Anotācija

Pieaugošā mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) tehnoloģiju izmantošana, lietu interneta attīstības un ģeopolitisku risku kontekstā, drošība digitālajā telpā iezīmējas kā Latvijas īstermiņa un vidēja termiņa stratēģiska prioritāte, tāpēc Latvijā ir nepieciešams kāpināt speciālistu skaitu ar padziļinātām prasmēm MI un kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Pašlaik vairums kiberdrošības speciālistu gan Latvijā, gan visā ES kiberdrošības jomā nonāk galvenokārt, integrējot kiberdrošības pienākumus esošā amatā, nevis tiek sagatavoti mērķtiecīgi darbam tieši kiberdrošības jomā[1].
CERT.LV ziņojumā “2024.gads Latvijas kibertelpā” tiek arī norādīts, ka 2025.gadā kiberincidentu daudzveidība un intensitāte var tikai pieaugt un tie var kļūt tikai mērķtiecīgāki, un MI kļūs par nozīmīgu faktoru gan kiberuzbrukumos, gan kiberaizsardzībā. Savukārt, Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā par Latviju[2] uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. Eiropas Komisijas 2020.gada ziņojumā[3] par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes.
2022.gada aplēses liecina, ka ES trūkst gandrīz apmēram 883 tūkstoši kiberdrošības ekspertu, attiecīgi Latvijā gan pēc populācijas, gan IKP kā proporcijas no ES-27 kopējā apjoma, kiberdrošības speciālistu iztrūkums būtu ap 3530 speciālistu proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijā (0.4%), savukārt proporcionāli IKP (0.2%) – ap 1785 speciālistu.  
Arī Nacionālās kiberdrošības likums, ne tikai digitālās telpas attīstības izaicinājumi pieprasa arī augsta līmeņa specializētu kiberdrošības speciālistu sagatavošanu, ko Latvijas esošais izglītības piedāvājums nodrošina nepilnīgi. Tāpat īpaši svarīga ir MI potenciāla pilnvērtīga izmantošana kiberdrošības izaicinājumu risināšanā. Augstāka līmeņa kiberdrošības speciālistu sagatavošanai nepieciešams pētniecībā balstīts studiju saturs, savukārt Latvijā trūkst starptautiska līmeņa kiberdrošības pētnieku, kas varētu radīt šāda līmeņa pētniecībā balstītu studiju saturu un attīstīt pētniecību, kas balstītos Latvijas vajadzību risinājumos un veidotu noteiktu zināšanu bāzi Latvijas digitālās telpas aizsardzībai. Šie izaicinājumi būtu pārvarami, mērķtiecīgi stiprinot un kopīgu uzdevumi risināšanai apvienojot pašreizējo IKT augstākās izglītības un pētniecības nozīmīgāko spēlētāju – LU un RTU resursus, lai izveidotu un īstenotu augsta līmeņa specializētu maģistra studiju programmu, publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem piedāvātu apgūt specializētas zināšanas kiberdrošībā un attīstītu zināšanu un pētniecības bāzi kiberrisku pārvarēšanā un kiberincidentu risināšanā.


[1] 2024.g. Eirobarometra aptaujas dati. Skat. Country Factsheets -> Cyberskills - Kiberprasmes
https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/3176

[2] https://ieej.lv/Ptwu7

[3] https://ieej.lv/rwpCf

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam noteikts, ka 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas,  industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” (turpmāk – 1.1.2.specifiskais atbalsta mērķis) ietvaros risināmi augsta līmeņa prasmju izaicinājumi, kas  norādīti Eiropas Savienības  Padomes rekomendācijās (2019)[1]  , iesakot Latvijai ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai un atbilstoša prasmju piedāvājuma nodrošināšanai.
Ņemot vērā augsta līmeņa prasmju nozīmību Latvijas attīstībā, 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa 1.1.2.1. pasākuma "RIS3 industriālās prasmes" (turpmāk – 1.1.2.1.pasākums) investīcijas grantu veidā ir paredzētas industrijas nākotnes darbaspēka nodrošināšanai RIS3 jomās, mērķtiecīgi ieguldot cilvēkkapitālā, stiprinot ekselenci informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai attīstītu MI un kiberdrošības jomām nepieciešamās prasmes augstskolu un zinātnisko institūciju personālam un saimnieciskās darbības veicējiem, lai veicinātu augstāko digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Lai rastu risinājumu iepriekš norādītājām problēmām un izaicinājumiem, noteikumu projektā ir noteikts 1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas mērķis - stiprināt kiberdrošības zināšanu kapacitāti, akadēmiskās un pētniecības izcilību Latvijā, lai veicinātu augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu valsts drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai kiberdrošības jomā.
1.1.2.1. pasākuma pirmo kārtu paredzēts īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kārtas ietvaros paredzot viena projekta iesnieguma apstiprināšanu, kuru sadarbībā īsteno divas Latvijas zinātnes universitātes – LU un RTU. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir LU, tās sadarbības partneris – RTU. Pasākuma pirmās kārtas projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
1.1.2.1.pasākuma pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, akadēmiskais personāls, studējošie, publiskajās iestādēs un organizācijās un uzņēmumos nodarbinātie kiberdrošības un MI tehnoloģiju jomā. 
1.1.2.1.pasākuma pirmās kārtas projekta ietvaros abas zinātnes universitātes sadarbojas, izstrādājot, aprobējot un īstenojot kopīgo maģistra studiju programmu ar specializāciju kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā saskaņā ar Augstskolu likuma 55.¹ panta nosacījumiem. Balstoties šīs studiju programmas saturā, tiks veidots un nodrošināts augsta līmeņa prasmju apguves un profesionālās pilnveides mācību piedāvājums publisko iestāžu un organizāciju un uzņēmumu nodarbinātājiem kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā. Līdztekus kopīgās maģistra studiju programmas attīstīšanai abas zinātnes universitātes projektā nodrošina šādu uzdevumu izpildi:
 1) akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanu, nodrošinot saviem pasniedzējiem iespējas pilnveidot zināšanas IKT nozares izcilības centros, t.sk. jo īpaši tādos, kuri ir saistīti ar kiberdrošības, kiberrisku vadības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu specializētās maģistra studiju programmas satura izstrādi un īstenošanu;
2) nodrošināt akadēmiskās un pētniecības izcilības attīstību savā augstskolā, izveidojot katra augstskolā divas profesūras tenūras amata vietas kiberdrošības un māklīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā un nodrošinot atklātā procedūrā atlasīto tenūras profesoru un viņu zinātnisko grupu darbību savā augstskolā gan projekta īstenošanas laikā, gan arī vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma, lai nodrošinātu abu zinātnes universitāšu akadēmisko un pētniecības rādītāju pieaugumu atbilstošās pētniecības jomās un ieguldījumu zināšanu apjoma palielināšanā;
3) lai attīstītu akadēmisko un pētniecisko kapacitāti kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā attiecīgajā zinātnes universitātē ilgtermiņā, katram tenūras profesoram piesaistīt vismaz trīs doktorantus, kas specializējas šajās jomās un nodrošināt to iesaisti projekta darbībās, paredzot, ka projektā var tikt iesaistīti abās zinātnes universitātēs esošie doktoranti, kuri sadarbojas ar projektā iesaistīto tenūrprofesoru gan akadēmiskajā darbā gan pētniecības projektos t.i. kļūst par tenūrprofesora zinātniskās grupas dalībniekiem;
4) izveidot zinātnes universitāšu, citu augstākās izglītības un zinātnisko institūciju (ja attiecināms) un uzņēmumu efektīvas sadarbības platformu būtiskāko kiberrisku un kiberapdraudējumu apzināšanai, to risināšanai nepieciešamo cilvēkresursu prasmju apzināšanai un uzlabošanai valsts izglītības sistēmas ietvaros, pētnieciskās kapacitātes attīstībai ar mērķi iegūt vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīgas pētniecības un izstrādes plānošanai un īstenošanai un pētniecības rezultātu izplatīšanai, kā arī nozares cilvēkkapitāla attīstībai, tai skaitā arī izstrādājot profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;
5) izveidot studiju un pētniecības procesam atbilstošu mācību un testēšanas vidi un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā un nodrošināt tās uzturēšanu;
6)  nodrošināt atbilstoša mācību piedāvājuma īstenošanu kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem kompetenču paaugstināšanai kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā, tai skaitā nodrošinot šo nodarbināto zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanu, iegūto rezultātu analīzi,  un konsultēšanu piemērotāko mācību izvēlei;
7) nodrošināt atbilstoša satura informācijas izplatīšanas un mērķkomunikācijas pasākumus specializētās kopīgās maģistra studiju programmas reflektantu piesaistei, organizāciju un uzņēmumu nodarbināto piesaistei studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides izglītības programmu piedāvājuma īstenošanai, pētniecības un zināšanu pārneses rezultātu izplatīšanai un zināšanu uzkrāšanai un apmaiņai par kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu.
1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas projekta ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) Investīciju rezultāta rādītāji attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu nodarbināto iesaisti mācībās, kas saistītas ar augsta līmeņa kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju prasmju apguvi un to vērtības:
 - mazo un vidējo uzņēmumu (mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju) nodarbināto dalībnieku skaits, kuri pabeidz mācības prasmju attīstīšanai gudras specializācijas, rūpniecības pārejas un uzņēmējdarbības jomā – 390 personas;
- mazie un vidējie uzņēmumi, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālajai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai – 128;
 - publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) – 522 495 euro;
2) nacionālie rādītāji:
 - izveidota, licencēta un akreditēta viena maģistra studiju programma ar specializāciju kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā;
 - unikālo personu skaits, kuras līdz 2029.gada 30.novembrim ir ieguvušas maģistra grādu šo noteikumu 7.2.1.apakšpunktā minētajā maģistra studiju programmā – 40 personas;
 - akadēmiskais personāls, kas ir pilnveidojis kompetences un kvalifikāciju kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā – vismaz 12 personas;
- profesūras tenūras amata vietas kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, kuru darbību zinātnes universitātes nodrošina vismaz sešus gadus no izveidošanas dienas - 4; 
- tenūras profesoriem piesaistīto doktorantu skaits – 12 doktoranti;
 - izstrādātas profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā vienai profesijai.
Pasākuma pirmās kārtas projektam atbilstošā RIS3 joma ir “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”, attiecīgi projekta ietvaros KPVIS tiks uzkrāti dati par publisko pētniecības un attīstības finansējumu šajā jomā, iekšējo pētniecības un attīstības personālu, piesaistīto ārvalstu finansējumu un zinātniskajām publikācijām Web of Science un SCOPUS.
1.1.2.1.pasākuma pirmajai kārtai kopējais attiecināmais finansējums ir 9 800 000 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 330 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 470 000 euro. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros maksimālā publiskā finansējuma intensitāte no projekta kopējā attiecināmā finansējuma ir 100 %, ko veido 85 % Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 15 % valsts budžeta finansējums.
Noteikumu projektā tiek noteikts ka nacionālā līdzfinansējuma daļa 1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas  īstenošanai nodrošināma no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot to, ka projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris īstenojot 1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas projektu un tajā plānotās darbības veiks valstiski nozīmīgu funkciju.
1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas ieviešanas nosacījumi paredz, ka projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē - Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi, projekta iesniegumam pievienojot: 
1) ar sadarbības partneri parakstītu nodomu protokolu par sadarbību projektā;
2) projekta iesniedzēja un sadarbības partnera akadēmiskā personāla profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveides plānu;
3) profesūras tenūras amata vietu kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā izveides plānu abās zinātnes universitātēs;
4) ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera kopīgās maģistra studiju programmas izstrādes, licencēšanas, akreditācijas un īstenošanas plānu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteikto, ka sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas, kuras sastāvā ir sadarbības iestādes pārstāvis, vismaz viens pārstāvis no atbildīgās iestādes, kuras pārziņā ir attiecīgais specifiskā atbalsta mērķis, un attiecīgās nozares ministrijas pārstāvis (ja attiecināms), sniegto atzinumu.
1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
1)  specializētas kopīgās maģistra studiju programmas izstrāde, tai skaitā moduļu satura lietošanas tiesību iegāde (ja attiecināms), aprobācija, akreditācija un īstenošana kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā;
2) akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveide kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā; 
3) profesūras tenūras amata vietu kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā izveide un darbības nodrošināšana projekta iesniedzēja un sadarbības partnera zinātnes universitātē, tai skaitā, nodrošinot tenūras profesora zinātniskās grupas izveidi un darbību;
4) doktorantu izglītības, pētniecības un attīstības aktivitāšu īstenošana pētniecības organizācijas ar saimniecisku darbību nesaistītas pamatdarbības ietvaros, lai attīstītu pētniecisko kapacitāti kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera augstskolā vismaz 12 mēnešus projekta ietvaros, nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes;
5) zinātnes universitāšu un uzņēmumu efektīvas sadarbības platformas izveide būtiskāko kiberrisku un kiberapdraudējumu apzināšanai, to risināšanai nepieciešamo cilvēkresursu prasmju apzināšanai un uzlabošanai valsts izglītības sistēmas ietvaros, pētnieciskās kapacitātes attīstībai ar mērķi iegūt vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīgas pētniecības un izstrādes plānošanai un īstenošanai un pētniecības rezultātu izplatīšanai bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru. Atbalstāmās darbības ietvaros nodrošina arī profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi un pilnveidošanu, lai nodrošinātu arī studiju programmas attīstību profesionālā maģistra grāda iegūšanai kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā; 
6) studiju un pētniecības procesam atbilstošās mācību un testēšanas vides un IKT infrastruktūras izveide un uzturēšana kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā;
7) organizāciju un uzņēmumu nodarbināto zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana, iegūto rezultātu analīze un konsultēšana piemērotāko mācību izvēlei;
8) studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem, nodrošinot iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās zināšanas un prasmes kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanas jomā;
9) informācijas izplatīšanas un mērķkomunikācijas pasākumi specializētās kopīgās maģistra studiju programmas reflektantu piesaistei, organizāciju un uzņēmumu nodarbināto piesaistei studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides izglītības programmu piedāvājuma īstenošanai, pētniecības un zināšanu pārneses rezultātu izplatīšanai un zināšanu uzkrāšanai un apmaiņai par kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu;
10) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu;
11) atbalsts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojuma nodrošinājumam mērķa grupas personai ar invaliditāti  projekta atbalstāmo darbību ietvaros;
12) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.
1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas un to robežlielumi
1.1.2.1.pasākuma pirmās kārtas attiecināmās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta darbību īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma, un netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai un kuras projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no projekta vadības un īstenošanas personāla tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, kas nepārsniedz septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
2) finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla izmaksas;
3) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā jaunradītām darba vietām vai, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā;
4) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, ko plāno atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai";
5) transportlīdzekļu nomas vai transporta pakalpojumu, tai skaitā specializētā transporta, pirkšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam projekta atbalstāmo darbību īstenošanai;
6) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personālam projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, ko plāno atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai";
7) ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta īstenošanas personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu;
8) atlīdzība doktorantam par studiju vai zinātniski pētnieciskā darba veikšanu 50 procentu apmērā no pilnas darba slodzes. Attiecināmais atlīdzības izmaksu apmērs tiek noteikts, ievērojot, ka atlīdzība par pilnu darba slodzi nepārsniedz 2 600 euro mēnesī, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, doktoranta atlīdzībai 1.1.2.1.pasākuma projektā piemērojot to pašu pieeju, kas ir noteikta Ministru kabineta 2023.gada 19. decembra noteikumos Nr. 811 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.8. pasākuma "Doktorantūras granti" īstenošanas noteikumi";
9) pētniecības izmaksas doktorantam šo projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tai skaitā pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksas, mācību izmaksas un tīklošanas pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumi, konferenču dalības maksa un iesaistes izmaksas informatīvajos pasākumos, kas tiek noteikts un izmaksas tiek attiecinātas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienas vienības izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
10) atlīdzības izmaksas projektā iesaistītajiem tenūras profesoriem atbilstoši zinātnes universitātes atlīdzības politikā noteiktajiem atlīdzības nosacījumiem tenūras profesoru atlīdzībai, nodrošinot projektā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanu;
11) tenūras profesora zinātniskās grupas izveides un darbības nodrošināšanas izmaksas, nodrošinot projektā noteiktās atbalstāmās darbības īstenošanu, kuras projekta iesniegumā plāno kā vienu attiecināmo izmaksu pozīciju, tās apmēru aprēķinot 40 procentu apjomā no tenūras profesora atlīdzības izmaksām, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 202.1.2.- 202.1.6.apakšpunktā un 202.2.apakšpunktā norādīto izmaksu pozīciju segšanu, izņemot tenūras profesora zinātniskajā grupā iesaistīto doktorantu atlīdzības un pētniecības izmaksas, kas tiek segtas no projekta līdzekļiem;
12) studiju un testēšanas vides un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras izveides, iegādes un uzturēšanas izmaksas, t.sk. datu bāzu abonēšanas un studiju procesam nepieciešamās literatūras iegādes izmaksas, kas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim kopā nepārsniedz 600 000 euro. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim projekta iesniegumā ir jāpamato šīs infrastruktūras izveides un iegādes nepieciešamība, kā arī jānodrošina izmaksu nepārklāšanās ar finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera rīcībā esošo studiju un pētniecības materiāltehnisko bāzi;
13) pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
14) ar semināru, diskusiju, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu tai skaitā izdales materiālu sagatavošanu saistītas izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim;
15) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas;
16) projekta īstenošanai nepieciešamo citu preču un pakalpojumu izmaksas, kas tiek pamatotas projekta iesniegumā.
Personālam, kura izmaksas sedz no tiešajām attiecināmajām projekta īstenošanas izmaksām un kura iesaiste projektā tiek nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze un izmaksas par darba vietas izveidi un aprīkošanu ir attiecināmas, ņemot vērā attiecīgā darba laika proporciju. Darba vietas aprīkojuma attiecināmās izmaksas nosakāmas proporcionāli darba laika procentuālajam sadalījumam atbilstoši darbinieka iesaistes periodam projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu, ņemot vērā noteikto darbinieka darba laika proporciju vai iepriekšējā mēnesī faktiski nostrādāto darba laiku brīdī, kad darbinieks saņem darba vietas aprīkojumu lietošanā.

Nosacījumi 1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai
Nodrošinot investīciju rezultāta rādītāju sasniegšanu, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteikumos ir noteikts pienākums iegūt un uzkrāt Kohēzijas politikas vadības sistēmā informāciju par komersantu, kurā nodarbināts mācībās iesaistītais darbinieks (nosaukums, reģistrācijas numurs, komersanta pārstāvētā nozare saskaņā ar NACE 2. red., komersanta statuss), datus par mācībās iesaistīto publisko institūciju, organizāciju un komersantu darbinieku skaitu dalījumā pēc dzimuma un vecuma (vārds, uzvārds, personas kods, mācību nosaukums, mācību sākuma un beigu datums, darbinieka amats) un datus par šo noteikumu 7.2.apakšpunktā un 8.punktā minētajiem rādītājiem, kurus iesniedz arī atbildīgajā iestādē pēc tās pieprasījuma. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums iegūt un uzkrāt mācībās iesaistīto iestāžu, organizāciju un komersantu nodarbināto sniegto novērtējumu apkopojumu par mācībās iegūto prasmju un zināšanu ietekmi, lai pilnveidotu un, ja nepieciešams, individualizētu attiecīgo mācību piedāvājumu.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka 1.1.2.1.pasākuma pirmās kārtas ietvaros pievienotās vērtības nodoklis uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060), 64. panta 1.punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Plānots, ka 1.1.2.1.pasākuma pirmās kārtas projekta kopējās izmaksas pārsniegs 5 000 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), šajā gadījumā ir attiecināms regulas 2021/1060 64.panta 1. punkta "c" apakšpunkta "ii" punkts, kas nosaka, ka darbībām (t.i. projektiem), kuru izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro, pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas gadījumos, kad tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Noteikumu projektā ir arī paredzēts, ka finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas no noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai savlaicīgi uzsāktu īstenot darbības, kas saistītas ar specializētās maģistra studiju programmas izstrādi un akadēmiskā personāla kompetenču paaugstināšanu. Tenūras profesoru piesaiste abās zinātnes universitātēs un doktorantu atlase atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām ir jāuzsāk pirmajā ceturksnī pēc vienošanas par projekta īstenošanu noslēgšanas. Lai sekmētu ES fondu pasākumu ieviešanas n+3 principa izpildi, noteikumu projektā ir noteikts, ka maksājumu veikšanu atbalstāmo darbību un attiecināmo izdevumu ietvaros uzsāk pirmajā pusgadā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Projekta darbību īstenošanai finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir jānodrošina atsevišķa ar saimniecisko darbību nesaistīto darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī minēto darījumu finanšu plūsmu nodalīšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību.
Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru projekta atbalstāmo darbību īstenošanai. Maksimālais avansa apmērs nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā kopējā finansējuma. Vienlaikus finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera avansa maksājuma un starpposmu maksājumu summa var būt 100 procenti no projektam piešķirtā kopējā finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 25.aprīļa noteikumu Nr. 205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.– 2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Tas nodrošinās nepārtrauktu finanšu plūsmu projekta īstenošanas laikā, ņemot vērā ka saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu šie finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, zinātnes universitātei ir mērķis nodrošināt un pastāvīgi attīstīt starptautiski konkurētspējīgus studiju procesus, atbalstot izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem, kā arī nodrošināt mūžizglītības procesus. Zinātnes universitāšu pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. 
Lai nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu publisko iepirkumu veikšanu, finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim ir pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu (iekšējo kārtību), ietverot tajā informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismiem.
Finansējuma saņēmēja un projekta sadarbības partnera iestādē izveidojamā kontroles sistēma aptver Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK), likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Komisijas paziņojuma Nr. C/2021/2119 Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu 2021/C 121/01 un Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" prasības:
- preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus;
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz no saviem līdzekļiem tam pieejamā finansējuma ietvaros.
1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir paredzēta projekta pēcuzraudzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 65.panta 2.punktu, ņemot vērā, ka atbalstāmā projekta ietvaros tiek veiktas investīcijas arī studiju vides un pētniecības infrastruktūras attīstībā, kā arī projekta ietvaros atbalstīto tenūras profesoru darbība abās zinātnes universitātēs ir jānodrošina visā projekta dzīves ciklā (t.i. vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas vai ilgāk, ja saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumiem Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" projekta ietvaros izveidotajai studiju infrastruktūrai ir noteikts ilgāks lietderīgās lietošanas laiks.
1.1.2.1. pasākuma pirmās kārtas projektu uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem.
Ņemot vērā, ka profesūras tenūras attīstība Latvijas zinātnes universitātēs ir būtisks akadēmiskās un pētnieciskās izcilības veidošanas elements, noteikumu projektam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokolllēmuma projektā ir noteikts uzdevums Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti sagatavot un līdz 2027.gada 31.jūlijam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par projektā īstenoto darbību ilgtspējas nodrošināšanu, tai skaitā profesūras tenūras sistēmas tālāko attīstību zinātnes universitātēs, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem tās darbināšanai.

Novērtējums par komercdarbības atbalstu pasākumā un ar saimnieciskās darbības īstenošanu saistītie nosacījumi
1.1.2.1.pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēts īstenot ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu, ņemot vērā, ka tā mērķis ir stiprināt kiberdrošības zināšanu kapacitāti valsts izglītības sistēmas ietvaros, akadēmisko un pētniecības izcilību Latvijā, lai  veicinātu augsta līmeņa digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu valsts drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai kiberdrošības jomā un projekta mērķis, atbalstāmās darbības ir atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu" 31.punktā minētajām pazīmēm, kuru esamība liecina par tādām darbībām, kas neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā. Vienlaikus, lai 1.1.2.1.pasākuma ietvaros izstrādāto mācību piedāvājumu publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem īstenotu ar citiem pieaugušo izglītības pakalpojumiem salīdzināmā veidā, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris var noteikt līdzmaksājumu šo mācību īstenošanai, nodrošinot, ka ieņēmumi no maksas par studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides programmu īstenošanu publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem šo studiju kursu, studiju moduļu un profesionālās pilnveides programmu sagatavošanai un īstenošanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projektā ir iekļauti nosacījumi par finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera un sadarbības iestādes rīcību gadījumā, ja īstenojot ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu tomēr tiek konstatēts, ka projekta darbības atbilst ar saimniecisku darbību saistīta projekta pazīmēm, pirmkārt, nosakot projekta ietvaros izveidotajā un iegādātajā infrastruktūrā pieļaujamo papildinošas saimnieciskās darbības apmēru līdz 20 procentiem no infrastruktūras gada jaudas laika vai finanšu izteiksmē, nosakot arī pienākumu finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim veikt šādas papildinošas saimnieciskās darbības uzskaiti un vērsties ar ziņojumu sadarbības iestādē tikai tad, kad tiek konstatēts šī nosacījuma pārkāpums (pašdeklarēšanās princips) un atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Sinerģija, papildinātība un demarkācija ar citiem pasākumiem 
Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 1.1.2.specifiskā atbalsta mērķa ERAF investīcijām un indikatīvi plānotajam ES fonda finansējumam 12 502 007 euro piemērots 1.intervences kods “Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām”, 3.intervences kods “Investīcijas tādu lielo uzņēmumu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām”, 9.intervences kods “Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)”, 23.intervences kods “Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām” un 33.intervences kods “IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (daudzdzīvokļu ēkās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kas veiktspējas ziņā ir ekvivalenta optiskās šķiedras kabelim, kurš ierīkots līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā)”.
1.1.2.pasākuma pirmās kārtas projektam ir papildinātība ar šādiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākumiem un ir nodrošināma demarkācija projekta īstenošanas laikā:
1) 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.8. pasākumu "Doktorantūras granti";
2) 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija";
3) 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.2. pasākuma "RIS3 pētniecības un inovācijas centri";
4) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti". 


[1] https://ieej.lv/NXKh4