Anotācija (ex-ante)

Pedagoga profesijai ir salīdzinoši zems prestižs – TALIS[1] 2018 pētījumā tikai 23 % skolotāju piekrīt vai pilnībā piekrīt, ka viņu profesija tiek novērtēta sabiedrībā. Liela daļa izglītības studiju jomas programmu absolventu kā savu darbavietu neizvēlas izglītības iestādi. Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi (OECD (The Organization for Economic Cooperation and Development) valstu vidējais rādītājs – 44 gadi), pedagogi vecuma grupā pēc 50 gadiem – 43 % no kopējā pedagogu skaita (Izglītības un zinātnes ministrijas dati). Apmēram 13 % Latvijas skolotāju darba stāžs ir 1–5 gadi. Lai arī Latvijas skolās ienāk jaunie skolotāji, viņi ātri aiziet no darba skolā, proti, darba stāžs 6–10 gadi vairs ir tikai 6,5 % skolotāju, bet darba stāžs 11–15 gadi – tikai 8 % skolotāju (TALIS 2018). Iespējamie iemesli – profesijas zemā konkurētspēja, neatbilstoša studējošo atlase augstskolā, psiholoģiskā nepiemērotība profesijai, nepietiekams atbalsts no skolas un dibinātāja (pašvaldības).

Šobrīd pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas jaunajiem pedagogiem nav pieejams indukcijas gada atbalsts (izņēmums ir darba vidē balstītā studiju programma skolotāju sagatavošanai), kas nodrošinātu viņu tālāku iejušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu pedagoga profesijā.

Šo problēmu palīdzēs risināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4. politikas mērķa "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" (turpmāk – 4.2.2. SAM) 4.2.2.7. pasākums "Indukcijas gada ieviešana pedagogu sagatavošanas studiju programmās" (turpmāk – 4.2.2.7. pasākums), kura ietvaros tiks sniegts atbalsts skolotāju kvalifikāciju ieguvušajiem pirmo gadu pēc studiju pabeigšanas, lai piesaistītu un noturētu pedagogus.


[1] Starptautisks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas mācību vides pētījums (Teaching and Learning International Survey)

 

4.2.2.7. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 4.2.2.7. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” un nodrošinās virzību uz mērķi “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam”, kā arī veicinās NAP2027 indikatora “15 gadus vecu skolēnu īpatsvars ar augstiem/zemiem mācību sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs” mērķa vērtības sasniegšanu;
2) IAP2027 1. mērķa „Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls” 1.1. rīcības virziena „Pedagogu sagatavošana, piesaiste un attīstība” 1.1.1. uzdevumam „Attīstīt pedagogu sagatavošanas sistēmu”.  Līdz ar to 4.2.2.7. pasākums sekmēs IAP2027 noteiktā 1.politikas rezultāta „Kvalitatīva un kvantitatīva pedagogu un akadēmiskā personāla ataudze” un 1.2.rezultatīvā rādītāja „Pedagogu noturība: izmaiņas pedagogu ar optimālu darba stāžu proporcijā” mērķa vērtības sasniegšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas ar LU, kas aktualizē informāciju par pieejamām pedagogu vakancēm. Aktualizētā informācija par pieejamām pedagogu vakancēm ir pieejama: https://esiskolotajs.lu.lv/vakances/.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.2.7. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

4.2.2.7. pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu skolotāja kvalifikāciju ieguvušajiem pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventiem pirmo gadu pēc studiju pabeigšanas, lai piesaistītu un noturētu pedagogus.

4.2.2.7. pasākuma īstenošanas rezultātā tiks ieviests indukcijas gada atbalsts pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventiem, tādējādi palīdzot jaunajiem pedagogiem pirmajā gadā  pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas tālāk iejusties izglītības iestādes vidē un veicinot to palikšanu pedagoga profesijā. 4.2.2.7. pasākuma atbalsts plānots visām pedagogu sagatavošanas studiju programmām, izņemot darba vidē balstīto studiju programmu, ņemot vērā, ka tai atbalsts līdz 2023. gada 30. jūnijam tiek sniegts 8.2.1.SAM ietvaros un no 2023. gada 1. jūlija atbalsts plānots no valsts budžeta līdzekļiem.

4.2.2.7. pasākuma mērķa grupa ir pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi.

4.2.2.7. pasākums tiks īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzējs 4.2.2.7. pasākuma ietvaros būs LU, savukārt pārējās augstskolas, kas arī īsteno pedagogu sagatavošanas studiju programmas  (Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija[1], Liepājas Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) plānotas kā projekta sadarbības partneri.

LU izvēlēta kā projekta iesniedzējs un projekta vadošais partneris, ņemot vērā LU lielo pieredzi pedagogu sagatavošanā un pieredzi līdzīga atbalsta sniegšanā Eiropas Savienības fondu 2014. –2020. gada plānošanas periodā. LU īsteno 3 pedagogu sagatavošanas studiju programmas, kā arī darba vidē balstīto studiju programmu, 2 maģistra studiju programmas un kopīgo doktora studiju programmu studiju virzienā „Izglītība, pedagoģija un sports”, kas ir lielākais īstenojamo studiju programmu skaits studiju virzienā „Izglītība, pedagoģija un sports”, salīdzinot ar pārējām augstskolām. LU arī ir lielākais studējošo un absolventu skaits pedagogu sagatavošanas studiju programmās. 8.2.1. SAM pirmās kārtas LU projekta ietvaros 2021./2022. un 2022./2023. akadēmiskajā gadā tiek sniegts indukcijas gada atbalsts darba vidē balstītajā studiju programmā skolotāju sagatavošanai. Līdz ar to LU jau ir pieredze šāda atbalsta sniegšanā. Īstenojot vienu kopīgu starpaugstskolu projektu tiks samazināts administratīvais slogs iesaistītajām pusēm, attiecīgi arī administratīvās izmaksas, un atbalsta sniegšana notiks pēc vienotiem principiem.

4.2.2.7. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 3 425 840 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums – 2 911 964 euro un valsts budžeta finansējums – 513 876 euro. 4.2.2.7. pasākumam nav plānots elastības finansējums, tas plānots 4.2.3.1. pasākuma “Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” ietvaros.
4.2.2.7. pasākumu plānots īstenot vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu, projektu īstenojot  ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. maijam.

4.2.2.7. pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) programmas iznākuma rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim –  nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 1;
2) programmas rezultāta rādītājs līdz 2029. gada 31. decembrim – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1.

Vienlaikus plānoti arī šādi nacionālie rādītāji, par kuru izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju:
1) pedagogu sagatavošanas studiju programmu skaits, kurās sniegts indukcijas gada atbalsts;
2) atbalstu saņēmušo indukcijas gada dalībnieku skaits;
3) indukcijas gada dalībnieku skaits, kas saņēmuši apliecību par profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi.
Uzkrājot informāciju par pedagogu sagatavošanas studiju programmu skaitu, kurās sniegts indukcijas gada atbalsts, ņem vērā katrā augstskolā īstenoto pedagogu sagatavošanas studiju programmu skaitu - t.i., skaita studiju programmas pēc to licencēm. Piemēram, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs” īsteno četras augstskolas, kopā ir četras licences, līdz ar to skaita kā četras studiju programmas.
Uzkrājot informāciju par atbalstu saņēmušo indukcijas gada dalībnieku skaitu, skaita indukcijas gada dalībniekus, kas noslēguši līgumu par dalību indukcijas gadā un mērķstipendijas saņemšanu.
Savukārt uzkrājot informāciju par indukcijas gada dalībnieku skaitu, kas saņēmuši apliecību par profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi, skaita unikālos indukcijas gada dalībniekus, kas saņēmuši apliecību par profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi. Plānots, ka indukcijas gada laikā indukcijas gada dalībnieks apgūs vienu profesionālās kompetences pilnveides programmu.
Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu.

4.2.2.7. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:1) indukcijas gada atbalsts pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventiem pirmo gadu pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas: a) indukcijas gada dalībnieku piesaiste un atlase, b) individuāls atbalsts profesionālās pilnveides grupās (profesionālo mērķu izvirzīšana un virzīšana uz sasniegumiem, refleksija pilnveides grupā, individuālās semestra noslēguma sarunas par paveikto un sasniegto, metodiskais atbalsts no pilnveides grupas vadītāja un kuratoriem, nodarbības pilnveides grupā, pilnveidojot pedagoģiskās kompetences, savstarpēja pieredzes apmaiņa, metodiskā koprade), c) mācību stundu vērošana, d) profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrāde un īstenošana, e) mērķstipendijas indukcijas gada dalībniekiem; 2) projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana; 3) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Personāla izmaksas plānots attiecināt atbilstoši vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikai. Minēto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots apstiprināt līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai. Gadījumā, ja līdz projektu iesniegumu atlases izsludināšanai vienkāršoto izmaksu metodika nebūs apstiprināta, projekta iesniegumu atlasē netiks veikta vadības un īstenošanas  personāla atlīdzības izmaksu apmēra pamatotības analīze.
Īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas netiek plānotas periodā, kad netiek paredzētas mērķa grupas izmaksas un atbalsta pasākumi, izņemot pilnveides grupu koordinatorus un vadītāju plānots iesaistīt arī indukcijas gada dalībnieku piesaistē un atlasē;
2) mērķstipendijas indukcijas gada dalībniekiem – līdz 200 euro mēnesī. Mērķstipendijas plānots izmaksāt 10 mēnešus – no augusta līdz maijam. Mērķstipendija noteikta tādā apmērā, lai kompensētu darba algu par to laiku, kad indukcijas gada dalībnieks piedalās profesionālās kompetences pilnveides programmā un nodarbībās profesionālās pilnveides grupā, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgu darba samaksu par pilnu darba slodzi izglītības iestādē. Saskaņā ar 2023. gada 26. aprīlī veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” no 2023.gada 1.septembra vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir noteikta 1224 euro apmērā par pedagoga darba slodzi nedēļā 36 stundu apmērā, kas veido zemāko stundas darba algas likmi 8,50 euro apmērā. Ja profesionālās kompetences pilnveides programmas un pilnveides grupu nodarbības notiek katru piektdienu, tad indukcijas gada dalībniekiem jāatsakās vismaz no 6 stundām nedēļā, kas finansiālā izteiksmē būtu apt. 200 EUR mēnesī (8,50 EUR*6 h*4 nedēļas=204 EUR, noapaļojot 200 EUR);
3) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
4) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  īstenošanai". Transporta pakalpojumu izmaksas būs nepieciešamas projekta īstenošanas personālam mācību stundu vērošanas nodrošināšanai;
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
6) pakalpojumu izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ekspertu konsultācijas, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana indukcijas gada dalībniekiem. Ekspertu konsultācijas būs nepieciešamas profesionālās kompetences pilnveides programmu satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības  viedokļa un vai programmu saturā ir integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesībām. Savukārt zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas izmaksas projektā var veidoties, ja dalībai indukcijas gadā piesakās dalībnieks ar redzes vai dzirdes traucējumiem, un ir nepieciešams nodrošināt klātienes vai tiešsaistes nodarbību piekļūstamā formātā.
Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku.

Sadarbības partneru projekta īstenošanas personālu plānots iesaistīt indukcijas gada dalībnieku piesaistē un atlasē, individuālā atbalsta sniegšanā profesionālās pilnveides grupās un mācību stundu vērošanā. Attiecīgi sadarbības partneriem tiks plānotas projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, darba vietu aprīkojuma izmaksas, transporta pakalpojumu izmaksas un netiešās izmaksas. Sadarbības partneriem izmaksas tiks aprēķinātas un attiecinātas pēc tiem pašiem principiem kā finansējuma saņēmējam.


Tiešu atbalstu mērķa grupai veido individuālais atbalsts profesionālās pilnveides grupās, mācību stundu vērošana, profesionālās kompetences pilnveides programmu apguve un mērķstipendijas indukcijas gada dalībniekiem. Attiecīgi arī attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas šo atbalstāmo darbību īstenošanai, ir tieši vērstas uz atbalsta sniegšanu mērķa grupai. Proti, projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas individuālā atbalsta sniegšanai profesionālās pilnveides grupās un profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrādei un īstenošanai (indikatīvi 24 % no kopējām projekta izmaksām), mērķstipendijas indukcijas gada dalībniekiem (indikatīvi 65 % no kopējām projekta izmaksām), transporta pakalpojumu izmaksas mācību stundu vērošanai (indikatīvi 1 % no kopējām projekta izmaksām), kopā veidojot 90 % no kopējām projekta izmaksām. Pārējās izmaksas veido projekta netiešās izmaksas (indikatīvi 4 % no kopējām projekta izmaksām), projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, darba vietu aprīkojuma izmaksas, pakalpojumu izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai un komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas (indikatīvi 6 % no kopējām projekta izmaksām).

Indukcijas gada atbalstā tiek plānots iesaistīt indikatīvi 1100 dalībniekus.

4.2.2.7. pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri informē mērķa grupu par indukcijas gada atbalsta pasākumiem, izmantojot mērķa grupai atbilstošus komunikācijas kanālus un metodes informēšanai – piemēram, tiešie komunikācijas pasākumi ar pēdējo kursu studentiem, elektroniskā saziņa, sociālie tīkli, lekcijas.

Finansējuma saņēmējs sadarbībā ar projekta sadarbības partneriem, kā arī konsultējoties ar Latvijas Studentu apvienību, izstrādā indukcijas gada dalībnieku atlases nolikumu. Nolikumā paredz vismaz šādus nosacījumus:
1. indukcijas gada dalības nosacījumus:
1) pretendents ir ieguvis skolotāja kvalifikāciju kādā no pedagogu sagatavošanas studiju programmām;
2) pretendents skolotāja kvalifikāciju ir ieguvis ne ātrāk kā 2023. gada 1. janvārī;
3) pretendents ir pieteicies dalībai indukcijas gadā ne vēlāk kā vienu gadu pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas. Iestājoties tādiem objektīvi pamatotiem apstākļiem kā bērna kopšanas atvaļinājums vai pārejoša darbnespēja, pretendenta pieteikšanās termiņš var tikt pagarināts uz laiku līdz diviem gadiem, vienlaikus ievērojot projekta īstenošanai paredzēto termiņu;
4) pretendents ir nodarbināts izglītības iestādē skolotāja amatā;
2. indukcijas gada dalībnieku mērķstipendiju izmaksas nosacījumus, ņemot vērā indukcijas gada dalībnieku nodarbību apmeklētību profesionālās kompetences pilnveides programmā;
3. pretendentu atlases kārtību projekta finansējuma nepietiekamības gadījumā.

Indukcijas gada dalībnieks slēdz līgumu ar finansējuma saņēmēju un izglītības iestādi, kurā ir nodarbināts skolotāja amatā, par dalību indukcijas gadā un mērķstipendijas saņemšanu. Līgumā nosaka pušu tiesības, pienākumus un atbildību, iekļaujot indukcijas gada dalības nosacījumus, tostarp par indukcijas gada dalībnieka darba slodzes lielumu izglītības iestādē skolotāja amatā, un mērķstipendijas izmaksas nosacījumus, ņemot vērā indukcijas gada dalībnieka nodarbību apmeklētību profesionālās kompetences pilnveides programmā.  Līgumā ietver arī pienākumu izglītības iestādei informēt finansējuma saņēmēju par pedagoga darba tiesisko attiecību pārtraukšanu izglītības iestādē vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt dalībnieka tālāko dalību projektā. Līgumā arī paredz nosacījumus, kādos gadījumos indukcijas gada dalībniekam ir tiesības uz pārtraukumu indukcijas gadā (piemēram, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums, ilgstoša slimība), un tiesības turpināt dalību indukcijas gadā pēc pārtraukuma (atgriešanās nosacījumus). Pārtraukuma laikā indukcijas gada dalībniekam mērķstipendiju nemaksā, mērķstipendiju atsāk maksāt pēc atgriešanās no pārtraukuma. Gadījumā, ja indukcijas gada dalībnieks pārtrauc dalību indukcijas gadā bez objektīvi pamatota iemesla, pārtraukumu nepiešķir un pārtrauc mērķstipendijas izmaksu. Šādā gadījumā neizsniedz apliecību par profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi, bet pēc pieprasījuma finansējuma saņēmējs izsniedz izziņu  par apmeklēto stundu skaitu profesionālās kompetences pilnveides programmā.
Tiek pieņemts, ka indukcijas gada dalībniekam nebūs iespējams strādāt izglītības iestādē pilnā slodzē, ņemot vērā plānotās profesionālās kompetences pilnveides programmas un pilnveides grupu nodarbības. Vienlaikus ārējos normatīvajos aktos nav noregulēts, kādā minimālā darba slodzē ir jābūt nodarbinātam izglītības iestādē, tai skaitā, lai piedalītos indukcijas gada atbalstā, un tādā ziņā mērķstipendijas apmēru neietekmē slodze, kādā indukcijas gada dalībnieks būs nodarbināts izglītības iestādē skolotāja amatā (piemēram, 0,5, 0,6 vai 0,8 slodze).

Projekta īstenošanas un ar skolotāju mentoru sagatavošanu saistīto jautājumu uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveido projekta uzraudzības padomi, kurā uzaicina piedalīties Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Valsts izglītības satura centra pārstāvjus un nozares ekspertus. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
Finansējuma saņēmējs vismaz vienu reizi sešos mēnešos iesniedz ziņojumu projekta uzraudzības padomei par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, nacionālo rādītāju sasniegtajām vērtībām, atgriezenisko saiti no indukcijas gada dalībniekiem un citām iesaistītajām pusēm par individuālo atbalstu profesionālās pilnveides grupās, profesionālās kompetences pilnveides programmu saturu un atbilstību viņu vajadzībām, apmeklējumu un atbirumu indukcijas gada laikā, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem indukcijas gada atbalsta īstenošanā, par maģistra studiju programmas “Izglītības zinātnes” specializācijas “skolotājs mentors” īstenošanas gaitu, vienu reizi gadā par atbalstu saņēmušo indukcijas gada dalībnieku skaitu, kas pēc atbalsta beigām turpina darbu izglītības iestādē skolotāja amatā, un prezentē projekta rezultātus projekta uzraudzības padomē.
Lai stiprinātu jauno pedagogu atbalsta sistēmu izglītības iestādēs, LU nodrošina maģistra studiju programmas “Izglītības zinātnes” ietvaros specializāciju “skolotājs mentors” sagatavošanu un ziņo projekta uzraudzības padomei par specializācijas īstenošanas gaitu.
Informāciju par atbalstu saņēmušo indukcijas gada dalībnieku skaitu, kas pēc atbalsta beigām turpina darbu izglītības iestādē skolotāja amatā, finansējuma saņēmējs iegūst, aptaujājot indukcijas gada dalībniekus vienu reizi gadā līdz projekta īstenošanas beigām.
Pirmajā projekta uzraudzības padomes sēdē finansējuma saņēmējs prezentē projekta kvalitātes vadības sistēmu, tostarp par atgriezeniskās saites sniegšanu un nepieciešamo izmaiņu ieviešanu, balstoties uz  kvalitātes vadības monitoringa rezultātiem, kā arī projekta īstenošanas personāla atlasē piemērotos profesionālās kompetences vērtēšanas kritērijus.[2]

Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta kvalitātes vadības sistēma atbilst projekta iesniegumā norādītajam projekta īstenošanas un vadības aprakstam, risku izvērtējumam un uzraudzības shēmas aprakstam. Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē.

Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.2.7. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās no noteikumu spēkā stāšanās dienas, savukārt sadarbības partnerim – pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Noteikumu projekts paredz, ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Saskaņā ar noteikumu projektu, viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Šāds avansa apmērs nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju finansējuma saņēmējam īstenot projekta darbības atbilstoši plānotajam laika grafikam. Finansējuma saņēmējam – valsts dibinātai augstskolai (LU) ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas statuss, un projekts tiks īstenots tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, līdz ar to avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

4.2.2.7. pasākuma ietvaros LU īstenos projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Finansējuma saņēmējs LU īstenos indukcijas gada atbalstu pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventiem (individuāla atbalsta sniegšana profesionālās pilnveides grupās, stundu vērošana, profesionālās kompetences pilnveides programmu izstrāde un īstenošana, mērķstipendiju izmaksa), negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. LU īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, un izmaksās mērķstipendijas indukcijas gada dalībniekiem. Arī projekta sadarbības partneri (Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Liepājas Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) iesaistīsies projekta īstenošanā ar saviem cilvēkresursiem, sadarbojoties indukcijas gada dalībnieku piesaistē un atlasē, profesionālās pilnveides grupu atbalsta īstenošanā un mācību stundu vērošanā. Līdz ar to 4.2.2.7. pasākuma ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta.

4.2.2.7. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 8.2.1.SAM. 8.2.1.SAM ietvaros ir izstrādātas jaunās pedagogu sagatavošanas studiju programmas un ir uzsākta indukcijas gada aprobācija darba vidē balstītajā studiju programmā skolotāju sagatavošanai. Nepārklāšanās tiks nodrošināta ar atbalstāmajām pedagogu sagatavošanas studiju programmām, kurās tiek sniegts indukcijas gada atbalsts – 8.2.1.SAM ietvaros atbalsts tikai darba vidē balstītajā studiju programmā skolotāju sagatavošanai, savukārt 4.2.2.7.pasākumā – pārējās pedagogu sagatavošanas studiju programmās, papildus nepārklāšanās tiks nodrošināta arī laika ietvarā. Savukārt ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda 4.2.2.3. pasākumu “Pedagogu metodiskā atbalsta centra izveide profesijas attīstībai un prestiža uzlabošanai” tiks nodrošināts saturiski savstarpēji papildinošs atbalsts.

Vienlaikus 4.2.2.7.pasākuma investīcijām ir sinerģija un savstarpēji papildinošs efekts ar valsts budžeta līdzekļiem skolotāju sākotnējai sagatavošanai, kas kopā dos lielāku jaudu skolotāju sagatavošanas sistēmai. Tā kā  noslēgumam tuvojas 8.2.1. SAM pirmās kārtas projektu īstenošana, izvērtējot sasniegtos rezultātus, ir secināts, ka ir jāturpina skolotāju sākotnējās sagatavošanas studiju programmu kvalitātes uzraudzība, kvalitātes nodrošināšanas pasākumi un monitorings, nosakot papildu kvalitātes prasības un nosakot šādus prioritāros uzdevumus:
1) vienotas uzņemšanas prasības visām skolotāju sākotnējās sagatavošanas  studiju programmām, tostarp iekļaujot domāšanas testu, un nodrošinot vienotu (centralizētu) uzņemšanu visās skolotāju sākotnējās sagatavošanas studiju programmās, sākot ar 2024./2025. akadēmisko gadu;
2) vienota prakses īstenošanas kvalitātes uzraudzība, tostarp arī  prakšu vadītāju atlases un sagatavošanas kārtība;
3) skolotāja profesionālo kompetenču attīstības monitoringa rīka izstrāde un ieviešana visās skolotāju sākotnējās sagatavošanas  studiju programmās;
4) skolotāja profesijas un tās prestiža stratēģiskās komunikācijas plāna izstrāde un ieviešana;
5) Latvijas Universitātes sadarbības skolu tīklu izveide ar mērķi nodrošināt ciešāku studiju un pētniecības sasaisti ar skolu vidi, lai veicinātu skolotāja kā pierādījumos balstītas profesijas nostiprināšanu, kā arī veicinātu inovācijas izglītībā.
Lai nodrošinātu, ka iepriekš minētie pasākumi tiek ieviesti izglītības sistēmā vienlaicīgi, ir nepieciešams noteikt uzdevumu IZM iestrādāt atbilstošus uzdevumus noslēgtajos līgumos ar augstskolām, kuras īsteno skolotāju sākotnējās sagatavošanas studiju programmas, par speciālistu sagatavošanu un zinātniskās darbības attīstības nodrošināšanu par valsts budžeta līdzekļiem.

Tādējādi tiks stiprināta ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam investīciju ilgtspēja, kā arī nodrošināti 4.2.2.7.pasākuma  investīciju jēgpilni ieguldījumi kvalitatīvās un ilgtspējīgās skolotāju sākotnējās sagatavošanas studiju programmās.

4.2.2.7. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). 

Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.7. pasākumam nav ietekmes.

4.2.2.7.pasākuma ESF+ investīcijām piemērots 150. intervences kods „Atbalsts augstākajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

[1] Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai studiju programma  "Sporta un izglītības darba speciālists" vēl nav licencēta (plānots licencēt 2023.g.), studiju programmas nosaukums iespējams tiks precizēts.
[2] Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 8. prim punktam profesionālā kompetence ir profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums.