu gadījumā) vai ilgstoši (līdz evakuācijai) regulārās karadarbības gadījumā. Patvertnēm ir jānodrošina tajā palikušajiem aizsardzība pret militāriem efektiem un ēku sabrukšanu, kā arī pret toksiskām vielām. Patvertnes temperatūrai, gaisa kvalitātei un higiēniskajam aprīkojuma līmenim jābūt pietiekamam, ņemot vērā telpas mērķi. I kategorijas patvertnēs esošais aprīkojums un aprīkojums jāuztur tādā stāvoklī, lai patvertni varētu izmantot 72 stundu laikā. Citās - 12 stundas.
Lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu aizsardzību kodolieroču vai ķīmisko ieroču pielietošanas gadījumā, I kategorijas patvertnēm jābūt aprīkotām ar attiecīgiem filtriem, nodrošinot gaisa pārspiedienu (spiediens patvertnē ir nedaudz lielāks par spiedienu ārpusē, kas neļauj ieplūst piesārņotajam gaisam un dūmiem), jāspēj nodrošināt aizsardzību pret sprādziena triecienvilni un augstu temperatūru. Iespējams aprīkot patvertnes arī ar iekārtām, kas var nodrošināt elpošanai piemērotu vidi gadījumā, ja netiek pievadīts gaiss no ārpuses.
Liela uzmanība pievēršama patvertņu konstrukcijām, lai iedarbojoties spiediena slodzēm patvertnes nesabruktu, tāpēc būvspeciālistiem ir liela atbildība izvēlēties atbilstošas slodzes patvertņu konstrukciju aprēķiniem. Tāpat būvnormatīvā jānosaka prasības inženiersistēmām. Patvertnēm jābūt obligāti aprīkotām ar labu ventilācijas, gaisa attīrīšanas un filtrēšanas sistēmu, kā arī elektrības un ūdens padeves sistēmām.
Risinājuma apraksts
Būvnormatīvā ir noteiktas tehniskās prasības I kategorijas un II kategorijas patvertnēm. Normatīvais regulējums nosaka patvertnes minimālo platību, minimālo griestu augstumu, durvju platumu. Būvnormatīvā noteikta prasība izbūvēt avārijas izeju izkļūšanai no patversmes uz āru. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku izglābšanos ēkas sabrukšanas gadījumā.
Ja patvertne, kas tiks uzcelta ražošanas ēkā, būtu nevajadzīgi liela tiem, kas pastāvīgi nodarbināti un uzturas ēkā vai uz tā paša zemes gabala, vai ja patvertne, kas tiks uzcelta izglītības vai aprūpes ēkā, būtu pārāk maza attiecībā pret skolēnu vai aprūpes vietu skaitu, patvertnes lielums būtu nosakāms atbilstoši vidējam ēkā esošo personu skaitam.
Patvertnes lielumu nosaka atbilstoši personu skaitam, patvēruma vieta ir 0,75 kvadrātmetri vienai personai. Patvertni var paredzēt kā ēkas daļu vai kā atsevišķu ēku. I kategorijas patvertnēs izvieto pirmās palīdzības un lazarešu telpas, kuru platība ir vismaz 10 % no patvertnes platības.
Būvnormatīva III un IV nodaļā ir noteiktas prasības konstrukcijām, uzņemot ārkārtas iedarbju slodzes un veicot konstrukciju aprēķinus, aprēķinot nepieciešamos konstrukciju izmērus, kā arī noteiktas minimālās prasības konstrukciju biezumam, stiegrojumam. Patvertņu konstrukcijas tiek aprēķinātas pēc Eirokodeksa standartiem. Savukārt būvnormatīva VI nodaļā noteiktas prasības patvertņu durvīm, tai skaitā minimālajam izmēram un blīvējumam. Patvertņu minimālais durvju platums ir 900 mm.
Prasības ventilācijas sistēmām noteiktas būvnormatīva VII nodaļā. Patvertnes ventilācijai jābūt projektētai tā, lai tajās varētu uzstādīt nepieciešamās iekārtas toksisko vielu noteikšanai un identificēšanai. I kategorijas patvertnēm jābūt paredzētām atsevišķām izplūdēm un svaigā gaisa kanāliem. Savukārt II kategorijas patvertne jāprojektē tā, lai katrai ventilācijas iekārtai papildus būtu rezervēta grīdas platība vismaz 1,5 m2.
 Būvnormatīva VIII nodaļā noteiktas prasības ūdensapgādei, kanalizācijai un dzeramā ūdens tvertnēm. I kategorijas patvertnē ūdens ņemšanas vietai jāatrodas tās iekšpusē. Savukārt II kategorijas patvertnes ūdens punkts var atrasties ārpus patvertnes, tās tiešā tuvumā. Ja ūdens punkts atrodas patvertnē, patvertnē jābūt iespējai uzglabāt vismaz 15 litrus dzeramā ūdens uz vienu kvadrātmetru faktiskās patvertnes telpas.
Būvnormatīva IX nodaļā noteiktas prasības elektroapgādei un apgaismojumam. Visām patvertnes telpām un ejām jābūt aprīkotām ar stacionāru apgaismojumu, nepieciešamo kontaktligzdu skaitu un rezerves apgaismojumu. Patvertnē jābūt tehniskai sistēmai, kas ļauj izmantot mobilo tālruni.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • būvspeciālisti
  • būvniecības ierosinātāji
Ietekmes apraksts
Būvnormatīvs nosaka tehniskās prasības patvertnēm un radīs nepieciešamību būvniecības iecerēs paredzēt atbilstošus risinājumus. Šie jauni risinājumu būvniecības ierosinātājiem radīs papildus izmaksas nākotnes būvniecības iecerēs. Būvspeciālistiem regulējuma izmaiņas nerada acīmredzamas papildus izmaksas, tomēr, šie jauni risinājumi būs paredzami un realizējami nākotnes būvniecības iecerēs. Jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz viena stāva pārseguma pastiprināšanu sastādīs aptuveni 50 %. Piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par 10 %.
 
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • būvniecības procesa dalībnieki (izņemot būvniecības ierosinātāju)
Ietekmes apraksts
Būvnormatīvs nosaka tehniskās prasības patvertnēm un radīs nepieciešamību būvniecības iecerēs paredzēt atbilstošus risinājumus. Šie jauni risinājumu būvniecības ierosinātājiem radīs papildus izmaksas nākotnes būvniecības iecerēs. Pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem regulējuma izmaiņas nerada acīmredzamas papildus izmaksas. Jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz viena stāva pārseguma pastiprināšanu sastādīs aptuveni 50 %. Piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par 10 %.
 
Nozare
Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
Jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz viena stāva pārseguma pastiprināšanu sastādīs aptuveni 50 %. Piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par 10 %. Līdz ar to, plānotais regulējums vismaz par 10% sadārdzinās būvizmaksas jaunu objektu gadījumā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz viena stāva pārseguma pastiprināšanu sastādīs aptuveni 50 %. Piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par 10 %.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi