Anotācija (ex-ante)

1. Nepieciešams noteikt personu apvienības tiesības izvēlēties noslēgt sabiedrības līgumu (likumprojekta 2.pants).
Spēkā esošais ADJIL 9.panta trešās daļas regulējums citstarp paredz, ka pasūtītājs ir tiesīgs prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, tiek izveidota atbilstoši noteiktam juridiskajam statusam, ja tas nepieciešams sekmīgai līguma izpildei, vienlaikus neietverot nosacījumu, ka šādā gadījumā personu apvienībām ir arī tiesības izvēlēties noslēgt sabiedrības līgumu. Šādas personu apvienību tiesības ir saistītas ar to, ka direktīvas 5.panta 2.punkts pēc būtības atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar kuru atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24/ES) 19.panta 3.punkta regulējumam, kas savukārt pēc būtības atbilst jau Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk – direktīva 2004/18/EK), 47.panta 2.punktā un 48.panta 3.punktā noteiktajam, par kuru saturu savulaik Eiropas Savienības tiesa lietas SIA “Ostas Celtnieks” C-234/14 sprieduma 28.punktā ir norādījusi – “pretendents var brīvi izvēlēties, pirmkārt, saistību, ko tas grasās izveidot ar citiem subjektiem, uz kuru spējām tas balstās konkrētā līguma izpildei, tiesisko raksturu un, otrkārt, šo saistību esamības pierādīšanas veidu” (https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=173519&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=14434007). Attiecīgi atbilstoši tiesas secinājumiem nav pamatoti izvirzīt prasību tikai attiecībā uz izveidošanos atbilstoši noteiktam juridiskajam statusam (piemēram, prasību par personālsabiedrības izveidi), jo tas izslēdz iespēju piegādātāju apvienībai izvēlēties noslēgt sabiedrības līgumu. Lai arī Iepirkumu uzraudzības birojs pasūtītājiem un tirgus dalībniekiem skaidro, ka personu apvienība ir tiesīga noslēgt arī sabiedrības līgumu, tomēr, lai pilnvērtīgi nodrošinātu vienotu izpratni un praksi šajā jautājumā, arī ADJIL (tāpat kā pārējos publisko iepirkumu jomas likumos) ir nepieciešams šādas personu apvienības tiesības konkrēti noteikt jau likumā.

Saskaņā ar likumprojekta 2.pantu tiek pilnveidots ADJIL regulējums, nosakot, ka gadījumā, ja par iepirkuma uzvarētāju ir noteikta personu apvienība un tas ir nepieciešams sekmīgai līguma izpildei, pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, lai šāda personu apvienība pēc savas izvēles izveidojas vai nu 1) atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, vai arī 2) noslēdz sabiedrības līgumu, vienojoties par apvienības dalībnieku atbildības sadalījumu.

2. Nepieciešams paaugstināt pasūtītāja un iepirkuma veikšanā iesaistīto personu atbildību par iepirkumu norisi (likumprojekta 9., 10., 21. un 22.pants).
Spēkā esošais ADJIL regulējums pieļauj, ka iepirkumus var veikt pasūtītāja pastāvīgi funkcionējoša institūcija, kas līdz ar to neparedz pienākumu no pasūtītāja puses nodrošināt regulāru iepirkuma komisijas locekļu atbilstības, kompetences izvērtējumu, kā arī izvērtējumu, vai nav nepieciešams, lai mazinātu korupcijas riskus, veikt iepirkuma komisijas locekļu nomaiņu (rotāciju). Tāpat šobrīd ADJIL regulējums nenosaka, ka pasūtītājam ir pienākums nodrošināt, lai iepirkuma norisē, ja tas konkrētajā iepirkumā ir nepieciešams, atbilstošas kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būtu arī citiem piesaistītajiem speciālistiem, proti, ne tikai iepirkuma komisijas locekļiem, bet arī iepirkuma dokumentācijas sagatavotājam, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertam. Vienlaikus ir nepieciešams pilnveidot regulējumu, paredzot plašāku tvērumu no finansiālā, ekonomiskā un personiskā aspekta, par kādu ir sniedzams iepirkuma norisē iesaistīto personu neieinteresētības un saistību neesamības ar kandidātu vai pretendentu apliecinājums, t.sk. paredzot to attiecināt arī uz iepirkuma komisijas sekretāru. Vienlaikus ir konstatējams, ka šī brīža publisko iepirkumu regulējums tiešā veidā nenosaka, ka iepirkuma veikšanā iesaistītajām personām ir pienākums neizpaust informāciju, kura tiem ir kļuvusi zināma iepirkuma norisē. Tāpat ir konstatējams, tā kā Iepirkumu uzraudzības biroja publikāciju vadības sistēmā šobrīd nav iespējams publicēt informāciju par ārvalstī mītošo personu, ja personai tiek piemērots tiesību izmantošanas aizliegums un tai nav piešķirts Latvijas personas kods, ir nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz kārtību, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt amatus publisko iepirkumu jomā attiecībā uz ārvalstī mītošu personu.

ADJIL 28.pantā tiek paredzēts, ka iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Līdz ar to vairs netiek paredzēta iespēja izveidot iepirkuma komisiju kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Saskaņā ar likumprojektā ietverto regulējumu iepirkuma komisiju ir iespējams izveidot divos veidos un ar atšķirīgu pienākumu pildīšanas periodu. Proti, izveidojot komisiju konkrēta iepirkuma veikšanai, tā ir tiesīga darboties, līdz konkrētais iepirkums ir noslēdzies. Savukārt izveidojot iepirkuma komisiju uz noteiktu laiku, tā darbojas līdz sākotnēji noteiktā laika perioda beigām. Tādējādi plānots nodrošināt, ka pasūtītāja vadošās amatpersonas (kuras atbild par iepirkuma komisijas izveidi un apstiprināšanu) biežāk kā līdz šim pārvērtē, vai iepirkuma komisija ir kompetenta attiecīgā iepirkuma veikšanai un vai nav saskatāmi acīmredzami interešu konflikta riski. Šāda pārvērtēšana dod iespēju un pamatu arī diskutēt par kompetences atbilstības jautājumiem un saskatāmiem interešu konflikta riskiem, bet, piemēram, pastāvīgi funkcionējošu komisiju gadījumā šādas periodiskas diskusijas un pārvērtēšana bez redzama pamata nenotiek, kamēr nav konstatējama jau konkrēta problēma vai pārkāpums. Līdz ar to biežāka komisijas sastāva pārvērtēšana vienlaikus uzskatāma par preventīvu pasākumu potenciālu interešu konflikta risku novēršanai. Neskatoties uz to, ka ADJIL 28.pantā netiek ierobežots maksimālais termiņš, uz kādu ir tiesīga darboties uz noteiktu laikposmu izveidota iepirkuma komisija, pasūtītāja vadošajām amatpersonām (kuras atbild par iepirkuma komisijas izveidi un apstiprināšanu) jebkurā gadījumā arī pēc komisijas izveides ir pienākums pastāvīgi sekot līdzi tam, lai iepirkuma komisija būtu kompetenta attiecīgo iepirkumu veikšanā, kā arī - vai nav identificējami interešu konflikta riski. Ievērojot, ka teorētiski pastāv iespēja iepirkuma komisiju izveidot uz noteiktu laikposmu, kas pārsniedz pat vairākus gadus, institūciju iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas ietvaros ir nepieciešams paredzēt, ka pasūtītājs ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārvērtē uz noteiktu laikposmu, kas pārsniedz 12 mēnešus, izveidotu iepirkuma komisiju kompetences atbilstības jautājumus un potenciālus interešu konflikta riskus. Amatpersonu nomaiņa nepieciešamības gadījumā tiek veikta ar attiecīgu pasūtītāja rīkojumu.

Ievērojot to, ka ADJIL netiek reglamentēta iepirkuma komisijas sekretāra loma un darbība, taču faktiski iepirkuma komisijas darbībā nereti tiek iesaistīts komisijas sekretārs, kurš nav iepirkuma komisijas loceklis, ADJIL 28.panta trešajā daļā tiek noteikts, ka pasūtītājs var pieaicināt iepirkuma komisijas sekretāru – ar mērķi nodrošināt iepirkuma komisijas administratīvās funkcijas. Lai arī gadījumos, kad iepirkuma komisijai ir piesaistīts sekretārs, kurš nav iepirkuma komisijas loceklis un kuram nav lēmuma pieņemšanas tiesību, tas faktiski ir iesaistīts un klātesošs iepirkuma komisijas darbā un lēmumu pieņemšanas procesā. Līdz ar to ADJIL tiek iekļauts nosacījums, ka arī iepirkuma komisijas sekretārs nedrīkst atrasties interešu konfliktā ADJIL 29.panta izpratnē, un tiek noteikts, ka arī iepirkuma komisijas sekretāram jāparaksta ADJIL 29.panta trešajā daļā noteiktais apliecinājums par to, ka nav apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma komisijas sekretārs ir ieinteresēts konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīts ar tiem.

Tāpat tiek papildināts ADJIL 28.panta regulējums, paredzot, ka tāpat kā iepirkuma komisijas locekļiem arī iepirkuma dokumentācijas sagatavotājam, iepirkuma komisijas sekretāram un ekspertam, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā iepirkuma priekšmeta raksturu un šo personu veicamos pienākumus, ir jābūt saņēmušiem atbilstošas kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Ar likumprojektu tiek paplašināts ADJIL 29.panta pirmajā daļā noteiktais interešu konflikta tvērums, precizējot, ka par kandidāta vai pretendenta interešu pārstāvēšanu ir uzskatāma arī tieša vai netieša finansiāla, ekonomiska vai cita veida personiska ieinteresētība, kas var ietekmēt personas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, tādējādi aptverot arī tādas saistības, kas izriet no pašreizējā vai bijušā kandidāta vai pretendenta patiesā labuma guvēja statusa. Ar šīm izmaiņām plānots panākt, ka ADJIL 29.pantā interešu konflikts tiek formulēts iespējami plaši, lai maksimāli tiktu izslēgts jebkurš potenciāls interešu konflikta risks. Turklāt pēc būtības identisks regulējums tiek paredzēts arī Publisko iepirkumu likumā (likums “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (izsludināts 15.03.2022.)).

Korupcijas risku mazināšanas nolūkā, kā arī ņemot vērā Eiropas Komisijas izstrādātos labās prakses ieteikumus (https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/public_procurement/2018/guidance_public_procurement_2018_lv.pdf (1.2.3. un 6.5. punkts)), tiek paplašināts ADJIL 29.panta trešajā daļā noteiktā apliecinājuma saturs, paredzot, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepirkuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu arī par to, ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama. ADJIL un citi normatīvie akti jau nosaka to, kas, kādā apjomā un termiņā ir neizpaužama informācija, līdz ar to ADJIL 29.pantā tiek papildus paredzēts, ka par šādas informācijas neizpaušanu tiek parakstīts apliecinājums. Proti, šī regulējuma mērķis nav papildus definēt neizpaužamu informāciju, bet gan noteikt pienākumu parakstīt apliecinājumu par tādas informācijas neizpaušanu, kas jau ir paredzēta normatīvajos aktos.
Šī likumprojekta mērķis citstarp ir arī nodrošināt, lai iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi visos publisko iepirkumu regulējošajos likumos tiek noteikti pēc būtības vienādi. Līdz ar to šajā jautājumā ir vērā ņemams Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētais skaidrojums “Interešu konflikta aktuālie jautājumi publiskajos iepirkumos”, lai arī tas ir šobrīd attiecināts uz Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu (https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-interesu-konflikta-aktualie-jautajumi-publiskajos-iepirkumos). Minētajā skaidrojumā citstarp ir norādīts: Likums nenosaka, kurā brīdī vai cik reizes apliecinājums būtu jāparaksta, tas faktiski izriet no apliecinājuma satura un no tā, kurā brīdī attiecīgā persona tiek iesaistīta iepirkuma veikšanā.

Ievērojot grozījumus ADJIL 29.pantā, tiek papildināts šā likuma 74.panta regulējums, paredzot administratīvo atbildību par interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošanu arī iepirkuma komisijas sekretāram.

Vienlaikus tiek pilnveidots regulējums attiecībā uz kārtību, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu ieņemt amatus publisko iepirkumu jomā attiecībā uz ārvalstī mītošu personu. Attiecīgi ADJIL 79.panta otrā daļa tiek papildināta, paredzot, ka publikāciju vadības sistēmā attiecībā uz ārvalstī mītošu personu personas koda vietā norāda dzimšanas datumu un valsti. Šādi grozījumi ļaus veikt izmaiņas publikāciju vadības sistēmas funkcionalitātē un dos iespēju iepirkumu veicējiem pašiem publikāciju vadības sistēmā, kā tas ir paredzēts ADJIL 28.panta pirmajā daļā, iegūt informāciju un pārbaudīt, vai ārvalstu personai, kura tiek iekļauta iepirkuma procedūras komisijā, nav piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā – tiesību izmantošanas aizliegums – aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, vai šā soda izpilde ir beigusies.

3. Nepieciešams pilnveidot regulējumu saistībā ar informācijas aizsardzību (likumprojekta 1., 3.-7., 12., 13. un 20.pants).
Kā ir norādījuši Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, arvien vairāk iepirkumi pēc savas būtības paredz klasificētas informācijas izmantošanu (apriti), tomēr praksē ir konstatējami trūkumi un problēmas saistībā ar informācijas aizsardzības nodrošināšanas jautājumiem, kas izriet no nepilnīgā normatīvā regulējuma, tādējādi arī pasūtītāji nepietiekami, neprecīzi vai neatbilstoši izvirza prasības iepirkuma dokumentos (t.sk. iepirkuma līgumā) un attiecīgi arī piegādātāji nespēj pilnvērtīgi novērtēt savas spējas un nodrošināt informācijas aizsardzību.

Šobrīd arvien vairāk iepirkumi ADJIL ietvaros ir saistīti ar NATO un ES klasificētās informācijas izmantošanu tajos. Lai piekļūtu šādai informācijai, nepietiek tikai ar speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to tiek definēts, ka ar jēdzienu "speciālā atļauja" šī likuma izpratnē ir saprotama ne tikai speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, bet arī sertifikāts pieejai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas klasificētajai informācijai un sertifikāts pieejai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai. Ņemot vērā šādas definīcijas izveidi, redakcionāli tiek precizētas vairākas normas ADJIL.

Likumprojekts precizē ADJIL 10.panta pirmo daļu, proti, pasūtītājam tiek noteiktas tiesības paredzēt piegādātājiem (arī to apakšuzņēmējiem) nosacījumus informācijas aizsardzībai arī attiecībā uz līguma izpildi, turklāt minētā norma kopumā attiecas ne tikai uz aizsargājamu informāciju ADJIL izpratnē, bet ietver arī tādas informācijas aizsardzību kā, piemēram, komercnoslēpums. Ievērojot minēto, likumprojekts arī paredz, ka gadījumā, ja iepirkumā ir paredzēts izmantot aizsargājamu informāciju, pasūtītājam jau kandidātu atlases nolikumā ir jānorāda informācija par aizsargājamās informācijas veidu un klasifikācijas pakāpi, tāpat informācija par industriālās drošības sertifikāta un speciālās atļaujas nepieciešamību. Vienlaikus pasūtītājam ir nepieciešams noteikt, kāda ir kārtība, kā piegādātājs (vai tā apakšuzņēmējs, ja uz to ir attiecināms) var piekļūt iepirkuma dokumentos ietvertajai aizsargājamai informācijai, veikt tās apstrādi un sagatavot piedāvājumu, kā arī iekļūt telpā, telpu grupā un tai apkārt esošajā teritorijā, kurā noteikts specifisks drošības režīms. Pasūtītājam ir jānosaka un jānodrošina, ka aizsargājamas informācijas aprite nevar notikt vispārpieejamā veidā. Turklāt likumprojekts paredz, ka pasūtītājam informācijas aizsardzības prasības ir jānosaka jau iepirkuma līguma projektā un pirms iepirkuma rīkošanas šādu prasību sadaļa ir jāsaskaņo ar atbilstošo kompetento valsts drošības iestādi, tādējādi mazinot riskus, ka šādas prasības netiek pilnvērtīgi noteiktas, ir noteiktas neatbilstoši vai ka tādējādi neatbilstoši varētu tikt noteiktas citas iepirkuma dokumentos ietveramās prasības, piemēram, kvalifikācijas vai tehniskās prasības. Satversmes aizsardzības birojs ir norādījis, ka šādas prasības (iepirkuma līguma projekta sadaļa attiecībā uz informācijas aizsardzību) iepirkuma norises laikā vairs nevarētu īpaši mainīties, jo tās izriet no noteiktām standartizētām procedūrām informācijas aizsardzības jomā. Ar likumprojekta 6.pantā paredzēto ADJIL 21.panta 1.¹daļu netiek noteikts, ka visam iepirkuma līguma projektam ir jātop pirms iepirkuma izsludināšanas, tomēr vienlaikus no ADJIL regulējuma arī neizriet, ka darbs pie iepirkuma līguma projekta izstrādes sākas tikai pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus nosūtīšanas. Šāda pieeja – sākt minētā dokumenta projekta izstrādi tikai pirms iepirkuma procedūras 2.kārtas – radītu būtiskus riskus iepirkuma veiksmīgai un atbilstošai norisei kopumā. Turklāt no minētās prasības redakcijas arī izriet, ka šāda iepirkuma līguma informācijas aizsardzības prasību sadaļa ir jāparedz un jāsaskaņo ar attiecīgo drošības iestādi arī sarunu procedūras, nepublicējot paziņojumu par līgumu, gadījumā.

Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja pārstāvju norādīto informāciju katras valsts kompetentās iestādes drošības jomā izsniedz speciālās atļaujas savas valsts pilsoņiem, kā arī dubultpilsoņiem speciālās atļaujas var izsniegt abu valstu atbildīgās iestādes, līdz ar to likumā lietotais formulējums "ārvalstī pastāvīgi dzīvojošs piegādātājs" neatbilst faktiskajai situācijai, tādējādi tas tiek grozīts uz formulējumu "piegādātājs ar ārvalsts pilsonību". Turklāt, tā kā pavalstniecības termins Latvijas normatīvajos aktos nav skaidrots, ievērojot Pilsonības likumā un Imigrācijas likumā lietotā “pilsoņa” jēdzienu, arī šī likuma izpratnē ar to ir jāsaprot arī citu valstu pavalstniekus.

Kā ir norādījuši Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, vairākās valstīs tiek izsniegtas industriālās drošības sertifikāta (juridiskām personām) un speciālās atļaujas (fiziskām personām) kopijas, tādēļ ar likumprojektu tiek precizēts, ka piegādātāji atbilstību var apliecināt, gan iesniedzot apliecinājumus par šādu dokumentu esību, gan arī iesniedzot minēto dokumentu kopijas, par kuru atbilstību jebkurā gadījumā pēc tam Satversmes aizsardzības birojs sniedz atzinumu pasūtītājam.

Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja statistiku vairāk kā 60% komersantu, kuriem ir izsniegts industriālās drošības sertifikāts, nokavē tā atjaunošanas pieteikuma termiņu, kā rezultātā gandrīz vienmēr nevar paspēt izsniegt komersantam jaunu industriālās drošības sertifikātu pirms spēkā esošā termiņa beigām, kas savukārt rada problēmas iepirkumu īstenošanā. Ievērojot minēto un, lai pastiprinātu piegādātāju izpratni par industriālās drošības sertifikāta prasības nozīmīgumu, ar likumprojektu tiek noteikts, ka, ja iepirkumā šāds sertifikāts ir nepieciešams, piegādātājam ir jāapliecina, ka tas apņemas nodrošināt visā līguma izpildes laikā spēkā esošu industriālās drošības sertifikātu.

Tāpat ar likumprojektu tiek salāgotas visas darbības ar valsts noslēpuma objektiem atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” un no tā izrietošajiem Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” un Ministru kabineta 2018.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.417 “Industriālās drošības sertifikātu noteikumi”. Attiecīgi pēc grozījumiem vienviet tiks uzsvērti piegādātāja (noteiktos gadījumos arī apakšuzņēmēja) pienākumi attiecībā uz aizsargājamu informāciju.

4. Nepieciešams pilnveidot izslēgšanas nosacījumu regulējumu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu un noziedzīgām organizācijām (likumprojekta 14.pantā ietvertā likuma 44.panta otrās daļas 1.punkta (c) un (d) apakšpunkts).
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo ADJIL 44.panta pirmās daļas 1.punkta (c) apakšpunkta regulējumu izslēgšana no iepirkuma procedūras netiek paredzēta par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā un terorisma attaisnošana. Vienlaikus, piemēram, Publisko iepirkumu likuma piemērošanas gadījumā par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem ir paredzēta izslēgšana no iepirkuma procedūras, kā arī šādi noziedzīgi nodarījumi ir definēti Krimināllikumā.

Tāpat saskaņā ar spēkā esošo ADJIL 44.panta pirmās daļas 1.punkta (d) apakšpunktu ir noteikts ļoti šaurs izslēgšanas nosacījums par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir veikti personu grupā, proti, lai piemērotu konkrēto izslēgšanas nosacījumu, ir jābūt atzītam par vainīgu dalībā tādā personu grupā, kurā apvienojušās trīs vai vairāk personas, lai kopīgi izdarītu noziedzīgus nodarījumus mantkārīgā nolūkā, vai līdzdalībā šādas personu grupas izdarītos noziedzīgos nodarījumos, ja par šādas personu grupas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ne mazāku par četriem gadiem. Turklāt minēto izslēgšanas nosacījumu nevar pārbaudīt, izmantojot EIS, jo nav tieši šādam izslēgšanas nosacījuma saturam atbilstoša noziedzīga nodarījuma normas Krimināllikumā. Vienlaikus ir konstatējams, ka Publisko iepirkumu likuma gadījumā šis izslēgšanas nosacījums ir formulēts plašāk un to var pārbaudīt, izmantojot e-izziņas.
 
Tāpat ir konstatējams, ka direktīvas 39.panta 1.punkta (a) un (d) apakšpunktā minētie dokumenti (Padomes Vienotā rīcība 98/733/TI (1998.gada 21.decembris), kas pieņemta, pamatojoties uz K.3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par dalības kriminālās organizācijās  uzskatīšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs par noziedzīgu nodarījumu (OV L 351, 29.12.1998., 1.lpp.) un Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002.gada 13.jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3.lpp.)) vairs nav spēkā un to aizstājošie dokumenti (Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42.lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI) ir norādīti identiski kā Direktīvas 2014/24/ES 57.panta 1.punkta (a) un (d) apakšpunktā noteiktajiem izslēgšanas iemesliem terorisma un noziedzīgu organizāciju gadījumā. Ievērojot minēto, nav pamata attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar terorismu un noziedzīgām organizācijām ADJIL gadījumā noteikt atšķirīgus izslēgšanas nosacījumus no Publisko iepirkumu likuma.

ADJIL izslēgšanas iemesli saistībā ar noziedzīgu organizāciju un terorismu (ADJIL 44.panta otrās daļas 1.punkta (c) un (d) apakšpunkts) tiek paredzēti identiski kā Publisko iepirkumu likumā (t.sk. likumā “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (izsludināts 15.03.2022.)). Šāda izslēgšanas nosacījumu vienādošana (saskaņošana) mazina arī atšķirīgas interpretācijas iespējas, t.sk. saistībā ar EIS sniegtajām e-izziņām.

5. Nepieciešams pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības jomas preču eksportu vai importu (likumprojekta 14.pantā ietvertā likuma 44.panta otrās daļas 1.punkta (e) apakšpunkts).
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo ADJIL 44.panta pirmās daļas 1.punkta (e) apakšpunkta regulējumu izslēgšana no iepirkuma procedūras ir paredzēta tikai tad, ja noziedzīgais nodarījums saistībā ar radioaktīvo vai bīstamo vielu, stratēģiskas nozīmes preču vai citu vērtību, sprāgstvielu, ieroču vai munīcijas nelikumīgu pārvietošanu ir veikts tieši attiecībā pret Latvijas Republikas valsts robežu. Direktīvas 39.panta 2.punkta (c) apakšpunkts nosaka, ka uzņēmēju var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā, ja uzņēmējs saskaņā ar valsts tiesību aktiem ar spriedumu, kuram ir res judicata spēks, ir atzīts par vainīgu tādā pārkāpumā, kas saistīts ar profesionālās ētikas normām, kā, piemēram, tādu spēkā esošu tiesību aktu pārkāpšana, kuri attiecas uz aizsardzības un/vai drošības aprīkojuma eksportu. Ievērojot direktīvā norādīto un šāda izslēgšanas nosacījuma mērķi un būtību, ir secināms, ka nav pamata ADJIL gadījumā šādu izslēgšanas nosacījumu saistīt tikai ar Latvijas Republikas valsts robežu, turklāt, ja šāds izslēgšanas nosacījums tiek saistīts tikai ar Latvijas Republikas valsts robežu, tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret piegādātājiem to atbilstības izvērtēšanā gadījumā, ja tie būtu pēc būtības veikuši identiska rakstura noziedzīgu nodarījumu tikai dažādās valstīs.

Grozījumi paredz, ka, lai turpmāk piemērotu ADJIL 44.panta otrās daļas 1.punkta (e) apakšpunktā ietverto izslēgšanas nosacījumu, pietiek ar konstatāciju, ka šāda rakstura noziedzīgs nodarījums ir veikts, nevērtējot (nepiešķirot tiesisku nozīmi), kurā valstī tas ir noticis.

6. Nepieciešams pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu un tā pārbaudes kārtību attiecībā uz valsts drošības iestāžu sniegtajiem atzinumiem (likumprojekta 14.pantā ietvertā likuma 44.panta otrās daļas 2.punkts un piektās daļas 3.punkts).
Kā ir norādījuši Aizsardzības ministrijas un Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji, šī brīža regulējums (“pasūtītājs ir saņēmis valsts drošības iestādes atzinumu, ka iepirkuma līguma noslēgšana ar kandidātu vai pretendentu var radīt draudus nacionālajai drošībai”) ir visnotaļ šaurs un tas neaptver citus riskus. Kaut arī šādi precedenti līdz šim notikuši reti, tomēr tas pasūtītāju noved strupceļā, jo pastāv riski atsevišķu līgumu izpildi nodot pretendentiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem, bet neatbilstība normatīvajiem aktiem un attiecīgi izslēgšanas nosacījumiem nav formāli konstatējama.
Tāpat jāatzīmē, ka saistība ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām var tikt konstatēta jau pirms persona tiek atzīta par vainīgu vai tai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā noziedzīgas organizācijas izveidošanu, vadīšanu, iesaistīšanos tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos u.c. noziedzīgiem nodarījumiem, kas saskaņā ar likumprojektā ietvertā ADJIL 44.panta otrās daļas 1.punktu jau paredz kandidātu un pretendentu izslēgšanu no turpmākas dalības iepirkumu procedūrā, pamatojoties uz to, ka persona atzīta par vainīgu vai tai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Proti, saistība ar organizēto noziedzību  vai kriminālsodāmām darbībām var izpausties kā tiesībsargājošo vai valsts drošības iestāžu rīcībā esoša operatīva rakstura informācija, kas nepārprotami norāda uz subjekta iesaisti kriminālsodāmās darbībās. Ņemot vērā to, ka ADJIL noteiktie kritēriji ir piemērojami kandidātiem vai pretendentiem, kuri strādās ar specifisku un augstas sensitivitātes informāciju drošības jomā, attiecīgi ir jāparedz iespēja noraidīt kandidātu vai pretendentu, kura reputācija drošības jomā ir apšaubāma. Turklāt jau šobrīd valsts drošības iestādes vērtē personu saistību ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām attiecībā uz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm izsniegšanu, pārreģistrāciju, darbības apturēšanu vai anulēšanu (Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.panta ceturtās daļas 6.punkts).
Vienlaikus Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji ir norādījuši, ka, pieaugot ADJIL iepirkumu skaitam, palielinās arī Satversmes aizsardzības biroja Nacionālās drošības iestādes noslodze atzinumu gatavošanā/sniegšanā, lai gan atkarībā no iepirkuma veicēja statusa būtu iespējams nodalīt arī atzinuma sniedzējus un tādējādi mazināt nepamatotu tieši vienas institūcijas noslogotību.

Pirmkārt, ievērojot iepriekš minēto institūciju norādes, ADJIL 44.panta otrās daļas 2.punktā tiek sniegts plašāks ietvars tam, kas faktiski ir saprotams kā draudi nacionālajai drošībai. Attiecīgi kandidāts vai pretendents var radīt draudus nacionālajai drošībai arī tādā gadījumā, ja, piemēram, kandidāta vai pretendenta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību, kandidāts vai pretendents ir saistīts ar organizēto noziedzību vai kriminālsodāmām darbībām, ir ziņas, kas apliecina kandidāta vai pretendenta piederību aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām vai reliģiskajām organizācijām.

Vienlaikus ADJIL 44.panta otrās daļas 2.punkta papildinājums ir pielāgots arī Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā ietvertajam formulējumam, kas attiecināms uz komersantiem, kas vēlas saņemt licenci stratēģiskas nozīmes preces pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vai stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījumu ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, veikšanai.

Šādi grozījumi ir vērtējami kā atbilstoši direktīvas 39.panta 2.punkta (e) apakšpunktā noteiktajam regulējumam, proti, uzņēmēju var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā, ja uzņēmējs, pamatojoties uz jebkādiem pierādīšanas līdzekļiem, tostarp aizsargātiem datu avotiem, ir atzīts par nepietiekami uzticamu, lai tiktu novērsti riski dalībvalsts drošībai. Turklāt atbilstoši direktīvas 39.panta 2.punkta otrajai daļai šā punkta piemērošanas nosacījumus dalībvalstis nosaka saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesības. Tāpat direktīvas preambulas 65.apsvērumā citstarp ir norādīts, ka šādi riski var rasties no kandidāta piegādāto ražojumu noteiktām iezīmēm vai no kandidāta īpašumtiesību struktūras, savukārt preambulas 67.apsvērumā ir norādīts – ņemot vērā nozares sensitīvo raksturu, liela nozīme ir to uzņēmēju reputācijai, ar kuriem paraksta iepirkuma līgumus. Uzņēmēju reputācija ir atkarīga no viņu spējām izpildīt līgumslēdzējas iestādes/subjekta prasības attiecībā uz piegādes un informācijas drošību. Turklāt neviens šīs direktīvas noteikums nedrīkstētu kavēt līgumslēdzēju iestādi/subjektu izslēgt uzņēmēju no dalības iepirkuma procedūrā jebkurā šīs procedūras brīdī, ja līgumslēdzējai iestādei/subjektam ir informācija par to, ka līguma vai līguma daļas slēgšanas tiesību piešķiršana šim uzņēmējam var radīt risku attiecīgās dalībvalsts būtiskām drošības interesēm.

Otrkārt, tiek grozīts ADJIL regulējums attiecībā uz šī izslēgšanas nosacījuma pārbaudes kārtību (ADJIL 44.panta piektās daļas 3.punkts), tādējādi nodrošinot, ka atzinumu sniegšanas kompetence tiek nodota pēc piederības par katru atsevišķu jomu atbildīgajai drošības iestādei. Ir saņemts apliecinājums gan no Satversmes aizsardzības biroja, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Valsts drošības dienesta, ka neiebilst pret šādu normas redakciju. Kaut arī katrai no drošības iestādēm ir sava kompetence, atzinumu sniegšanai tās savā starpā apmainās ar informāciju, bet gala lēmumu tomēr pieņem atzinuma sniedzējs. Vienlaikus norādāms, atzinumu sniegšanas pienākums starp šīm iestādēm ir noteikts pēc būtības līdzīgi kā likuma “Par valsts noslēpumu” 10.panta trešajā un ceturtajā daļā (attiecībā uz personu un telpu pārbaudi atbilstībai drošības prasībām).

7. Nepieciešams pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu un tā pārbaudes kārtību attiecībā uz iepriekš nepildītiem līgumiem (likumprojekta 14.pantā ietvertā likuma 44.panta otrās daļas 3.punkts, ceturtās daļas 3.punkts un septītā daļa).
Saskaņā ar direktīvas 39.panta 2.punkta (d) apakšpunktu uzņēmēju var izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā, ja uzņēmējs savā profesionālajā darbībā pieļāvis nopietnu kļūdu, piemēram, tas nav ievērojis informācijas drošības vai piegādes drošības saistības kāda iepriekšējā iepirkuma līguma darbības laikā, un ja šo faktu līgumslēdzēja iestāde/subjekts var pierādīt ar jebkādiem līdzekļiem. Tāpat direktīvas 39.panta 2.punkta otrā daļa nosaka, ka šā punkta piemērošanas nosacījumus dalībvalstis nosaka saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesības. Vienlaikus arī šajā gadījumā ir vērā ņemamas direktīvas preambulas 65. un 67.apsvērumā ietvertās norādes.

Spēkā esošajā ADJIL regulējumā attiecībā uz šī izslēgšanas nosacījuma piemērošanu pastāv vairāki ierobežojumi, kas pēc būtības to padara par neefektīvu instrumentu, lai pasūtītājs varētu pilnvērtīgi aizsargāt savas tiesiskās intereses. Proti, šis izslēgšanas nosacījums šobrīd tiek attiecināts uz salīdzinoši šauriem (specifiskiem) līguma laušanas gadījumiem – vai nu tie ir bijuši līgumi, kuri ir lauzti dēļ informācijas aizsardzības vai līguma izpildes drošības pārkāpumiem, vai arī tiem ir jābūt bijušiem līgumiem aizsardzības un drošības jomā, tāpat ir jāvērtē dažādi termiņu aspekti – ne tikai, kad līgums lauzts un kāds ir izslēgšanas nosacījuma noilguma termiņš, bet arī tāds aspekts, vai viena gada laikā nav celta prasība tiesā pret pasūtītāju par iepirkuma līguma izpildi, turklāt visi šie gadījumi tiek attiecināti tikai uz iepirkuma līgumiem (neaptverot vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līgumus vai koncesijas līgumus) un pasūtītājiem (neaptverot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, publiskos partnerus vai publiskā partnera pārstāvjus).
Apzinoties minēto problemātiku un secinot, ka ADJIL gadījumā, salīdzinot arī ar Publisko iepirkumu likumu un izvērtējot direktīvas regulējumu, nav pamata noteikt ierobežojošāku minēto izslēgšanas nosacījumu, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus ADJIL regulējumā.

Ar grozījumiem tiek precizēts līdzšinējais regulējums, pēc būtības to salāgojot arī ar likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (izsludināts 15.03.2022.) redakciju. Attiecīgi grozījumi vairs neierobežo pasūtītāju izslēgt kandidātu vai pretendentu arī tad, ja iepriekš lauztais līgums neattiecas uz aizsardzības un drošības jomu vai tieši informācijas aizsardzības vai līguma izpildes drošības pārkāpumiem, proti, turpmāk pasūtītājs varēs izslēgt saistībā ar jebkāda rakstura līgumiem. Turklāt šādu lauzto līgumu gadījumā kā līgumslēdzēja puse varētu būt bijis jebkurš subjekts – pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis. Turpmāk pasūtītājam būs iespēja izslēgt tādu piegādātāju no dalības iepirkuma procedūrā, kas kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs (ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) iepriekš nav pildījis kādu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu un tādēļ sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir izmantojis iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās noteikumos, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma. Šis nosacījums piemērojams neatkarīgi no tā, kādā statusā konkrētā persona ir attiecībā pret izsludināto iepirkuma līgumu, proti, kā kandidāts, pretendents, kandidāta vai pretendenta dalībnieks vai biedrs, ja kandidāts vai pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība, kandidāta vai pretendenta norādītā persona, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai apakšuzņēmējs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pasūtītājam nav pienākuma meklēt vai pieprasīt konkrētu informāciju, pasūtītājs izslēgšanas iemeslu esamību vērtē tikai, ja tā rīcībā ir minētā informācija. Tas nozīmē, ka, ja pasūtītāja rīcībā nav šādas informācijas, tad tālākas darbības attiecībā uz minēto izslēgšanas iemeslu no pasūtītāja puses nav jāveic. Turpretim, ja pasūtītāja rīcībā ir šāda informācija, tā pienākums ir  katrā konkrētā gadījumā vērtēt, cik būtisks ir bijis iepriekš lauztā līguma pārkāpums, un vai tas rada slēdzamā līguma neizpildes riskus. Rūpīgi jāizvērtē, vai tā rīcībā esošā informācija ir pietiekama un objektīva, lai, pamatojoties uz to, izslēgtu pretendentu. Jāvērtē, vai lēmums izslēgt pretendentu būtu samērīgs attiecībā uz izdarīto pārkāpumu, tā smagumu un būtiskumu, kā arī – vai izdarītais pārkāpums var ietekmēt slēdzamo līgumu.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar ar likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (izsludināts 15.03.2022.), likumu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (izsludināts 17.05.2022.) un likumu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (izsludināts 17.05.2022.) tiek izveidots līgumu reģistrs,  informācija par gandrīz visiem izbeigtiem līgumiem būtu pieejama arī līgumu reģistrā, kur pasūtītājs varētu iegūt minēto informāciju. Ņemot vērā šī izslēgšanas nosacījuma mērķi un būtību, kā arī salīdzinot direktīvas regulējumu ar Direktīvā 2014/24/ES noteikto, ir secināms, ka tā piemērošanā nav pamata noteikt atšķirīgu pieeju, proti, pasūtītājam šie pierādījumi jāvērtē īpaši rūpīgi, pievērošot uzmanību samērīguma principam, kā to Eiropas Savienības tiesa lietas Delta C-267/18 sprieduma 29.punktā norāda, ka „Līgumslēdzējai iestādei pašai ir jāizvērtē tā ekonomikas dalībnieka rīcība, kuru skārusi agrākā publiskā līguma izbeigšana. Šajā ziņā ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem elementiem, jo īpaši lēmumu par līguma izbeigšanu, un ņemot vērā samērīguma principu, vai šis ekonomikas dalībnieks, pēc tās domām, ir atbildīgs par būtiskiem vai pastāvīgiem trūkumiem, kas pieļauti, pildot būtisku pienākumu, kas tam uzlikts attiecīgā līguma ietvaros, un vai šie trūkumi ir tādi, kas var izraisīt uzticības saiknes zaudēšanu ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku.” (http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=C3F0594A3102A2F85E5A44B5D044B0BA?text=&docid=218622&pageIndex=0&doclang=lv&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=2673454), šīs lietas ģenerāladvokāta secinājumu 29., 30., 32. un 34.punktā norāda, ka „Nozīmība, kāda tiek piešķirta ekonomikas dalībnieka uzticamībai, izriet no dažiem Direktīvas 2014/24 57. panta punktiem (6. un 7. punkts), kuri tam ļauj veikt pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, lai gan pastāv kāds izslēgšanas iemesls. Šādi uzticamības elements iekļaujas izslēgšanas iemeslos, kuri ir saistīti ar kandidāta subjektīvajiem apstākļiem.”, „Taču saskaņā ar Direktīvas 2014/24 57. panta mērķi līgumslēdzējai iestādei vajadzētu palikt brīvai izvēlei izvērtēt šo elementu (kandidāta uzticamība), obligāti neņemot vērā citu publiskā sektora struktūru vērtējumu. Tikai un vienīgi līgumslēdzēju iestāžu ziņā ir izvērtēt to pārkāpumu tvērumu, kuru rezultātā ir notikusi tik nopietna līguma neizpilde, ka tā ir pamatojusi agrāka līguma izbeigšanu uzticības zaudēšanas dēļ.”, „… pretendenta izdarītajam pārkāpumam jābūt pietiekami smagam (“būtiskam”), lai no samērīguma principa viedokļa pamatotu līguma priekšlaicīgu izbeigšanu.” un „Lai izslēgšana būtu pamatota, nav pietiekami tikai ar vienpusēju agrāka publiska līguma izbeigšanu. Līgumslēdzējai iestādei būs papildu pienākums izvērtēt līgumslēdzējam savulaik inkriminēto neizpildi un pārbaudīt, vai tā atbilst Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta g) apakšpunkta prasībām.” (http://curia.europa.eu/juris/document/document_print.jsf?docid=213872&text=&dir=&doclang=LV&part=1&occ=first&mode=lst&pageIndex=0&cid=2673454), kā arī Eiropas Savienības tiesa lietas Meca C-41/18 sprieduma 28., 29., 30. un 31.punktā ir norādījusi “Otrkārt, saskaņā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punktu “līgumslēdzējas iestādes no dalības iepirkuma procedūrā var izslēgt vai dalībvalstis var tām prasīt izslēgt ikvienu ekonomikas dalībnieku, kas nonācis jebkurā no [šajā tiesību normā minētajām situācijām]”. Tādējādi no minētās tiesību normas formulējuma izriet, ka uzdevums novērtēt, vai ekonomikas dalībnieks ir jāizslēdz no iepirkuma procedūras, ir uzticēts līgumslēdzējām iestādēm, nevis valsts tiesai. Treškārt, visām līgumslēdzējām iestādēm pastāvošās iespējas izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras pavisam konkrētais mērķis ir ļaut tai novērtēt ikviena pretendenta godprātību un uzticamību, kā liecina Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta c) un g) apakšpunkts un arī 101. apsvērums. Kā ir uzsvērts ģenerāladvokāta secinājumu 42. un 43. punktā, šie abi izslēgšanas iemesli [Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta c) un g) apakšpunkts] pamatojas uz būtisku elementu izraudzītā pretendenta un līgumslēdzējas iestādes attiecībās, proti, uz izraudzītā pretendenta uzticamību, uz kuru balstās līgumslēdzējas iestādes uzticēšanās tam. Tādējādi šīs direktīvas 101. apsvēruma pirmajā daļā ir noteikts, ka līgumslēdzējas iestādes var izslēgt “ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami”, un tā otrajā daļā ir ņemta vērā tāda “neatbilstīga rīcība” agrāku publisku līgumu izpildē, “kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību”. Ceturtkārt, saskaņā ar Direktīvas 2014/24 57. panta 5. punktu līgumslēdzējām iestādēm ir jābūt iespējai ekonomikas dalībnieku izslēgt “jebkurā procedūras brīdī”, nevis tikai pēc tam, kad tiesa ir taisījusi spriedumu; tā ir papildu norāde uz Savienības likumdevēja nodomu ļaut līgumslēdzējai iestādei veikt pašai savu novērtējumu par darbībām, kuras ekonomikas dalībnieks ir veicis vai nav paveicis, vai nu pirms iepirkuma procedūras, vai tās gaitā kādā no šīs direktīvas 57. panta 4. punktā minētajiem gadījumiem” (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1561700069836&uri=CELEX:62018CJ0041). No iepriekš minētā tiesas sprieduma secināms, ka tieši pasūtītāja uzdevums ir veikt konkrētā kandidāta vai pretendenta novērtējumu, t.i., izvērtēt tā godprātību un uzticamību attiecībā uz tā veiktajām vai neveiktajām darbībām.

8. Nepieciešams pilnveidot izslēgšanas nosacījuma regulējumu un tā pārbaudes kārtību attiecībā uz neizpildītām nodokļu saistībām (likumprojekta 14.pantā ietvertā likuma 44.panta otrās daļas 4.punkts, piektās daļas 1.punkta (c) apakšpunkts un 2.punkts un sestā daļa).
Šobrīd ADJIL 44.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā un pretendentam dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro. Attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā. Līdz ar to no dalības iepirkumā tiek izslēgts kandidāts vai pretendents, kuram ir konstatēti nodokļu parādi.
Tomēr esošais regulējums nenodrošina, lai no dalības iepirkumos tiktu izslēgti tādi kandidāti un pretendenti, kuri nav iesnieguši tādas nodokļu deklarācijas, no kurām ir iespējams pārliecināties par pareizu nodokļu aprēķināšanu un aprēķināto nodokļu nomaksu. Nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši likumā “Par nodokļiem un nodevām” vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, iepirkumos tiek izsniegta tāda pati izziņa par nodokļu parādu neesību, kā nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši visas nodokļu deklarācijas un kuriem nav nodokļu parādu. Līdz ar to pastāv situācija, ka nodokļu maksātājs, kuram, iespējams, ar iesniegtajām nodokļu deklarācijām rastos pienākums noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, apzināti nesniedz nodokļu deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, lai tam neizveidotos nodokļu parāds un tādējādi tas varētu piedalīties iepirkumos. Attiecīgi ir izveidojusies situācija, ka šobrīd publiskos iepirkumos var piedalīties arī negodprātīgi nodokļu maksātāji, kuri nav izpildījuši visas saistības nodokļu jomā. Piemēram, 2020.gadā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem atkarībā no deklarācijas veida neiesniegto deklarāciju skaits procentuāli ir pat līdz 24,67%, savukārt iesniegto ar nokavēšanos deklarāciju skaits pret neiesniegtajām procentuāli ir pat līdz 20,56%.

Lai iepirkumos nevar piedalīties negodprātīgi nodokļu maksātāji, kuri nav izpildījuši saistības nodokļu jomā, nepieciešams mainīt regulējumu, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka ir neizpildītas saistības nodokļu jomā.
Ar grozījumiem likumā tiek noteikts, ka kandidāti un pretendenti izslēdzami no dalības iepirkumā, ja tiem Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas, jomā. Gadījumi, kuros būtu atzīstams, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, tiktu noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Tādā veidā tiktu izveidots vienots regulējums attiecībā uz gadījumiem, kad būtu atzīstams, kad ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, un nākotnē, ja mainītos izpratne par to, kas uzskatāms par neizpildītām saistībām nodokļu jomā, pietiktu ar izmaiņām vienā normatīvajā aktā un nebūtu jāgroza vairāki dažādu jomu normatīvie akti. Attiecīgi arī mazinātos normatīvisms un viens jautājums salīdzināmās situācijās netiktu regulēts dažādi. Šāds risinājums ir izvēlēts, piemēram, Igaunijā (https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/525032019011/consolide).
Šobrīd pasūtītāji nodokļu parādu neesības pārbaudi publiskajos iepirkumos attiecībā uz Latvijā reģistrētiem piegādātājiem veic, izmantojot EIS, kas dod iespēju no dažādiem reģistriem automātiski iegūt izslēgšanas iemeslu pārbaudei nepieciešamo informāciju. Atbilstoši likumprojektam EIS informāciju par nodokļu parādiem sniegs, ņemot vērā VID publiskās nodokļu parādnieku datubāzes vai Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā ievietoto informāciju. Ar grozījumiem netiks mainīta līdzšinējā nodokļu parādu pārbaudes kārtība, jo pasūtītāji, tāpat kā līdz šim, informāciju iegūs no EIS. Papildus tiek saīsināts laiks pierādījumu iesniegšanai (no 10 dienām uz 3 darbdienām) par nodokļu saistību izpildi Latvijā reģistrētiem piegādātājiem, jo informācija no datubāzēm un izziņas no Elektroniskās deklarēšanās sistēmas iegūstamas īsā laikā, kā arī dati par nodokļu parādiem tiek aktualizēti katru dienu, samazinot neprecīzu datu iespēju.

Lai skaidrāk noteiktu, kas apliecinātu, ka attiecīgajai personai attiecīgajā dienā nebija neizpildītas saistības nodokļu jomā, tiek noteikts, ka šādi pierādījumi ir – izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas, pašvaldības izdota izziņa par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu, un citi objektīvi pierādījumi par nodokļu parādu neesību. Pie citiem objektīviem pierādījumiem par nodokļu parādu neesību uzskatāms, piemēram, lēmums „Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka attiecīgajā datumā nav nodokļu parāda, t.sk. gadījumā, ja veikta nodokļu pārmaksas novirzīšana citu nodokļu maksājumiem, ko nodokļu administrācija ir pārbaudījusi, apstiprinājusi, novirzījusi (EDS izdrukā atspoguļots kā „Rezervēts ieskaitīt”), vai nodokļu administrācijas apliecinājums, ka nodokļa maksājums ir saņemts valsts vai pašvaldības budžetā attiecīgajā datumā. Likumprojektā apzināti noteikts “citi objektīvi pierādījumi”, jo nav iespējams noteikt visus dokumentus, kas potenciāli nākotnē varētu tikt izmantoti kā objektīvi pierādījumi nodokļu saistību izpildes apliecināšanai. Ievērojot, ka šajā jautājumā pastāvīgi mainās gan administratīvā, gan tiesu prakse, pasūtītājiem būtu jāseko līdzi, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejamiem skaidrojumiem par nodokļu parādu neesības apliecināšanu, kuros tiek apkopota (un nepieciešamības gadījumā aktualizēta) informācija par to, kas ir uzskatāms par objektīvu pierādījumu nodokļu parāda neesības apliecināšanai.

9. Noteiktiem pārkāpumiem nepieciešams pagarināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas periodu (likumprojekta 14.pantā ietvertā likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punkts).
Spēkā esošā ADJIL 44.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka piegādātājs netiek izslēgts no dalības iepirkumā par personas nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu, kā arī par attiecīgiem konkurences tiesību pārkāpumiem, ja no dienas, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams tiesas spriedums vai citas kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums saistībā ar šiem pārkāpumiem, līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir pagājuši 12 mēneši. Direktīvas regulējums nenosaka izslēgšanas nosacījumu noilguma termiņus, atstājot to izlemšanai katrai dalībvalstij, proti, to piemērošanas nosacījumus dalībvalstis nosaka saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesības.

Saskaņā ar likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (izsludināts 15.03.2022.), likumu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (izsludināts 17.05.2022.) un likumu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (izsludināts 17.05.2022.) par šiem pārkāpumiem tiek paredzēts ilgāks izslēgšanas periods – 3 gadi. Minētie pārkāpumi ir uzskatāmi par būtisku kaitējumu ne tikai publisko iepirkumu sistēmai, jo piegādātāji nekonkurē vienlīdzīgos apstākļos, tādējādi pret tiem nevar tikt nodrošināta arī taisnīga attieksme, bet vienlaikus arī kopējam tirgum, valsts ekonomiskajām interesēm un arī privātpersonu interesēm. Ievērojot minēto un to, ka ADJIL ietvaros veicamie iepirkumi ir ar īpaši sensitīvu raksturu, nav racionāla pamata noteikt, ka šādiem pārkāpumiem ADJIL gadījumā tiek paredzēts īsāks izslēgšanas periods, nekā pārējo publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu piemērošanas gadījumā. Turklāt, kā to ir apliecinājuši Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji, arī no EIS tehniskās funkcionalitātes aspekta ir ērtāk un ekonomiskāk, ja izslēgšanas nosacījumu noilguma termiņi attiecībā pret visiem publisko iepirkumu jomas likumiem tiek noteikti vienādi.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, likumprojektā par šiem pārkāpumiem tiek paredzēts ilgāks izslēgšanas periods – 3 gadi.

10. Nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz apakšuzņēmēju kontroli (likumprojekta 8.pants, 14.pantā ietvertā likuma 44.panta trešās daļas 3. un 4.punkts, 15.pantā ietvertā likuma 44.¹panta piektā un septītā daļa, 18. un 19.pants).
Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas, Satversmes aizsardzības biroja,  Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvju pausto viedokli par situāciju ADJIL jomas iepirkumos un kopējo ģeopolitisko situāciju, kas ir īpaši svarīgi ADJIL iepirkumu kontekstā (to īpaši sensitīvo raksturu), ir nepieciešams mainīt līdzšinējo pieeju, paredzot apakšuzņēmēju kontroli (pārbaudi) gan iepirkuma norisē, gan iepirkuma līguma izpildē.

Ar likumprojektu tiek mainīta esošā pieeja, paredzot, ka piegādātājam, kas vēlas piedalīties publiskajā iepirkumā, ir nepieciešams norādīt piedāvājumā visus tā zināmos apakšuzņēmējus, turklāt neatkarīgi no to veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtības, vienlaikus informējot, kādiem darbiem šādi apakšuzņēmēji tiek piesaistīti, kā arī izslēgšanas nosacījumi turpmāk tiek attiecināti arī uz visiem kandidāta vai pretendenta piesaistītajiem vai atlasītajiem apakšuzņēmējiem (proti, gan iepirkuma procedūras norisē kopumā, gan kontekstā ar ADJIL 57.pantu – līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju maiņa, gan arī kontekstā ar ADJIL 60.pantu – apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība). Attiecīgi, lai nodrošinātu apakšuzņēmēju kontroles iespējas, likumprojektā tiek noteiktas prasības attiecībā uz apakšuzņēmēju uzrādīšanu, vērtēšanu, nomaiņu un jaunu apakšuzņēmēju piesaisti.
Lai būtu viennozīmīgi skaidrs, kad veicama jauno apakšuzņēmēju pārbaude un ka tā veicama katram apakšuzņēmējam tikai vienu reizi, tiek noteikts, ka līguma izpildes laikā jaunie piesaistītie apakšuzņēmēji (t.sk. tie, ar kuriem tiek veikta apakšuzņēmēju nomaiņa) tiek pārbaudīti uz to datumu, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam līguma izpildes nodrošināšanai nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju. Tas nozīmētu, ka uz piedāvājuma iesniegšanu pretendents norādītu tikai zināmos apakšuzņēmējus, kas tiktu attiecīgi pārbaudīti pret izslēgšanas iemesliem, bet vēlāk, piesaistot jaunus vai nomainot esošos, tie tiktu pārbaudīt uz to datumu, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam līguma izpildes nodrošināšanai nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju.
Direktīvas preambulas 65., 66. un 67.apsvērumā, analizējot kandidāta un pretendenta izslēgšanas iemeslus, vairākkārt tiek lietots formulējums “uzņēmējs”, kas faktiski liecina, ka direktīvas mērķis ir nodrošināt šādu sensitīvo iepirkumu aizsardzību un mazināt visus iespējamos riskus, attiecīgi pārbaudot jebkura līguma izpildē iesaistītā subjekta atbilstību izslēgšanas iemesliem. Atbilstība kādam no izslēgšanas iemesliem ir rādītājs, kas liecina par uzņēmēja riskantumu, kas var apdraudēt šāda sensitīva iepirkuma līguma izpildi vai citus ar to saistītus aspektus.
Lai arī direktīvas 39.pantā, kas reglamentē kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumus, nav ietvertas tiešas atsauces uz apakšuzņēmējiem, tomēr, ievērojot direktīvas kopējo saturu, t.sk. vairākkārtējas norādes par uzņēmēju vai apakšuzņēmēju lomu šādu līgumu atbilstošā izpildē, kā arī ievērojot faktu, ka direktīva tika pieņemta 2009.gada 13.jūlijā un kopš tā laika ir būtiski attīstījusies gan kopējā publisko iepirkumu prakse, gan ir notikušas izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, nav pamata uzskatīt, ka likumprojektā ietvertie nosacījumi attiecībā uz apakšuzņēmējiem būtu vērtējami kā nepamatoti vai nesamērīgi.
Turklāt direktīvas interpretācijai citstarp ir izmantojams arī Eiropas Komisijas sagatavotais un ar Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņotais skaidrojums “Apakšuzņēmuma līgumi” (Guidance Note “Subcontracting”), kuru 2016.gada 12.februārī publicēja Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts. Minētā skaidrojuma 23.punktā tieši ir norādīts, ka pasūtītājam paziņojumā par līgumu ir jānorāda, kādi izslēgšanas iemesli tiks attiecināti uz apakšuzņēmējiem un ka uz apakšuzņēmējiem jebkurā gadījumā var attiecināt tikai tādus izslēgšanas iemeslus, kas ir attiecināti arī uz pašu pretendentu (proti: “In all cases (options A to D), contracting authorities/entities must indicate in the contract notice
- the selection criteria regarding the personal situation of subcontractors that may lead the contracting authority/entity to reject potential subcontractors, and the required information proving that these subcontractors do not fall within the cases justifying rejection, and
- the information and documentation required for assessing the minimum economic and technical capacities of subcontractors.
According to Article 21 (5), rejection of a subcontractor may only be based on criteria applied for the selection of tenderers for the main contract.”). Vienlaikus norādāms, ka direktīvas 39.pants, kas reglamentē izslēgšanas iemeslus, nosaukums angļu valodā ir “Personal situation of the candidate or tenderer” un tas ir ietverts direktīvas 2.iedaļā “Criteria for qualitative selection”.
Ievērojot minēto, ir secināms, ka kandidāta un pretendenta izslēgšanas iemesli var tikt pilnībā attiecināti arī uz apakšuzņēmēju neatkarīgi no apakšuzņēmuma līguma piešķiršanas metodes. Tādējādi ir pamats arī secināt, ka šāda pieeja par izslēgšanas iemeslu piemērošanu ir attiecināma uz apakšuzņēmējiem kopumā, proti, ne tikai apakšuzņēmuma līguma kontekstā (ADJIL IX nodaļa), vēl jo vairāk tāpēc, ka direktīva un attiecīgi ADJIL neierobežo piegādātāja tiesības gandrīz visu līguma faktisko izpildi nodot apakšuzņēmējam/-iem. Attiecīgi nebūtu loģiski, ka gadījumos, kad pasūtītājs ir paredzējis piegādātājam pienākumu daļu no līguma priekšmeta nodot nesaistītajiem apakšuzņēmējiem, kas attiecīgi šādas prasības gadījumā nevar pārsniegt 30% no līguma kopējās vērtības, tiktu noteiktas daudz stingrākas prasības, nekā tad, ja piegādātājs apakšuzņēmējus piesaistītu pēc savas izvēles un nodotu tiem vēl lielāku līguma daļu. Šī likumprojekta mērķis ir paredzēt visu apakšuzņēmēju pārbaudi attiecībā uz izslēgšanas iemesliem, lai nodrošinātu maksimālu ADJIL kā speciālā regulējuma sensitīvu iepirkumu veikšanai piemērošanas efektivitāti.
Līdz ar to papildus šajā aspektā arī direktīvas piemērošanas kontekstā tomēr būtu vērā ņemams arī Eiropas Savienības tiesas lietas Rad Service Srl Unipersonale, COSMO Ambiente Srl, COSMO Svavi Srl C-210/20 sprieduma 27.punktā norādītais, ka “valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta pretendenta automātiska izslēgšana, ja subjekts, uz kura spējām tas ir paredzējis paļauties, ir sniedzis nepatiesu informāciju, varētu būt pretrunā nediskriminācijas principam, jo šāda subjekta aizstāšana ir pieļaujama, ja tas neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem vai ja attiecībā uz to pastāv obligāti izslēgšanas pamati” (https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=2014%252F24%252FES&docid=242035&pageIndex=0&doclang=LV&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=25315817#ctx1); tāpat arī Eiropas Savienības tiesas lietas Tim SpA – Direzione e coordinamento Vivendi SA C-395/18 spriedumā norādītais, ka automātiska pretendenta izslēgšana, ja attiecībā uz tā apakšuzņēmēju ir konstatēts izslēgšanas iemesls, būtu pretrunā samērīguma principam (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1580881926845&uri=CELEX:62018CJ0395).

11. Nepieciešams pilnveidot pārbaudāmo personu un izslēgšanas iemeslu pārbaudes kārtību (likumprojekta 14.pantā ietvertā likuma 44.panta otrās daļas 1.punkta ievadteksts, trešā daļa, piektās daļas 1. un 2.punkts).
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu papildus jau iepriekš minētajiem apakšuzņēmējiem izslēgšanas iemesli netiek attiecināti arī uz kandidāta vai pretendenta personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, lai gan šādiem biedriem var būt liela loma (ietekme) dažādos jautājumos. Paplašinot pārbaudāmo personu loku, ir nepieciešams pilnveidot arī kārtību, kādā veicama to pārbaude.

Direktīvas 39.panta 1.punkta otrā daļa un 2.punkta otrā daļa paredz, ka šo punktu piemērošanas nosacījumus [izslēgšanas nosacījumus] dalībvalstis nosaka saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesības. Tāpat no direktīvas 39.panta 1.punkta ceturtās daļas ir secināms, ka izslēgšanas nosacījumus var attiecināt uz juridiskām un/vai fiziskām personām, tostarp – vajadzības gadījumā – uz sabiedrību direktoriem un citām personām, kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras saistībā ar konkrēto kandidātu vai pretendentu.
Ievērojot minēto un personālsabiedrības juridisko statusu, tādējādi arī tās biedru lomu (ietekmi) dažādos jautājumos, ar likumprojektu tiek paredzēts, ka tāpat kā citu publisko iepirkumu jomas normatīvo aktu piemērošanas gadījumā arī ADJIL piemērošanas gadījumā izslēgšanas nosacījumi tiek attiecināti arī uz katru personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība.
Ņemot vērā, ka ir precizēti izslēgšanas iemesli un pārbaudāmo personu loks, lai pasūtītājiem būt skaidrs kā veicama izslēgšanas iemeslu pārbaude, likumā tiek precizēta pārbaudes kārtība. Jaunā regulējuma 44.panta trešajā daļā tiek uzskaitītas tās personas, uz kurām attiecas otrajā daļā minētie izslēgšanas iemesli: uz personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība; uz kandidāta vai pretendenta norādīto personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām; uz pretendenta norādīto apakšuzņēmēju; uz pretendenta atlasīto apakšuzņēmēju atbilstoši šā likuma 60.panta noteikumiem.
Jaunā regulējuma 44.panta piektās daļas 1. punktā tiek uzskaitīta kārtība, kādā pasūtītājs iegūst informāciju attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, kā arī saistībā ar šā panta otrās daļas 1., 4., 5. un 7.punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu. Tas nozīmē, ka turpmāk pasūtītājs, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošās e-iepirkumu sistēmas e-izziņu apakšsistēmu, varēs pārliecināties, vai Latvijā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, nav attiecināmi 44.panta otrās daļas 1., 4., 5. un 7.punktā minētie izslēgšanas iemesli. Informāciju varēs pārbaudīt Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošās e-iepirkumu sistēmas e-izziņu apakšsistēmā, kas tāpat kā par Latvijā reģistrētu kandidātu vai pretendentu informāciju iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (Sodu reģistra), Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas pašvaldībām. Šāda kārtība paredzēta, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona nav sodīta Latvijā un tai Latvijā nav neizpildītas saistības nodokļu jomā.
Attiecībā uz informāciju, kas iegūstama no Uzņēmumu reģistra, tās iegūšanas mērķis ir saistīts ar nepieciešamību iegūt informāciju par tām personām (persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli), par kurām veicama pārbaude saistībā ar panta otrās daļas 1.punktā minēto izslēgšanas iemeslu. Tāpat, lai šādas informācijas iegūšana būtu likumīga, attiecīgās daļas punktā ir atsauce, ka šādas informācijas iegūšanai nav nepieciešama attiecīgo personu piekrišana. Konkrētajā gadījumā ar attiecīgajām personām saprotamas tādas personas kā kandidāts, pretendents, personālsabiedrības biedrs, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, kandidāta vai pretendenta norādītā persona, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām,  pretendenta norādītais vai atlasītais apakšuzņēmējs, kā arī persona, kura ir kandidāta vai pretendenta valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli.
Jaunā regulējuma 44.panta piektās daļā 2.punktā tiek uzskaitīta kārtība, kādā pasūtītājs iegūst informāciju attiecībā uz ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu, tostarp Latvijā reģistrēta kandidāta vai pretendenta vai šā panta trešajā daļā minētās personas valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, un kura pastāvīgi dzīvo ārvalstī. Vienlaikus tiek paredzēta jauna iespēja ārvalstīs reģistrētai vai pastāvīgi dzīvojošai personai iesniegt paša apliecinājumu jeb pašdeklarāciju, ja kompetenta institūcija izziņas vai citus dokumentus, kas apliecina, ka uz to nepastāv likumā minētais izslēgšanas iemesls, neizsniedz vai ar tiem nepietiek, lai apliecinātu, ka nepastāv konkrētais izslēgšanas iemesls, un valsts normatīvie akti neparedz zvēresta došanu. Tomēr šāds paša apliecinājums  jeb  pašdeklarācija ir paredzēta tikai attiecībā uz diviem izslēgšanas iemesliem – kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, vai kandidāts vai pretendents ar kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kurš izpaužas kā a) vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī, b) personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma, nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniedzot par šo personu informatīvo deklarāciju par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu. Pārējos gadījumos iesniedzama izziņa vai cits dokuments, kas apliecina, ka nav attiecināmi izslēgšanas noteikumi vai, ja izziņa vai tādi dokumenti netiek izsniegti vai ar tiem nepietiek, tad tos var aizstāt ar zvērestu vai, ja zvēresta došanu attiecīgās valsts normatīvie akti neparedz, ar paša apliecinājumu kompetentai izpildvaras vai tiesu varas iestādei, zvērinātam notāram vai kompetentai attiecīgās nozares organizācijai to reģistrācijas vai patstāvīgās dzīvesvietas valstī. Vienlaikus norādāms, ka tāpat kā līdz šim, arī pats pasūtītājs var pārbaudīt informāciju par to, kādi dokumenti, kas apliecina izslēgšanas iemeslu neattiecināmību, tiek izdoti konkrētā valstī, piemēram, pārbaudot šo informāciju bezmaksas tiešsaistes sistēmā E-certis.

12. Nepieciešams pilnveidot uzticamības nodrošināšanas regulējumu (likumprojekta 15.pants).
Šobrīd ADJIL 44.panta 12.daļas regulējumā ir ietverts salīdzinoši šaurs un līdz ar to reti piemērojams regulējums attiecībā uz uzticamības atjaunošanu, proti: Ja pasūtītājs konstatē, ka visi kandidāti vai pretendenti ir izslēdzami no dalības iepirkuma procedūrā saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem noteikumiem un tādēļ iepirkuma procedūra ir izbeidzama saskaņā ar šā likuma 51.panta pirmo daļu, pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 7.punktā minētos izslēgšanas gadījumus attiecīgajiem kandidātiem vai pretendentiem un šā panta pirmās daļas 9.punktā minētajām personām, ja tie var pierādīt, ka ir veikuši darbības, lai novērstu pieļauto pārkāpumu sekas un nepieļautu pārkāpumu atkārtošanos. Par šādu pierādījumu var uzskatīt, piemēram, to personu nomaiņu, kurām ir kandidāta vai pretendenta pārstāvības tiesības vai lēmuma pieņemšanas vai uzraudzības tiesības attiecībā uz šo kandidātu vai pretendentu.
Ievērojot direktīvas 39.panta regulējumu un kopējo publisko iepirkumu prakses attīstību, ir secināms, ka nav pamata attiecībā uz ADJIL noteikt šaurāku (ierobežotāku) kandidāta vai pretendenta uzticamības nodrošināšanas regulējumu, turklāt vienots regulējums mazinātu arī atšķirīgas interpretācijas iespējas.

Publiskais iepirkums paredz publiskā finansējuma izmantošanu, tādējādi ir nepieciešams rast balansu starp dažādiem tiesiskiem un ekonomiskiem aspektiem, proti, gan nodrošināt to, ka publisko finansējumu iegūst piegādātājs, kurš spēj pierādīt savu godprātību un līdz ar to uzticamību, gan arī nodrošināt konkurenci un iegūt izdevīgāko/labāko piedāvājumu. Publiskais iepirkums ir būtisks instruments, kas motivē piegādātājus saglabāt vai atgūt savu labo reputāciju, kas ir arī sabiedrības interesēs, vērtējot stratēģiski.
Direktīvas 39.pants nosaka kandidāta vai pretendenta izslēgšanas iemeslus. Lai arī šī panta 1.punktā tiek noteikti obligātie izslēgšanas iemesli, kas nacionālajos normatīvajos aktos dalībvalstīm obligāti ir jāparedz, savukārt 2.punktā tiek noteikti izslēgšanas iemesli, kuru noteikšana nacionālajos normatīvajos aktos tiek atstāta kā dalībvalsts izvēle (fakultatīvie jeb izvēles izslēgšanas iemesli),  no šo abu punktu otrajām daļām ir identiski konstatējams, ka to “piemērošanas nosacījumus dalībvalsts paredz saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem un ievērojot Kopienas tiesību aktus”. Tāpat šīs direktīvas 39.panta 1.punkta trešajā daļā attiecībā uz obligātajiem izslēgšanas iemesliem ir norādīts, ka dalībvalstis “var paredzēt atkāpi no šā punkta pirmajā daļā minētās prasības, lai ievērotu atsevišķas svarīgas vispārējās intereses”.
Vērtējot Eiropas Savienības dalībvalstu regulējumu attiecībā uz aizsardzības un drošības jomas iepirkumiem, ir konstatējams, ka dalībvalstis ir izvēlējušās dažādus risinājumus, kā piemērot izslēgšanas iemeslus. Tā, piemēram, Somija gan attiecībā uz obligātajiem izslēgšanas iemesliem, gan arī attiecībā uz izvēles izslēgšanas iemesliem pēc būtības ir paredzējusi uzticamības atjaunošanas/ “pašattīrīšanās” jeb self-cleaning regulējumu. Proti, saskaņā ar Somijas aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējuma (Act on public procurement in the fields of Defence and security; https://www.defmin.fi/files/3784/The_Act_on_Public_Contracts_in_the_Fields_of_Defence_and_Security.pdf) 47.panta ceturto daļu arī tad, ja ir konstatējama kandidāta vai pretendenta atbilstība izslēgšanas iemeslam, tas var tikt neizslēgts, ja ir konstatējamas sevišķi svarīgas vispārējās intereses vai ir konstatējams, ka notiesātā persona vairs neieņem atbildīgu amatu uzņēmumā, kas iesniedz  piedāvājumu (proti: “A derogation from the requirement to exclude from the participation in competitive bidding a candidate or tenderer who has been the subject of a conviction for a reason referred to in this Section may be provided for overriding requirements in the general interest or subject to the condition that the convicted person no longer holds a responsible position in the undertaking submitting the tender”). Tāpat minētā likuma 48.panta otrajā daļā ir norādīts arī uz citiem pašattīrīšanās aspektiem, kas var tikt vērtēti, piemēram, pārkāpuma smagums, saistība ar līguma priekšmetu, noilgums,nodarījuma sekas, veiktās korektīvās darbības (proti: “The provisions laid down in subsection 1, points 3 and 4 shall apply in cases where the person guilty of a mistake or negligence is a director or any person having powers of representation, decision or control in respect of the candidate or tenderer. The decision on the exclusion may take account of other matters, such as the seriousness of the offence or omission, the connection with the object of the contract, the time lapsed, any other implications of the offence and any remedial action taken by the person convicted of the offence or omission”). Savukārt Zviedrija savā regulējumā (the Defence and Security Procurement Act (2011:1029), https://www.riksdagen.se/sv/dokument-lagar/dokument/svensk-forfattningssamling/lag-20111029-om-upphandling-pa-forsvars--och_sfs-2011-1029) attiecībā uz izslēgšanas iemeslu piemērošanu ir noteikusi, ka, ja ir īpaši iemesli, pasūtītājs var atturēties no tāda piegādātāja izslēgšanas, uz kuru attiecas noteiktie izslēgšanas iemesli (11.panta 1.§ un 2.§). Tāpat Igaunijas publisko iepirkumu regulējuma (Public Procurement Act, https://www.riigiteataja.ee/akt/108072020008?dbNotReadOnly=true&RIIGITEATAJA_AADRESS=https%3A%2F%2Fwww.riigiteataja.ee&RIIGITEATAJA_AADRESS_HALDUS=https%3A%2F%2Fwww.riigiteataja.ee#para181lg6) 95.§ trešajā daļā ir noteikts, ka izslēgšanas iemesli var netikt piemēroti, ja līguma noslēgšana ir sevišķi svarīga sabiedrības interesēm un, izslēdzot konkrēto piegādātāju, līgums vispār netiktu slēgts (proti: “Subsection (1) of this section need not be applied by the contracting authority if the conclusion of the public contract is essential for a reason arising from an overriding public interest and if the tenderer or applicant is eliminated, the contract would not be concluded”).
Ir jāņem vērā, ka direktīva tika pieņemta 2009.gada 13.jūlijā un kopš tā laika ir ievērojami attīstījusies publisko iepirkumu prakse, proti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014.gada 26.februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK kā jaunāks tiesību akts salīdzinājumā sniedz detalizētāku regulējumu (norādes) par vairākiem jautājumiem, ietverot praksē konstatēto un Eiropas Savienības tiesas iedibinātās judikatūras aspektus (piemēram, Eiropas Savienības tiesa lietas Connexxion Taxi Services BV C 171/15 sprieduma 28. un 29.punktā ir norādījusi “[..] saistībā ar Direktīvas 2004/18 piemērošanas jomā ietilpstošajiem publiskajiem iepirkumiem tās 45.panta 2.punktā minēto septiņu ar kandidātu profesionālo godīgumu, maksātspēju vai uzticamību saistīto izslēgšanas gadījumu piemērošanu šajā pantā ir paredzēts atstāt dalībvalstu ziņā, par ko liecina šīs tiesību normas sākumā rodamā frāze “dalību līgumā var atteikt” [..]. Turklāt saskaņā ar šā 45.panta 2.punkta otro daļu dalībvalstīm ir jāparedz šā 2.punkta īstenošanas nosacījumi saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un ievērojot Savienības tiesības” un “Līdz ar to Direktīvas 2004/18 45. panta 2. punktā nav paredzēts, ka tajā norādītie izslēgšanas pamati visā Savienībā būtu jāpiemēro vienveidīgi, jo dalībvalstīm ir tiesības šos izslēgšanas pamatus vai nu nepiemērot vispār, vai arī valsts tiesiskajā regulējumā iekļaut ar dažādu stingruma pakāpi, kas var atšķirties atkarībā no situācijas, ņemot vērā valsts līmenī pastāvošus juridiska, ekonomiska vai sociāla rakstura apsvērumus. Šajā ziņā dalībvalstīm ir tiesības atvieglot vai mīkstināt šajā tiesību normā noteiktos kritērijus [..]”).
Attiecīgi nav pamata pieņemt, ka fakts, ka direktīva neietver tieši tādu regulējumu, kāds ir ietverts Direktīvas 2014/24/ES 57.panta 6. un 7.punktā, nozīmē to, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata paredzēt nosacījumus attiecībā uz kandidātu vai pretendentu “pašattīrīšanos” jeb regulējumu uzticamības nodrošināšanai, tā kā atbilstoši direktīvas regulējumam izslēgšanas iemeslu piemērošanas nosacījumus paredz tieši dalībvalstis.
Tāpat arī šajā aspektā tomēr būtu vērā ņemams Eiropas Savienības tiesas lietas Tim SpA- Direzione e coordinamento Vivendi SA C 395/18 sprieduma 33., 45. un 54.punktā norādītais, proti: “[..] vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar šīs direktīvas 57. panta 7. punktu dalībvalstīm, ievērojot Savienības tiesību aktus, ir jānosaka šā panta “īstenošanas nosacījum[i]”, “[..] pirmkārt, ka līgumslēdzējām iestādēm visā procedūras laikā ir jāievēro Direktīvas 2014/24 18.pantā noteiktie iepirkuma principi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi [..], un, otrkārt, ka saskaņā ar samērīguma principu, kas ir Savienības tiesību vispārējs princips, dalībvalstu vai līgumslēdzēju iestāžu izstrādātie noteikumi par šīs direktīvas noteikumu īstenošanu, piemēram, noteikumi par minētās direktīvas 57.panta īstenošanas nosacījumiem, nedrīkst pārsniegt to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šajā direktīvā noteiktos mērķus [..]” un “Līdz ar to saimnieciskās darbības subjekta, kurš ir iesniedzis piedāvājumu, automātiska izslēgšana, kas ir paredzēta valsts tiesiskajā regulējumā, ciktāl ar to, pirmkārt, šim saimnieciskās darbības subjektam tiek liegta iespēja sniegt detalizētas ziņas par situāciju un, otrkārt, līgumslēdzējai iestādei tiek liegta šajā ziņā pastāvoša rīcības brīvība, nevar tikt uzskatīta par saderīgu ar Direktīvas 2014/24 57. panta 4. un 6. punktu un samērīguma principu” (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1580881926845&uri=CELEX:62018CJ0395).
Arī Eiropas Komisijas paziņojumā par līdzekļiem cīņai pret slepenām norunām publiskajā iepirkumā un par norādījumiem, kā piemērot ar tām saistīto izslēgšanas iemeslu (2021/C 91/01), ir akcentētas ekonomikas dalībnieku tiesības pierādīt savu uzticamību un nepieciešamību līgumslēdzējām iestādēm samērīgi izvērtēt iesniegtos argumentus.
Ievērojot minēto, ar likumprojektu tiek pilnveidots uzticamības nodrošināšanas regulējums, ietverot 44.¹pantu, kas pēc būtības atbilst arī likumā “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (izsludināts 15.03.2022.), likumā “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (izsludināts 17.05.2022.) un likumā “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (izsludināts 17.05.2022.) paredzētajam uzticamības nodrošināšanas regulējumam.
Jaunajā 44.¹panta regulējumā tiek noteikts, ka, konstatējot, ka pastāv likumā minētie izslēgšanas iemesli (izņemot saistībā ar valsts drošības iestāžu atzinumos norādītajiem gadījumiem un nodokļu parādiem), pasūtītājs dod kandidātam vai pretendentam termiņu, vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, skaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai, kas apliecinātu kandidāta vai pretendenta uzticamību. Lai apliecinātu uzticamību, kandidāts vai pretendents iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Pasūtītājs izvērtē kandidāta vai pretendenta iesniegto informāciju, vadoties no kandidāta vai pretendenta veiktajiem pasākumiem un pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma smaguma un konkrētajiem apstākļiem.
Tāpat kā līdz šim pasūtītājam ir tiesības prasīt attiecīgā pārkāpuma, t.sk. noziedzīga nodarījuma, jomas kompetentām institūcijām atzinumus par kandidāta vai pretendenta, arī par ārvalstu kandidātu vai pretendentu, veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai un tādu pašu vai līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē. Lai arī šādiem atzinumiem ir rekomendējošs raksturs, pasūtītājam tie dotu atbalstu, izvērtējot kandidāta vai pretendenta veiktos pasākumus uzticamības atjaunošanai. Attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumiem šāda institūcija ir Konkurences padome, attiecībā uz darba tiesību un darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem – Valsts darba inspekcija.
Attiecīgi likumprojekta 15.pantā ietvertā 44.¹panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka situācijā, kad ir konstatējams, ka uz kandidātu vai pretendentu attiecas kāds no izslēgšanas iemesliem un attiecīgi ir apšaubāma tā godprātība, tiem ir tiesības iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, proti, dokumentus, kas apliecina/pierāda to uzticamību. Turklāt minētā panta otrā daļa jau nosaka, par ko var tikt iesniegts skaidrojums un pierādījumi -  “par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem”. Vienmēr, kad tiek piemērots uzticamības regulējums, pasūtītājs vērtē pierādījumu kopumu attiecībā pret konstatētajiem riskiem. Līdz ar to uzsvars ir uz pierādīšanu, nevis konkrētiem dokumentu veidiem kā tādiem. Šajā aspektā ir vērā ņems arī Eiropas Komisijas paziņojums par līdzekļiem cīņai pret slepenām norunām publiskajā iepirkumā un par norādījumiem, kā piemērot ar tām saistīto izslēgšanas iemeslu (2021/C 91/01), kur citstarp ir norādīts, ka “[k]onkrētā informācija vai pierādījumi, kurus ekonomikas dalībnieks var iesniegt līgumslēdzējai iestādei novērtējuma veikšanai, ir atšķirīgi atkarībā no konkrētā gadījuma”. Attiecīgi katrs gadījums ir vērtējams individuāli, turklāt ir jāņem vērā, ka uzticamības atjaunošanas regulējums ir vienlīdz attiecināms arī uz ārvalstu kandidātiem un pretendentiem, kur varētu būt atšķirīgs tiesiskais regulējums, kas arī ir viens no aspektiem, kādēļ konkrēti iesniedzamie dokumenti nevar tikt definēti likumā.
Papildus tiek paredzēts, ka pasūtītājs par atbilstošu pierādījumu uzticamības nodrošināšanai uzskata personas, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām, vai norādīto apakšuzņēmēju nomaiņu, uz kuriem nav attiecināmi likumā minētie izslēgšanas iemesli, ja kandidāts vai pretendents būtu izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā tādēļ, ka likumā minētie izslēgšanas iemesli attiecas uz šīm personām. Tāpat uzticamības atjaunošanas regulējumā ietvertā pieeja (apakšuzņēmēja nomaiņa) ir piemērojama arī pretendenta atlasīto apakšuzņēmēju atbilstoši ADJIL 60.panta nosacījumiem gadījumā, tomēr, ja ievērojot arī minēto kārtību, neviens no atlasītajiem apakšuzņēmējiem nav vērtējams kā atbilstošs, pasūtītājs un izvēlētais pretendents rīkojas saskaņā ar ADJIL 58.panta sestās daļas 2.punktā noteikto kārtību, proti, neveic apakšuzņēmēju atlasi, piemērojot ADJIL 60.panta kārtību, bet šādus darbus veic vai nu pats atlasītais pretendents, vai arī, ja tas tomēr spēj tirgū rast apakšuzņēmēju, kas nodrošina nepieciešamos darbus, tas tāpat tiek pārbaudīts attiecībā uz izslēgšanas nosacījumiem, piemērojot ADJIL 57.panta regulējumu (Līguma izpildē iesaistītā personāla un apakšuzņēmēju maiņa).
Līdz ar to publisko iepirkumu regulējums paredz, ka, ja kandidāts vai pretendents tomēr savā darbībā ir pieļāvis kļūdas, tam ir iespēja, aktīvi un mērķtiecīgi rīkojoties un spējot pierādīt šo darbību efektivitāti, atgūt savu reputāciju un atgriezties publisko iepirkumu apritē. Savukārt, ja šāda rīcība no tirgus dalībnieka puses nav bijusi vai arī tā nav bijusi pietiekama, tam tiek liegta iespēja iegūt publisko pasūtījumu un līdz ar to publisko jeb visas sabiedrības finansējumu.
Vienlaikus likumprojektā tiek noteikts izņēmums attiecībā uz gadījumu, kad uzticamības atjaunošana nav iespējama, proti, tāds kandidāts vai pretendents, kurš ar spriedumu izslēgts no dalības iepirkumā, dalībvalstī, kurās šis spriedums ir spēkā, pastāvot atbilstošam izslēgšanas iemeslam, nevar atjaunot savu uzticamību un ir izslēdzams no iepirkumu procedūras. Šādā gadījumā izslēgšanas termiņš no iepirkumiem var būt garāks nekā 44.panta ceturtajā daļā minētais termiņš.

13. Nepieciešams mazināt jautājumu pārregulāciju (likumprojekta 11. un 16.pants).
Šobrīd ADJIL 36.panta trešā daļa nosaka, ka pasūtītājs šā panta pirmajā daļā minētos paziņojumus publicē valsts valodā. Savukārt ADJIL 45.panta pirmā daļa nosaka, ka izziņas un citus dokumentus, kurus šajā likumā noteiktajos gadījumos izsniedz Latvijas kompetentās institūcijas, pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas, bet ārvalstu kompetento institūciju izsniegtās izziņas un citus dokumentus pasūtītājs pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas un izziņas vai dokumenta izdevējs nav norādījis īsāku tā derīguma termiņu. Abos regulējumos noteiktais attiecībā uz Latvijas institūciju darbību tiek reglamentēts citos normatīvajos aktos, līdz ar to tiek lieki radīta jautājumu pārregulācija (normatīvisms).

Direktīvas 32.panta 4.punkta pirmajā daļā ir norādīts, ka [p]ilnu līguma paziņojuma tekstu publicē līgumslēdzēja iestāde/subjekts izvēlētajā Kopienas oficiālajā valodā, un šajā oriģinālvalodā sagatavotais teksts ir vienīgais autentiskais teksts. Paziņojuma galveno elementu kopsavilkumu publicē citās oficiālajās valodās.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 3.panta pirmo daļu Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda. Latviešu valoda ir arī Eiropas Savienības oficiālā valoda (https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/latvia_lv). Tāpat Valsts valodas likuma 8.panta pirmā daļa nosaka, ka  [v]alsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos, kā arī uzņēmējsabiedrībās, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, lietvedībā un dokumentos lietojama valsts valoda; sarakste un cita veida saziņa ar ārvalstīm var notikt svešvalodā.
Ievērojot minēto un to, ka atbilstoši ADJIL 1.panta 7.¹punktam noteiktajam iepirkumu paziņojumi ir vērtējami kā iepirkuma dokumenti (pasūtītājam tikai vienreiz ir jāaizpilda konkrētais paziņojums un tas tiek publicēts gan Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, gan arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un šis paziņojums ir vērtējams kopsakarā ar citiem iepirkuma dokumentiem, nevis kā sarakste vai saziņa ar ārvalstīm), ar likumprojektu tiek izslēgta ADJIL 36.panta trešā daļa.
Savukārt attiecībā uz ADJIL 45.panta pirmo daļu norādāms, ka šis regulējums pēc būtības ir attiecināms tikai uz izslēgšanas nosacījumiem, turklāt tas nepārņem direktīvas normas. Laika gaitā ir attīstījušies tehniskie risinājumi un informācija par Latvijas institūciju lēmumiem/datiem ir iegūstama, izmantojot attiecīgās datu bāzes/sistēmas, savukārt, ja šajos datos ir konstatējama neatbilstība, tad kandidāts vai pretendents jebkurā gadījumā sniegs aktuālo informāciju, kas attiecas uz konkrēto jautājumu. Attiecībā uz ārvalstu piegādātājiem šādu regulējumu ir nepieciešams saglabāt, jo praksē ārvalstu institūcijas izziņām un citiem dokumentiem bieži piešķir garāku derīguma termiņu par vienu mēnesi. Līdz ar to tiek grozīta 45.panta pirmā daļa, attiecinot to tikai uz ārvalstu institūciju izsniegtajiem dokumentiem, lai pasūtītājam būtu sniegts vienots un saprotams risinājums rīcībai šādos gadījumos.