Anotācija (ex-ante)

21-TA-1464: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa. Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Draudzības ielā 16, Skrīveros, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, un  valsts nekustamo īpašumu – neapbūvētu zemes vienību Gaujas iela 25A, Vangažos, Ropažu novadā, tostarp zemes vienībā ietilpstošo valsts meža zemi, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts „Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus valsts nekustamos īpašumus:
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 3282 010 0489) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 010 0489) 1271 m2 platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums (3282 010 0489 001) Draudzības ielā 16, Skrīveros, Skrīveru pagastā, Aizkraukles novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Skrīveru pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000588481: 17.04.2019. un 20.08.2021. (pievienota būve) (turpmāk šajā punktā arī – nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība noteikta 9079 euro (zemes vienības kadastrālā vērtība: 1348 euro, noteikta uz 01.01.2021., būves kadastrālā vērtība: 7731euro, noteikta uz 06.07.2021.).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 010 0489) noteiktais lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve, 0,1271 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: zemes zem ēkām platība, 0,1271 ha.
Atbilstoši NĪVKIS datiem būves – ēdnīcas  (būves kadastra apzīmējums (3282 010 0489 001) kopējā platība 172,7 m2, būves apbūves laukums: 117,7 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1211 - Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas. Būve pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā 25.05.2021. kā bezīpašnieka manta no Valsts ieņēmumu dienesta ar 17.05.2021. Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas aktu Nr.002025., pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 26.02.2021. spriedumu lietā Nr.C30532320. Saskaņā ar minētā akta pielikumu, īpašums (būve) saskaņā ar veikto apsekošanu dabā ir raksturojams par apmierinošu, būves fiziskā stāvokļa nolietojums pēc vizuālās apsekošanas dabā: 40%.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS nekustamajam īpašumam noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija 0,0125 ha ;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu gaisvadu līniju pilsētās un ciemos ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,0079 ha;
- zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 0.0115 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 010 0489) robežu plānā (reģistrēts NĪVKIS 31.01.2019.) iezīmētas drupas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 11.punktu uzmērītājs būvju kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic un sagatavo darbu izpildes apturēšanas paziņojumu, ja:
- nav iespējams iegūt šajos noteikumos minētos būves un tās daļu apjoma rādītājus vai citus būvi raksturojošos rādītājus, tai skaitā informāciju par būves galveno lietošanas veidu vai telpu grupu lietošanas veidiem, vai arī ja šī informācija ir pretrunīga;
- uzmērāmā objekta apsekošanas laikā konstatēts, ka uzmērāmā objekta stāvoklis apdraud uzmērītāja dzīvību, veselību vai drošību un kadastrālā uzmērīšana no ārpuses nav iespējama.
Saskaņā ar Noteikumu 6.1. apakšpunktu kadastrāli neuzmēra ēku, ja tai nav vismaz viena konstruktīvi izbūvēta ar sienām no visām pusēm un pārsegumu vai jumtu norobežota iekštelpa (izņemot jaunbūves pamatus, valsts un pašvaldību aizsardzībā esošu ēku drupas un šo noteikumu 129.punktā minēto gadījumu). Noteikumu 129.punkts nosaka, ja būves apsekošanā apvidū konstatēts, ka ēkai, kurai NĪVKIS reģistrētas iekštelpas, tās nav saglabājušās, aktualizē informāciju par telpām atbilstoši faktiskajai situācijai apvidū, norādot attiecīgos ārtelpu veidus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata drupu ierakstīšanai zemesgrāmatā. Informācija par drupu atrašanos uz atsavināmā nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības tiks norādīta nekustamā īpašuma izsoles noteikumos.
16.09.2021. starp VNĪ kā iznomātāju un fizisku personu kā nomnieku, pamatojoties uz 16.08.2021. rakstiskās izsoles rezultātiem, noslēgts nomas līgums Nr.IEN/2021/1523, ar kuru nomnieka lietošanā nodota zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 3282 010 0489) noliktavas, tehnikas novietnes vajadzībām, bez apbūves tiesības uz laiku līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 12.08.2023. ieskaitot, un līdz brīdim, kad puses pēc nomas līguma termiņa notecējuma pilnībā ir izpildījušas līguma saistības.
Ievērojot to, ka nav zināmas valsts funkcijas, kuru nodrošināšanai nekustamo būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, līdz ar to optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8017 003 0016) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8017 003 0015) 4152 m² platībā - Gaujas iela 25A, Vangažos, Ropažu novadā, tai skaitā meža zemi 3903 m2 platībā, kas ierakstīts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas rajona tiesas Vangažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000596521; lēmuma datums: 09.01.2020. (turpmāk šajā punktā arī – nekustamais īpašums).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 239 euro, nekustamā īpašuma novērtējums: 1022 euro, zemes vienības lietošanas mērķis: 0201 - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība, 0,4152 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Mežu platība – 0,3903 ha; Pārējās zemes platība: 0,0249 ha.
Valsts zemes vienība ir neapbūvēta un nav iznomāta.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS valsts zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,0223 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap skapjveida gāzes regulēšanas punktu un mājas regulatoru ar gāzes ieejas spiedienu no 0,4 līdz 0,6 megapaskāliem 0,0064 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem 0,0055 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem 0,0052 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, ja tā šķērso meža teritoriju 0,0030 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0001 ha.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot valsts zemes vienību būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Atbilstoši Inčukalna novada pašvaldības 15.06.2021. vēstulē Nr.ND/3-7/21/NJ-393 sniegtajai informācijai:
- saskaņā ar Inčukalna novada pašvaldības 22.05.2013. saistošo noteikumu Nr. 10/2013 “Par Inčukalna novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un grafisko daļu”, Grafiskās daļas funkcionālā zonējuma karti, zemes vienība atrodas Publiskās apbūves teritorijā (P);
-  uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
- Zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā, saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu.
- Zemes vienība nav starpgabals.
- Zemes vienība robežojas ar pašvaldības ielu – Gaujas iela.
Nekustamais īpašums izveidots valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8017 003 0615) Gaujas ielā 25, Vangažos, Inčukalna novadā, kas ierakstīts Vangažu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000515344, kas sastāv no zemes vienības un būvēm, sadales rezultātā, nodalot zemes vienības daļu uz kuras atrodas mežs, lai tālāk ar nodalīto meža zemi varētu rīkoties atbilstoši Meža likumā ietvertajam tiesiskajam regulējumam. Ar Inčukalna novada domes 19.06.2019. lēmumu (prot.Nr.10, 10.§) “Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu, adrešu un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu piešķiršanu” atbilstoši zemes ierīcības projektam zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8017 003 0014, ar platību 1,2478 ha saglabāta adrese Gaujas iela 25, Vangažos, Inčukalna novadā, un noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis : 0901 – izglītības un zinātnes iestāžu apbūve; zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 8017 003 0015 noteikta adrese Gaujas iela 25A, Vangažos, Ropažu novadā, noteikts nekustamā īpašum lietošanas mērķis: 0201 - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība .
Zemes vienības situācijas plānā (reģistrēts NĪVKIS  14.10.2019.) attēlotajai zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 8017 003 0015) ir izstiepta konfigurācija un mežs iezīmēts visā tās platībā, zemes vienības daļa ar zemes lietošanas veidu “pārējās zemes” 219 m2 platībā atrodas divās zemes vienības vietās. Atdalot minēto zemes vienības daļu 219 m2, veidotos starpgabals bez piekļuves koplietošanas ielai.
Saskaņā ar Inčukalna novada Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (apstiprināti ar Inčukalna novada domes 22.05.2013. lēmumu (prot.Nr.14, 25.§) “Par saistošo noteikumu Nr.10/2013 “Par Inčukalna novada teritorijas plānojuma 2013.-2024. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Grafisko daļu” apstiprināšanu”) Publiskās apbūves teritorijā (272.-280.punkts) galvenie izmantošanas veidi:
- sabiedrisko iestāžu apbūve;
- komerciestāžu apbūve.
Atļautā palīgizmantošana - piebraucamie ceļi, gājēju ceļi, laukumi; saimniecības ēkas un palīgēkas; inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti; apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi.
Jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība - pēc funkcionālās nepieciešamības.
Pirms nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8017 003 0615) Gaujas ielā 25, Vangažos, Inčukalna novadā, sadales Zemkopības ministrija ar 07.01.2019. vēstuli 3.4-11e/30/2019 sniegusi informāciju, ka īpašuma daļas – 0,4011 ha platībā uz kuras ir mežs, pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un Meža likumā noteikto valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkciju veikšanai nav lietderīga. Kā lietderīgāko īpašuma pārvaldības risinājumu Zemkopības ministrija ierosinājusi izvērtēt meža zemes Gaujas ielā 25, Vangažos, Inčukalna novadā, atsavināšanu par labu Inčukalna novada domei kādai no Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punktā minētajām likumā “Par pašvaldībām” noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām.
Ievērojot Zemkopības ministrijas viedokli, Ar 07.02.2019. vēstuli Nr.3/1-6/1204 VNĪ lūdza Inčukalna novada domi izvērtēt iespēju pārņemt pašvaldības īpašumā sadales rezultātā izveidojušos zemes vienību, uz kuras atrodas mežs.
Ar 08.03.2019.gada vēstuli Nr. ND/3-4/19/NJ-147 Inčukalna novada dome informēja, ka pašvaldība būtu gatava pārņemt atdalīto zemes vienību, uz kuras ir mežs, lai pildītu likuma “Par pašvaldībām” 15.2.pantā noteikto funkciju – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana). Vienlaikus vēstulē darījusi zināmu, ka Inčukalna novada pašvaldība izvērtējot normatīvus, kas regulē valsts meža zemes atsavināšanas kārtību, zemes vienības platību un izvietojumu, tika secināts, ka zemes pārņemšana Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā minētajām pašvaldības funkcijām Inčukalna novada pašvaldībai uzliek veikt noteiktus procesus, kurus pašvaldība  nevar  realizēt.
Ar 24.01.2020. vēstuli Nr. ND/3-4/20/NJ-77 Inčukalna novada pašvaldība iesniegusi VNĪ Inčukalna novada domes  22.05.2019. sēdē pieņemto lēmumu (prot.Nr.8, 16.§.), ar kuru nolemts pārņemt no Finanšu ministrijas bez atlīdzības Inčukalna novada pašvaldības īpašumā jaunizveidoto zemes vienību, uz kuras atrodas meža zeme, aptuveni 0,4 ha platībā (vairāk vai mazāk cik izrādīsies pēc zemes robežu kadastrālās uzmērīšanas), kas tiks izveidota zemes vienības Gaujas iela 25, Vangaži, Inčukalna novads, kadastra apzīmējums 8017 003 0615, sadales rezultātā. Zemes vienība nepieciešama pašvaldības autonomās funkcijas – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), veikšanai. Lēmumā uzdots Inčukalna novada Būvvaldei veikt visas nepieciešamās darbības, lai atdalīto zemes vienību iegūtu Inčukalna novada pašvaldības īpašumā un nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
Sniedzot atbildi Inčukalna novada domei, VNĪ 28.02.2020. vēstulē Nr.3/1-6/1986 vērsusi uzmanību, ka Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkts (tobrīd spēkā esošajā redakcijā) paredz, ka zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama likumā “Par pašvaldībām” noteikto tikai šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai: a) ceļu būvniecība; b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana; 3) parku ierīkošana un uzturēšana; d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās. VNĪ vēstulē norādīja, ka Inčukalna novada pašvaldība nav iesniegusi VNĪ Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumos Nr.776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” minētos dokumentus, kas paredz pašvaldībai konkrētas veicamās darbības, norādot atbilstošo pašvaldības funkciju, tādēļ Ministru kabineta rīkojuma projekts par nekustamā īpašuma nodošanu Inčukalna novada pašvaldības īpašumā nav virzāms izskatīšanai.
Papildus VNĪ 28.02.2020. vēstulē sniegusi informāciju par Zemkopības ministrijas virzīto likumprojektu “Grozījumi “Meža likumā”” (VSS-1013)[1], kas paredz papildināt Meža likuma 44.pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā: “(5¹) Atsavinot šā panta ceturtās daļas 3., 5., 6. un 7.punktā minēto zemi pašvaldībai, nepiemēro šā panta ceturtās daļas 2.punktu un kārtību, kādā atsavināma valsts meža zeme šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto funkciju veikšanai.”
Saeimai pieņemot 22.04.2021. likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (stājās spēkā 19.05.2021.), netika atbalstīta minētā likumprojektā iekļautā Meža likuma 44.panta 5.¹ daļas redakcija.
Atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktam zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja tiek atsavināts neapbūvēts valstij piederošs zemes gabals vai tā domājamā daļa, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Ievērojot minēto, tā kā nav zināmas valsts funkcijas, kuru nodrošināšanai nekustamo būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, līdz ar to optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Rīkojuma projektā iekļauto valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi