21-TA-244: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.–2027. gadam projektu
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra protokollēmumā Nr.46 37.§ „Par nacionālo pozīciju Nr. 1 “Par Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam programmu sagatavošanu” (turpmāk – Protokollēmums Nr.46) 3.1. apakšpunktā doto uzdevumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir sagatavojusi atbalstīšanai Ministru kabinetā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projektu (turpmāk – Programma).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atbalstīt Programmas projekta iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tiks deleģēts parakstīt piekrišanu Programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem 16.panta 5.punktam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tiks deleģēts parakstīt piekrišanu Programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem 16.panta 5.punktam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Programma tiks īstenota ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) ietvaros un tiks finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem.
Programma ir izstrādāta atbilstoši:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulu Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
- Nacionālajiem plānošanas dokumentiem.
2019. gadā tika uzsākts Programmas sagatavošanas process – tika izveidota Programmēšanas komiteja (turpmāk – PK), kuras sastāvā nominēti visu ES dalībvalstu un partnervalstu (Norvēģija, Šveice) atbildīgo iestāžu pārstāvji. Laikā no 2019.gada līdz 2021.gada jūlijam notikušas piecas PK sanāksmes, kurās tika diskutēts un pieņemti lēmumi par Programmas saturu un Programmas ieviešanas aspektiem.
Programma ir daļa no ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības virziena (Interreg C sadarbības līmenis), kas nodrošina atbalstu starpreģionu sadarbībai, lai sekmētu Kohēzijas politikas efektivitāti atbilstoši Interreg regulas 3.panta 3.punktam.
Programma koncentrējas uz atbalstu ES pilsētām un pašvaldībām, nodrošinot iespējas pašvaldībām no visām ES dalībvalstīm, partnervalstīm un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (Instrument for Pre-Accession Assistance) valstīm sadarboties, mācīties vienai no otras, pārņemt citu pašvaldību labākās prakses, stiprināt savu kapacitāti un izstrādāt integrētus pilsētvides politikas attīstības risinājumus (gan projektos, gan Programmas līmeņa aktivitātēs), vienlaikus saskaņotā veidā papildinot ERAF un Kohēzijas fondu regulas 12. pantā izklāstīto iniciatīvu – Eiropas pilsētiniciatīva (European Urban Initiative).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma Nr.46 37.§ 3. punktu VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijas Republikā.
Lai nodrošinātu ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju programmu izstrādes uzraudzību, kā arī koordināciju un sinerģiju starp ES programmām un atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP2027) noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk – pamatnostādenes), tika izveidota un darbojas Latvijas Konsultatīvā programmēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latgales, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) pārstāvji.
Izstrādājot Programmas projektu Programmas dalībvalstis izmantojušas augstākās hierarhijas nacionālos attīstības plānošanas dokumentus, Latvijas gadījumā tas ir NAP2027 un pamatnostādnes. Lai nodrošinātu Latvijas nacionālās attīstības mērķu sasniegšanu, Programmas izstrāde ir balstīta uz rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izvirzītā mērķa – “reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai”. Kā pamatuzdevums izvirzītā rīcības virziena mērķa un rādītāju sasniegšanai, uz ko tiks koncentrēts ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu atbalsts, ir Nr.334 “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti”. Turklāt Programma sniedz ieguldījumu pamatnostādņu B. apakpšmērķī “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos”, kas atbalsta risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan sasniedzamības un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, kā arī veicina plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāti.
Latvijas puses īstenoto projektu novērtēšanu attiecībā uz Latvijas nacionālās attīstības mērķu rādītāju sasniegšanu VARAM veiks vēlākā Programmas īstenošanas posmā, veicot analīzi par Latvijas partneru piesaistīto Programmas finansējumu un īstenoto projektu sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši PKC informācijas pieprasījumam NAP 2027 izvērtēšanai.
Programmas projektam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nav veikts, ņemot vērā Francijas valdības lēmumu par izņēmuma piemērošanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.jūnija direktīvas Nr. 2001/42/EC par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta nosacījumiem un atļauju neveikt stratēģisko novērtējumu Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa programmām, kas galvenokārt atbalsta “mīkstās aktivitātes”.
2021.gada vasarā ES dalībvalstis un partnervalstis apstiprināja Programmas projektu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai nacionālajā līmenī. Latvijas Republikā publiskā apspriešana tika organizēta laikā no 2021. gada 11.jūnija līdz 2021. gada 16.jūlijam.
Balstoties uz publiskajās apspriedēs saņemtajiem komentāriem visās ES dalībvalstīs un partnervalstīs, Programmas projekts precizēts un 2021.gada 1.septembrī apstiprināts PK.
Programma tiks īstenota izmantojot šādu pārvaldības struktūru:
-Vadošā iestāde (izvietota Francijā);
-Revīzijas iestāde (izvietota Francijā);
-Revidentu pārstāvju grupa (no visām dalībvalstīm un partnervalstīm)
-Kopīgais Sekretariāts (izvietots Francijā);
-Uzraudzības komiteja (ES dalībvalstu un partnervalstu koleģiāla programmas institūcija, kas pilda Interreg regulas 22. pantā un 30. pantā noteiktās funkcijas un kuras sastāvu izveido saskaņā ar Interreg regulas 29. pantu, un kuras lēmumi tiek pieņemti starpvalstu līmenī).
Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par Programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm un partnervalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai Eiropas Komisija (turpmāk - EK) sniegta Programmas 7. sadaļā “Noteikumu īstenošana”.
Papildus Programmai tiks izstrādāta Programmas īstenošanas nolikums, kuru izstrādā Programmas Vadošā iestāde un apstiprina Programmas Uzraudzības komiteja. Programmas īstenošanas nolikums nosaka Programmas īstenošanu, tai skaitā, projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu atlasi, projektu īstenošanu un kontroli, kā arī programmas izmaksu attiecināmību. Programmas īstenošanas nolikumā tiks atrunāti arī valsts atbalsta nosacījumi Programmā, diskusija par šo jautājumu tiks uzsākta Programmas īstenošanas nolikuma izstrādes laikā 2022.gada sākumā
Savukārt līdzko Uzraudzības komiteja veic projektu iesniegumu atlasi, tiek slēgts līgums starp Programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās aktivitātes, finansēšanas nosacījumus, atskaitīšanās kārtību utt.
ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu vadības institucionālā sistēma Latvijas Republikā tiks noteikta Interreg programmu vadības likumā 2021.-2027.gadam (izsludināts VSS 2021.gada 22.jūlija sanāksmē, VSS-671).
Plānots, ka, lai nodrošinātu sinerģiju starp ES programmām un nacionālajām interesēm, NAI darbu arī turpmāk atbalstīs nacionālā apakškomiteja (turpmāk – NAK). NAK pienākums ir pēc nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījuma konsultēt nacionālo atbildīgo iestādi, sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrēto potenciālo finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanos risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm.
Ir paredzēts, ka NAK sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienām pārstāvim no katra plānošanas reģiona.
Koordināciju starp Programmu, ES finansētajām, kā arī citām nacionālām ERAF un Kohēzijas fonda darbības programmām un Atveseļošanās un noturības mehānismā paredzētajiem pasākumiem un investīcijām turpmāk nodrošinās Programmas Uzraudzības komitejā un/vai ES dalībvalstu un partnervalstu nacionālajās apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šo iestāžu pārstāvji novērtēs Programmas projektu iesniegumu stratēģisko nozīmi un darbību papildināmību ar aktivitātēm, kuras finansē nacionālajā līmenī.
Programma ir izstrādāta atbilstoši:
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulai Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulas Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk – Interreg regula);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regulu Nr.2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – ERAF un Kohēzijas fondu regula);
- Nacionālajiem plānošanas dokumentiem.
2019. gadā tika uzsākts Programmas sagatavošanas process – tika izveidota Programmēšanas komiteja (turpmāk – PK), kuras sastāvā nominēti visu ES dalībvalstu un partnervalstu (Norvēģija, Šveice) atbildīgo iestāžu pārstāvji. Laikā no 2019.gada līdz 2021.gada jūlijam notikušas piecas PK sanāksmes, kurās tika diskutēts un pieņemti lēmumi par Programmas saturu un Programmas ieviešanas aspektiem.
Programma ir daļa no ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības virziena (Interreg C sadarbības līmenis), kas nodrošina atbalstu starpreģionu sadarbībai, lai sekmētu Kohēzijas politikas efektivitāti atbilstoši Interreg regulas 3.panta 3.punktam.
Programma koncentrējas uz atbalstu ES pilsētām un pašvaldībām, nodrošinot iespējas pašvaldībām no visām ES dalībvalstīm, partnervalstīm un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (Instrument for Pre-Accession Assistance) valstīm sadarboties, mācīties vienai no otras, pārņemt citu pašvaldību labākās prakses, stiprināt savu kapacitāti un izstrādāt integrētus pilsētvides politikas attīstības risinājumus (gan projektos, gan Programmas līmeņa aktivitātēs), vienlaikus saskaņotā veidā papildinot ERAF un Kohēzijas fondu regulas 12. pantā izklāstīto iniciatīvu – Eiropas pilsētiniciatīva (European Urban Initiative).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 8.oktobra sēdes Protokollēmuma Nr.46 37.§ 3. punktu VARAM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi (turpmāk – NAI) par Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027.gadam politikas izstrādi un koordinēšanu Latvijas Republikā.
Lai nodrošinātu ES Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīciju programmu izstrādes uzraudzību, kā arī koordināciju un sinerģiju starp ES programmām un atbilstību Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP2027) noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam (turpmāk – pamatnostādenes), tika izveidota un darbojas Latvijas Konsultatīvā programmēšanas darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latgales, Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionu, Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk – PKC) pārstāvji.
Izstrādājot Programmas projektu Programmas dalībvalstis izmantojušas augstākās hierarhijas nacionālos attīstības plānošanas dokumentus, Latvijas gadījumā tas ir NAP2027 un pamatnostādnes. Lai nodrošinātu Latvijas nacionālās attīstības mērķu sasniegšanu, Programmas izstrāde ir balstīta uz rīcības virziena “Līdzsvarota reģionālā attīstība” izvirzītā mērķa – “reģionu potenciāla attīstība un ekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un dzīves vides attīstībai”. Kā pamatuzdevums izvirzītā rīcības virziena mērķa un rādītāju sasniegšanai, uz ko tiks koncentrēts ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu atbalsts, ir Nr.334 “Plānošanas reģionu, pašvaldību un citu teritorijas attīstībā iesaistīto pušu kapacitātes, zināšanu un administratīvo procesu uzlabošana, lai palielinātu pašvaldību sadarbību un spēju nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti, investīcijām labvēlīgu vidi un augstu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti”. Turklāt Programma sniedz ieguldījumu pamatnostādņu B. apakpšmērķī “Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos”, kas atbalsta risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan sasniedzamības un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, kā arī veicina plānošanas reģionu un pašvaldību kapacitāti.
Latvijas puses īstenoto projektu novērtēšanu attiecībā uz Latvijas nacionālās attīstības mērķu rādītāju sasniegšanu VARAM veiks vēlākā Programmas īstenošanas posmā, veicot analīzi par Latvijas partneru piesaistīto Programmas finansējumu un īstenoto projektu sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši PKC informācijas pieprasījumam NAP 2027 izvērtēšanai.
Programmas projektam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums nav veikts, ņemot vērā Francijas valdības lēmumu par izņēmuma piemērošanu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.jūnija direktīvas Nr. 2001/42/EC par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 3. panta nosacījumiem un atļauju neveikt stratēģisko novērtējumu Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķa programmām, kas galvenokārt atbalsta “mīkstās aktivitātes”.
2021.gada vasarā ES dalībvalstis un partnervalstis apstiprināja Programmas projektu, kas tika nodots publiskajai apspriešanai nacionālajā līmenī. Latvijas Republikā publiskā apspriešana tika organizēta laikā no 2021. gada 11.jūnija līdz 2021. gada 16.jūlijam.
Balstoties uz publiskajās apspriedēs saņemtajiem komentāriem visās ES dalībvalstīs un partnervalstīs, Programmas projekts precizēts un 2021.gada 1.septembrī apstiprināts PK.
Programma tiks īstenota izmantojot šādu pārvaldības struktūru:
-Vadošā iestāde (izvietota Francijā);
-Revīzijas iestāde (izvietota Francijā);
-Revidentu pārstāvju grupa (no visām dalībvalstīm un partnervalstīm)
-Kopīgais Sekretariāts (izvietots Francijā);
-Uzraudzības komiteja (ES dalībvalstu un partnervalstu koleģiāla programmas institūcija, kas pilda Interreg regulas 22. pantā un 30. pantā noteiktās funkcijas un kuras sastāvu izveido saskaņā ar Interreg regulas 29. pantu, un kuras lēmumi tiek pieņemti starpvalstu līmenī).
Programmas īstenošanas noteikumi, tai skaitā informācija par Programmas institūcijām, saistību sadalījumu starp iesaistītajām dalībvalstīm un partnervalstīm finanšu korekciju gadījumā, ko ievieš Vadošā iestāde vai Eiropas Komisija (turpmāk - EK) sniegta Programmas 7. sadaļā “Noteikumu īstenošana”.
Papildus Programmai tiks izstrādāta Programmas īstenošanas nolikums, kuru izstrādā Programmas Vadošā iestāde un apstiprina Programmas Uzraudzības komiteja. Programmas īstenošanas nolikums nosaka Programmas īstenošanu, tai skaitā, projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un vērtēšanas kārtību, projektu iesniegumu atlasi, projektu īstenošanu un kontroli, kā arī programmas izmaksu attiecināmību. Programmas īstenošanas nolikumā tiks atrunāti arī valsts atbalsta nosacījumi Programmā, diskusija par šo jautājumu tiks uzsākta Programmas īstenošanas nolikuma izstrādes laikā 2022.gada sākumā
Savukārt līdzko Uzraudzības komiteja veic projektu iesniegumu atlasi, tiek slēgts līgums starp Programmas Vadošo iestādi un projekta Vadošo partneri, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās aktivitātes, finansēšanas nosacījumus, atskaitīšanās kārtību utt.
ES Kohēzijas politikas mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) programmu vadības institucionālā sistēma Latvijas Republikā tiks noteikta Interreg programmu vadības likumā 2021.-2027.gadam (izsludināts VSS 2021.gada 22.jūlija sanāksmē, VSS-671).
Plānots, ka, lai nodrošinātu sinerģiju starp ES programmām un nacionālajām interesēm, NAI darbu arī turpmāk atbalstīs nacionālā apakškomiteja (turpmāk – NAK). NAK pienākums ir pēc nacionālās atbildīgās iestādes pieprasījuma konsultēt nacionālo atbildīgo iestādi, sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrēto potenciālo finansējuma saņēmēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanos risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm.
Ir paredzēts, ka NAK sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienām pārstāvim no katra plānošanas reģiona.
Koordināciju starp Programmu, ES finansētajām, kā arī citām nacionālām ERAF un Kohēzijas fonda darbības programmām un Atveseļošanās un noturības mehānismā paredzētajiem pasākumiem un investīcijām turpmāk nodrošinās Programmas Uzraudzības komitejā un/vai ES dalībvalstu un partnervalstu nacionālajās apakškomitejās pārstāvētās iestādes. Šo iestāžu pārstāvji novērtēs Programmas projektu iesniegumu stratēģisko nozīmi un darbību papildināmību ar aktivitātēm, kuras finansē nacionālajā līmenī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Programmā, saskaņā ar Interreg regulas 16. panta 5. punktu pirms sadarbības programmas iesniegšanas EK iesaistītajām ES dalībvalstīm un partnervalstīm rakstiski jāapstiprina sava piekrišana Programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un partnervalstu saistības nodrošināt Programmas īstenošanai vajadzīgo nacionālo līdzfinansējumu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nacionāli atbalstītu Programmas projekta turpmāku virzību apstiprināšanai EK. Papildus tiek dots deleģējums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt piekrišanu Programmas saturam un valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai, kā arī deleģējums VARAM 2021.-2027. gadā veikt ikgadējos maksājumus Programmas Tehniskās palīdzības budžetā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai saskaņā ar piekrišanā noteikto, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.
Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami Programmas iesniegšanai EK, ir angļu valodā.
Programmas darba valoda ir angļu valoda. Visu dokumentu oriģināli, kas nepieciešami Programmas iesniegšanai EK, ir angļu valodā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē finansējuma saņēmējus (publisko vai privāto tiesību juridiskās personas), kurus šajā tiesību akta izstrādes posmā nav iespējams konkrēti noteikt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
89 393
178 787
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
89 393
178 787
2. Budžeta izdevumi
0
3 587
0
3 587
0
115 328
227 070
2.1. valsts pamatbudžets
0
3 587
0
3 587
0
3 587
3 586
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
111 741
223 484
3. Finansiālā ietekme
0
-3 587
0
-3 587
0
-25 935
-48 283
3.1. valsts pamatbudžets
0
-3 587
0
-3 587
0
-3 587
-3 586
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
-22 348
-44 697
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-3 587
-3 587
-25 935
-48 283
5.1. valsts pamatbudžets
-3 587
-3 587
-3 587
-3 586
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
-22 348
-44 697
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Programmu līdzfinansē ERAF un 2021.–2027. gada periodam piešķirtais budžets ir 79 769 799 euro, t.sk. 73 860 925 euro no kopējā ERAF finansējuma daļas tiks piešķirti starpreģionu sadarbības projektu un Programmas līmeņa aktivitāšu atbalstam, savukārt 5 908 874 euro -tehniskās palīdzības budžetam Programmas administrēšanas nodrošināšanai. Turklāt tiks paredzēts arī papildu finansējums Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta valstu (Albānijas, Melnkalnes, Serbijas, Ziemeļu Maķedonijas, Bosnija un Hercegovinas) dalībai Programmā – 3 000 000 euro.
Lai nodrošinātu Programmas efektīvu pārvaldību un ieviešanu, papildus ERAF līdzfinansējumam Programmas partnervalstīm jānodrošina nacionālais līdzfinansējums Programmas Tehniskās palīdzības budžetā septiņos ikgadējos maksājumos laikā no 2021.-2027. gadam. Latvijas Republikai nacionālā līdzfinansējuma ikgadējās iemaksas Programmas Tehniskās palīdzības budžetā, saskaņā ar piekrišanas 2. pielikumā noteikto, jānodrošina 3 587 euro apmērā, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu 25 105 euro (anotācijas III sadaļas 2.1.punkts un 3.1.punkts). Indikatīvi tiek plānots šāds sadalījums pa gadiem:
2021.gadā – 3 587 euro;
2022.gadā – 3 587 euro;
2023.gadā – 3 587 euro;
2024.gadā – 3 586 euro;
2025.gadā – 3 586 euro;
2026.gadā – 3 586 euro;
2027.gadā – 3 586 euro.
ERAF līdzfinansējuma likme Programmas finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanai ir 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. Programmas finansējuma saņēmēji ir pašvaldības. Programmas pirmais projektu konkurss tiks organizēts 2022.gada vasarā.
Ņemot vērā Programmas starptautisko raksturu un faktu, ka Programmas finansējums nav sadalīts pa ES dalībvalstīm un partnervalstīm, bet finansiālā ietekme ir atkarīgā no Latvijas partneru (pašvaldību) līdzdalības projektu pieteikumu sagatavošanā un kapacitātes piesaistīt Programmas finansējumu atklātajos projektu konkursos, šobrīd finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem ir aprēķināmā tikai indikatīvi. Turklāt visas ar Programmas atbalstīto projektu saistītas finanšu darbības, t.sk. ERAF finansējuma plānošana, notiek finansējuma saņēmēju (pašvaldību) līmenī atbilstoši līgumiem par projektu īstenošanu (ERAF finansējuma maksājumus finansējuma saņēmējiem veic Programmas Vadošā iestāde, kas atrodas Francijā).
Ņemot vērā samazināto ERAF līdzfinansējuma likmi un administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz Latvijas pašvaldību skaitu, VARAM indikatīvi aprēķina, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvijas partneru skaits projektos samazināsies un pašvaldības spēs piesaistīt vismaz 80% no 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijas partneru piesaistītā finansējuma, t.i. ap 1 117 418 euro (anotācijas III sadaļas 2.3.punkts), t.sk. 893 934 euro no ERAF finansējuma (anotācijas III sadaļas 1.3.punkts).
Finansiālā ietekme uz finansējuma saņēmēju (pašvaldību) budžetiem 223 484 euro (līdzfinansējums projektu īstenošanai 20% apmērā) arī tiks nodrošināta no attiecīgo pašvaldību budžetiem (anotācijas III sadaļas 3.3.punkts).
Sadalījums pa gadiem indikatīvi plānots atbilstoši šādai projektu ieviešanas dinamikai 2023.gads – 10%, 2024.gads – 20%, 2025.gads – 30%, 2026.gads – 20%, 2027.gads – 15%, 2028.gads – 5%, attiecīgi euro izteiksmē:
Lai nodrošinātu Programmas efektīvu pārvaldību un ieviešanu, papildus ERAF līdzfinansējumam Programmas partnervalstīm jānodrošina nacionālais līdzfinansējums Programmas Tehniskās palīdzības budžetā septiņos ikgadējos maksājumos laikā no 2021.-2027. gadam. Latvijas Republikai nacionālā līdzfinansējuma ikgadējās iemaksas Programmas Tehniskās palīdzības budžetā, saskaņā ar piekrišanas 2. pielikumā noteikto, jānodrošina 3 587 euro apmērā, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu 25 105 euro (anotācijas III sadaļas 2.1.punkts un 3.1.punkts). Indikatīvi tiek plānots šāds sadalījums pa gadiem:
2021.gadā – 3 587 euro;
2022.gadā – 3 587 euro;
2023.gadā – 3 587 euro;
2024.gadā – 3 586 euro;
2025.gadā – 3 586 euro;
2026.gadā – 3 586 euro;
2027.gadā – 3 586 euro.
ERAF līdzfinansējuma likme Programmas finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanai ir 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem. Programmas finansējuma saņēmēji ir pašvaldības. Programmas pirmais projektu konkurss tiks organizēts 2022.gada vasarā.
Ņemot vērā Programmas starptautisko raksturu un faktu, ka Programmas finansējums nav sadalīts pa ES dalībvalstīm un partnervalstīm, bet finansiālā ietekme ir atkarīgā no Latvijas partneru (pašvaldību) līdzdalības projektu pieteikumu sagatavošanā un kapacitātes piesaistīt Programmas finansējumu atklātajos projektu konkursos, šobrīd finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem ir aprēķināmā tikai indikatīvi. Turklāt visas ar Programmas atbalstīto projektu saistītas finanšu darbības, t.sk. ERAF finansējuma plānošana, notiek finansējuma saņēmēju (pašvaldību) līmenī atbilstoši līgumiem par projektu īstenošanu (ERAF finansējuma maksājumus finansējuma saņēmējiem veic Programmas Vadošā iestāde, kas atrodas Francijā).
Ņemot vērā samazināto ERAF līdzfinansējuma likmi un administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz Latvijas pašvaldību skaitu, VARAM indikatīvi aprēķina, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvijas partneru skaits projektos samazināsies un pašvaldības spēs piesaistīt vismaz 80% no 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijas partneru piesaistītā finansējuma, t.i. ap 1 117 418 euro (anotācijas III sadaļas 2.3.punkts), t.sk. 893 934 euro no ERAF finansējuma (anotācijas III sadaļas 1.3.punkts).
Finansiālā ietekme uz finansējuma saņēmēju (pašvaldību) budžetiem 223 484 euro (līdzfinansējums projektu īstenošanai 20% apmērā) arī tiks nodrošināta no attiecīgo pašvaldību budžetiem (anotācijas III sadaļas 3.3.punkts).
Sadalījums pa gadiem indikatīvi plānots atbilstoši šādai projektu ieviešanas dinamikai 2023.gads – 10%, 2024.gads – 20%, 2025.gads – 30%, 2026.gads – 20%, 2027.gads – 15%, 2028.gads – 5%, attiecīgi euro izteiksmē:
| Gads | Projektu budžets/euro (100%) | ERAF finansējums/euro (80%) |
Pašvaldību līdzfinansējums/euro (20%) |
| 2023 | 111 741 | 89 393 | 22 348 |
| 2024 | 223 484 | 178 787 | 44 697 |
| 2025 | 335 225 | 268 180 | 67 045 |
| 2026 | 223 484 | 178 787 | 44 697 |
| 2027 | 167 613 | 134 090 | 33 523 |
| 2028 | 55 870 | 44 697 | 11 173 |
| KOPĀ | 1 117 418 | 893 934 | 223 484 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
VARAM noteiktajā kārtībā no 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” pieprasīs valsts budžeta līdzekļus iepriekšminēto iemaksu veikšanai Programmas tehniskās palīdzības budžetā, lai tos ieplānotu VARAM budžeta apakšprogrammā 69.09.00. “Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021-2027)”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1059
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Interreg regula)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr.2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Interreg regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Interreg regulas 16.panta 5.punkts
Rīkojuma projekta 1.un 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.varam.gov.lv/lv/pazinojums-par-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-merka-eiropas-teritoriala-sadarbiba-urbact-iv-programmas-2021-2027gadam-dokumenta-projekta-nodosanu-publiskajai-apspriesanai
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā saņemts viedoklis no Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Mežaparka attīstības biedrības. Institūciju saņemtais viedoklis apkopots kopsavilkuma dokumentā, kas publicēts VARAM tīmekļa vietnē un nosūtīts Programmas Kopīgajam sekretariātam.
Pēc ES dalībvalstīs un partnervalstīs notikušajām publiskajām konsultācijām, kā arī citiem saņemtajiem komentāriem, kas iesniegti Programmas Kopīgajam sekretariātam Programmas projekts precizēts un papildināts. Programmas projekts apstiprināts Programmēšanas komitejā 2021.gada 1.septembrī.
Pēc ES dalībvalstīs un partnervalstīs notikušajām publiskajām konsultācijām, kā arī citiem saņemtajiem komentāriem, kas iesniegti Programmas Kopīgajam sekretariātam Programmas projekts precizēts un papildināts. Programmas projekts apstiprināts Programmēšanas komitejā 2021.gada 1.septembrī.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” Programmas dokumenta projekts nodots publiskajai apspriešanai Latvijas Republikā laikā no 2021. gada 11.jūnija līdz 2021. gada 16.jūlijam. Sabiedrības pārstāvji aicināti rakstiski sniegt viedokli par Programmas projektu tā izstrādes laikā.
Turklāt no 2020. gada 10. janvāra līdz 19. martam veikta ES līmeņa aptauja par jaunu Programmu, kuru aizpildīt iespēja bijusi arī visiem interesentiem no Latvijas Republikas.
Turklāt no 2020. gada 10. janvāra līdz 19. martam veikta ES līmeņa aptauja par jaunu Programmu, kuru aizpildīt iespēja bijusi arī visiem interesentiem no Latvijas Republikas.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
URBACT IV programmas 2021.–2027. gadam dokumenta projekta publiskās apspriešanas kopsavilkums
2. pielikums
Nosaukums
Starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.–2027. gadam projekta kopsavilkums
3. pielikums
Nosaukums
Ministru kabineta pilnvarojuma vēstules projekts latviešu valodā
4. pielikums
Nosaukums
Ministru kabineta pilnvarojuma vēstules projekts angļu valodā