24-TA-137: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 597 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.3. pasākuma "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 597 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.3. pasākuma "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts, lai veiktu precizējumus pamatojoties uz 2023.gada 13.decembrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) apstiprināto un 2023.gada 15.decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto jauno de minimis atbalsta regulējumu, kā arī lai noteiktu atbalstīto komersantu produktivitātes un eksporta rādītāja monitorēšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK Noteikumu projekta mērķis ir veikt precizējumus, lai iestrādātu jaunās de minimis regulas nosacījumus, normas, lai noteiktu atbalstīto komersantu produktivitātes un eksporta rādītāja monitorēšanu, un vienotās likmes piemērošanu netiešajām izmaksām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 1407/2013) ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim un kopā ar Komisijas regulas Nr.1407/2013 7.panta 4.punktā un 8.pantā noteikto - līdz 2024.gada 30.jūnijam. Savukārt ar 2024.gada 1.janvāri stājas spēkā Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2023/2831).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu atbilstoši spēkā esošiem de minimis nosacījumiem, papildinātu ar vienotās likmes piemērošanu netiešajām izmaksām, kā arī lai noteiktu atbalstīto komersantu produktivitātes un eksporta rādītāju motinorēšanu, ir sagatavojusi un virza apstiprināšanai MK noteikumu projektu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu atbilstoši spēkā esošiem de minimis nosacījumiem, papildinātu ar vienotās likmes piemērošanu netiešajām izmaksām, kā arī lai noteiktu atbalstīto komersantu produktivitātes un eksporta rādītāju motinorēšanu, ir sagatavojusi un virza apstiprināšanai MK noteikumu projektu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2023. gada 17. oktobra noteikumos Nr. 597 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.3. pasākuma "Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.597) ir iekļautas normas, kas izriet no jaunās Komisijas regulas Nr.2023/2831, līdz ar to tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr.597. Vienlaikus Komisijas Regula Nr. 2023/2831 sniedz vēl lielāku elastību izstrādāt un īstenot pasākumus.
Atbalstot vietējos komersantus un veicinot komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos - tā rezultātā tiks veidotas uz zināšanām un inovācijām balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības, kas sniegs ieguldījumu arī komersantu produktivitātes pieaugumā.
Lai novērtētu ieguldīto finansējumu komersantos MK Noteikumu projekta ietvaros, nepieciešams noteikt, ka Atbildīgā iestāde uzkrāj datus par finansējuma saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu.
Atbalstot vietējos komersantus un veicinot komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos - tā rezultātā tiks veidotas uz zināšanām un inovācijām balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības, kas sniegs ieguldījumu arī komersantu produktivitātes pieaugumā.
Lai novērtētu ieguldīto finansējumu komersantos MK Noteikumu projekta ietvaros, nepieciešams noteikt, ka Atbildīgā iestāde uzkrāj datus par finansējuma saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu.
Risinājuma apraksts
1. De minimis regulas nosacījumu iestrādāšana
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka pēc būtības atbalsta programmas ietvaros de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi nemainās līdz ar to MK noteikumu projektā ir veikti precizējumi aizvietojot 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam uz Komisijas Regula 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. No MK Noteikumu projekta stāšanās brīža tiks piemērota Komisijas Regula 2023/2831. Komisijas Regulā Nr.2023/2831, salīdzinot to ar Komisijas Regulu Nr.1407/2013, ir atšķirība, ka trīs gadu laikposms noteikts kā slīdošs periods, tas ir, turpmāk de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķir vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā no tā piešķiršanas brīža nedrīkst pārsniegt noteikto robežlielumu (300 000 euro). Ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 18.jūnijam.
2. Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka Atbildīgai iestādei jāuzkrāj informācija par finansējuma saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus uzkrājot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos komersantos 5 gadu laikā no finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā.
Plānots, ka finansējuma saņēmējs pēc akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā piecu gadu periodā iesniedz Atbildīgai iestādei informāciju par ieguldījumu eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā. Šis nosacījums tiks paredzēts līgumā starp finansējuma saņēmēju un Sadarbības iestādi.
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Produktivitātes rādītājs MK noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā finansējuma saņēmēju darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un 5 gadu laikā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā - vai, saņemot atbalstu, gala labuma guvēja nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka mūsu konkurētspēju starptautiskos tirgos t.i., vai mūsu ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā.
Attiecīgi Atbildīgā iestāde, izmantojot šādu formulu, nosaka katra finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu finansējuma saņēmēja līmenī piecu gadu laikā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā. Līdz ar to Atbildīgā iestāde pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā un piecus gadus pēc tā (t.i. sākot no pirmā gada un ik gadu piecu gadu laikā) pārbauda finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sadarbības iestādei jāparedz līgumā ar finansējuma saņēmēju atruna, ka finansējuma saņēmējs piecu gadu laikā sniedz informāciju Atbildīgai iestādei par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
3. Finansējuma saņēmējam uzkrājamie rādītāji
Skaidrības nolūkos tiek papildināts noteikumu projekts ar konkrētiem Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) datu rādītājiem, kas finansējuma saņēmējam jāuzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ievadi sadalījumā pa gala labuma guvēju veidiem (šo noteikumu ietvaros gala labuma guvējs ir finansējuma saņēmējs), par komersanta neto apgrozījumu un komersanta eksportu no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas. Vienlaikus šo informāciju finansējuma saņēmējs iesniedz kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā un pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, vienu reizi gadā (3 gadu periodā) iesniedz atbildīgai iestādei 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas.
4. Vienkāršotās izmaksas
Saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2021/1060) 53. panta 2. punktu, ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, iemaksas no ERAF, ESF+, TPF, AMIF, IDF un BMVI saņēmējam sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot darbības, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu. Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tikai to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar Komisijas regula Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Attiecīgi Komisijas regulas Nr. 2021/1060 54. panta a) apakšpunkts nosaka, ka netiešās izmaksas var tikt aprēķinātas kā vienotā likme līdz 7 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz piemērot netiešo izmaksu vienoto likmi 7 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā, ka netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, kā piemēram – citu juridisko pakalpojumu un konsultantu konsultāciju izmaksas (akciju opciju programmas izstrāde, konsultācijas statūtu izstrādē, konsultācijas dividenžu politikas izstrādē, citā nepieciešamā dokumentācija), tāpat arī nodrošinot komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, tai skaitā izmaksas komunikāciju materiālos, kas veicina uzņēmuma atpazīstamību Baltijas tirgū, tādējādi arī veicinot tā zīmola un biznesa izaugsmi.
Ekonomikas ministrija izvērtēja vienkāršoto izmaksu metodikas iespējas, veicot tirgus izpēti apjautājot aktīvākos emisijas organizētājus (saskaņā ar AS "Nasdaq Riga" sniegto informāciju) un zvērinātus advokātu birojus, lūdzot cenu lapu par piedāvātajiem pakalpojumiem un sniegt informāciju, kas varētu ietekmēt izmaksas uzņēmumam, lai tas veiksmīgi kotētos tirdzniecības vietā. No atbildēm secināms, ka pārsvarā pakalpojumu sniedzējiem nepastāv cenu lapas. Saistībā ar akciju vai parāda vērstpapīru emisiju un to iekļaušanu tirdzniecībā katrā konkrētā gadījumā tiek noteikts, atsevišķi vienojoties ar potenciālo akciju vai parāda vērtspapīru emitentu, un ir atkarīgs no vairākiem būtiskiem apstākļiem, proti, iecerētās darījuma struktūras, vērtspapīru nodrošinājuma esamības, piedāvājuma veida (privāta izvietošana vai publisks piedāvājums), iecerētās tirdzniecības vietas (AS “Nasdaq Riga” regulētais vai alternatīvais tirgus), emitenta komercdarbības veida un korporatīvās struktūras, emitenta līdzšinējās pieredzes kapitāla tirgos, finansējuma apjoms kāds tiek piesaistīts tirdzniecības vietā un tamlīdzīgi. Pakalpojuma izmaksas tiek izvērtētas katrā individuālā gadījumā atsevišķi, līdz ar to šobrīd citas vienkāršoto izmaksu metodikas 1.2.1.3.pasākuma ietvaros nav plānotas. Uzkrājoties projekta datiem, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādes iespējas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka pēc būtības atbalsta programmas ietvaros de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi nemainās līdz ar to MK noteikumu projektā ir veikti precizējumi aizvietojot 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam uz Komisijas Regula 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. No MK Noteikumu projekta stāšanās brīža tiks piemērota Komisijas Regula 2023/2831. Komisijas Regulā Nr.2023/2831, salīdzinot to ar Komisijas Regulu Nr.1407/2013, ir atšķirība, ka trīs gadu laikposms noteikts kā slīdošs periods, tas ir, turpmāk de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķir vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā no tā piešķiršanas brīža nedrīkst pārsniegt noteikto robežlielumu (300 000 euro). Ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 18.jūnijam.
2. Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka Atbildīgai iestādei jāuzkrāj informācija par finansējuma saņēmēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus uzkrājot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos komersantos 5 gadu laikā no finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā.
Plānots, ka finansējuma saņēmējs pēc akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā piecu gadu periodā iesniedz Atbildīgai iestādei informāciju par ieguldījumu eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā. Šis nosacījums tiks paredzēts līgumā starp finansējuma saņēmēju un Sadarbības iestādi.
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Produktivitātes rādītājs MK noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā finansējuma saņēmēju darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un 5 gadu laikā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā - vai, saņemot atbalstu, gala labuma guvēja nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka mūsu konkurētspēju starptautiskos tirgos t.i., vai mūsu ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā.
Attiecīgi Atbildīgā iestāde, izmantojot šādu formulu, nosaka katra finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu finansējuma saņēmēja līmenī piecu gadu laikā pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā. Līdz ar to Atbildīgā iestāde pēc finansējuma saņēmēja akciju vai parāda vērtspapīru iekļaušanas tirdzniecības vietā un piecus gadus pēc tā (t.i. sākot no pirmā gada un ik gadu piecu gadu laikā) pārbauda finansējuma saņēmēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sadarbības iestādei jāparedz līgumā ar finansējuma saņēmēju atruna, ka finansējuma saņēmējs piecu gadu laikā sniedz informāciju Atbildīgai iestādei par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
3. Finansējuma saņēmējam uzkrājamie rādītāji
Skaidrības nolūkos tiek papildināts noteikumu projekts ar konkrētiem Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) datu rādītājiem, kas finansējuma saņēmējam jāuzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu un ievadi sadalījumā pa gala labuma guvēju veidiem (šo noteikumu ietvaros gala labuma guvējs ir finansējuma saņēmējs), par komersanta neto apgrozījumu un komersanta eksportu no projekta rezultāta ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas. Vienlaikus šo informāciju finansējuma saņēmējs iesniedz kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā un pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, vienu reizi gadā (3 gadu periodā) iesniedz atbildīgai iestādei 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma saņemšanas.
4. Vienkāršotās izmaksas
Saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2021/1060) 53. panta 2. punktu, ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, iemaksas no ERAF, ESF+, TPF, AMIF, IDF un BMVI saņēmējam sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot darbības, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu. Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tikai to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar Komisijas regula Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
Attiecīgi Komisijas regulas Nr. 2021/1060 54. panta a) apakšpunkts nosaka, ka netiešās izmaksas var tikt aprēķinātas kā vienotā likme līdz 7 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz piemērot netiešo izmaksu vienoto likmi 7 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā, ka netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai, kā piemēram – citu juridisko pakalpojumu un konsultantu konsultāciju izmaksas (akciju opciju programmas izstrāde, konsultācijas statūtu izstrādē, konsultācijas dividenžu politikas izstrādē, citā nepieciešamā dokumentācija), tāpat arī nodrošinot komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus, tai skaitā izmaksas komunikāciju materiālos, kas veicina uzņēmuma atpazīstamību Baltijas tirgū, tādējādi arī veicinot tā zīmola un biznesa izaugsmi.
Ekonomikas ministrija izvērtēja vienkāršoto izmaksu metodikas iespējas, veicot tirgus izpēti apjautājot aktīvākos emisijas organizētājus (saskaņā ar AS "Nasdaq Riga" sniegto informāciju) un zvērinātus advokātu birojus, lūdzot cenu lapu par piedāvātajiem pakalpojumiem un sniegt informāciju, kas varētu ietekmēt izmaksas uzņēmumam, lai tas veiksmīgi kotētos tirdzniecības vietā. No atbildēm secināms, ka pārsvarā pakalpojumu sniedzējiem nepastāv cenu lapas. Saistībā ar akciju vai parāda vērstpapīru emisiju un to iekļaušanu tirdzniecībā katrā konkrētā gadījumā tiek noteikts, atsevišķi vienojoties ar potenciālo akciju vai parāda vērtspapīru emitentu, un ir atkarīgs no vairākiem būtiskiem apstākļiem, proti, iecerētās darījuma struktūras, vērtspapīru nodrošinājuma esamības, piedāvājuma veida (privāta izvietošana vai publisks piedāvājums), iecerētās tirdzniecības vietas (AS “Nasdaq Riga” regulētais vai alternatīvais tirgus), emitenta komercdarbības veida un korporatīvās struktūras, emitenta līdzšinējās pieredzes kapitāla tirgos, finansējuma apjoms kāds tiek piesaistīts tirdzniecības vietā un tamlīdzīgi. Pakalpojuma izmaksas tiek izvērtētas katrā individuālā gadījumā atsevišķi, līdz ar to šobrīd citas vienkāršoto izmaksu metodikas 1.2.1.3.pasākuma ietvaros nav plānotas. Uzkrājoties projekta datiem, tiks atkārtoti izvērtētas vienkāršoto izmaksu metodikas izstrādes iespējas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023.gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ar Noteikumu projektu tiek precizētas atsauces uz jauno (pārizdoto) de minimis regulu.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023.gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Komisijas Regula (ES) 2023/2831
Noteikumu projekta 1.punkts, 6.punkts, 12. punkts, 13.punkts, 16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Eiropas Komisijas Regula (ES) 2023/2831 1.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 3.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Eiropas Komisijas Regula (ES) 2023/2831 3. panta 2.punkts
Noteikumu projekta 14.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Eiropas Komisijas Regula (ES) 2023/2831 2. panta 2.punkts
Noteikumu projekta 15.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Eiropas Komisijas Regula (ES) 2023/2831 7. panta 3.punkts un 8. pants
Noteikumu projekta 17.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
n/a
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Komisijas Regula Nr. 2021/1060 54. pants
Noteikumu projekta 7.pukts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
n/a
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība no 14.02.2024. līdz 28.02.2024. Viedokļi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi