Anotācija (ex-ante)

Likuma 28.panta trešā  daļa nosaka kritērijus augstskolas reģistrācijai zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk - reģistrs). Šīs daļas 1. un 2.punkts nosaka, ka augstskola ir akreditēta, tajā vismaz pusei no vēlētā akadēmiskā personāla ir doktora zinātniskais grāds un augstskola īsteno vismaz vienu akreditētu doktora studiju programmu. 
Ievērojot akadēmijas, kas ir valsts augstākās izglītības un zinātnes iestāde ar īpaši tai noteiktu specifiku un pamatuzdevumu - īstenot profesionālās studiju programmas, sagatavot profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu Latvijas valsts aizsardzībai, kā arī veikt zinātniskās pētniecības darbību militārajā , valsts aizsardzības un drošības jomās (turpmāk – akadēmijas specifika), ir jānosaka īpaši kritēriji akadēmijai attiecībā par  akadēmiskā personāla ar zinātnes doktora grāda skaitu un par  akreditētu doktora studiju programmu. 
Ievērojot likuma minētajā pantā noteiktos kritērijus, akadēmija nevar iegūt zinātniskās institūcijas statusu un reģistrāciju reģistrā, jo likums neparedz kritērijus augstskolām, kurām ir īpaša specifika un noteikts valsts dots uzdevums, šajā gadījumā, ievērojot akadēmijas specifiku.
Akadēmijā bez vēlētā akadēmiskā personāla ir arī personāls, kuru, ievērojot iestādes militāro specifiku, amatā ieceļ. Prasības šī personāla kvalifikācijai nosaka Ministru kabineta noteikumi par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbību.

Ievērojot akadēmijas specifiku un, lai nodrošinātu akadēmijas reģistrāciju reģistrā zinātniskās institūcijas statusā, kas dod tai iespēju piedalīties zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā un dalību nacionālo, Eiropas Savienības un starptautisko zinātnisko pētījumu programmās, projektos aktivitātēs un citos ar zinātnisko darbību saistītos pasākumos, kurā ir nepieciešams zinātniskās institūcijas statuss, ar mērķi celt zinātnisko kapacitāti akadēmijas specifikas ietvaros, likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" (turpmāk - projekts) paredz aktualizēt un izteikt jaunā redakcijā likuma 28.panta trešo daļu, kur:
1) 1.punkts nosaka, ka augstskolai ir jābūt akreditētai;
2) 2.punkts nosaka, ka augstskolā vismaz pusi no vēlētā akadēmiskā personāla amatiem ieņem personas ar zinātnes doktora grādu, izņemot akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju, kurās vēlētā akadēmiskā personāla ar zinātnes doktora grādu proporcija ir ne mazāk kā 20 procenti no visiem vēlētajiem akadēmiskajiem personāla amatiem;
3) 3.punkts nosaka, ka kritērijs par vismaz vienas akreditētas doktora studiju programmas īstenošanu nav attiecināms uz augstskolu, kas atbilst lietišķo zinātņu augstskolas tipam vai lietišķo zinātņu universitātes tipam. Šis izņēmums ir noteikts, atbilstoši Augstskolu likuma 3.³ panta trešās daļas 3.punktam un 3.⁴ panta trešās daļas 3.punktam, ka lietišķo zinātņu augstskolas un lietišķo zinātņu universitātes tipam akreditētas doktora studiju programmas īstenošana nav obligāts nosacījums, jo šo tipu augstskolām atbilstoši Augstskolu likumam, veidojot stratēģisko specializāciju, ir prioritāri: 1) attīstīt studiju, pētniecības un mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem un 2) veikt lietišķos pētījumus, kā arī ar inovācijām un mūžizglītības procesiem nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, veicinot to iespēju dinamiski piemēroties ārējās vides pārmaiņām. Savukārt šis kritērijs ir obligāts zinātņu universitātes un mākslu un kultūras universitātes augstskolas tipam.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra rīkojuma Nr. 655 "Par valsts augstskolu tipiem" 4.punktu, akadēmija ir lietišķo zinātņu augstskola un kritērijs par vismaz vienas akreditētas doktora studijas programmas īstenošanu - nav attiecināms uz akadēmiju.
Papildus minētajiem plānojamiem grozījumiem likuma 28.pantā, izsakot tā trešo daļu jauna redakcijā, ir precizēts šīs daļas 4.punkta kritērijs, nosakot, ka augstskolai ir starptautiska sadarbība attiecīgā zinātnes nozarē. Pašlaik šis kritērijs nosaka augstskolai starptautisku sadarbību zinātnes jomā, kuras Latvijā nav noteiktas.

Vienkopus ar likuma 28.panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, projekts paredz likuma pārejas noteikumos:
1) precizēt 29.punktu, precizējot norādi uz likuma 28.panta trešās daļas 2.punktu;
2) papildināt ar 36.punktu, nosakot, ka likuma 28.panta trešās daļas 2.punkts uz akadēmiju nav attiecināms līdz 2024.gada 31.decembrim un šajā punktā minētais kritērijs daļā par to, ka vismaz 20 procentiem no akadēmijas akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds ir spēkā attiecībā uz akadēmiju ar 2025.gada 1.janvāri. Līdz ar to akadēmijai ar projektā noteikto grozījumu spēkā stāšanos likumā, šis kritērijs nav piemērojams līdz 2024.gada 31.decembrim un akadēmija var tikt reģistrā reģistrēta zinātniskās institūcijas statusā (ja izpildās likuma 28.panta trešajā daļā pārējie kritēriji, kas attiecināmi uz akadēmiju), bet ar nosacījumu, ka līdz 2025.gada 1.janvārim tiks sasniegti minētie 20 procenti attiecībā par akadēmijas personālu ar zinātnes doktora grādu;

  Pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumiem Nr. 49 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm" (turpmāk - MK noteikumi Nr.490) nosaka Latvijas zinātnes nozares un apakšnozares, kas atbilst vienotiem starptautiskajiem standartiem, balstoties uz  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), kuras dalībvalsts ir Latvija, publicēto zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual zinātnes nozaru klasifikāciju (turpmāk - metodoloģija) (pieejams internetā: https://www.oecd.org/science/inno/38235147.pdf), kuru jau piemēro 35 pasaules valstīs, tai skaitā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Metodoloģijā zinātne ir grupēta līmeņos, kur pirmais klasifikācijas līmenis nosaka, ka ir sešas zinātnes nozaru grupas: dabaszinātnes, inženierzinātnes un tehnoloģijas, medicīnas un veselības zinātnes, lauksaimniecības zinātnes, sociālās zinātnes, humanitārās un mākslas zinātnes.
MK noteikumi Nr.49 pašlaik nenosaka zinātnes nozaru dalījumu nozaru grupās, lai gan pašlaik Latvijas zinātnes nozares un apakšnozares ir noteiktas, vadoties no metodoloģijā noteiktajām minētajām zinātnes nozaru grupām. Tas nav noteikts, jo likuma likuma 13.panta otrās daļas 3.¹ punkta noteiktais deleģējums to neietver.
Nepieciešams papildināt likuma 13.panta otras daļas 3.¹ punktu, ka Ministru kabinets nosaka arī zinātnes nozaru grupas. Līdz ar to ar MK noteikumiem Nr.49 noteiktā Latvijas zinātnes nozares tiktu iedalītas 6 zinātnes nozaru grupās: dabaszinātnes; inženierzinātnes un tehnoloģijas; medicīnas un veselības zinātnes; lauksaimniecības, meža un veterinārās  zinātnes; sociālās zinātnes; humanitārās un mākslas zinātnes (turpmāk - zinātnes nozaru grupas).

Projekts paredz papildināt likuma 13.panta otras daļas 3.¹ punktu, ka Ministru kabinetam ir deleģējums noteikt arī zinātnes nozaru grupas.
Šāds risinājums nepieciešams, lai apvienotu Latvijas zinātnes nozares vienojošās radnieciskās zinātnes nozaru grupās, kas ir būtiski zinātnes politikas plānošanai,  zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma īstenošanai, augstskolas stratēģiskās specializācijas noteikšanai atbilstoši Augstskolu likuma 3.pantam, kā arī dalībai nacionālo, Eiropas Savienības un starptautisko zinātnisko pētījumu programmās, projektos aktivitātēs un citos ar zinātnisko darbību saistītos pasākumos.

Likuma 13.panta otrās daļas 3.punkts un 34.panta ceturtā daļa nosaka, ka zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu  finansēšanai reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets. 
Līdz šim, nosakot zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumos, tika apkopotas un attiecīgajā Ministru kabineta rīkojumā saturēja visu nozaru ministriju priekšlikumus par prioritātēm zinātnes virzienos, izejot no attiecīgās ministrijas kompetences valsts pārvaldē. Šāda pieeja primāri nevis veicina fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanu visās zinātnes nozarēs atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 34.panta pirmajai daļai, bet gan lielākā mērā uzliek pienākumu zinātniekiem pieskaņoties valsts politikas vajadzībām, kas šobrīd, ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma regulējumu ir valsts pētījumu programmu ietvaros veicami pētījumiLīdz ar to pilnvērtīgi nenotiek Latvijā noteikto zinātnes nozaru attīstība caur mērķiem un uzdevumiem, kurus projektu formā piesaka paši zinātnieki. Tasnoved pie tā, ka nav vajadzīgā zinātnes virzienu prioritāšu efektivitāte attiecībā pret Latvijas īstenojamām politikas jomām. To ir norādījusi arī Valsts kontrole savā 2021.gada 30.novembra revīzijas ziņojuma “Vai pētījumu projektu plānošana un konkursu organizēšana atbilst tiesību aktiem un veicina zinātnes politikas mērķu sasniegšanu?”  daļā par jautājumu “Vai zinātnes virzienu prioritātes nodrošina FLPP finansējuma fokusu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai?”, sniedzot ieteikumu: “IZM izvērtēt Zinātniskās darbības likuma 34. panta ceturtajā daļā noteikto zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas efektivitāti, vajadzības gadījumā izdarot grozījumus normatīvajos aktos, un/vai pārskatīt zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas pieeju, lai tās efektīvi veiktu tām noteikto uzdevumu un nodrošinātu valsts budžeta finansējuma fokusu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai”.
Kā jau Valsts kontroles minētajā ieteikumā norādīts, ministrija, veicot darbu pie Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (atbalstītas ar Ministru kabineta 2021. gada 14. aprīļa  rīkojumu Nr. 246) (turpmāk – pamatnostādnes) izstrādes, izskatīja jautājumu arī par zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas nepieciešamību, tostarp arī par zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanas pieeju, lai FLPP rezultāti, kas iegūti piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros, nestu risinājuma iespējas Latvijas tautsaimniecībai un kultūrai, tas ir visu nozaru ministriju kompetenču jomās, ievērojot, ka FLPP primārais uzdevums ir nodrošināt ne tikai Latvijā fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanu, bet arī attīstīšanu visās zinātnes nozarēs, kur FLPP ietvaros tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki. Šajā procesā, tajā skaitā uzklausot viedokli no zinātnes nozares organizācijām, ministrija kā zinātnes politikas veidotāja secināja, ka nav nepieciešams ar Ministru kabineta rīkojumu ik uz 4 gadiem noteikt zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai, jo valsts finansējums fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanai un attīstīšanai visās zinātnes nozarēs, kas dod vienlaikus arī pienesumu jebkurā valsts politikas jomā, Latvijas tautsaimniecībā un kultūrā, būtu ir ietverams ar zinātnes politikas attīstību saistītajos plānošanas dokumentos. Par to, ka nav nepieciešams noteikt zinātnes virzienu prioritātes FLPP īstenošanai ir konceptuāli atbalstīts Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātā 2021.gada 16.februāra sēdē. Augstākās izglītības padomes 2022.gada 6.janvāra sēdē, kurā tostarp arī izskatīja jautājumu par atteikšanos no prioritāro zinātnes virzienu definēšanas FLPP īstenošanai un šīs padomes locekļi to konceptuāli atbalstīja.
Pamatnostādņu rīcības virziena “P&A cilvēkkapitāla attīstība” uzdevuma “Stimulēt zinātniskā personāla atjaunotni un jauno zinātnieku iesaisti pētniecībā un inovācija, nodrošinot studējošo, doktorantu un jauno zinātnieku, tajā skaitā no ārvalstīm, iesaisti projektos valsts budžeta finansētās un līdzfinansētās P&A programmās” ietvaros paredz īstenot pasākumu “Pētniecības programma pētnieku grupām oriģinālu fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanai visās zinātnes nozarēs un jaunu, starpdisciplināru pētniecības virzienu attīstībai (Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma)”, kas ir sasaistīts ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (pieņemts Saeimā 02.07.2020.) rīcības virziena “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” 139.uzdevumu “Pētniecības cilvēkresursu piesaiste un kapacitātes celšana, piešķirot finanšu resursus doktorantu skaita un vienam doktorantam paredzētā finansējuma būtiskai palielināšanai, īstenojot pēcdoktorantūras finansēšanas programmu, piesaistot ārvalstu pētniekus, jo īpaši diasporas profesorus un jaunos zinātniekus, finansējot Latvijas talantu studijas labākajās ārvalstu universitātēs un paredzot nosacījumus šādu ieguldījumu atdevei valsts attīstībai, plašāk iesaistoties starptautiskajā sadarbībā, īpaši īstenojot darbu pētniecībā saistībā ar prioritārajiem virzieniem zinātnē un Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanu”. Savukārt Viedās specializācijas stratēģijā  ir definētas 7 izaugsmes prioritātes, kuras īstenojamas šajā stratēģijā noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu, prioritāšu un viedo specializāciju jomu ietvaros, veidojot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā, investīciju mērķtiecīgu fokusēšanu, atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli ar mērķi Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī, kā arī 5 specializācijas jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuru attīstīšanai, veicinot tautsaimniecības transformāciju uz augstākas pievienotas vērtības produktiem un pakalpojumiem, ir nepieciešama pilnvērtīga zinātnes kapacitāte ar šīm jomām saistītajās zinātnes nozarēs.
Turpmāk  FLPP programmas ietvaros ir jānodrošina finansējums jaunu, starpdisciplināru pētniecības virzienu attīstībai un oriģinālu fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanai visās zinātnes nozarēs, kas noteiktas MK noteikumos Nr.49, ievērojot šo zinātnes nozaru grupēšanu zinātnes nozaru grupās, balstoties uz Frascati Manual zinātnes nozaru klasifikācijā noteikto zinātnes nozaru sadalījumu jeb apvienošanu radnieciskajās zinātnes nozares grupās. Ievērojot minēto, ir jāfinansē tādi FLPP, kuri ir sasnieguši noteiktu zinātniskās kvalitātes virsslieksni un visaugstāk novērtēti zinātniskajā ekspertīzē katrā zinātnes nozarē, ievērojot, ka galvenais kritērijs ir projekta zinātniskā kvalitāte (Zinātniskās darbības likuma 34.panta otrā daļa). Līdz ar to, ka tiek finansēti FLPP, kuru zinātniskā kvalitāte ir novērtēta visaugstāk katrā zinātnes nozarē, tas rada ne tikai fundamentālu un lietišķu zināšanu radīšanu, to attīstīšanu visās zinātnes nozarēs, bet arī tas dod tādus rezultātus, kurus katra nozaru ministrijas savas kompetences jomās var pielietot, plānojot un veidojot attiecīgu valsts politikas jomu, ievērojot, ka Viedās specializācijas stratēģijas definētās specializācijas jomās iekļaujamas nozaru ministriju saistošajos nozaru politikas plānošanas dokumentos.
Katrā FLPP konkursā atbalstāmās zinātnes nozares un/vai zinātnes grupas (uz konkursu organizēšanas laiku atzīstama par aktuālu zinātnes politikas plānošanā un īstenošanā un nepieciešama Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai) tiks noteiktas turpinot kārtību, kāda šobrīd tiek īstenota FLPP konkursos, kur FLPP konkursa finansējumu projektiem katrā zinātnes nozaru grupā sadala projektu iesniegumu sarakstā kvalitātes slieksni sasniegušajiem projektu iesniegumiem divās kārtās šādā kārtībā: 1) pirmajā kārtā sadala 30 procentus no konkursa finansējuma projektu īstenošanai katrai zinātnes nozaru grupai vienādās daļās, un piešķir finansējumu projektiem atbilstoši to projekta iesnieguma konsolidētajam vērtējumam procentos dilstošā secībā; 2) otrajā kārtā sadala 70 procentus no konkursa finansējuma projektu īstenošanai, klāt skaitot pirmajā kārtā atlikušo konkursa finansējuma daļu (ja tāda ir), proporcionāli katrā zinātnes nozaru grupā virs kvalitātes sliekšņa novērtētajos projektu iesniegumos pieprasītā finansējuma apjomam pret kopējo virs kvalitātes sliekšņa novērtētajos projektu iesniegumos pieprasīto finansējuma apjomu, un piešķir finansējumu projektiem atbilstoši to galīgā projekta iesnieguma konsolidētajam vērtējumam procentos dilstošā secībā. Šāds finansējuma sadalījums ļauj nodrošināt sabalansētu FLPP īstenošanu starp zinātniskās izcilības atbalstīšanu un pilnvērtīgu visu zinātnes nozaru attīstīšanu.

Projekts paredz grozījumus, izslēdzot likuma 13.panta otrās daļas 3.punktā Ministru kabinetam noteikto uzdevumu attiecībā uz prioritāro zinātņu virzienu apstiprināšanu un attiecīgi izslēdzot likuma 34.panta ceturto daļu, tas ir turpmāk vairs nenoteikt FLPP prioritāros zinātņu virzienus un to periodu. Būtisks aspekts FLPP konkursa, ka projektu pieteikumus izvirza zinātnieki. Pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki (likuma 34.panta pirmā daļa).
Līdz ar to, sagatavojot FLPP konkursa nolikumu uz katru konkursu, ir operatīva un elastīga iespēja noteikt tās zinātnes nozares un/vai zinātnes nozaru grupas, kuras uz konkrēto konkursa organizēšanas laiku būs gan aktuālā zinātnes politikas plānošanā un īstenošanā, gan nepieciešama Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanai, kas labi kombinēsies ar valsts pētījumu programmām, kas ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību likuma 35.panta pirmā daļa).
Vienlaikus projekts nosaka, ka likuma Pārejas noteikumi tiek papildināta ar normu, ka MK rīkojums Nr.746 ir pagarināms līdz 2022.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu FLPP konkursa organizēšanu 2022.gada I ceturksnī, kura sagatavošana jau norit pašlaik, kā arī, lai nodrošinātu to FLPP īstenošanas līgumu izpildi pilnā apjomā, kas noslēgti 2018. - 2022.gada FLPP konkursu ietvaros, kas ir nepieciešams tostarp arī pie šo FLPP īstenošanas līgumu ietvaros īstenojamo projektu vidusposma un noslēguma zinātniskās izvērtēšanas.

Likuma 10.panta septītā daļa nosaka, ka Latvijā piešķiramā doktora zinātniskā grāda nomenklatūru un doktora zinātniskā grāda oficiālo saīsinājumu apstiprina Ministru kabinets pēc Latvijas Zinātnes padomes ierosinājuma. 
Ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1001 "Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji" 31.punktu noteikts, ka lēmumu par grāda – zinātnes doktors (Ph. D.) – piešķiršanu vai atteikumu piešķirt grādu padome pieņem ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Kā arī ar Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumu Nr.202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus" 5.pielikumu noteikts, ka zinātnes doktora diplomā ir ieraksts, ka persona ir “zinātnes doktors(-e) (Ph.D.) <zinātnes nozares nosaukums (lokatīvā)>
No minētā secināms, ka zinātnes doktora grāda nomenklatūra jau tiek lietota dažādi kā "zinātnes doktors (Ph. D.)" vai kā "zinātnes doktors(-e) (Ph.D.) <zinātnes nozares nosaukums (lokatīvā)>", lai gan atbilstoši Likuma 10.panta septītajai daļai Latvijā nav noteikts likuma līmenī Latvijā piešķiramā doktora zinātniskā grāda nomenklatūra un doktora zinātniskā grāda oficiālais saīsinājums. 
Nekorekta zinātnisko grādu formulēšanas prakse var kropļot zinātnes doktora studijās un pētniecībā iegūtās kompetences uztveri saistībā ar iegūstamo zinātnes doktora grādu, kas tālejoši var arī ietekmēt Latvijā iegūta zinātnes doktora grāda konkurētspēju Eiropas un pasaules augstākās izglītības telpā.
Ievērojot minēto, Likuma 10.panta septītā daļa ir savu aktualitāti zaudējusi un būtu izslēdzama no Likuma. Taču Likums ir papildināms, nosakot  Latvijas zinātnes doktora grāda nosaukumu un tā oficiālo saīsinājumu.
ievērojot, ka promocijas reti kad tiek izstrādāts konkrētā zinātnes nozarē, bet gan 2 vai vairākas zinātnes nozarēs vienas zinātnes grupas ietvaros vai arī starpdisciplināri, t.i., starp dažādām zinātnes nozaru grupu zinātnes nozarēm, tad ir nepieciešams zinātnes doktora diploma norādīt, kurā zinātnes nozaru grupā zinātnes doktors (Ph.D.) ir iegūts un to paskaidro promocijas darba nosaukums. Ievērojot minēto, Likumā ir jānosaka ne tikai zinātnes doktora grāda nomenklatūra - zinātnes doktora grāds  un tā oficiālais saīsinājums, bet arī to, ka zinātnes doktora diplomā norāda zinātnes doktora grāda oficiālo saīsinājumu, attiecīgu zinātnes nozares grupu, kas vieno zinātnes nozares,  un promocijas darba nosaukumu, tādējādi, tuvinoties starptautiskajai praksei un mērķtiecīgāk pozicionējot absolventus kā konkurētspējīgus zinātniekus ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajā vidē.
 

Ievērojot minēto, ka zinātnes doktora grāda nomenklatūra ir noteikta, tad ar projektu ir nepieciešams:
1) izslēgt likuma 10.panta septīto daļu, jo vairs nav aktuāli Ministru kabinetam noteikt Latvijā piešķiramo doktora zinātniskā grāda nomenklatūru un doktora zinātniskā grāda oficiālo saīsinājumu;
2) papildināt likuma 10.pantu ar astoto daļu nosakot, ka Latvijas zinātnes doktora grāda nosaukums ir zinātnes doktora grāds (philosophiae doctor) un tā oficiālais saīsinājums - zinātnes doktors (Ph.D.). Zinātnes doktora diplomā norāda zinātnes doktora grāda oficiālo saīsinājumu, attiecīgu zinātnes nozares grupu un promocijas darba nosaukumu;
3) precizēt terminoloģiski likuma 11.panta piektās daļas vārdus “filoloģijas doktora grāda” ar vārdiem “zinātnes doktora grāda valodniecības un literatūrzinātnes nozarē”, ievērojot MK noteikumu Nr.49 noteiktās zinātnes nozares;
4) precizēt terminoloģiski visā likuma tekstā vārdus “doktora zinātniskais grāds” un vārdus “zinātniskais grāds” ar vārdiem “zinātnes doktora grāds", jo Augstskolu likums paredz terminu "doktora grāds", kas ietver sevī  zinātnes doktora grādu un profesionālo doktora grādu mākslās;
4) precizēt terminoloģiski likuma 26.panta trešās daļas otro teikumu, papildinot pēc vārdiem “personas ar” ar vārdu “zinātnes”, ievērojot turpmāk korekti lietojamo  terminu “zinātnes doktora grāds".

Likuma 26.panta otrā daļa nosaka, ka personas zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos (vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents) ievēlē un šī panta ceturtā daļa nosaka, ka akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātnisko institūciju. Savukārt šā panta sestā daļa vēl konkretizē, ka persona vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta amatā var būt ievēlēta tikai vienā zinātniskajā institūcijā. Lai minēto normu kopumu izpildītu pilnā apmērā, tad ievēlēšanas fakts ir nepietiekošs, lai persona izpildītu attiecīgu akadēmisku amatu, bet ir vajadzīgs arī nodarbinātības fakts, kas šajā gadījumā ir darba līguma noslēgšana un secīgi tālāk šo personu, kas ir nodarbināta zinātniskas institūcijas vēlētā akadēmiskākajā amata reģistrē zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā (likuma 26.¹ panta pirmā daļa).
Taču likuma 28.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka, lai zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu zinātnisko institūtu, tam jāatbilst tostarp arī kritērijam, kas nosaka, ka zinātniska institūta akadēmiskajos amatos ir ievēlētas vismaz piecas personas ar doktora zinātnisko grādu. Kritērijs neprasa nodarbinātības fakta apliecinājumu, tas ir darba līguma noslēgšanu, kas ir būtiski, jo persona var būt ievēlēta un līdz ar to nodarbināta tikai vienā zinātniskajā institūtā.
Līdz ar to veidojas nekonsekvence likuma normās, ka, lai arī ir noteiks, ka ar vēlētu personu jābūt darba tiesiskajam attiecībām, taču kritērijs to neprasa un līdz ar to nav iespējas pārliecināties, ka prasība par darba līguma noslēgšanu ir izpildīta, kas ir tiesisks dokuments darba pienākumu izpildei akadēmiskajā amatā. Kritērijs, ka ir tikai vēlēts, bet nav noslēgts darba līgums, rada risku, ka darba līgums netiks noslēgts un dod iespēju personai tikt ievēlētai citā zinātniskajā institūtā, kurā būs noslēgts darba līgums, bet tā kā kritērijs to neprasa, tad var veidoties situācija, ka zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā viena un tā pati persona ir ievēlēta, piemēram,  divās zinātniskajās institūcijās, bet faktiski amata pienākumus izpilda vienā vai nevienā, vai abās, ko likuma 26.panta sestā daļa neatļauj.
Ja skatās Augstskolu likuma tvērumā, tad tas nosaka, ka persona, kas ir vēlēta augstskolas akadēmiskā personāla amatā, ieņem šo amatu, kas nozīmē, ka, lai izpildītu amatu, ir jābūt ne tikai vēlētam, bet arī noslēgtam civiltiesiskam līgumam par šāda amata izpildi. Tas būtu precizējams likumā attiecībā uz zinātniskajā institūtā ievēlēto personu akadēmiskajā amatā.
Ievērojot minēto, ir nepieciešams precizēt, ka personai ir jābūt ne tikai ievēlētai, bet arī jāieņem šis vēlētais akadēmiskais amats zinātniskajā institūcijā, tas ir nodarbināts uz darba līguma pamata atbilstoši likuma 26.panta ceturtajai daļai.
Savstarpēji saistīts ar minēto jautājumu ir arī zinātnisko institūciju vakanto akadēmisko amatu konkursa paziņojuma veikšana, kas šobrīd ir noteikts likuma 26.panta otrajā daļā, ka to zinātniskā institūcija veic oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Jāņem vērā, ka Augstskolu likums augstskolām, kas ir zinātniskās institūcijas likuma ietvaros, nenosaka tādu prasību par paziņojuma veikšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" attiecībā uz augstskolas vēlēto akadēmisko personāla vakanto amatu konkursiem. Ievērojot, ka augstskolas akadēmiskajā personālā ietilpst arī vadošie pētnieki un pētnieki, tas ir nepieciešams savstarpēji salāgot augstskolām, kas ir zinātniskās institūcijas, šo vakanču konkursu paziņojumu veikšanu, vienlaikus augstskolas un citus zinātniskos institūtus atbrīvojot no lieka administratīvā un finanšu sloga, kas ir saistīts ar paziņojuma veikšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" . Praksē ir pierādījies, ka jau zinātnē nodarbinātie vai potenciālie darba meklētāji zinātnes jomā minēto oficiālo izdevumu neizmanto, bet gan meklē vakances Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk - NZDIS) un Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā.
Tas pats būtu attiecināms uz likuma 24.panta otro daļu, kas paredz, ka uz zinātniskā institūta direktora amatu tiek izsludināts atklāts konkurss oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lai novērstu minētās problēmas, ar projektu paredz:
1) precizēt likuma 26.¹ pirmo daļu, nosakot, ka zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā  reģistrē personas, kuras ieņem vēlētus akadēmiskos amatus zinātniskajās institūcijās (vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents);
2) grozījumu likuma 28. panta otrās daļas 1. punkta, ceturtās daļas 3.punkta un piektās daļas 4.punkta kritērijā, nosakot, ka zinātniskajā institūtā persona ar zinātnes doktora grādu ieņem vēlētu akadēmisko amatu;
3) precizēt likuma 26.panta otro daļu un 24.panta otro daļu, nosakot, ka zinātnisko institūciju akadēmisko amatu vakanču un uz zinātniskā direktora amata vakanci konkursu izsludina, publicējot paziņojumu NZDIS un Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā.  
Projekts paredz papildināt likuma 26.¹ panta otro daļu ar 7., 8. un 9. punktu, kas paredz, ka akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistrā ir jāietver ziņas arī par šādu personas dzimumu, personas dzimšanas un miršanas datumu; personas identifikatorus starptautiskajās zinātniskās darbības rezultātu datubāzēs. Dati par personas dzimumu, dzimšanas datumu un miršanas datumu nepieciešami, lai varētu veidot statistiku par abu dzimumu nodarbinātību dažādās zinātnes nozarēs, zinātniskajās institūcijās, kā arī veidot zinātnieku vecumstruktūru. Šādus mērķus nevar sasniegt bez personas datu apstrādes. Personas miršanas datums ir nepieciešams, lai personas automātiski izslēgtu no šī reģistra, kas ietverts  NZDIS, kā arī izbeigtu personai NZDIS lietotāja tiesības, ja tādas personai ir piešķirtas. Minēto datu iekļaušana šajā reģistrā neprasa papildus administratīvo slogu reģistru kārtošanai, jo šie dati tiks iegūti no Fizisko personu reģistra.

Likuma 26.panta otrā daļa nosaka, ka zinātnisko institūciju akadēmiskie amati ir vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents. Zinātnisko darbību zinātniskajās institūcijās veic akadēmiskajos amatos nodarbinātie.
Savukārt likuma 4.pants nenosaka, ka zinātniskie darbinieki ir arī akadēmiskajos amatos nodarbinātie,  bet nosaka, ka par zinātniskajiem darbiniekiem ir atzīstami zinātnieki, zinātnes tehniskais personāls, zinātni apkalpojošais personāls.
Normas nepilnības dēļ ir izveidojusies situācija, ka zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos nodarbinātie (vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents) nav zinātniskie darbinieki likuma ietvaros.

Ievērojot minēto, ir jāpapildina likuma 4.pants ar 1.¹ punktu, nosakot, ka arī vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents ir zinātniskie darbinieki zinātniskajā institūcijā.

Ievērojot, ka tiek precizēts un papildināts likuma 28.pants, kas satur kritērijus ne tikai augstskolām, bet arī citiem subjektiem, kas pretendē uz zinātniskās institūcijas statusu, tad nepieciešams precizēt likuma 28. panta pirmās daļas 6. punktu, kas nosaka, ka reģistrā norāda tostarp arī zinātniskās institūcijas tālruņa un faksa numuru, elektronisko pasta adresi. Fakss ir novecojis  un praktiski netiek uzrādīts, bet nepieciešams ietvert reģistrā tīmekļvietnes adresi.
Izvērtējot kritēriju likuma 28.panta pirmās daļas 8.punktā, par to, ka reģistrā ir norādāmas arī ziņas par zinātniskās institūcijas telpu nodrošinājumu un svarīgākajām zinātniskajām iekārtām, secināms, ka ir izslēdzamas ziņas par svarīgākajām zinātniskajām iekārtām, jo šāda prasība ir vispārīga un neviennozīmīgi interpretējama no dažādu zinātnisko institūciju puses, kā arī nav noteiktas tiesības Ministru kabinetam noteikt par iekārtām reģistrā ierakstāmās informācijas apjomu. Informācija par zinātniskajām iekārtām netiks zaudēta, bet projekts paredz zinātnisko iekārtu un programmatūras datubāzi noteikt kā atsevišķu datubāzi, kas tiks iekļauta NZDIS.
Izvērtējot likuma 28. panta otrās daļas 4. punktā noteikto kritēriju, secināms, ka norma ir nepilnīga, jo ne tikai zinātniskā institūta zinātnieki publicē zinātniskus rakstus vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas, bet gan arī likuma 4.pantā noteiktie zinātniskie darbinieki.
Izvērtējot kritēriju likuma 28.panta ceturtās daļas 5.punktā par to, ka komercsabiedrībai vismaz desmitā daļa no komercsabiedrības iepriekšējā gada apgrozījuma paredzēta zinātniskajai darbībai, secināms, ka šāds kritērijs nav pamatots un būtu izslēdzams, jo tas neļauj šo statusu iegūt komercsabiedrībām ar lielu ikgadējo apgrozījumu, kur absolūtos skaitļos zinātniskā darbība pārsniedz lielu daļu no Latvijas zinātniskajām institūcijām, bet komercsabiedrības apgrozījuma dēļ – nesastāda 10 %. Arī Eiropas industriālo pētniecības un attīstības investīciju apkopojums[1] parāda to, ka no lielākajiem uzņēmumiem, kuri ir aktīvi zinātniskajā darbībā, tikai dažos sektoros (farmācija, IKT) pētniecības un attīstības ieguldījumi vidēji pārsniedz 10 % no gada apgrozījuma.
Izvērtējot kritēriju likuma 28.panta piektās daļas 1.punktā par to, ka biedrība vai nodibinājums atbilstoši statūtiem veic zinātnisko darbību — īsteno projektus vai pasūtījumus vai izdod zinātniskus rakstus, vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas, secināms, ka normas formulējums ir neprecīzs, jo juridiskā persona pati neizdod zinātniskus rakstus, bet gan to dara pie šīs juridiskās personas nodarbinātie zinātniskie darbinieki.

[1] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/73e624aa-406c-11eb-b27b-01aa75ed71a1/language-en - 110 lp.

Ievērojot minēto, projekts paredz:
1) precizēt 28.panta pirmās daļas 6.punktu, ka reģistrā norādāms zinātniskās institūcijas tālruņa numurs, elektroniskā pasta un tīmekļvietnes adreses;
2) izslēgt 28.panta pirmās daļas 8.punkta vārdus „un svarīgākajām zinātniskajām iekārtām”;
3) precizēt likuma 28.panta otras daļas kritēriju, nosakot, ka zinātniskā institūta zinātniskie darbinieki publicē zinātniskus rakstus vai patentē izgudrojumus, vai izstrādā tehnoloģijas;
4) izslēgt 28. panta ceturtās daļas 5. punktu;
5) izteikt 28. panta piektās daļas 1. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka biedrībā vai nodibinājumā nodarbinātie zinātniskie darbinieki publicē zinātniskus rakstus;
6) izslēgt no likuma 29.panta ceturtās daļas norādi uz  likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktu, jo šis punkts ir izslēgts ar likumu 2018.gada 21.jūnija redakciju.
 

Ievērojot, ka NZDIS ir jauna un attīstības procesā esoša valsts informācijas sistēma, kuru ir nepieciešams periodiski aktualizēt, precizēt, jo zinātnisko darbību aptver vairākas datubāzes, sistēmas, reģistri, ziņu kopas un NZDIS ir jāveic šo reģistru, sistēmu, pārskatu nosaukumu precizēšanu vai aktualizēšanu, piemēram, tagadējo akadēmiskajos amatos ievēlēto personu reģistru ir jāprecizē par zinātnisko institūciju akadēmiskajos amatos ievēlēto un nodarbināto personu reģistru; Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi - par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzi un Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību pieteikuma iesniegšanas un Latvijas Zinātnes padomes komisiju vēlēšanu elektronisku sistēmu; zinātniskās darbības projektu datubāzi -zinātniskās darbības projektu datubāzi un zinātniskās darbības projektu administrēšanas sistēmu u.c.. 
Ir nepieciešams NZDIS iekļaut zinātniskās darbības projektu administrēšanas sistēmu, pilnveidojot tiesisko regulējumu valsts finansēto pētniecības projektu administrēšanā un  zinātnisko iekārtu un programmatūras datubāzi, tādējādi vienkāršojot zinātnisko iekārtu uzskaiti, aktualizējot informāciju par iekārtām reizē ar zinātniskās institūcijas pārskata par zinātnisko darbību iesniegšanu.
Konstatējams, ka likuma 42. panta piektā daļa ir nepilnīgs formulējums, kas ir precizējams, jo dati NZDIS dati ir pieejami nevis Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) tīmekļvietnē, bet NZDIS tīmekļvietnē, kā arī dati par zinātniskās darbības projektu administrēšanas sistēmu nav publiski pieejami, jo var saturēt komercnoslēpumu (ir zinātniskās institūcijas, kas ir komercsabiedrības un var iesniegt projektu pieteikumus, kas satur komercnoslēpumu), kā arī projekta neapstiprināšanas gadījumā zinātnieki (projekta pieteikuma autori) patur tiesības iesniegt līdzīgas projektu idejas citos konkursos un tikai projekta (zinātniskās idejas) autori var pieņemt lēmumu par idejas publicēšanu.
Izvērtējot likuma 42.panta sestajā daļā minēto deleģējumu, konstatēts, ka ir nepieciešams to papildināt ar to, ka Ministru kabinets nosaka ne tikai kārtību, kādā ziņas NZDIS tiek ievadītas, apstrādātas, aktualizētas, uzkrātas, glabātas, publiskotas, arhivētas un dzēstas, bet arī šo ziņu apjomu, jo nepieciešams regulēt arī kādas ziņas par projektiem, zinātniskajām publikācijām tiek iekļautas sistēmā. Ņemot vērā, ka ziņu apjoms var būt mainīgs, tad japaredz, ka ziņu apjomu (informācijas sistēmas datu lauku līmenī) nosaka Ministru kabinets, nevis tas tiek noteikts likumā, jo ziņu apjoma izmaiņas ir jāspēj operatīvi iekļaut, nosakot, ka to apjomu nosaka Ministru kabinets. Iekļaujamo ziņu apjomu ir nepieciešams regulēt, lai visām zinātniskajām institūcijām būtu vienādi nosacījumu ziņu iesniegšanai un iesniegtie dati būtu savstarpēji salīdzināmi un tālākizmantojami.

Ievērojot minēto, projekts paredz:
1) izteikt jaunā redakcijā likuma 42.panta otro daļu, par to, ko aptver NZDIS;
2) papildināt likuma 42. pantu ar 3.¹ daļu par to, ka zinātniskās darbības projektu administrēšanas sistēmā apstrādā informāciju par zinātniskās darbības projektu pieteikumiem, sniedz atskaites par zinātniskās darbības projektu izpildi;
3) papildināt likuma 42. pantu ar 4.¹ daļu, nosakot, kādas ziņas ietver zinātnisko iekārtu un programmatūras datubāze;
4) izteikt 42. panta piekto daļu jaunā redakcijā par NZDIS datu publisku pieejamu tiešsaistē šīs informācijas sistēmas tīmekļvietnē;
5) papildināt 42. panta sestajā daļa Ministru kabinetam doto deleģējumu, ka Ministru kabinets nosaka arī NZDIS ziņu apjomu.

Ievērojot, ka projekts paredz grozīt Ministru kabinetam doto deleģējumu, ir jāveic grozījumi:
1) Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 381 “Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas noteikumi”,
2) Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 49 “Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm”.

Projekts paredz, ka grozījumi minētajos Ministru kabineta noteikumos veicami līdz 2022.gada 31.jūlijam.

Likuma 14.panta otrā daļas 3.punkts nosaka, ka viena no Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk - LZP) funkcijām ir zinātniskās ekspertīzes nodrošināšana publiskā un privātā sektora vajadzībām. Arī likuma 16.panta 4.punkts nosaka, ka viena no LZP kompetencēm ir  konkursa kārtībā pieteikto no valsts budžeta finansēto zinātnisko pētījumu projektu un programmu izvērtēšana triju mēnešu laikā (ekspertīze) un šā procesa atklātuma nodrošināšana. Likuma 18.pants nosaka arī, ka LZP ir ekspertu komisijas, kuras izveido no zinātniekiem, kuriem vispirms ir zinātniskā eksperta statuss un izpildītas prasības, lai tiktu tapts ievēlētiem kādā no 6 komisijām. Eksperta kvalifikācijas kritērijus zinātnes nozarē, to izvērtēšanas un Latvijas Zinātnes padomes LZP eksperta tiesību piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ievērojot, ka noteiktā kārtībā zinātniekam Latvijā tiek piešķirts eksperta statuss, tad saskaņā ar likuma 42.panta otro daļu NZDIS ietver arī LZP ekspertu datubāzi.
ievērojot likuma pašreizējo regulējumu, ja LZP ir nepieciešama zinātniskā ekspertīze IZM resora ietvaros, tad attiecīgās LZP ekspertu komisijas pēc LZP pieprasījuma izskata un nosaka atbilstošos ekspertus, kuri atbilstoši savai zinātniskajai kvalifikācijai, ir kompetenti veikt šādu ekspertīzi, piemēram, IZM noslēgto starptautisko starpresoru bilaterālo zinātniskās sadarbības līgumu ietvaros (Ukraina, Francija, Lietuva, Ķīna (Taivāna), Baltkrievija, Igaunija), kuru ietvaros tiek organizēti atklāti projektu pieteikumu konkursi. Šādas ekspertīzes tiek apmaksātas no IZM valsts budžeta programmas 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammas 05.01.00 “Zinātniskās darbības nodrošināšana”.
Ja nepieciešama zinātniskā ekspertīze fiziskai vai publiskai personai (izņemot IZM), tad LZP, vadoties no esošā normatīvā regulējuma, nosaka, kādi eksperti piesaistāmi - Latvijas vai ārvalstu un šādas ekspertīzes izmaksas nodrošina pasūtītājs un LZP slēdz ar ekspertu attiecīgu līgumu. Tas jau notiek pašlaik, piemēram, valsts pētījumu programmas finansē attiecīgā nozaru ministrija, kura noteikta apjoma finansējumu novirza kā LZP administratīvās izmaksas, kurās ir iekļautas arī ekspertīzes izmaksas. 
Ievērojot minēto, ir nepieciešams aktualizēt likuma 18.panta pirmo daļu par LZP ekspertu komisiju pienākumiem, papildinot, ka šīs komisijas veic arī ekspertīzes pēc LZP pieprasījuma. 
Tas nav jauns pienākums, bet jau ilgus gadus izpildošs un papildu finansējums nav nepieciešams un šī pienākuma īstenošana tiks nodrošināta minētās valsts budžeta apakšprogrammas piesķirtā finansējuma ietvaros.

Projekts paredz, ka likuma 18.panta pirmā daļa tiek precizēta un aktualizēta, ievērojot LZP ekspertu komisijas jau veicamos darbus.