Anotācija (ex-ante)

IAP2027 2.1.2.uzdevums paredz, ka tehnikumi (līdz 03.03.2022. grozījumiem Profesionālās izglītības likumā  - profesionālās izglītības kompetences centri) tiks attīstīti kā nacionāla līmeņa metodiskie centri savai darbībai prioritārās nozarēs, lai veicinātu savstarpēji papildinošu vispārējās un profesionālās izglītības satura un darba vidē balstītu mācību īstenošanu, kā arī efektīvu un koordinētu tehnikumu un nozares sadarbību.
Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 24. novembra ieteikums Nr. 2020/C 417/01 par profesionālo izglītību un apmācību ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai nosaka, ka  viens no profesionālās izglītības un  mācību mērķiem ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū. To nodrošinot formālā un neformālā vidē, visos Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos. IAP2027 paredz izcilības attīstību profesionālajā izglītībā, palielinot to profesionālās izglītības audzēkņu īpatsvaru, kuri iegūst vērtējumu “teicami” un “izcili” profesionālās kvalifikācijas eksāmenos no 24,5% 2018.gadā līdz 27% 2027.gadā, kā arī vērtējumu “labi” un “ļoti labi” ieguvušo īpatsvaru no 49% 2018.gadā līdz 52% 2027.gadā.
Arī OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)) Latvijas Prasmju stratēģijas Novērtējumā un rekomendācijās (2020) secina, ka Latvijā ir iespējams samazināt prasmju nelīdzsvarotību darba tirgū, tai skaitā, talantus noturot Latvijā, veicinot ilgtspējīgu algu kāpumu un darba apstākļu uzlabošanu. Salīdzinoši zema darba produktivitāte Latvijā tiek minēta kā valsts ekonomisko attīstību kavējošs faktors, galvenie iemesli - nepietiekamas uzņēmēju un darbaspēka prasmes, it īpaši, digitālajās tehnoloģijās, zaļajās prasmēs un citās augstas pievienotās vērtības tehnoloģijās. Latvijā nepieciešami darbinieki ar  jaunām, aktuālajām prasmēm, ko iespējams pilnveidot un attīstīt, piedaloties nacionālos un starptautiskos prasmju meistarības konkursos, kā arī īstenojot mērķtiecīgu šo standartu prasību pārnesi uz profesionālās izglītības īstenošanu Latvijā.
Arī Eiropas Komisijas ieteikumos Latvijai (2019, 2020) tiek uzsvērta nepieciešamība uzlabot izglītības un mācību kvalitāti un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā, mācībās un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot prasmju pilnveidošanu.
Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gadam plānošanas periodā specifiskā atbalsta mērķa 8.3.5. “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros no 2016. gada 29.novembra līdz 2023. gada 31. maijam  Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (turpmāk – VISC), pašvaldībām vai pašvaldību apvienībām un valsts dibinātām profesionālās izglītības iestādēm, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu (Nr. 8.3.5.0/16/I/001 "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs", kopējais finansējums 23 618 666 euro (Eiropas Sociālā fonda (turpmāk - ESF) finansējums – 20 075 865 euro)) (turpmāk – SAM 8.3.5. projekts), kura ietvaros līdztekus citiem karjeras izglītības  un karjeras atbalsta pasākumiem Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs tika arī īstenotas šādas darbības profesionālo prasmju meistarības un izcilības attīstībai profesionālajā izglītībā:
- nodrošināta nacionālo profesionālās meistarības konkursu SkillsLatvia (turpmāk - konkursi SkillsLatvia) organizēšana profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem (tai skaitā veikts konkursu SkillsLatvia pusfināla un fināla konkursu metodiskais un saturiskais nodrošinājums, noorganizēta un nodrošināta pusfināla un fināla konkursu norise). Konkursos SkillsLatvia ir piedalījušās 39 profesionālās izglītības iestādes (valsts, pašvaldību, privātās), 642 konkursanti, kopumā līdz projekta beigām tiks noorganizēti 7 konkursi SkillsLatvia;
- profesionālās izglītības pievilcības celšanai nodrošināti profesionālo prasmju demonstrācijas pasākumi konkursa SkillsLatvia apmeklētājiem  un nodrošināts darbs ar demonstrējumu sniedzējiem - izglītības iestādēm, uzņēmumiem un valsts dienestiem, sagatavota prasmju izmēģinājumu (Try a Skill) programma. Prasmju demonstrējumu pasākumos no 2017. - 2019.gadam un 2022.gadā piedalījās 68 iestādes, piedāvājot izmēģināt 175 prasmes, kopumā līdz projekta beigām tiks noorganizēti 5 profesiju demonstrējumu pasākumi;
- profesionālās izglītības iestādēs un pie darba devējiem īstenoti 24 nozaru jauno profesionāļu meistarības konkursi lauksaimniecības, ceļu būves, dzelzceļa, pārtikas ražošanas, viesmīlības  un skaistumkopšanas nozarēs,  sadarbībā  ar profesionālās izglītības iestādēm, nozaru uzņēmumiem un organizācijām ir veikta attiecīgo profesiju konkursu darba uzdevumu sagatavošana, nodrošināta nozaru konkursu norise un  materiāli tehniskais nodrošinājums;
- nodrošināta konkursantu sagatavošana dalībai starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos EuroSkills un WorldSkills (turpmāk - konkursi EuroSkills un WorldSkills) (tai skaitā darbs ar starptautisko konkursu ekspertiem, konkursa kandidātu sagatavošana pie nozares ekspertiem un darba devējiem, psiholoģiskās noturības veicināšanas  un komandas saliedēšanas nometne kandidātiem, konkursantu atlase) un  Latvijas delegācijas dalība konkursā. Latvijas komanda ir pārstāvējusi valsti 3 konkursos EuroSkills, kur iegūtas 2 zelta, 3 sudraba, 3 bronzas un 10 ekselences medaļas, un 3 konkursos WorldSkills, kur iegūtas 1 sudraba, 1 bronzas un 7 ekselences medaļas. Nodrošināta 65 konkursantu dalība starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos, sasniegts projekta iznākuma rādītājs 50 unikālie konkursanti. Starptautisko ekspertu statusā Latviju ir pārstāvējuši 25 nozaru pārstāvji, kuru profesionalitāte novērtēta starptautiskā līmenī, četriem Latvijas ekspertiem (smago spēkratu tehnoloģijas, grafikas dizains, mēbeļu galdniecība, web tehnoloģijas) uzticot konkursu EuroSkills un WorldSkills attiecīgo prasmju konkursu vadošo ekspertu (Chief Expert un Deputy Chief Expert) pienākumus;
- uzlabota pieeja karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.
Ar projekta īstenošanu tika risinātas sākotnēji identificētās problēmas profesionālās izglītības jomā:
- profesionālās izglītības prestiža  paaugstināšana sabiedrībā, stereotipu laušana, konkursos demonstrējot profesionālās izglītības audzēkņu prasmes un modernas tehnoloģijas;
- profesionālās izglītības kā vērtības popularizēšana apzinātas karjeras virziena izvēlē (prasmju demonstrējumi un izmēģinājumi, semināri, diskusijas, pieredzes stāsti);
- sadarbības veicināšana starp darba devējiem un izglītības iestādēm (nozaru profesionāļu/ekspertu iesaiste nacionālā un starptautisko konkursu kustībā, darba devēju atbalsts konkursantu sagatavošanā un konkursu nodrošināšanā);
- profesionālās izglītības audzēkņu iesaistes darba tirgū un pašapziņas celšana, individuālās konkurētspējas apliecināšana starptautiskā mērogā (atbalsts talantu/prasmju pilnveidei, gatavojoties un  piedaloties nacionālajos un starptautiskajos konkursos);
- atbalsta sniegšana pedagogiem profesionālo prasmju pilnveidošanā.
Ekonomikas ministrijas vidēja termiņa darba tirgus prognozēs skaidri iezīmējas tendence, lai arī pēdējos gados pamatskolu absolventi vairāk pievēršas profesionālai izglītībai, tomēr ar to nepietiek, lai nodrošinātu vidējās kvalifikācijas speciālistu aizvietošanu darba tirgū dēļ sabiedrības novecošanās. Latvija ir noteikusi mērķi līdz 2024. gadam sasniegt, ka profesionālajā vidējā izglītībā mācās vismaz 39% (2027. gadā – 45%) no kopējā vidējā izglītības pakāpē esošo skolēnu skaita. Pēdējos gados profesionālās izglītības audzēkņu skaita īpatsvars nedaudz pieaudzis, 2019./2020. mācību gadā visu izglītojamo skaita proporcija profesionālajā vidējā izglītībā sasniedza 37,4%. Nepieciešams turpināt pasākumus profesionālās izglītības pievilcības veicināšanai, tostarp īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas, lai kliedētu mītus un mainītu attieksmi pret profesionālo izglītību, tādējādi palielinātu jauniešu interesi par profesionālās kvalifikācijas iegūšanu profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Profesionālās vidējās izglītības iestādēs jaunieši visvairāk izvēlas mācīties inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības tematiskajā grupā (2022. gadā 35% no kopējā izglītojamo  skaita). Šī grupa skaitliski ir vislielākā, tomēr kopš 2008.gada tās īpatsvars ir samazinājies.
Daudzas nozarei, uzņēmumam vajadzīgas zināšanas, prasmes un iemaņas ir specifiskas, tās nevar apgūt tikai ar formālās izglītības palīdzību skolā, turklāt arī iegūtās prasmes noveco arvien straujāk. Darba tirgū atrast darbinieku ar atbilstošām zināšanām un prasmēm, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un ieviestu jauninājumus, ierobežota pieejamā darbaspēka apstākļos, kļūst arvien sarežģītāk un izmaksā dārgāk. Izglītības sistēmas uzdevums ir nodrošināt plašu zināšanu bāzi. Tādējādi nepieciešams investēt profesionālās izglītības audzēkņu zināšanu, prasmju un iemaņu paaugstināšanā, lai sagatavotu konkurētspējīgus darbiniekus atbilstoši mainīgajām darba tirgus vajadzībām.

Ar Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros veiktām investīcijām līdz šim ir tikušas īstenotas būtiskākās izmaiņas un rīcībpolitikas attīstība profesionālās izglītības jomā. Arī 4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas projekts nodrošinās pēctecību Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā īstenotā SAM 8.3.5. projekta darbībām, kuru ietvaros tika nodrošināta  konkursu SkillsLatvia organizēšana profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem un konkursantu sagatavošana dalībai starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos un dalības nodrošināšana konkursos EuroSkills un WorldSkills, uzlabota pieeja karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, tai skaitā tiks īstenoti SAM 8.3.5. projekta ietvaros identificēto risinājumu profesionālās izglītības izcilības un prasmju meistarības attīstībai Latvijas profesionālajā izglītībā ieviešana:
- lai nodrošinātu Latvijas jauniešu konkurētspēju starptautiskajos prasmju konkursos un paplašinātu starptautisko prasmju meistarības standartu pārneses iespējas uz Latvijas profesionālo izglītību, īpaši attiecībā uz STEM jomu, jāpaplašina konkursa SkillsLatvia dalībnieku loks ar konkursantiem, kuri apgūst piektā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras  līmeņa programmas;
- profesionālās izglītības audzēkņu motivācijas un profesionālās pašapziņas celšanai konkursu norisē un sasniegumu novērtēšanā  ir jāpaplašina vadošo nozaru uzņēmumu un personību iesaiste, atbalsts, atzinība un  līdzdalība;
- konkursu SkillsLatvia jāturpina organizēt kā publisku pasākumu, kurā plašai sabiedrībai klātienē ir iespēja vērot daudzveidīgo profesionālās izglītības piedāvājumu, labāko audzēkņu sniegumu, pašiem izmēģināt prasmes;
- pedagogiem, kuri strādā ar talantīgiem audzēkņiem, jānodrošina sistemātisks atbalsta mehānisms personīgo prasmju pilnveidei semināru un praktisku nodarbību veidā;
- jāturpina un jāpaplašina sadarbība ar profesionālās izglītības iestādēm, nozaru ekspertu padomēm, nozaru profesionālajām organizācijām un uzņēmumiem jaunā kvalitātē, tai skaitā identificējot un mērķtiecīgi popularizējot tās profesionālās izglītības iestādes, kurās ir iespējams apgūt starptautiskajiem prasmju meistarības standartiem atbilstošas prasmes (profesionālās izglītības “Izcilības skolu” kartējums).

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.2.9. pasākuma otro projektu iesniegumu atlases kārtu, prasības projekta iesniedzējam, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu un nozaru sadarbību prasmju meistarības attīstībai profesionālajā izglītībā, prasmju meistarības nacionālo (SkillsLatvia) konkursu norisi un dalību starptautiskajos (EuroSkills un WorldSkills) konkursos, veicinot talantu attīstības atbalstu.
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas mērķa grupa ir profesionālās izglītības iestādes, to izglītojamie, absolventi, jaunie profesionāļi vecumā līdz 25 gadiem un pedagogi. Jaunie profesionāļi ir profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi un  absolventi vecumā līdz 25 gadiem. Vecuma ierobežojums noteikts saskaņā ar starptautiskās organizācijas WorldSkillls Europe konkursu noteikumiem, kur dalības vecuma ierobežojums dalībvalstu konkursantiem ir 25 gadi.
4.2.2.9. pasākuma otrā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

Projekta iesniedzējs 4.2.2.9.pasākuma otrās kārtas ietvaros plānots VIAA. VIAA izvēlēts kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs, ņemot vērā VIAA noteiktās funkcijas [1], tai skaitā, organizēt profesionālās izglītības audzēkņu un absolventu nacionālā līmeņa profesionālās meistarības konkursus un nodrošināt Latvijas dalību starptautiskajos konkursos, kā arī lielo pieredzi profesionālās izglītības  prasmju meistarības nacionālo konkursu nodrošināšanā un konkursantu sagatavošanā dalībai starptautiskos prasmju meistarības konkursos, talantu attīstības pasākumu ieviešanā, sadarbībā ar Nozaru ekspertu padomēm (turpmāk arī - NEP), profesionālās izglītības iestādēm un citām nozari pārstāvošām institūcijām un pieredzi līdzīga atbalsta sniegšanā iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā.
4.2.2.9. pasākuma otrajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 3 850 000 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk- ESF+) finansējums – 3 272 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 577 500 euro. 4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ietvaros nav plānots elastības finansējums.
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
1) iznākuma rādītājs –  nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;
2) rezultāta rādītājs – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.
Vienlaikus noteikumu projektā plānoti arī šādi nacionālie rādītāji, kas jāsasniedz līdz 2027. gada 31.decembrim, un par kura izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju:
a) nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia skaits, kuru norise nodrošināta projektā –  4; 
b) starptautisko jauno profesionāļu meistarības konkursu EuroSkills un WorldSkills skaits, kuros nodrošināta dalība  no projekta –  5; 
c) starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos piedalījušos konkursantu skaits – vismaz 35.
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). 
Informāciju par noteikumu projekta 5. punktā noteikto nacionālo rādītāju vērtībām, finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.
Projektā tiks uzkrāti dati par izglītojamo (konkursu dalībnieku) vecumu, dzimumu, profesionālās izglītības iestādi un profesionālo kvalifikāciju. Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks analizēta profesionālās izglītības iestāžu pārstāvniecība nacionālajos un starptautiskajos konkursos, kvalitātes veikums darbā ar talantīgajiem izglītojamajiem un profesionālās izglītības pievilcība sabiedrībā, tiks veidota projekta statistika un gatavoti izvērtējumi un pārskati sabiedrības un profesionālo organizāciju informēšanai par nacionālajiem un starptautiskajiem konkursiem, kā arī projekta datus (pēc nepieciešamības) apkopotā veidā izmantojot nozares politikas plānošanas vajadzībām. 
Noteikumu projektā paredzēts, ka īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par nacionālo un starptautisko jauno profesionāļu meistarības konkursu ietvaros atbalstu saņēmušo konkursantu skaitu, dzimumu, vecumu, profesionālās izglītības iestādi un profesionālo kvalifikāciju. Datus par starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos piedalījušos konkursantiem uzkrāj un apstrādā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1057, ar  ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Savukārt datus par nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia dalībniekiem, tai skaitā informāciju par dalībnieku profesionālās izglītības iestādi un profesionālo kvalifikāciju finansējuma saņēmējs neuzkrāj KP VIS sistēmā.

4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotas noteikumu projekta 13. punktā noteiktās atbalstāmās darbības:
1. nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia organizēšana, tai skaitā:
1.1. profesionālo prasmju demonstrāciju un izmēģinājuma pasākumu organizēšana profesionālās izglītības pievilcības celšanai;
1.2.  integrētās komunikācijas kampaņu organizēšana un īstenošana;
2. konkursantu sagatavošana un Latvijas nacionālās delegācijas dalības nodrošināšana starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos EuroSkills un WorldSkills;
3.  atbalsts profesionālās izglītības iestādēm un to pedagogiem darbā ar talantīgajiem audzēkņiem profesionālo prasmju apguvē un pilnveidē:
3.1. informatīvie un mācību pasākumi profesionālās izglītības iestādēm un to pedagogiem par starptautiskajiem prasmju standartiem, prasmju novērtēšanu un to piemērošanu profesionālajā izglītībā;
3.2. profesionālās meistarības konkursu un talantu attīstības profesionālajā izglītībā īstenošanas modeļa izstrāde;
3.3. informācijas apmaiņa un sadarbības pasākumi ar Valsts izglītības satura centru, nozaru ekspertu padomēm un nozaru organizācijām par starptautisko prasmju standartu prasību pārnesi uz profesionālās izglītības satura īstenošanu un novērtēšanu un izcilības attīstību profesionālo prasmju apguvē;
4. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

4.2.2.9.pasākuma otrās kārtas atbalstāmo darbību ieviešanas nosacījumi paredz:
1. Noteikumu projekta 13.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia organizēšana, tai skaitā:  profesionālo prasmju demonstrāciju organizēšana un prasmju izmēģinājuma pasākumu organizēšana profesionālās izglītības pievilcības celšanai; sabiedrības informēšanas un profesionālās izglītības pievilcības integrētās komunikācijas informatīvās kampaņu organizēšana un īstenošana) ieviešanai:
a) konkursu SkillsLatvia organizēšana tiks veikta, konsultējoties un sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, VISC, darba devēju/nozaru profesionālajām organizācijām, profesionālās izglītības iestādēm. Sadarbības mērķis būs nodrošināt kvalitatīvu, un aktuālajām nozaru tendencēm atbilstošu konkursu SkillsLatvia norisi;
b) katra kalendārā gada 2.ceturksnī tiks noteiktas nākamā gada konkursā SkillsLatvia iekļaujamās prasmes/ profesionālās kvalifikācijas  -  ne vairāk kā 24, kas kopumā aptver vismaz 5 nozaru tematiskās grupas (radošās mākslas un modes tehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ražošana un inženiertehnoloģijas, celtniecība un būvniecības tehnoloģijas, transports un loģistika, sabiedriskie un individuālie pakalpojumi);
c) konkursu SkillsLatvia prasmju konkursu darba uzdevumu, nepieciešamās infrastruktūras, materiālu saraksta un vērtēšanas kritēriju izstrādei un konkursa laikā darba izpildes vērtēšanai tiks piesaistīti nozaru eksperti;
d) pieteikt dalību konkursos  SkillsLatvia tiks aicinātas valsts, pašvaldību un privātās profesionālās izglītības iestādes, kuras īsteno izglītības programmas no trešā līdz piektajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim, kā arī nozaru organizācijas, kuru uzņēmumos mācās vai strādā jaunie profesionāļi (dalībnieku vecums konkursa gadā nedrīkst pārsniegt 22 gadus);
e) iesaistot profesionālās izglītības iestādes, nozaru uzņēmumus un valsts dienestus, konkursu SkillsLatvia apmeklētājiem (izglītojamajiem no vispārizglītojošām un profesionālās izglītības iestādēm, vecākiem, pedagogiem un citiem interesentiem) tiks nodrošināta daudzveidīga prasmju demonstrējumu un izmēģinājumu programma ar īpašu uzsvaru uz nākotnes prasmēm un STEM jomām, kā arī saistošas prasmju aktivitātes skolēniem;
f) konkursu SkillsLatvia integrētās komunikācijas informatīvās kampaņas tiks organizētas ar mērķi popularizēt profesionālo izglītību kā vērtību un iespēju veiksmīgas nākotnes karjeras izvēlē, demonstrēt profesionālās izglītības un nozaru sadarbību un Latvijas jauno profesionāļu starptautiskos sasniegumus un karjeras izaugsmi.
2. Noteikumu projekta 13.2. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (konkursantu sagatavošana un Latvijas nacionālās delegācijas dalības nodrošināšana starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos EuroSkills un WorldSkills) ieviešanai:
a) no konkursa SkillsLatvia konkursantiem tiks nodrošināta motivētu kandidātu atlase dalībai vismaz 5 prasmju konkursos/profesijās katrā konkursā EuroSkills (kandidāta vecums saskaņā ar noteikumiem - līdz 25 gadiem) vai konkursā WorldSkills (kandidāta vecums saskaņā ar noteikumiem - līdz 22 gadiem);
b)  kandidātu sagatavošana konkursiem WorldSkills/ EuroSkills  tiks nodrošināta izstrādājot un īstenojot pasākumu plānu kandidātu profesionālai pilnveidei un psiho-emocionālās noturības stiprināšanai atbilstoši starptautisko konkursu noteikumiem un darba uzdevumu prasībām, izstrādē un īstenošanā iesaistot nozaru ekspertus un psihologu;
c) tiks nodrošināta Latvijas pārstāvība starptautiskajās organizācijās WorldSkills International un WorldSkills Europe. Latviju šajās organizācijās saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas deleģējumu pārstāv VIAA ar diviem oficiāliem pārstāvjiem - Oficiālo delegātu darbam Stratēģijas komitejā un Tehnisko delegātu darbam Tehniskajā komitejā. Abi delegāti pārstāv valsts intereses Ģenerālajā asamblejā, kas ir konkursu augstākā stratēģiskā institūcija, konkursu sagatavošanas sanāksmē (Competition Preparation meeting) un konkursā;
d) tiks nodrošināta Latvijas delegācijas (konkursanti, starptautiskie eksperti, konkursantu komandas vadītājs, oficiālais delegāts, tehniskais delegāts, oficiālais novērotājs, komunikācijas speciālists) dalība 5 starptautiskajos jauno profesionāļu konkursos (EuroSkills 2023 Gdaņskā, Polijā; WorldSkills 2024 Lionā, Francijā; EuroSkills 2025 Herningā, Dānijā; WorldSkills 2026 Šanhajā, Ķīnā; EuroSkills 2027 Diseldorfā, Vācijā);
e) pārskats par dalību starptautiskajā konkursā tiks sniegts izvērtēšanas sanāksmē pēc katra konkursa, piedaloties konkursantiem, starptautisko konkursu ekspertiem, nozaru pārstāvjiem, profesionālās izglītības iestāžu pārstāvjiem.
3. Noteikumu projekta 13.3. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības (atbalsts profesionālās izglītības iestādēm un to pedagogiem darbā ar talantīgajiem audzēkņiem profesionālo prasmju apguvē un pilnveidē: informatīvie un mācību pasākumi profesionālās izglītības iestādēm un to pedagogiem par starptautiskajiem prasmju standartiem, prasmju novērtēšanu un to piemērošanu profesionālajā izglītībā; profesionālās meistarības konkursu un talantu attīstības profesionālajā izglītībā īstenošanas modeļa izstrāde; informācijas apmaiņa un sadarbības pasākumi ar VISC, NEP un nozaru organizācijām par starptautisko prasmju standartu prasību pārnesi uz profesionālās izglītības satura īstenošanu un novērtēšanu un izcilības attīstību profesionālo prasmju apguvē) ieviešanai:
a) sadarbojoties ar VISC, profesionālās izglītības iestādēm un Latvijas starptautisko konkursu ekspertiem tiks organizēti informatīvi semināri par WorldSkills International kustību, tās mērķiem un uzdevumiem un WorldSkills prasmju/profesiju standartiem kā instrumentu profesiju standartu un izglītības programmu pilnveidē. WorldSkills profesiju standarti (Worldskills Occupational Standards- WSOS) atspoguļo 64  globālās profesijas, kas ir pārstāvētas WorldSkills konkursos. Tie aptver specifiskās profesionālās, tehniskās un vispārīgās prasmes, kas nepieciešamas attiecīgajām profesijām visā pasaulē, un nosaka, kas profesionālim ir jāzina, jāsaprot un jādara. WSOS tiek veidoti WorldSkills ekspertu vadībā un tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem sadarbībā ar vadošajiem nozaru partneriem visā pasaulē. Atbilstoši gūtajai pieredzei starptautiskajos konkursos Latvijas komandas starptautiskie eksperti sniegs informāciju par konkursu aktualitātēm savā nozarē, tehniskajā nodrošinājumā un ieteikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem attiecīgajās izglītības programmās Latvijā, kā arī sadarbojoties VIAA, nozares ekspertiem un profesionālās izglītības iestādēm tiks veikta profesionālās izglītības iestādēs īstenoto profesionālās izglītības programmu kartēšana pret starptautiskajiem prasmju meistarības standartiem, lai identificētu tās profesionālās izglītības iestādes, kurās var iegūt šiem standartiem atbilstošas prasmes (profesionālās izglītības “Izcilības skolu” kartējums), kā arī novērtējuma rezultātā varētu tikt rosinātas izmaiņas šo izglītības programmu īstenošanā un novērtēšanā;
b) sadarbojoties ar VISC, profesionālās izglītības iestādēm tiks organizēti mācību semināri par konkursa SkillsLatvia un starptautisko konkursu vērtēšanas principiem, par to piemērošanas iespējām prasmju novērtēšanā profesionālajā izglītībā ikdienas mācību darbā un valsts pārbaudījumos, kā arī par vērtēšanas sistēmu un datu salīdzinošās analīzes iespējām;
c) katra kalendārā gada 4.ceturksnī nozaru eksperti izstrādās un tiešsaistē vai klātienes semināros pedagogiem prezentēs konkursa SkillsLatvia prasmju  konkursu uzdevumu projektus, kas ietver pārskatu par uzdevuma veikšanai nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, aprīkojumu un materiāliem, kā arī informatīvajiem interneta vai drukātajiem resursiem. Papildus tiešsaistes semināriem nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar nozaru uzņēmumiem tiks nodrošinātas arī praktiskas mācības;
d) apkopojot un izvērtējot konkursa SkillsLatvia organizēšanas un dalības starptautiskajos konkursos pieredzi, kā arī labākos Eiropas valstu paraugus nacionālo prasmju konkursu un talantu atbalsta nodrošināšanā, līdz 2025.gada 31.decembrim tiks izstrādāts modelis profesionālās meistarības konkursu un talantu atbalsta īstenošanai pēc 2027.gada. Tas ietvers profesionālās izglītības iestādes, izglītojamā un uzņēmuma savstarpējās sadarbības modeli un pienākumus prasmju meistarības konkursu ieviešanai un talantu attīstībai; prasmju meistarības konkursu ieviešanas un talantu attīstības izmaksu struktūru un finansēšanas modeli, nodrošinot papildu finansējuma piesaisti, priekšlikumus prasmju meistarības konkursu ieviešanas un talantu attīstības īstenošanas datu uzkrāšanai; prasmju meistarības konkursu ieviešanas un talantu attīstības uzraudzības procesu un metodiskā atbalsta nodrošināšanas modeli. Noteikumu projekta 26.punktā noteiktais deleģējums paredz VIAA sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādāt ilgtspējīgu profesionālās izglītības prasmju meistarības konkursu un talantu attīstības īstenošanas modeli, tai skaitā, piedāvājot risinājumu papildu finansējuma piesaistei no citām nacionālām vai starptautiskām attīstības programmām vai piesaistot privāto finansējumu, arī gadījumā, ja pēc 2027.gada šim atbalsta mērķim nebūs pieejams ES fondu finansējums;
e) visā projekta darbības laikā tiks nodrošināta informācijas apmaiņa ar VISC un NEP par plānotajiem un īstenotajiem atbalsta pasākumiem.

4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas atbalstāmo darbību ieviešanai, mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanai ir attiecināmas noteikumu projekta 14.punktā noteiktās tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Noteikumu projekta 15.punktā noteiktās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas: 
1. 15.1. apakšpunktā noteiktās projekta īstenošanas personāla un vadības personāla atlīdzības izmaksas līdz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai tiek plānotas kā tiešās faktiskās attiecināmās izmaksas, kurām piemēro netiešo izmaksu likmi 15%. 
Projekta ieviesējs tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus.
Ņemot vērā, ka ar 2022.gada jūliju ir uzsākta būtiska valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reforma, kuras ietvaros tiek īstenotas būtiskas pakāpeniskas izmaiņas valsts pārvaldes iestāžu darbinieku atalgojumā un, lai nodrošinātu Finanšu ministrijas vadlīnijās “Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām  un to piemērošana  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” noteikto vienkāršoto izmaksu izveides pamatprincipu (aprēķini ir iepriekš noteikti, taisnīgi, objektīvi un pārbaudāmi) piemērošanu 4.2.2.9.pasākuma otrās kārtas projekta īstenošanā, MK sēdes protokollēmumā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2025. gada 30.jūnijam nodrošināt atbilstošas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādi un apstiprināšanu 4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām.

2. 15.2. apakšpunktā noteiktās pārējās projekta īstenošanas izmaksas:  
1) 15.2.1.apakšpunktā - iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, piesaistītājiem ekspertiem un konkursantiem šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai (vienkāršotās izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai"). Lai pirms starptautiskā konkursa sagatavošanās procesa laikā nodrošinātu ekspertiem un konkursantiem iespēju apmeklēt un pilnvērtīgi piedalīties mācību un informatīvajos pasākumos, ekspertiem un konkursantiem ir plānotas iekšzemes komandējumu izmaksas, ņemot vērā apstākli, ka pasākumi tiek organizēti dažādās Latvijas vietās un arī ekspertu un konkursantu dzīvesvietas ir dažādās Latvijas pilsētās un novados; 
2) 15.2.2. apakšpunktā - ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam (tai skaitā Latvijas oficiālajam delegātam un tehniskajam delegātam starptautiskajās dalībvalstu asociācijās "Worldskills Europe" un "Worldskills International"), piesaistītajiem ekspertiem un konkursantiem šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai (faktiskās izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi); 
3) 15.2.3. apakšpunktā - transporta izmaksas (maksa par degvielu, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā  minēto atbalstāmo darbību īstenošanai (vienkāršotās izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai"); 
4) 15.2.4. apakšpunktā - transportlīdzekļu noma finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam šo noteikumu 13.1., 13.2., 13.3. un 13.4. apakšpunktā  minēto atbalstāmo darbību īstenošanai (faktiskās izmaksas atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem); 
5)  15.2.5.apakšpunktā - ikgadējie dalībvalsts maksājumi starptautiskajām dalībvalstu asociācijām "Worldskills Europe" un "Worldskills International", dalības maksas starptautiskajos konkursos EuroSkills, WorldSkills un citu valstu jauno profesionāļu meistarības konkursos, kā arī ar dalību šajās organizācijās saistīto pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai (faktiskās izmaksas atbilstoši starptautisko organizāciju maksājumu nosacījumiem); 
6) 15.2.6. apakšpunktā - pakalpojumu, preču, piegāžu līgumu un īres izmaksas šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai (faktiskās izmaksas atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem): 
15.2.6.1. apakšpunktā - pakalpojuma līgumu izmaksas ar projekta īstenošanā iesaistītām juridiskām un fiziskām personām šo noteikumu 13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai; 
15.2.6.2. apakšpunktā - pasākumu (semināru, darba grupu un citu) organizēšanas un nodrošināšanas izmaksas šo noteikumu 13.1., 13.2. un 13.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai; 
15.2.6.3. apakšpunktā - telpu, iekārtu un aprīkojuma īres izmaksas šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai; 
15.2.6.4. apakšpunktā - integrētās komunikācijas kampaņu organizēšanas un īstenošanas izmaksas šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai; 
15.2.6.5. apakšpunktā - starptautisko konkursu Latvijas nacionālās delegācijas dalībnieku nodrošināšanas izmaksas (formu, specapģērbu iegādes, loģistikas un citas izmaksas) šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai; 
15.2.6.6. apakšpunktā materiālu un inventāra iegādes izmaksas šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;  
15.2.6.7. apakšpunktā - naktsmītnes, ēdināšanas un transporta pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētoās atbalstāmās darbības īstenošanai; 
7)  15.2.7. apakšpunktā - projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas šo noteikumu 13.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, saskaņā ar šo noteikumu 31. punktā noteiktajiem normatīvajiem aktiem; 
8) 15.2.8. apakšpunktā - jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja finansējuma saņēmēja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 % apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam; kā arī ņemot vērā darbinieka nodarbinātības periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu;  
9) 15.2.9. apakšpunktā - veselības apdrošināšanas izmaksas šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētajam personālam. Ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē un minētais personāls ir nodarbināts uz normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Veselības apdrošināšanas izmaksas attiecināmas tikai uz periodu, kad minētais personāls ir nodarbināts projektā; 
10) 15.2.10. apakšpunktā - speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētajam personālam. Ja speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācija paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē un minētais personāls ir nodarbināts uz normālu darba laiku, speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas nosakāmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas attiecināmas tikai uz periodu, kad minētais personāls ir nodarbināts projektā; 
11) 15.2.11. apakšpunktā - citas izmaksas, kas nepieciešamas šo noteikumu 13. punktā  minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un kuru izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.  

Vienkāršotās izmaksas ir plānots piemērot izmaksām, kas norādītas noteikumu projekta 15.2.1. apakšpunktā (iekšzemes komandējumi un dienesta braucieni – naktsmītnes un dienas nauda projekta personālam, piesaistītājiem ekspertiem un konkursantiem), 15.2.3. apakšpunktā (transporta izmaksas – degviela, sabiedriskais transports, transporta pakalpojumi projekta personālam) un 15.1. apakšpunktā noteiktās projekta īstenošanas personāla un vadības personāla atlīdzības izmaksas, līdz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodikas apstiprināšanai, tiek plānotas kā tiešās faktiskās attiecināmās izmaksas, kurām piemēro netiešo izmaksu likmi 15%.
Pārējās izmaksu pozīcijas plānotas kā faktiskās izmaksas, jo tās tiek veiktas atbilstoši starptautisko konkursu  rīkotājorganizāciju un starptautisko dalībvalstu asociāciju nosacījumiem (15.2.4. un 15.2.6.5.apakšpunkts), izmaksas ir atkarīgas no starptautisko pasākumu norises vietām Eiropā un pasaulē (15.2.2. apakšpunkts), naktsmītnes (15.2.6.7.apakšpunkts) ir pakalpojums, kas tiek nodrošināts projekta mērķa grupai ikgadējo pasākumu ietvaros, un nav traktējams kā komandējums. Pakalpojuma sniedzēji (15.2.6.1.apakšpunkts) pārstāv dažādas Latvijas tautsaimniecības nozares, tiek nolīgti, īstenojot iepirkumu procedūras, un izmaksas tiek noteiktas atbilstoši konkrētā pakalpojuma/preces tirgus cenai, kas katrai nozarei ir dažāda, līdz ar to izmaksas ir specifiskas nozarei un nav unificējamas.
Arī pakalpojuma sniedzēju veicamā darba saturs, ieguldītais darbs un laiks  būtiski atšķiras, jo pamatā tiek veikti praktiski darbi atbilstoši prasmju konkursam konkrētajā nozarē un tie nav novērtējami ar vienādu stundas likmi. 
Arī vērtēšana katrā prasmju konkursā ir atšķirīga, jo ir tādi prasmju konkursi, kur uzdevuma izpildes laikā katrs konkursants tiek vērtēts procesā (piemēram, restorānu serviss, viesu uzņemšana), bet ir arī tādi, kur jāvērtē atsevišķi darba izpildes posmi un pēc tam gala produkts (piemēram, mēbeļu izgatavošana, ēdienu gatavošana, tērpu izgatavošana). Savukārt, pakalpojuma sniedzēji, kas nodrošina prasmju konkursu darbnīcu funkcionēšanu, veic pēc darba satura pilnīgi atšķirīgus pienākumus  - atbilstoši prasmju konkursa nosacījumiem gatavo prasmju konkursa materiālus un nodrošina tehnisko atbalstu konkursantam (šķiro, sver, sadala, grupē, regulē iekārtas utt.). 
Vienlaikus būtiski, ka izmaksām, kuras nav plānotas kā vienkāršotās izmaksas, nav regulārs ikmēneša raksturs. Pamatā tās ir vienreizējas kalendārā gada ietvaros (atsevišķos gadījumos atkarībā no līguma nosacījumiem var būt arī 2-3 maksājumi)  tiek veiktas noteiktā laika nogrieznī (konkrētos gada mēnešos) atbilstoši projekta darbību un pasākumu īstenošanas specifikai, tādējādi nerada būtisku administratīvo slogu.

4.2.2.9. pasākuma otrās kārta ir mērķēta uz talantu identificēšanu un  atbalstu profesionālajā izglītībā, ar to saprotot, ka katrā audzēknī var atklāt talantu, dodot iespēju piedalīties un pilnveidot savas prasmes. Arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (MK rīkojums Nr. 436, 2021.gada 22.jūnijā) noteikts: 3.1.3. uzdevums. Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību “Izglītības sistēmai ir jānodrošina ikviena izglītojamā individuālā snieguma un kompetenču attīstība, paredzot atbilstošus atbalsta mehānismus dažādām izglītojamo grupām - gan talantīgajiem un uz izcilību vērstajiem, gan izglītojamajiem ar vidēju sniegumu, gan izglītojamajiem ar vāju sniegumu vai mācīšanās grūtībām.” “Talantu motivēšana un atbalstīšana profesionālajā izglītībā plānota kā nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana - nacionālā mērogā prasmju konkurss "SkillsLatvija" un Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētie konkursi mūzikā, dejā, mākslā un dizainā; starptautiski jauno profesionāļu meistarības konkursi - EuroSkills un WorldSkills u.c.”   
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim.

Projekta īstenošanas uzraudzību veic Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk – padome). Padomes sēdes projekta uzraudzības jautājumos tiek sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Projekta īstenošanas uzraudzību veic Padomes nolikumā minētie pārstāvji, eksperta statusā bez balsstiesībām pieaicinot atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes pārstāvjus. Atbilstoši Padomes nolikuma funkcijām finansējuma saņēmējs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā informē un iesniedz informāciju Padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par profesionālās izglītības  nacionālo profesionālās meistarības konkursu SkillsLatvia organizēšanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, konkursantu sagatavošanu un Latvijas nacionālās delegācijas dalības nodrošināšanu starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos EuroSkills un WorldSkills un atgriezenisko saiti no profesionālās izglītības iestādēm, kā arī problēmām un riskiem projekta īstenošanā un citiem jautājumiem. Padome  ir izveidota, lai sekmētu valdības, darba devēju un darbinieku (arodbiedrību) organizāciju sadarbību cilvēkresursu attīstības, izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā. Apakšpadome  darbojas atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2016. gada 21.aprīļa sēdē (sēdes protokols Nr.1  2.punkts) apstiprinātam nolikumam "Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes nolikums" (https://www.mk.gov.lv/lv/nacionalas-trispusejas-sadarbibas-padomes-2021-gada-27-aprila-sedes-darba-kartiba), un ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (https://likumi.lv/ta/id/50778-nacionalas-trispusejas-sadarbibas-padomes-nolikums) institucionālās sistēmas sastāvdaļa, kas ir izveidota, lai sekmētu Ministru kabineta, darba devēju un darbinieku (arodbiedrību) organizāciju sadarbību cilvēkresursu attīstības, izglītības un nodarbinātības valsts politikas un stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā.
Atbilstoši noteikumu projekta 23.punktā noteiktajam Padome projekta īstenošanas uzraudzībā veic šādus uzdevumus:
- izskata finansējuma saņēmēja iesniegtos pārskatus par projekta īstenošanas gaitu, tai skaitā sasniegto rezultātu progresu, saturisko kvalitāti un ilgtspēju, kā arī atbilstību projekta mērķim un sniedz ieteikumus finansējuma saņēmējam;
- analizē projekta īstenošanas problēmas, apdraudējumus un riskus un sniedz finansējuma saņēmējam priekšlikumus projekta īstenošanas pilnveidei, lai sekmētu projekta efektīvu un kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu atbilstoši projekta mērķim;
Padomei, veicot projekta īstenošanas uzraudzību, ir tiesības:
- uzaicināt piedalīties Padomes sēdēs ar padomdevēju tiesībām valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvjus;
- projekta īstenošanas uzraudzības aktuālos jautājumos sadarboties ar ekspertiem, ministrijām, to padotībā esošajām iestādēm un citām valsts institūcijām;
- lūgt projekta īstenošanas uzraudzībai aktuālo informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm;
- sniegt priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai un finansējuma saņēmējam projekta īstenošanas pilnveidei.

Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2023. gada 2. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām. Izmaksu attiecināmība no 2023. gada sākuma ir nepieciešama, lai 4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas noteikumu projekta 13.2. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ietvaros nodrošinātu savlaicīgu Latvijas komandas sagatavošanu un dalību starptautiskajā jauno profesionāļu meistarības konkursā EuroSkills 2023, kas notiks 2023. gadā no 5. līdz 9. septembrim Gdaņskā, Polijā, un līdz 2027. gadam sasniegtu plānoto nacionālo rādītāju - dalība 5 starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos.
Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja SAM 4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nav iespējams attiecināt no ESF+. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir VIAA, kuram ir iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VIAA projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus speciālistus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu.
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka noteikumu projekts precīzi nosaka ESF+ projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai projekta īstenošanai tiks piesaistīts kvalificēts projekta vadības un īstenošanas personāls, kā arī VIAA konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem.
Vienlaikus nav attiecināmas jau pabeigtas darbības.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.2.9. pasākuma otrajā kārtā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no ESF+, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un novērš dubultā finansējuma risku.

4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ietvaros paredzēts īstenot projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Finansējuma saņēmējs VIAA īstenos atbalstu profesionālās izglītības prasmju meistarības konkursu organizēšanai un dalības nodrošināšanai un talantu attīstības pasākumiem, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. VIAA īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādamas. Līdz ar to 4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.
 
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ieviešanā tiks nodrošināta darbību sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda SAM 8.3.5. projektu, kas tika īstenots līdz 2023. gada 31. maijam.
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas projektam nav ietekmes.
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ietvaros īstenotais  projekts  sniegs netiešu ieguldījumu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) politikas virziena “Izglītība”  darbībā - skolas priekšlaicīgas pamešanas novēršana un pārejas no skolas uz darba tirgu uzlabošana. Visas projektā paredzētās darbības ir vērstas uz profesionālās izglītības tuvināšanu darba tirgum, ar mērķi pilnveidot profesionālās izglītības saturu  atbilstoši starptautiskajiem standartiem, lai padarītu to pievilcīgāku audzēkņiem mācību laikā, kā arī atvieglotu viņu iekļaušanos darba tirgū, uz profesionālās izglītības prestiža un audzēkņu pašapziņas stiprināšanu.  
4.2.2.9. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir vērstas uz talantu attīstību profesionālajā izglītībā, profesionālās izglītības kā vērtības popularizēšanu nākotnes karjeras virziena izvēlē, sadarbības ar nozarēm attīstību, profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanu un starptautiskās konkurētspējas veicināšanu. Tādējādi, pasākuma otrās kārtas investīcijas sniegs ieguldījumu profesionālajā izglītībā iesaistīto jauniešu veiktspējas kāpināšanā, nākotnes darba spēka attīstībā, spējā pielāgoties mainīgajām darba tirgus vajadzībām, personāla konkurētspējas paaugstināšanā, tai skaitā profesionālās izglītības pedagogu kvalifikācijas un prasmju pilnveidē, konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, spējā radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību un ilgtermiņā netieši pozitīvi ietekmējot ekonomikas transformāciju un iekšzemes kopproduktu. Vienlaikus, atstājot pozitīvu ietekmi uz prasmju trūkuma un prasmju neatbilstības mazināšanu nacionālajā darba tirgū.
4.2.2.9. pasākuma ESF+ investīcijām piemērots 149.intervences kods „Atbalsts pamatizglītībai līdz vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam.

Latvijas Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam ietvaros plānoto 4.2.2.9. pasākumu ir paredzēts ieviest trīs projekta iesniegumu atlases kārtās, pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 19 749 589 euro (tai skaitā ESF+ 16 787 150 euro).
4.2.2.9. pasākuma pirmās kārtas īstenošanas rezultātā tiks sniegts atbalsts profesionālās izglītības mācību satura pilnveides pasākumiem izglītības kvalitātes uzlabošanai un satura elastībai, identificējot darba tirgū aktuālās prasmes  un ieviešot  profesionālās izglītības saturā, profesionālās izglītības iestāžu  metodiskā darba vadības principu un sistēmas izveide un īstenošana, sistēmisku atbalsta risinājumu nodrošināšana izglītības kvalitātei un satura elastībai, veicot esošo mācību līdzekļu kartējumu, to izstrādi vai iegādi, nodrošinot izstrādātā profesionālās izglītības satura un profesionālo kvalifikāciju sistēmu kopuma vienotu pārvaldību digitālās platformas “Nozaru kvalifikāciju sistēma” izveidei un uzturēšanai,  nozaru ekspertu padomju, VISC un profesionālās izglītības iestāžu savstarpējā sadarbības koordinācijas mehānisma izveidei un īstenošanai, profesionālās izglītības iestāžu metodiskā darba vadības principu un sistēmas izveidei un īstenošanai, tai skaitā, metodisko jomu stiprināšanai, profesionālās izglītības iestāžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšanai. Pieejamais finansējums 10 399 589 euro (tai skaitā ESF+ 8 839 650 euro). Pirmo atlases kārtu plānots organizēt ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Plānotais finansējuma saņēmējs: VISC.
Trešās kārtas ietvaros atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu partnerības projektiem inovāciju ieviešanai un labās prakses pārnesei, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošanai profesionālajā izglītībā. Indikatīvi pieejamais finansējums 5 500 000 euro (tai skaitā ESF+ 4 675 000 euro), tai skaitā 3 115 993 euro elastības finansējums. Trešo atlases kārtu plānots organizēt atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Potenciālie finansējuma saņēmēji: profesionālās izglītības iestādes.

[1] Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 934 „Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” https://likumi.lv/ta/id/253757-valsts-izglitibas-attistibas-agenturas-nolikums