22-TA-1067: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Garantiju programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz nosacījumus garantiju pieejamībai saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas uz ekonomiku (turpmāk – Projekts).
MK Noteikumi izstrādāti, lai samazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izraisītās negatīvās ietekmes uz ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, pamatojoties uz 2022. gada 24. marta paziņojumu "Eiropas Komisijas Krīzes paziņojuma valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (C(2020)1863) (turpmāk – Pagaidu regulējums).
MK Noteikumi izstrādāti, lai samazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izraisītās negatīvās ietekmes uz ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, pamatojoties uz 2022. gada 24. marta paziņojumu "Eiropas Komisijas Krīzes paziņojuma valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (C(2020)1863) (turpmāk – Pagaidu regulējums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai samazinātu Krievijas militārās agresijas Ukrainā izraisītās negatīvās ietekmes uz ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Pagaidu regulējums.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Pagaidu regulējums.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Ekonomikas ministrija 5 darbdienu laikā pēc MK Noteikumu projekta pieņemšanas sagatavos un iesniegs ar Finanšu ministriju saskaņotu paziņojumu Eiropas Komisijai par Projektu, izmantojot Eiropas Komisijas pārziņā esošo elektroniskās paziņošanas sistēmu – SANI 2. Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - sabiedrība "Altum") atbalsta izmaksu veiks, kad Eiropas Komisija būs pieņēmusi lēmumu par šo noteikumu atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, pēc Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas.
MK Noteikumu projekts stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
MK Noteikumu projekts stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, noteiktās sankcijas un pretpasākumi, ko veikusi, piemēram, Krievija, jau ir radījusi un radīs ekonomiskās sekas visā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējā tirgū. Ietekme uz uzņēmumiem ES var būt dažāda – gan tieša, gan netieša. Tā var izpausties kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu un projektu darbības pārtraukšana, kam sekos apgrozījuma zudums, traucējumi piegādes ķēdēs, jo īpaši attiecībā uz izejvielām un pirmproduktiem vai citiem resursiem, kuri vairs nav pieejami vai nav saimnieciski iespējami.
Atbilstoši Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 2. pantu atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums.
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ES importa no Ukrainas, kā arī ES eksporta uz Ukrainu piegādes ķēžu traucējumus attiecībā uz konkrētiem produktiem, jo īpaši graudaugiem un augu eļļām. Elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums ES ir būtiski ietekmējis enerģijas tirgu. Iespējamība, ka Krievija īstenos militāro agresiju pret Ukrainu, ietekmēja enerģijas tirgu jau vairākas nedēļas pirms fiziskās agresijas sākšanās. Augstas enerģijas cenas ietekmē vairākas ekonomikas nozares, tostarp dažas no tām, ko īpaši skārusi Covid-19 pandēmija, piemēram, transportu un tūrismu. Ietekme ir jūtama arī pasaules finanšu tirgos, jo īpaši saistībā ar bažām par likviditāti un preču tirdzniecības tirgus svārstībām. Krievijas īstenotā militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi arī Ukrainas iedzīvotāju masveida pārvietošanos gan valsts iekšienē, gan kaimiņvalstīs, kā rezultātā ES saskaras ar vēl nepieredzēta mēroga bēgļu pieplūdumu, un tas rada būtiskas humanitārās un ekonomiskās sekas.
Atbilstoši Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likuma 2. pantu atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums.
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ES importa no Ukrainas, kā arī ES eksporta uz Ukrainu piegādes ķēžu traucējumus attiecībā uz konkrētiem produktiem, jo īpaši graudaugiem un augu eļļām. Elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums ES ir būtiski ietekmējis enerģijas tirgu. Iespējamība, ka Krievija īstenos militāro agresiju pret Ukrainu, ietekmēja enerģijas tirgu jau vairākas nedēļas pirms fiziskās agresijas sākšanās. Augstas enerģijas cenas ietekmē vairākas ekonomikas nozares, tostarp dažas no tām, ko īpaši skārusi Covid-19 pandēmija, piemēram, transportu un tūrismu. Ietekme ir jūtama arī pasaules finanšu tirgos, jo īpaši saistībā ar bažām par likviditāti un preču tirdzniecības tirgus svārstībām. Krievijas īstenotā militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi arī Ukrainas iedzīvotāju masveida pārvietošanos gan valsts iekšienē, gan kaimiņvalstīs, kā rezultātā ES saskaras ar vēl nepieredzēta mēroga bēgļu pieplūdumu, un tas rada būtiskas humanitārās un ekonomiskās sekas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šādā situācijā visa veida saimnieciskās darbības veicējiem var rasties nopietns likviditātes trūkumus vai pat nepieejamība. Īpaši tas attiecas uz sīkajiem (mikro) un mazajiem uzņēmumiem. Tāpēc pašreizējie apstākļi var nopietni ietekmēt daudzu ekonomiski dzīvotspējīgu uzņēmumu un to darbinieku ekonomisko situāciju īstermiņā un vidējā termiņā, vienlaikus radot ilglaicīgākas sekas, apdraudot to izdzīvošanu.
Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību "Altum" ir izstrādājusi jaunu garantiju instrumentu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas uz ekonomiku.
Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sabiedrību "Altum" ir izstrādājusi jaunu garantiju instrumentu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas uz ekonomiku.
Risinājuma apraksts
Garantijas paredzētas Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto seku uz ekonomiku ietekmētiem saimnieciskās darbības veicējiem, ja saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs un līdzekļu aizdevums ir nepieciešams saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto seku uz ekonomiku ietekmes rezultātā, kas tiek pamatots aizdevuma pieteikumā.
Atbalsta programmas ietvaros garantijas tiks sniegtas, ja saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs, vērtējot saimnieciskās darbības veicēja finanšu situāciju un garantētais aizdevums ir nepieciešams, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz saimniecisko darbību, kas radusies no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu noteiktajām sankcijām, Krievijas veiktajiem pretpasākumiem vai pasākumu ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Lai novērtētu, vai saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs, tiek izmantota līdzšinējā sabiedrības "Altum" pieredze Covid-19 garantiju programmas ieviešanā, t.sk. vērtējot esošo saistību un programmas ietvaros garantētā aizdevuma attiecību pret saimnieciskās darbības naudas plūsmu, pašu kapitālu u.c. finanšu rādītājiem. Garantijas tiek sniegtas pamatojoties uz sabiedrības "Altum" kredītpolitiku, izvērtējot saņēmēja iespējas atmaksāt kredītiestādes izsniegto aizdevumu. Garantijas nepieciešamības pamatojumam var tikt izmantoti dažāda veida dokumenti, skaidrojumi vai metodikas, kas pierāda Krievijas agresijas Ukrainā negatīvo ietekmi.
Garantijas sniedz saskaņā ar Pagaidu regulējumu. Atbalsta programma izstrādāta, ievērojot ar 2020.gada 19.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.150) apstiprinātās atbalsta programmas nosacījumus.
Pirms atbalsta piešķiršanas sabiedrība "Altum" izvērtēs, vai ir iespējams piešķirt jaunu atbalstu, izvērtējot atbalsta apvienošanas/kumulācijas iespējas un ievērojot maksimālo atbalsta apmēru.
Atbalsta saņēmēji
Garantijas būs pieejamas visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (MVK, lielie), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem.
Atbalsta summa
Maksimālā garantijas summa būs līdz 10 milj. euro, ievērojot Pagaidu regulējuma noteikto papildus kritēriju par to, ka maksimālo garantijas summu nosaka, ievērojot vienu no šiem rādītājiem:
*15 % no saimnieciskās darbības veicēja iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma;
*50% no saimnieciskās darbības veicēja kopējām enerģijas izmaksām 12 mēnešu laikā pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas mēneša.
Papildus ar MK Noteikumu projektu noteikts, ka likviditātes vajadzības, kas segtas atbilstoši Covid-19 programmām, nevar finansēt atkārtoti atbilstoši šiem noteikumiem
Kopējo garantijas summu, kas mineta šo noteikumu 11.puntā var palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības no atbalsta piešķiršanas brīža turpmākajiem 12 mēnešiem sīkajam (mikro), mazajam un vidējam saimnieciskās darbības veicējam un 6 mēnešiem – lielajam saimnieciskās darbības veicējam – atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja sniegtajai informācijai. Lai noteiktu garantiju apmēru, sabiedrība “Altum” vērtēs saimnieciskās darbības veicēju sniegto pieteikumu un biznesa projektu, kurā tiks minēti apstākļi vai faktori, kas liecina par noteikta apmēra nepieciešamo garantijas summu. Piemēram, ja saimnieciskās darbības veicējam būs nepieciešama lielāka garantijas summa nekā 15 % no saimnieciskās darbības veicēja iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma, tiks vērtēts, vai, kā un cik lielā apmērā biznesa projekts, kas apgrozāmajiem līdzekļiem, paredz pārvarēt uzņēmuma identificēto tiešo vai netiešo ietekmi, tāpat tiks vērtēti citi faktori, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja maksātspēju, un kreditēšanas nosacījumi.
Ņemot vērā uzņēmumu organizāciju priekšlikumus, piemēram, LDDK, kur ir argumentēts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuru gada apgrozījums ir vairāki desmiti miljonu euro, maksimālā plānotā aizdevumu summa varētu būt nepietiekama, jo resursu cenas ir dubultojušās, līdz ar to MK Noteikumu projekts paredz maksimālo garantijas summu 10 miljonus EUR.
Garantiju termiņš
Garantijas termiņš noteikts līdz 6 gadiem.
Atbalsta saņemšanas nosacījumi
MK Noteikumu projekts nosaka, ka garantijām nebūs specifiski nozaru ierobežojumi, izņemot tādas nozares kā tabakas ražošana, azartspēles u.c. MK Noteikumu projekta 15.5.punkts ierobežo garantiju sniegšanu par aizdevumu, kas izsniegts saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas NACE 2. redakcijas K sadaļas nozarēs. Pagaidu regulējuma 47.h apakšpunkts nosaka garantiju ieviešanas mehānismu – garantijas var sniegt tieši saņēmējam “directly to final beneficiaries” (Latvijā garantijas šādi netiek ieviestas) vai ar kredītiestādes vai citas finanšu institūcijas starpniecību “or to credit institutions and other financial institutions as financial intermediaries” – šāds modelis tiek īstenots Latvijā. Turpat Pagaidu regulējuma 47.h.punktā tiek skaidrots, ka kredītiestādes un citas finanšu institūcijas nevar saņemt atbalstu sev, bet tas jānodod gala saņēmējiem.
Piešķirot garantiju, tiks izvērtēts, vai konkrētā uzņēmuma darbību ir ietekmējusi situācija, kas radusies Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto seku uz ekonomiku rezultātā. Ietekme var būt tieša vai netieša un tā var izpausties kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu un projektu pārtraukšana ar sekojošu apgrozījuma samazināšanos, traucējumi izejvielu un produkcijas piegāžu ķēdēs, īpaši izejmateriālu, kas vairs nav pieejami vai kuru izmaksas būtiski pieaugušas vai citos pierādāmos veidos.
Pagaidu regulējuma 33.punktā noteikts, ka Atbalstu nepiešķir tādiem uzņēmumiem, kam piemēro ES pieņemtās sankcijas. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk - Sankciju likums) ir nostiprināts pienākums ievērot sankcijas visām fiziskajām un juridiskajām personām. Vienlaikus kompetento iestāžu uzraugāmajiem Sankciju likuma subjektiem, t.sk. kredītiestādēm un sabiedrībai "Altum", ir pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Saskaņā ar Sankciju likumu Latvijai ir saistoši ANO, ES, Latvijas un OFAC sankciju režīmi. Ievērojot Sankciju likuma normas, kredītiestādēs un sabiedrībā "Altum" ir apstiprināta Sankciju politika, kas cita starpā nosaka, ka kredītiestādes un sabiedrība "Altum" neuzsāk darījuma attiecības/ nesadarbojas ar personām, kas iekļautas ES, ANO, OFAC un / vai Latvijas Republikas sankciju sarakstos, kā arī ar juridiskām personām, kas ir šo personu īpašumā vai kontrolē, kā arī sabiedrība "Altum" vai kredītiestādes neuzsāk darījuma attiecības ar klientu, kura darbībā konstatēts paaugstināts sankciju risks, tostarp, izvērtējot ar klientu saistītu grupas dalībnieku sankciju risku.
Atbalsta programmas finansēšanai tiks izmantots finansējums, kas pieejams no ar MK noteikumiem Nr.150 apstiprinātās garantiju programmas, kuras ietvaros atbalstu iespējams sniegt līdz 2022.gada 30.jūnijam, kad beidzas tās darbības termiņš atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumam "Pagaidu regulējuma valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" (C(2020)1863).
Finansējums tiks izmantots garantiju izsniegšanai, pārvaldības maksām izmaksām un sagaidāmajiem kredītriska zaudējumiem, sabiedrības "Altum" izdevumu kompensācijai aizdevumu vērtības samazinājuma gadījumiem.
Lai novērtētu, vai projekts/saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs, liek izmantota līdzšinējā sabiedrības "Altum" pieredze Covid-19 garantiju programmas ieviešanā, kā arī uzņēmējdarbības projektu analīzē, ņemot vērā šādus pamatprincipus/ nosacījumus projektu izvērtēšanā:
1. projekta realizācijai nepieciešamo aktivitāšu un to realizēšanai nepieciešamo resursu novērtēšana (t.sk. plānoto ieguldījumu pamatotības, samērīguma, lietderības izvērtēšana, lai sasniegtu plānotos mērķus);
2. uzņēmuma finanšu situācijas un projekta ilgtermiņa finansiālās dzīvotspējas novērtēšana;
3. projekta atbilstības noteikšana saskaņā ar atbalsta programmas noteikumiem;
4. uzņēmējdarbības iespējamo risku un to minimizēšanas iespēju novērtēšana.
Garantiju piešķir par šādiem jauniem finanšu pakalpojumiem:
1)aizdevumiem investīciju veikšanai;
2)aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, t.sk. kredītlimiti (kredītlīnijas un overdrafti);
3)finanšu līzings, finanšu līzinga limiti.
Pamatojoties uz Pagaidu regulējuma 2.2. sadaļā ir minēts, ka garantijas var tikt sniegtas investīcijām un apgrozāmo līdzekļu finanšu pakalpojumiem. Finanšu līzings ir viens no finanšu pakalpojumiem, kas pielīdzināms investīciju aizdevumam, kas tiek biežāk izmantots kustamās mantas iegādei, piemēram, tehnikas iegādei.
Garantiju piešķir jauniem finanšu pakalpojumiem, kad tiek slēgts jauns aizdevuma līgums.
Garantiju priekšrocības saimnieciskās darbības veicējiem tiks nodrošināta, piemēram,
ar lielāku finansējuma apjomu, saņemot garantijas, riskantāku banku portfeļu veidošanu, zemākām nodrošinājuma prasībām, zemākām aizdevuma procentu likmēm nekā bez šādām valsts garantijām.
Saimnieciskās darbības veicējam atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par garantiju piešķiršanu.
Šo noteikumu ietvaros izsniegtajām garantijām tiks nodrošināta atsevišķa uzskaite no citās atbalsta programmās sniegtā atbalsta, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros.
Pagaidu regulējuma 33.punktā noteikts, ka Atbalstu nepiešķir tādiem uzņēmumiem, kam piemēro ES pieņemtās sankcijas.
Sabiedrība "Altum" piešķir garantiju aizdevumam, ko kredītiestāde piešķir saimnieciskās darbības veicējam. Sākotnēji saimnieciskās darbības veicējs vēršas kredītiestādē pēc aizdevuma – aizdevuma pieteikuma iesniegšana un aizdevuma piešķiršana ir civiltiesisks darījums, kuru neregulē Ministru kabinets. Saimnieciskās darbības veicējs, piesakot kredītam, arī nezina, vai garantija būs nepieciešama, jo to nosaka bankas kreditēšanas politika. Kredītiestāde izvērtē saimnieciskās darbības veicēja kredītspēju, nodrošinājuma pietiekamību un atbilstību citām prasībām. Ja kredītiestāde uzskata, ka aizdevuma nodrošinājums nav pietiekams, bet aizdevums ir piešķirams, kredītiestāde atbilstoši saimnieciskās darbības atļaujai nosūta informāciju sabiedrībai "Altum". Līdz ar to aizņēmējs nepiesakās garantijas saņemšanai un neiesniedz datus sabiedrībai "Altum" garantijas saņemšanai, jo datus sabiedrība "Altum" nosūta kredītiestāde (saimnieciskās darbības veicējs dod piekrišanu datu nosūtīšanai sabiedrībai "Altum"). Kārtība, kādā kredītiestāde iesniedz dokumentus sabiedrībai "Altum", nosaka saskaņā ar civiltiesiskajiem līgumiem, kas noslēgti starp sabiedrību "Altum" un kredītiestādi vai tās meitas sabiedrību vai filiāli, kura reģistrēta Latvijā un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā (atbilstoši MK noteikumu projekta 6.punkts). Šāda kārtība noteikta arī līdz šim sabiedrības "Altum" īstenotajās garantiju programmās, piemēram, atbilstoši 2020.gada 16.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” un 2020.gada 19.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”.
Finansējums
Kopumā ar atbalsta programmas finansējumu un sabiedrības "Altum" piesaistīto finansējumu iespējams izsniegt garantijas vismaz 22.5 milj. EUR.
Atbalsta programmā ar pieejamo finansējumu garantijas iespējams izsniegt līdz 70 milj. EUR apmērā. Pieņemot, ka vidējā garantija būs kā Covid-19 garantiju programmā (~ 200 tkst. EUR), ar atbalsta programmas finansējumu iespējams izsniegt 350 – 400 garantijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgus situācija ir mainīga, ir vērojams cenu sadārdzinājums, līdz ar to garantijas apmērs var sasniegt dubultu apmēru (~400 tkst. EUR), kas nozīmē, ka atbalstu varēs saņemt ap 175 uzņēmumi (175*400 000 EUR= 70 milj EUR).
Ņemot vērā augsto nenoteiktību pasaulē, atbalsta programmas izstrādes brīdī nav iespējams prognozēt banku kreditēšanas nosacījumus, kā arī attiecīgi precīzu pieprasījumu pēc sabiedrības "Altum" garantijām atbalsta programmas ietvaros.
Paralēli MK noteikumu projekta virzībai Ekonomikas ministrija sagatavos grozījumus MK noteikumos Nr.150, lai veiktu atbalsta programmai paredzētā finansējumu pārdali.
Atbalsta programmas ieviešanai tiek paredzēts finansējums 22,5 milj. EUR, kas ir šobrīd pieejamie finanšu līdzekļi saskaņā ar 2020. gada 19. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (14 milj. EUR) un pārdalītais finansējums atbalsta programmas ieviešanai no Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai” (8,5 milj. EUR). Ņemot vērā, ka Pagaidu regulējuma tvērums tiek izbeigts ar 2022. gada 30. jūniju, Ekonomikas ministrija rosināja šos līdzekļus novirzīt Ukrainas karadarbības rezultātā radušai situācijai uzņēmumu atbalstam garantiju veidā. Minēto pārdali Ministru kabinets ir saskaņojis ar 2022.gada 26.aprīļa sēdē informatīvo ziņojumu "Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai".
Lai nodrošinātu atbalsta ieviešanu Ukrainas karadarbības rezultātā esošo seku pārvarēšanai un līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējuma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai pārdomātu un uz krīzes situācijas atrisināšanu mērķētu novirzīšanu, Saeima 2022. gada 2.jūnijā likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas paredz noteikt sabiedrībai "Altum" tiesības izlietot ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu piešķirto finansējumu noteiktos finanšu instrumentos Ukrainas kara un no to izrietošo sankciju seku mazināšanai.
Atbalsta apvienošana
Saskaņā ar šiem noteikumiem sniegtā atbalsta kumulācijas nosacījumi:
1. šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu nedrīkst apvienot ar atbalstu, kuru sabiedrība "Altum" sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizdevumu programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas jomā, vai Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” un Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 149 “Noteikumi par aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”;
2. saimnieciskās darbības veicējs var vienlaikus gūt atbalstu no vairākiem subsidētiem aizdevumiem šo noteikumu ietvaros, ievērojot šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā noteiktas robežvērtības šo noteikumu ietvaros papildus izsniegtajai garantijai;
3. saimnieciskās darbības veicējs var vienlaikus gūt atbalstu no citām atbalsta programmām, ievērojot šo noteikumu 20. un 22. punktā minētos nosacījumus, un nepārkāpjot šo noteikumu ietvaros izsniegtā garantiju noteiktās robežvērtības, saskaņā ar šo noteikumu 11. ,12. un 13. punktu. Tas nozīmē, ka šo noteikumu ietvaros izsniegtā atbalsta summa tiek ierobežota ar šo noteikumu ietvaros minētajām robežvērtībām, bet tās neattiecas uz citu atbalsta programmu sniegtā atbalsta apmēru.
Atbalsta kumulācijas gadījumā ir jāievēro šajos noteikumos un citās atbalsta programmās noteiktos komercdarbības atbalsta nosacījumus.
Šo noteikumu ietvaros izsniegtajiem garantijām tiks nodrošināta atsevišķa uzskaite no citās programmās sniegtā atbalsta, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros.
Sabiedrība "Altum" pārbaudīs iespējamo atbalsta pārklāšanos starp atbalsta programmām atbalsta piešķiršanas brīdī.
Atbalsta sniegšanas termiņš
Pagaidu regulējuma un attiecīgi atbalsta programmas darbības termiņš atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par šo noteikumu iekļautā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu ir iespējams līdz 2022. gada 31. decembrim.
Eiropas Komisija par minēto programmu pieņems lēmumu, kuru prasības būs jāievēro ne tikai dalībvalsts līmenī, bet arī komersanta līmenī., t.i. saimnieciskās darbības veicējiem būs jāatbilst noteiktiem nosacījumiem. Noteikumu projektā ir iekļautas atsauces uz Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, jo nepieciešams nodrošināt standstill pienākumu, ka atbalsta programma nestājas spēkā ātrāk kā pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, lai, ja iespējams, izvairītos no jautājuma par nelikumīgu atbalsts sniegšanu. Kas ir atbilstoši arī LESD 108.panta 3.punktam: “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.
Atbalsta programmas ietvaros garantijas tiks sniegtas, ja saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs, vērtējot saimnieciskās darbības veicēja finanšu situāciju un garantētais aizdevums ir nepieciešams, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz saimniecisko darbību, kas radusies no Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu noteiktajām sankcijām, Krievijas veiktajiem pretpasākumiem vai pasākumu ietekmi uz Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Lai novērtētu, vai saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs, tiek izmantota līdzšinējā sabiedrības "Altum" pieredze Covid-19 garantiju programmas ieviešanā, t.sk. vērtējot esošo saistību un programmas ietvaros garantētā aizdevuma attiecību pret saimnieciskās darbības naudas plūsmu, pašu kapitālu u.c. finanšu rādītājiem. Garantijas tiek sniegtas pamatojoties uz sabiedrības "Altum" kredītpolitiku, izvērtējot saņēmēja iespējas atmaksāt kredītiestādes izsniegto aizdevumu. Garantijas nepieciešamības pamatojumam var tikt izmantoti dažāda veida dokumenti, skaidrojumi vai metodikas, kas pierāda Krievijas agresijas Ukrainā negatīvo ietekmi.
Garantijas sniedz saskaņā ar Pagaidu regulējumu. Atbalsta programma izstrādāta, ievērojot ar 2020.gada 19.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.150) apstiprinātās atbalsta programmas nosacījumus.
Pirms atbalsta piešķiršanas sabiedrība "Altum" izvērtēs, vai ir iespējams piešķirt jaunu atbalstu, izvērtējot atbalsta apvienošanas/kumulācijas iespējas un ievērojot maksimālo atbalsta apmēru.
Atbalsta saņēmēji
Garantijas būs pieejamas visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (MVK, lielie), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem.
Atbalsta summa
Maksimālā garantijas summa būs līdz 10 milj. euro, ievērojot Pagaidu regulējuma noteikto papildus kritēriju par to, ka maksimālo garantijas summu nosaka, ievērojot vienu no šiem rādītājiem:
*15 % no saimnieciskās darbības veicēja iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma;
*50% no saimnieciskās darbības veicēja kopējām enerģijas izmaksām 12 mēnešu laikā pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas mēneša.
Papildus ar MK Noteikumu projektu noteikts, ka likviditātes vajadzības, kas segtas atbilstoši Covid-19 programmām, nevar finansēt atkārtoti atbilstoši šiem noteikumiem
Kopējo garantijas summu, kas mineta šo noteikumu 11.puntā var palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības no atbalsta piešķiršanas brīža turpmākajiem 12 mēnešiem sīkajam (mikro), mazajam un vidējam saimnieciskās darbības veicējam un 6 mēnešiem – lielajam saimnieciskās darbības veicējam – atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja sniegtajai informācijai. Lai noteiktu garantiju apmēru, sabiedrība “Altum” vērtēs saimnieciskās darbības veicēju sniegto pieteikumu un biznesa projektu, kurā tiks minēti apstākļi vai faktori, kas liecina par noteikta apmēra nepieciešamo garantijas summu. Piemēram, ja saimnieciskās darbības veicējam būs nepieciešama lielāka garantijas summa nekā 15 % no saimnieciskās darbības veicēja iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma, tiks vērtēts, vai, kā un cik lielā apmērā biznesa projekts, kas apgrozāmajiem līdzekļiem, paredz pārvarēt uzņēmuma identificēto tiešo vai netiešo ietekmi, tāpat tiks vērtēti citi faktori, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja maksātspēju, un kreditēšanas nosacījumi.
Ņemot vērā uzņēmumu organizāciju priekšlikumus, piemēram, LDDK, kur ir argumentēts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuru gada apgrozījums ir vairāki desmiti miljonu euro, maksimālā plānotā aizdevumu summa varētu būt nepietiekama, jo resursu cenas ir dubultojušās, līdz ar to MK Noteikumu projekts paredz maksimālo garantijas summu 10 miljonus EUR.
Garantiju termiņš
Garantijas termiņš noteikts līdz 6 gadiem.
Atbalsta saņemšanas nosacījumi
MK Noteikumu projekts nosaka, ka garantijām nebūs specifiski nozaru ierobežojumi, izņemot tādas nozares kā tabakas ražošana, azartspēles u.c. MK Noteikumu projekta 15.5.punkts ierobežo garantiju sniegšanu par aizdevumu, kas izsniegts saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas NACE 2. redakcijas K sadaļas nozarēs. Pagaidu regulējuma 47.h apakšpunkts nosaka garantiju ieviešanas mehānismu – garantijas var sniegt tieši saņēmējam “directly to final beneficiaries” (Latvijā garantijas šādi netiek ieviestas) vai ar kredītiestādes vai citas finanšu institūcijas starpniecību “or to credit institutions and other financial institutions as financial intermediaries” – šāds modelis tiek īstenots Latvijā. Turpat Pagaidu regulējuma 47.h.punktā tiek skaidrots, ka kredītiestādes un citas finanšu institūcijas nevar saņemt atbalstu sev, bet tas jānodod gala saņēmējiem.
Piešķirot garantiju, tiks izvērtēts, vai konkrētā uzņēmuma darbību ir ietekmējusi situācija, kas radusies Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto seku uz ekonomiku rezultātā. Ietekme var būt tieša vai netieša un tā var izpausties kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu un projektu pārtraukšana ar sekojošu apgrozījuma samazināšanos, traucējumi izejvielu un produkcijas piegāžu ķēdēs, īpaši izejmateriālu, kas vairs nav pieejami vai kuru izmaksas būtiski pieaugušas vai citos pierādāmos veidos.
Pagaidu regulējuma 33.punktā noteikts, ka Atbalstu nepiešķir tādiem uzņēmumiem, kam piemēro ES pieņemtās sankcijas. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk - Sankciju likums) ir nostiprināts pienākums ievērot sankcijas visām fiziskajām un juridiskajām personām. Vienlaikus kompetento iestāžu uzraugāmajiem Sankciju likuma subjektiem, t.sk. kredītiestādēm un sabiedrībai "Altum", ir pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Saskaņā ar Sankciju likumu Latvijai ir saistoši ANO, ES, Latvijas un OFAC sankciju režīmi. Ievērojot Sankciju likuma normas, kredītiestādēs un sabiedrībā "Altum" ir apstiprināta Sankciju politika, kas cita starpā nosaka, ka kredītiestādes un sabiedrība "Altum" neuzsāk darījuma attiecības/ nesadarbojas ar personām, kas iekļautas ES, ANO, OFAC un / vai Latvijas Republikas sankciju sarakstos, kā arī ar juridiskām personām, kas ir šo personu īpašumā vai kontrolē, kā arī sabiedrība "Altum" vai kredītiestādes neuzsāk darījuma attiecības ar klientu, kura darbībā konstatēts paaugstināts sankciju risks, tostarp, izvērtējot ar klientu saistītu grupas dalībnieku sankciju risku.
Atbalsta programmas finansēšanai tiks izmantots finansējums, kas pieejams no ar MK noteikumiem Nr.150 apstiprinātās garantiju programmas, kuras ietvaros atbalstu iespējams sniegt līdz 2022.gada 30.jūnijam, kad beidzas tās darbības termiņš atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumam "Pagaidu regulējuma valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" (C(2020)1863).
Finansējums tiks izmantots garantiju izsniegšanai, pārvaldības maksām izmaksām un sagaidāmajiem kredītriska zaudējumiem, sabiedrības "Altum" izdevumu kompensācijai aizdevumu vērtības samazinājuma gadījumiem.
Lai novērtētu, vai projekts/saimnieciskās darbības veicējs ir ekonomiski dzīvotspējīgs, liek izmantota līdzšinējā sabiedrības "Altum" pieredze Covid-19 garantiju programmas ieviešanā, kā arī uzņēmējdarbības projektu analīzē, ņemot vērā šādus pamatprincipus/ nosacījumus projektu izvērtēšanā:
1. projekta realizācijai nepieciešamo aktivitāšu un to realizēšanai nepieciešamo resursu novērtēšana (t.sk. plānoto ieguldījumu pamatotības, samērīguma, lietderības izvērtēšana, lai sasniegtu plānotos mērķus);
2. uzņēmuma finanšu situācijas un projekta ilgtermiņa finansiālās dzīvotspējas novērtēšana;
3. projekta atbilstības noteikšana saskaņā ar atbalsta programmas noteikumiem;
4. uzņēmējdarbības iespējamo risku un to minimizēšanas iespēju novērtēšana.
Garantiju piešķir par šādiem jauniem finanšu pakalpojumiem:
1)aizdevumiem investīciju veikšanai;
2)aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, t.sk. kredītlimiti (kredītlīnijas un overdrafti);
3)finanšu līzings, finanšu līzinga limiti.
Pamatojoties uz Pagaidu regulējuma 2.2. sadaļā ir minēts, ka garantijas var tikt sniegtas investīcijām un apgrozāmo līdzekļu finanšu pakalpojumiem. Finanšu līzings ir viens no finanšu pakalpojumiem, kas pielīdzināms investīciju aizdevumam, kas tiek biežāk izmantots kustamās mantas iegādei, piemēram, tehnikas iegādei.
Garantiju piešķir jauniem finanšu pakalpojumiem, kad tiek slēgts jauns aizdevuma līgums.
Garantiju priekšrocības saimnieciskās darbības veicējiem tiks nodrošināta, piemēram,
ar lielāku finansējuma apjomu, saņemot garantijas, riskantāku banku portfeļu veidošanu, zemākām nodrošinājuma prasībām, zemākām aizdevuma procentu likmēm nekā bez šādām valsts garantijām.
Saimnieciskās darbības veicējam atbalstu piešķir brīdī, kad sabiedrība “Altum” pieņem lēmumu par garantiju piešķiršanu.
Šo noteikumu ietvaros izsniegtajām garantijām tiks nodrošināta atsevišķa uzskaite no citās atbalsta programmās sniegtā atbalsta, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros.
Pagaidu regulējuma 33.punktā noteikts, ka Atbalstu nepiešķir tādiem uzņēmumiem, kam piemēro ES pieņemtās sankcijas.
Sabiedrība "Altum" piešķir garantiju aizdevumam, ko kredītiestāde piešķir saimnieciskās darbības veicējam. Sākotnēji saimnieciskās darbības veicējs vēršas kredītiestādē pēc aizdevuma – aizdevuma pieteikuma iesniegšana un aizdevuma piešķiršana ir civiltiesisks darījums, kuru neregulē Ministru kabinets. Saimnieciskās darbības veicējs, piesakot kredītam, arī nezina, vai garantija būs nepieciešama, jo to nosaka bankas kreditēšanas politika. Kredītiestāde izvērtē saimnieciskās darbības veicēja kredītspēju, nodrošinājuma pietiekamību un atbilstību citām prasībām. Ja kredītiestāde uzskata, ka aizdevuma nodrošinājums nav pietiekams, bet aizdevums ir piešķirams, kredītiestāde atbilstoši saimnieciskās darbības atļaujai nosūta informāciju sabiedrībai "Altum". Līdz ar to aizņēmējs nepiesakās garantijas saņemšanai un neiesniedz datus sabiedrībai "Altum" garantijas saņemšanai, jo datus sabiedrība "Altum" nosūta kredītiestāde (saimnieciskās darbības veicējs dod piekrišanu datu nosūtīšanai sabiedrībai "Altum"). Kārtība, kādā kredītiestāde iesniedz dokumentus sabiedrībai "Altum", nosaka saskaņā ar civiltiesiskajiem līgumiem, kas noslēgti starp sabiedrību "Altum" un kredītiestādi vai tās meitas sabiedrību vai filiāli, kura reģistrēta Latvijā un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijā (atbilstoši MK noteikumu projekta 6.punkts). Šāda kārtība noteikta arī līdz šim sabiedrības "Altum" īstenotajās garantiju programmās, piemēram, atbilstoši 2020.gada 16.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” un 2020.gada 19.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”.
Finansējums
Kopumā ar atbalsta programmas finansējumu un sabiedrības "Altum" piesaistīto finansējumu iespējams izsniegt garantijas vismaz 22.5 milj. EUR.
Atbalsta programmā ar pieejamo finansējumu garantijas iespējams izsniegt līdz 70 milj. EUR apmērā. Pieņemot, ka vidējā garantija būs kā Covid-19 garantiju programmā (~ 200 tkst. EUR), ar atbalsta programmas finansējumu iespējams izsniegt 350 – 400 garantijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgus situācija ir mainīga, ir vērojams cenu sadārdzinājums, līdz ar to garantijas apmērs var sasniegt dubultu apmēru (~400 tkst. EUR), kas nozīmē, ka atbalstu varēs saņemt ap 175 uzņēmumi (175*400 000 EUR= 70 milj EUR).
Ņemot vērā augsto nenoteiktību pasaulē, atbalsta programmas izstrādes brīdī nav iespējams prognozēt banku kreditēšanas nosacījumus, kā arī attiecīgi precīzu pieprasījumu pēc sabiedrības "Altum" garantijām atbalsta programmas ietvaros.
Paralēli MK noteikumu projekta virzībai Ekonomikas ministrija sagatavos grozījumus MK noteikumos Nr.150, lai veiktu atbalsta programmai paredzētā finansējumu pārdali.
Atbalsta programmas ieviešanai tiek paredzēts finansējums 22,5 milj. EUR, kas ir šobrīd pieejamie finanšu līdzekļi saskaņā ar 2020. gada 19. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (14 milj. EUR) un pārdalītais finansējums atbalsta programmas ieviešanai no Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai” (8,5 milj. EUR). Ņemot vērā, ka Pagaidu regulējuma tvērums tiek izbeigts ar 2022. gada 30. jūniju, Ekonomikas ministrija rosināja šos līdzekļus novirzīt Ukrainas karadarbības rezultātā radušai situācijai uzņēmumu atbalstam garantiju veidā. Minēto pārdali Ministru kabinets ir saskaņojis ar 2022.gada 26.aprīļa sēdē informatīvo ziņojumu "Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai".
Lai nodrošinātu atbalsta ieviešanu Ukrainas karadarbības rezultātā esošo seku pārvarēšanai un līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējuma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai pārdomātu un uz krīzes situācijas atrisināšanu mērķētu novirzīšanu, Saeima 2022. gada 2.jūnijā likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas paredz noteikt sabiedrībai "Altum" tiesības izlietot ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu piešķirto finansējumu noteiktos finanšu instrumentos Ukrainas kara un no to izrietošo sankciju seku mazināšanai.
Atbalsta apvienošana
Saskaņā ar šiem noteikumiem sniegtā atbalsta kumulācijas nosacījumi:
1. šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu nedrīkst apvienot ar atbalstu, kuru sabiedrība "Altum" sniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem aizdevumu programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas jomā, vai Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” un Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 149 “Noteikumi par aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”;
2. saimnieciskās darbības veicējs var vienlaikus gūt atbalstu no vairākiem subsidētiem aizdevumiem šo noteikumu ietvaros, ievērojot šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā noteiktas robežvērtības šo noteikumu ietvaros papildus izsniegtajai garantijai;
3. saimnieciskās darbības veicējs var vienlaikus gūt atbalstu no citām atbalsta programmām, ievērojot šo noteikumu 20. un 22. punktā minētos nosacījumus, un nepārkāpjot šo noteikumu ietvaros izsniegtā garantiju noteiktās robežvērtības, saskaņā ar šo noteikumu 11. ,12. un 13. punktu. Tas nozīmē, ka šo noteikumu ietvaros izsniegtā atbalsta summa tiek ierobežota ar šo noteikumu ietvaros minētajām robežvērtībām, bet tās neattiecas uz citu atbalsta programmu sniegtā atbalsta apmēru.
Atbalsta kumulācijas gadījumā ir jāievēro šajos noteikumos un citās atbalsta programmās noteiktos komercdarbības atbalsta nosacījumus.
Šo noteikumu ietvaros izsniegtajiem garantijām tiks nodrošināta atsevišķa uzskaite no citās programmās sniegtā atbalsta, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros.
Sabiedrība "Altum" pārbaudīs iespējamo atbalsta pārklāšanos starp atbalsta programmām atbalsta piešķiršanas brīdī.
Atbalsta sniegšanas termiņš
Pagaidu regulējuma un attiecīgi atbalsta programmas darbības termiņš atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par šo noteikumu iekļautā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu ir iespējams līdz 2022. gada 31. decembrim.
Eiropas Komisija par minēto programmu pieņems lēmumu, kuru prasības būs jāievēro ne tikai dalībvalsts līmenī, bet arī komersanta līmenī., t.i. saimnieciskās darbības veicējiem būs jāatbilst noteiktiem nosacījumiem. Noteikumu projektā ir iekļautas atsauces uz Eiropas Komisijas lēmumu par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, jo nepieciešams nodrošināt standstill pienākumu, ka atbalsta programma nestājas spēkā ātrāk kā pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, lai, ja iespējams, izvairītos no jautājuma par nelikumīgu atbalsts sniegšanu. Kas ir atbilstoši arī LESD 108.panta 3.punktam: “Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 107. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar iekšējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā budžeta kapacitāti un grantu ietekmi, tiek virzīti tikai finanšu instrumenti, nevis granti kā to pieļauj Pagaidu regulējums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā budžeta kapacitāti un grantu ietekmi, tiek virzīti tikai finanšu instrumenti, nevis granti kā to pieļauj Pagaidu regulējums.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
MK Noteikumu projekts skar sīkos (mikro), mazos un vidējos saimnieciskās darbības veicēju, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai Komisijas regulas Nr. 702/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai Komisijas regulas Nr. 702/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai Komisijas regulas Nr. 702/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai Komisijas regulas Nr. 702/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai Komisijas regulas Nr. 702/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai Komisijas regulas Nr. 702/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
MK Noteikumu projekts tiesiskais regulējums radīs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējējiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai Komisijas regulas Nr. 702/2014, 1. pielikumā noteiktajai definīcijai. nodrošinot labvēlīgus nosacījumus konkurences paaugstināšanai un ilgtermiņa ekonomiskās efektivitātes pieaugumam. Projekta tiesiskais regulējums nerada tiešu ietekmi uz vidi, cilvēka veselību un nevalstiskajām organizācijām.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
22 500 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
22 500 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-22 500 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-22 500 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
22 500 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK Noteikumu projektā atbalsta programmas finansējums ir 22.5 milj EUR. Ar programmai pieejamo finansējumu (t.sk., multiplikatoru) iespējams izsniegt garantijas līdz 70 milj. EUR apmērā. Pieņemot, ka vidējā garantija būs kā Covid-19 garantiju programmā (~ 200 tkst. EUR), ar programmas finansējumu iespējams izsniegt 350 – 400 garantijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka tirgus situācija ir mainīga, ir vērojams cenu sadārdzinājums, līdz ar to garantijas apmērs var sasniegt dubultu apmēru (~400 tkst. EUR), kas nozīmē, ka atbalstu varēs saņemt ap 175 uzņēmumi (175*400 000 EUR= 70 milj EUR).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Atbalsta programmai paredzētais finansējums 22,5 milj. EUR apmērā tiks nodrošināts pamatojoties uz likumprojektu “Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums”. Tādējādi minētais finansējums tiks nodrošināts no valsts budžeta finansējuma, kas sabiedrībai "Altum" ir piešķirts saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, tajā skaitā,:
14 milj. EUR apmērā, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumu Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”
8,5 milj. EUR apmērā Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai” īstenošanu.
Atbalsta programmas īstenošana paredzēta līdz 2022. gada 31.decembrim, ja netiks pagarināts Pagaidu regulējums.
14 milj. EUR apmērā, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumu Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”
8,5 milj. EUR apmērā Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai” īstenošanu.
Atbalsta programmas īstenošana paredzēta līdz 2022. gada 31.decembrim, ja netiks pagarināts Pagaidu regulējums.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Lai veiktu finansējumu pārdali 22,5 milj. EUR apmērā, paralēli MK noteikumu projekta virzībai Ekonomikas ministrija sagatavos grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”. Savukārt grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumu Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai” jau ir veikti.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014);
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0702
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014);
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
2022/C 131 I/01
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022.gada 24.marta paziņojums "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (turpmāk - Pagaidu regulējums)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. panta (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014);
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikums 3.panta 3.punktā
Noteikumu projekta 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikums 1.pants
Noteikumu projekta 4.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.panta 24.punkts
Noteikumu projekta 4.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 702/2014);
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr 702/2014 2. panta 26. punkts
Noteikumu projekta 4.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 2. pants
Noteikumu projekta 4.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Komisijas regulas Nr. 702/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā
Noteikumu projekta 5.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2022.gada 24.marta paziņojums "Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (turpmāk - Pagaidu regulējums)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Pagaidu regulējums 2.punkts
Noteikumu projekta 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.punkta f) (i)
Noteikumu projekta 10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 54. punkts
Noteikumu projekta 21.1 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 55. punkts
Noteikumu projekta 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.b. punkts
Pielikums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 2.punkts
Noteikumu projekta 9.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.punkta e)
Noteikumu projekta 11.1 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.punkta e)
Noteikumu projekta 11.2 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 46.punkts
Noteikumu projekta 19.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 56. punkts
Noteikumu projekta 21.3 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.d. punkts
Noteikumu projekta 25. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.a.punkts
Noteikumu projekta 8. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.g.punkts
Noteikumu projekta 8.1 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.g.punkts
Noteikumu projekta 8.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Pagaidu regulējums 47.g.punkts
Noteikumu projekta 8.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
MK Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta Ekonomikas ministrijas un sabiedrības "Altum" esošo funkciju un cilvēkresursu ietvaros, kā arī nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi