Anotācija (ex-ante)

Sedas purvs ietilpst Natura 2000 teritorijā - dabas liegumā “Sedas purvs”, kas arī ir lielākā degradēta vēsturiskā kūdras ieguves vieta Latvijā. Uzsākot 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas projekta izstrādi par Sedas purva revitalizāciju, tostarp Sedas purva vēsturisko kūdras ieguves vietu apzināšanu un esošās situācijas novērtēšanu, kas ietver dabas ekspertu iesaisti ES nozīmes biotopu stāvokļa apzināšanai un novērtēšanai, secināts, ka Sedas purva atjaunošanu iespējams īstenot efektīvāk, nodrošinot lielāku tiešo ieguldījumu kompleksos ĪADT aizsardzības un ES nozīmes biotopu stāvokļa uzlabošanas pasākumos un aktivitātēs ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, ja projekta darbības Sedas purvā tiek veiktas 6.1.1.7. pasākuma ietvaros. Vienlaikus, lai Sedas purva vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju un ES nozīmes biotopu atjaunošanu veiktu 6.1.1.7. pasākuma ietvaros, ir jāprecizē un jāpapildina esošie MK noteikumi Nr. 320.

Šā brīža MK noteikumu Nr. 320 redakcija paredz, ka 6.1.1.7. pasākuma uzraudzības rādītāji tiek sasniegti viena projekta ietvaros, kuru īsteno LVM sadarbībā ar DAP, tādējādi nepieļaujot jaunu projektu iesniegumu iesniegšanu šī pasākuma ietvaros.

Ar noteikumu projektu 6.1.1.7. pasākuma pieejamais TPF finansējums tiek noteikts 24 351 033 euro. Saglabājot ES fondu atbalsta intensitāti  85 procentu apmērā no kopējā attiecināmā finansējuma, valsts budžeta līdzfinansējums tiek noteikts 4 297 242 euro, pasākumam kopējo finansējumam sasniedzot vismaz 28 648 275 euro, kā arī viena projekta iesniegumā minimālais plānotais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro.

Finansējuma pārdale no 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas veikta, paredzot, ka darbības ES nozīmes biotopu atjaunošanai un vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai Sedas purvā tiks īstenotas 6.1.1.7. pasākuma ietvaros un ņemot vērā Sedas purvā plānoto revitalizācijas platību, kas provizoriski sasniegs 4 155 hektārus, turklāt plānotās darbības Sedas purvā ietvers apjomīgas darbības hidroloģiskā režīma atjaunošanai, tostarp meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju (aizsprostu, caurteku) nojaukšanu, pārbūvi un atjaunošanu, kā arī ekotūrisma infrastruktūras attīstību. 6.1.1.7. pasākumam papildus piešķirtais finansējums veicinās tā mērķa sasniegšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnija regulas (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 prasību izpildi, kas nosaka, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāatjauno vismaz 30% no aizsargājamo dzīvotņu platībām, kuru stāvoklis nav labs, kā arī jāveic pasākumi degradēto mitrzemju atjaunošanai, proti, līdz 2030. gadam Latvijā jāatjauno 14 336 ha mitrāju ekosistēmu. 6.1.1.7. pasākuma īstenošanas nosacījumi ir atbilstošāki, lai atjaunotu gan dabas lieguma “Sedas purvs”, gan tam piegulošo teritoriju ekoloģisko stāvokli, un īpaši veicinātu ES nozīmes biotopu atjaunošanu, pielietojot kompleksu pieeju un saturiski atbilstošāku projektu aktivitāšu stratēģisko plānošanu. Papildus projektā, nepieciešamības gadījumā, būs iespējams piesaistīt DAP un nodrošināt, ka Sedas purva teritorijas revitalizācija un projekta rezultātu uzturēšana tiek veikta atbilstoši izstrādē esošajam dabas lieguma “Sedas purvs” dabas aizsardzības plānam, kas cita starpā ietver arī ekotūrisma infrastruktūras būvniecību.

Ņemot vērā, ka 6.1.1.7. pasākums, tostarp darbības Sedas purvā, tiek plānotas un īstenotas tikai ĪADT vai tām piegulošās teritorijās, uzlabojot ĪADT esošā purva, saistīto ekosistēmu un ES nozīmes biotopu stāvokli, savukārt 6.1.1.1. pasākuma trešā atlases kārta vērsta uz vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju pamatnostādņu 3. pielikuma teritorijās arī ārpus ĪADT, Sedas purva atjaunošana 6.1.1.7. pasākumā nodrošinās skaidrāku 6.1.1.7. pasākuma ietvaros un 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros veikto ieguldījumu demarkāciju.

Lai īstenotu darbības Sedas purvā un nodrošinātu 6.1.1.7. pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu, LVM ir plānojusi 6.1.1.7. pasākumā iesniegt vēl vismaz vienu projekta iesniegumu, līdz ar to MK noteikumu Nr. 320 18. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka 6.1.1.7. pasākumā var iesniegt vairākus projekta iesniegumus, vienlaikus saglabājot prasību par vienā projektā plānoto minimālo izmaksu apmēru un dzēšot 18. punkta daļu, kas dublē MK noteikumu Nr. 320 13. punktā ietverto prasību. Ņemot vērā, ka plānotais projekts paredz ES nozīmes biotopu atjaunošanu Sedas purvā, kur nav DAP valdījumā esošās teritorijas, sadarbības partnera piesaiste šajā projektā radītu lieku administratīvo slogu, tāpēc ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 320 12. punkts, nosakot, ka sadarbības partneris projektā tiek piesaistīts, ja tas nepieciešams. Papildus tehniski precizēti MK noteikumu Nr. 320 punkti, kas attiecināmi uz sadarbības partneri, paredzot, ka tie piemērojami projektiem, kuros ir piesaistīts sadarbības partneris. Ar noteikumu projektu veiktās izmaiņas MK noteikumu Nr. 320 18. punktā un tehniskie precizējumi attiecībā uz sadarbības partneri, neradīs papildus slogu uz īstenošanā esošajiem projektiem un finansējuma saņēmēju vai sadarbības partneri, bet atvieglos turpmāko 6.1.1.7. pasākuma ieviešanu.

Apsekojot gan 6.1.1.7. pasākuma ietvaros apstiprinātā projekta teritorijas, gan Sedas purva teritoriju, secināts, ka ieguldījumi ES nozīmes biotopos būtu attiecināmi ne tikai uz MK noteikumu Nr. 320 anotācijā noteiktajiem biotopiem - 7110* Neskarti augstie purvi, 7120 Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, 7140 Pārejas purvi un slīkšņas, 7150 Rhynchosporion albae pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm, 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji, 7210* Kaļķaini zāļu purvi ar dižo aslapi, 7220* Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus, 7230 Kaļķaini zāļu purvi, 9080* Staignāju meži, 91D0* Purvaini meži, 91E0* Aluviāli meži, 4010 Slapji virsāji, 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, 3160 Distrofi ezeri, bet arī uz vairākiem citiem ES nozīmes biotopiem, kas saistīti ar purvu ekosistēmām un kuru aizsardzības stāvoklis tiks uzlabots projekta darbību rezultātā, proti,  ieguldījumi attiecināmi arī uz 9010* Veci vai dabiski boreālie meži, 2180 Mežainas piejūras kāpas, 2190 Mitras starpkāpu ieplakas, 91T0 Ķērpjiem bagāti priežu meži, jo šie biotopi ne reti ir saistīti ar hidroloģisko režīmu piegulošajās, tostarp purvu, teritorijās un tiks labvēlīgi ietekmēti 6.1.1.7. pasākuma ietvaros.  Ieguldījumi atbilstoši MK noteikumu Nr. 320 anotācijā minētajam ir attiecināmi, ja minētie biotopi projekta iesniegšanas brīdī vai pirms projekta darbību uzsākšanas ir reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.

Izvērtējot 6.1.1.7. pasākuma atbalstāmās darbības un projektos plānotās darbības, lai nodrošinātu viennozīmīgu un saprotamu 6.1.1.7. pasākuma īstenošanas nosacījumu interpretāciju, tostarp veicinātu plašāku, vienlaikus 6.1.1.7. pasākuma mērķim atbilstošu nosacījumu piemērošanu, ir nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr. 320 lietoto terminu “renaturalizācija”, kas 6.1.1.7. pasākumā tiek lietots saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 570) 91.1. apakšpunktu, kurā par kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidu ir minēta renaturalizācija, kas ir purva ekosistēmas atjaunošana. Izstrādājot nosacījumus 6.1.1.1. pasākuma īstenošanai, tostarp analizējot datus par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām un iespējamajiem rekultivācijas veidiem, ir mainījusies izpratne par termina “revitalizācija” nozīmi, to saprotot kā dažādu pasākumu kopumu, lai atjaunotu ainavu un vidi vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, tostarp, kompleksas ekosistēmu atjaunošanas darbības ar koku stādīšanu, ūdenstilpju veidošanu un purva dabiskās vides veidošanu. Ņemot vērā, ka 6.1.1.7. pasākuma ietvaros atsevišķās teritorijās nepieciešams veikt darbības ar purvu ekosistēmu saistītu mitrāju, ūdenstilpņu veidošanai un atjaunošanai, tai skaitā ES nozīmes sugu dzīvotnēm, kas atbilst ĪADT dabas aizsardzības plānam vai sertificēta dabas eksperta norādītajam, termina “renaturalizācija” lietojums ar pašreizējo interpretāciju MK noteikumos Nr. 320 rada ierobežojumu šo darbību īstenošanai un apgrūtina 6.1.1.7. pasākuma mērķa sasniegšanu.

Lai nodrošinātu 6.1.1.7. pasākuma mērķa sasniegšanu un veicinātu ĪADT dabas aizsardzības plānos noteikto darbību īstenošanu, kā arī purvu un ar to saistīto ekosistēmu atjaunošanu plašākā mērogā, ar noteikumu projektu MK noteikumos Nr. 320 lietotais termins “renaturalizācija” tiek aizstāts ar “revitalizācija”, kas saprotama kā degradēto purvu un ar tiem saistīto biotopu atjaunošana ĪADT un tai piegulošajās teritorijās, tostarp vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, kas atbilst MK noteikumu Nr. 570 uzskaitītajiem kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidiem, ietver renaturalizāciju, un vienlaikus ieguldījumi tiek veikti ES nozīmes biotopu platībās, kas atbilst MK noteikumu Nr. 320 un noteikumu projektā uzskaitīto biotopu veidiem.

Līdz ar papildu biotopu iekļaušanu 6.1.1.7. pasākuma projektos attiecināmo teritoriju sarakstā un MK noteikumos Nr. 320 lietotā termina “renaturalizācija” precizēšanu tiks nodrošināts, ka ES nozīmes biotopu atjaunošana un vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija tiek veikta plašākās vienlaidus teritorijās, tiks objektīvāk novērtēti projekta rezultāti un veicināta Programmas un 6.1.1.7. projektu rādītāju izpilde, tostarp esošajos projektos.

Tā kā LVM ne tikai pilda valsts pārvaldes deleģētos uzdevumus, bet arī veic saimniecisko darbību, kas saistīta tieši ar mežsaimniecību un citiem saistītajiem pakalpojumiem, bet 6.1.1.7. pasākuma ietvaros netiek sniegts komercdarbības atbalsts, MK noteikumos Nr. 320 tiek noteikts, ka pasākuma ietvaros nav atbalstāma meža ieaudzēšana ĪADT, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, izņemot gadījumu, ja to paredz ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai dabas aizsardzības plāns, kā arī atbalsts tiek sniegts tikai tādu mežu ieaudzēšanai, kas ir nepieciešama, lai īstenotu purvu un ar to saistīto ekosistēmu aizsardzību un stāvokļa uzlabošanu.

Ņemot vērā, ka Sedas purvā atjaunojamo purvu un ar to saistīto ekosistēmu platība provizoriski sasniedz aptuveni 4 155 hektārus un līdz ar finansējuma pārdali 6.1.1.7. pasākumu varēs īstenot arī citās ĪADT, piemēram dabas liegumā “Lubānas mitrājs”, dabas liegumā “Pluču tīrelis”, dabas liegumā “Ances purvi un meži” un citās, tiek precizēts 6.1.1.7. pasākuma iznākuma rādītājs – atbalstītā sanētā zemes platība, kas tiek sasniegta, ja veikta vēsturiskās kūdras ieguves vietas revitalizācija, veicot purvu un ar to saistītās ekosistēmas atjaunošanu, vai ES nozīmes biotopu uzlabošana 5 800 hektāru platībā, ĪADT. Projekta iznākuma rādītāju nosaka balstoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu par revitalizētās teritorijas platību vai sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinumu par projekta darbību tiešo ietekmēto ES nozīmes biotopu platību un piegulošo teritoriju (ja attiecināms), vai sertificēta speciālista, piemēram, hidrologa, hidroģeologa, atzinumu par projekta darbību tiešo labvēlīgi ietekmēto purva un ar to saistīto ekosistēmu platību vēsturiskajā kūdras ieguves vietā vai tai piegulošajā teritorijā (ja attiecināms). Atzinumā jānorāda renaturalizētās teritorijas platība, kā arī jāsniedz informācija par to, vai teritorijā notiek augsto vai zemo purvu biotopu atjaunošanās. Dabiska meža revitalizācijas gadījumā iesniedzams atzinums no Valsts meža dienesta. Jaunu ūdenstilpju izveides gadījumā iesniedzams hidrologa vai hidrotehnisko būvju eksperta atzinums, tajā ietverot informāciju par ūdenstilpnes platību, tās raksturojošiem parametriem (dziļums, slīpums u.tml.) un atbilstība projekta mērķim.

6.1.1.7. pasākuma rezultāta rādītājs tiek noteikts saskaņā ar ekspertu atzinumiem par veiktajām atjaunošanas darbībām  –ES nozīmes biotopos  vai vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju par purvu un saistītajām ekosistēmām, kas vienlaikus ir arī ekosistēmu atjaunošana.

Tā kā Sedas purva teritorijā atrodas arī vēsturiskās kūdras ieguves vietas, uz to ir attiecināms Programmas un 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas rezultāta rādītājs - aplēstās SEG emisijas, līdz ar to MK noteikumos Nr. 320 tiek noteikts papildu rezultāta rādītājs - aplēstās SEG emisijas, kura vērtība tiek sasniegta un aprēķināta, pamatojoties uz projektā iekļautajām teritorijām un sasniedzot SEG emisiju samazinājumu vismaz 0 (ietaupījumu vismaz 13 000) CO₂ ekv. tonnu gadā.

Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta un aprēķināta no projektā iekļautajām vēsturiskās kūdras ieguves teritorijām. SEG emisiju pirms vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas pasākumu veikšanas aprēķinā izmanto, piemērojot nacionālo SEG emisiju faktoru 7,62 tonnas CO₂ ekvivalenta uz vienu hektāru (t CO₂ ekv. ha^-1) gadā, kas sekojoši pret iznākuma rādītāja vērtībā ietvertajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām - 4281 hektāriem gadā emitēja 32 622t CO₂ ekv. ha^-1. Emisiju samazinājumu nosaka, finansējuma saņēmējam aprēķinot projektā revitalizēto teritoriju sākotnējo emisiju apjomu gadā un aprēķinot revitalizēto teritoriju emisijas gadā pēc revitalizācijas veikšanas. Katram revitalizācijas veidam piemērojams atšķirīgs nacionālos SEG emisiju faktorus, ko noteikusi par nozari atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu “Silava”, un tie ir šādi: appludināta platība un renaturalizēts augstais purvs  (3,5 t CO₂ ekv. ha^-1), renaturalizēts zemais purvs (10,7 t CO₂ ekv. ha^-1), skuju koku audze ar meliorētu augsni (-2,9 t CO₂ ekv. ha^-1), lapu koku audze ar meliorētu augsni (-7,5t CO₂ ekv. ha^-1), skuju koku audze ar pārslapinātu augsni (5,9 t CO₂ ekv. ha^-1), lapu koku audze ar pārslapinātu augsni (4,3 t CO₂ ekv. ha^-1), ar skuju kokiem apmežota platība ar meliorētu augsni (-7,0 t CO₂ ekv. ha-1), ar lapu kokiem apmežota platība ar meliorētu augsni (-9,5 t CO₂ ekv. ha^-1), ar skuju kokiem apmežota platība ar pārslapinātu augsni (5,9 t CO₂ ekv. ha^-1), ar lapu kokiem apmežota platība ar pārslapinātu augsni (2,3 t CO₂ ekv. ha^-1). Aprēķinus, pamatojoties uz iepriekš norādītajiem emisiju faktoriem, veic finansējuma saņēmējs.

Ņemot vērā, ka lielākajā daļā dabas lieguma “Sedas purvs” teritorijā ir plānota vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija, tās renaturalizājot, atjaunojot zemo purvu un ūdenstilpju ekosistēmas,  kam piemērojamas augstas nacionālo SEG emisiju faktoru vērtības, SEG emisiju samazinājums, kas tiek noteikts ar mīnusa zīmi apzīmē situāciju, kad revitalizētās teritorijas piesaista oglekli, tādējādi samazinot SEG emisijas, kas nonāk atmosfērā. Ja konkrētā revitalizācijas veida īstenošanas rezultātā oglekļa piesaiste neveidojas, proti, netiek panākts papildu SEG samazinājums, rādītāja vērtība norādāma kā 0. Vienlaikus visas plānotās revitalizācijas darbības nodrošina SEG emisiju ietaupījumu salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju, tādēļ nosakot rezultāta rādītāja - aplēstās SEG emisijas vērtību, iekavās papildus ir norādīts minimāli sasniedzamais ietaupījuma apmērs, kas attiecīgi jānorāda arī projekta iesniegumā.

Ar noteikumu projektu papildus noteiktais rezultāta rādītājs - aplēstās SEG emisijas, nosakāms vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kas nozīmē, ka LVM būs jāprecizē īstenošanā esošais projekts, nosakot SEG emisijas rādītāju esošā projekta teritorijām. SEG emisiju aprēķins neietekmē projekta īstenošanas gaitu, bet būs samērīgs papildu administratīvais slogs, lai veiktu SEG emisiju aprēķinu un sekojoši - esošā projekta grozījumus.

6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros plānots īstenot vēsturiskās kūdras ieguves vietu, tostarp Sedas purva, inventarizāciju, kā rezultātā katrai vēsturiskajai kūdras ieguves vietai tiks noteikts piemērotākais revitalizācijas veids. Lai nodrošinātu, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija tiek veikta saskaņā ar 6.1.1.1. pasākuma trešajā atlases kārtā veiktās inventarizācijas rezultātiem, MK noteikumu Nr. 30. apakšpunkts tiek precizēts, nosakot, ka finansējuma saņēmējs veic vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju saskaņā ar 6.1.1.1. pasākuma trešajā atlases kārtā veiktās inventarizācijas apkopoto informāciju, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas ĪADT dabas aizsardzības plānā noteiktās prasības, ja teritorijai tāds ir vai tiek izstrādāts, un ievērojot normatīvos aktus vides aizsardzības jomā un principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu.

Lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un nodrošinātu konsekventu principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas izvērtēšanu un ievērošanu, nepieciešams precizēt minētā principa piemērošanu 6.1.1.7. pasākuma ietvaros.

Ņemot vērā 6.1.1.7. pasākumam pieejamā finansējuma palielinājumu un to, ka ievērojami lielākās platībās tiks veikta purva un ar to saistīto ekosistēmu atjaunošana, kas var nozīmēt biotehniskas darbības konkrētajās teritorijās, MK noteikumi Nr. 320 tiek papildināti ar 30.13.3. apakšpunktu, nosakot, ka īstenojot projektu tiek ievērots koku ciršanas aizliegums putnu ligzdošanas periodā (ja attiecināms). MK noteikumu Nr. 320 papildināts ar 30.13.3. apakšpunktu, lai nodrošinātu, ka projektu īstenošanas laikā tiek ievērots princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Ņemot vērā 6.1.1.7. pasākumā īstenošanā esošajā projektā paredzētas darbības, nav paredzams, ka šī prasība nelabvēlīgi ietekmēs esošā projekta īstenošanu un finansējuma saņēmēju.

Ņemot vērā, ka 6.1.1.7 pasākuma īstenošanas vietas ir ĪADT un tai piegulošās teritorijas, lai nodrošinātu ĪADT esošo dabas vērtību aizsardzību un saglabāšanu, noteikumu projekts paredz, ka darbības ES nozīmes biotopu atjaunošanai un vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai, jāveic saskaņā ar ĪADT dabas aizsardzības plānu, vai sugu un biotopu aizsardzības plānu, vai minētos plānus papildinošu sugu un biotopu ekspertu atzinumu. Ja darbības plānotas ĪADT, kurai nav spēkā esošs dabas aizsardzības plāns kā tas ir dabas liegumam “Sedas purvs”, kuram Programmas ietvaros atbalstītā projektā Nr. 2.2.3.3/2/24/A/003 “Dabas lieguma “Sedas purvs” dabas aizsardzības plāna izstrāde” līdz 2027. gada 31. decembrim tiek izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns, vai darbības nav paredzētas spēkā esošajā sugu un biotopu vai dabas aizsardzības plānā, pieļaujams, ka darbības ĪADT tiek īstenotas saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumiem par darbību ietekmi uz biotopiem un/vai sugu dzīvotnēm un apkārtnē esošajām teritorijām. Ņemot vērā, ka 6.1.1.7. pasākumā atbalsts tiek sniegts arī melioratīvām darbībām, projektos, kas var ietekmēt pazemes un virszemes ūdens plūsmas un režīmu, nepieciešams saņemt hidrologa atzinumu par plānoto darbību ietekmi uz ūdens līmeņa režīma izmaiņām un to ietekmi uz apkārtējām teritorijām. Attiecīgi projektu īstenojot darbības veicamas atbilstoši hidrologa atzinumā noteiktajam (ja attiecināms) un saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrām (ja attiecināms) un tehnisko noteikumu prasībām, ja tādi saņemti pirms darbību uzsākšanas.

Lai nodrošinātu vienotu un pamatotu pieeju vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai, ņemot vērā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā noteikto un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 8. panta 2. punkta "i" apakšpunkta prasībām, projekta iesniedzējam, īstenojot darbības vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, ir jāveic principa “piesārņotājs maksā” izvērtējums. Ar noteikumu projekts tiek skaidrota principa “piesārņotājs maksā” piemērošana, kas attiecināma uz visām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām.

Projektos izvēlētajām vēsturiskajām kūdras ieguves teritorijām nevar būt piemērojams princips  “piesārņotājs maksā”, proti, šajās teritorijās nevar notikt aktīva kūdras ieguve, konkrētajai teritorijai nav spēkā esošas kūdras ieguves atļaujas, kā arī šajā teritorijā nav uzsākti rekultivācijas pasākumi. Projekta iesniegumā tiek sniegta informācija, kurā norādīts datums, kurā tika pārtraukta kūdras ieguve projekta īstenošanas teritorijā (ja iespējams), tiek apliecināts, ka šai teritorijai nav spēkā esošas licences par kūdras ieguvi, ka kūdras ieguves periodā nav bijusi prasība par rekultivācijas veikšanu pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, kas pierādāms, ja kūdras ieguve pārtraukta vai kūdras ieguves licence anulēta, beigusies pirms stājās spēkā likums "Par zemes dzīlēm"  un tagadējais zemes īpašnieks, valdītājs vai turētājs nav likumīgais kūdras ieguves veicēja vai citas struktūras saistību pārņēmējs, un šī struktūra vai uzņēmums vairs nepastāv, kā arī uz tagadējo zemes īpašnieku nevar attiecināt MK noteikumi Nr. 570 8. nodaļas prasības, kas nosaka, ka zemes īpašniekam, viena gada laikā pēc kūdras ieguves beigšanas, ir jāuzsāk rekultivācijas aktivitātes kūdras ieguves teritorijā. 

Gadījumos, kad licences izsniegtas pēc likuma “Par zemes dzīlēm” spēkā stāšanās, bet pirms Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumu Nr. 779 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (turpmāk – MK noteikumu Nr. 779) (kuru zaudējuši spēku un aizstāti ar MK noteikumiem Nr. 570),  normatīvā regulējuma izstrādes, kas nosaka rekultivācijas pienākumu, princips “piesārņotājs maksā” izvērtējams, ņemot vērā, ka līdz 2006. gadam normatīvie akti nenoteica rekultivācijas darbu īstenošanas un pieņemšanas kārtību. Līdz ar to, ja projekta iesniegumā norādītā projekta īstenošanas vieta atrodas vēsturiskā kūdras ieguves teritorijā, kurai pēc 1996. gada 4. jūnijam, kad stājās spēkā likums “Par zemes dzīlēm”, ir izdota licence kūdras ieguvei un līdz MK noteikumu Nr. 779 spēkā stāšanās brīdim nav izsniegta jauna licence, tad, ja šīs licences platība tikusi samazināta vai licences darbība pārtraukta, secināms, ka izmaiņas licencē veiktas atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un līdz ar to īstenotas tiesiski. Sekojoši nav pamata uzskatīt, ka, samazinot licences platību vai licences darbībai beidzoties, netika ievērotas uz tām attiecināmās licences prasības, kas izrietēja no tā brīža tiesiskā regulējuma. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz 2006. gadam normatīvie akti nenoteica rekultivācijas darbu īstenošanas un pieņemšanas kārtību, tādēļ atsevišķos gadījumos var nebūt pieejami rekultivācijas darbu pieņemšanas akti. Šādās situācijās licences platības samazinājums vai teritorijas izslēgšana no licences uzskatāma par faktisku apliecinājumu kūdras ieguves pabeigšanai, tostarp rekultivācijas īstenošanai (piemēram, atstājot teritoriju dabiskai renaturalizācijai).

Šādā gadījumā, kad laika posmā starp likuma “Par zemes dzīlēm” un MK notikumu Nr. 779 stāšanos spēkā vēsturiskās kūdras ieguves vietas licences platība tikusi samazināta vai licences darbība pārtraukta, lai gūtu papildu pārliecību par pašvaldības rīcībā esošo informāciju, projekta iesniedzējam kopā ar projekta iesniegumu jāiesniedz attiecīgās pašvaldības sagatavota izziņa par tās rīcībā esošajiem dokumentārajiem materiāliem attiecībā uz konkrētajā teritorijā īstenoto rekultivāciju, kā arī arhīva materiāli, kas apliecina licences darbības periodu un tās izbeigšanas pamatu (anulēšanu vai termiņa beigšanos).

Gadījumos, ja uzņēmums vai struktūra, kas veica kaitējuma darbības, joprojām turpina savu darbību, bet nav veikta konkrētās teritorijas rekultivācija, tad šim uzņēmumam var piemērot principu “piesārņotājs maksā”, līdz ar to un šādu teritoriju revitalizācija nevar tikt veikta 6.1.1.7. pasākuma īstenošanai.

Minētā pieeja nodrošina izvērstu un konsekventāku principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas izvērtēšanu un ievērošanu, vienlaikus ļaujot pamatotos gadījumos īstenot revitalizācijas pasākumus teritorijās, kur vēsturiskā (dabiskā) rekultivācija nav devusi revitalizācijas mērķiem atbilstošu rezultātu. Noteikumu projektā ietvertais grozījums nerada jaunas prasības projekta iesniedzējam,  bet precizē regulējumu normatīvajā līmenī, lai nodrošinātu skaidru pamatojumu plānoto ekosistēmu atjaunošanas darbību nepieciešamībai. Īstenošanā esošā projekta teritorijām princips “piesārņotājs maksā” piemērots atbilstoši MK noteikumu Nr. 320 anotācijā esošajam skaidrojumam pašreizējā redakcijā un nav pretrunā ar noteikuma projektā sniegto principa “piesārņotājs maksā” skaidrojumu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 320 27. punktu 6.1.1.7. pasākums tiek īstenots līdz 2029. gada 31. decembrim. Vienlaikus 2025. gada 15. decembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712 par Programmas apstiprināšanu Latvijai. Ar minēto lēmumu ir apstiprināta ReARM iniciatīva, kas paredz dalībvalstīm iespēju pagarināt attiecīgo projektu īstenošanas periodu līdz 2030. gada 31. decembrim. Ņemot vērā, ka 6.1.1.7 pasākumā Sedas purva projekta īstenošana ir komplekss un laikietilpīgs process, t.sk. jāveic plašu administratīvo un saskaņošanas procedūru kopumu, projektu īstenošanas laikā jāievēro sezonālos ierobežojumus, tostarp koku ciršanas ierobežojumus putnu ligzdošanas periodā, periodiski paaugstināts augsnes mitrums rada ierobežojumus tehnikas darbībai projekta teritorijā, kas objektīvi ietekmē darbu izpildes grafiku, jāprecizē projekta iesniegums Sedas purva teritorijā esošo biotopu atjaunošanai un vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizācijai atbilstoši 6.1.1.7. pasākuma īstenošanas nosacījumiem, noteikumu projekts paredz pagarināt 6.1.1.7. pasākuma īstenošanas, t.sk. uzraudzības rādītāju sasniegšanas, termiņu līdz 2030. gada 31. decembrim, izmantojot ReARM iniciatīvas sniegtās elastības iespējas un tādējādi nodrošinot projektu darbību kvalitatīvu pabeigšanu. Termiņa pagarinājums nodrošinās iespēju pilnvērtīgi īstenot projektos plānotās darbības, ievērojot vides aizsardzības prasības un sezonālos ierobežojumus, kā arī sasniegt pasākuma ietvaros noteiktos uzraudzības rādītājus.

6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas projektu dzīves cikls iekļauj projekta īstenošanas laiku un 15 gadus ilgu pēcuzraudzības periodu. 6.1.1.7. pasākuma ietvaros projektu uzraudzības periods ir  noteikts 30 gadi pēc projekta noslēgšanas, kas nozīmē, ka līdz ar TPF finansējuma un Programmas rādītāju pārdali uz 6.1.1.7. pasākumu ievērojami palielināsies finanšu līdzekļu apmērs, kas nepieciešams projektu rezultātu uzturēšanai.

Tā kā 6.1.1.7. pasākums tiek īstenots ĪADT un tām piegulošajās teritorijās nodrošinot projekta rezultātu ilgtspēju, uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar spēkā esošo ĪADT dabas aizsardzības plānu vai ekspertu norādījumiem,  MK noteikumu Nr. 320 15.2. apakšpunkts tiek precizēts, nosakot projekta dzīves ciklu 15 gadus, līdzšinējo 30 gadu vietā, kas atbilst normatīvajiem aktiem par ĪADT dabas aizsardzības plānu maksimālajam spēkā esamības termiņam, tādējādi nodrošinot 6.1.1.7. pasākumā veikto darbību saskaņotība ar ĪADT dabas aizsardzības plānos noteiktajiem aizsardzības mērķiem.

Ņemot vērā, ka līdz ar noteikumu projektu paplašināsies teritoriju platība, kur tiks veiktas 6.1.1.7. pasākuma atbalstāmās darbības, MK noteikumi Nr. 320 tiek papildināti ar nosacījumu, kas paredz finansējuma saņēmējam projektā plānotās darbības saskaņot ar Aizsardzības ministriju, ja tās tiek plānotas 30 kilometrus platā Latvijas austrumu pierobežas joslā un ekspluatācijas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem, kas noteikta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu". Minētā prasība nerada papildu slogu finansējuma saņēmējam un neradīs negatīvu ietekmi uz īstenošanā esošo projektu, bet nodrošinās, ka tiek ievērota spēkā esoša tiesību norma.

MK noteikumi Nr. 320 papildināti ar 17.¹ punktu nosakot, ka, ja projekta īstenošanas laikā tiek gūti ieņēmumi, projekta TPF finansējums tiek samazināts proporcionāli gūtajiem ieņēmumiem. Papildus tiek sniegts skaidrojums, ka 6.1.1.7. pasākuma projektos, kas nav saimnieciska rakstura, projekta darbību īstenošanas laikā var rasties materiālas vērtības, kas var tikt pārdotas tirgū, kā, piemēram, koksne un šķelda. Šo ieņēmumu uzskaitei projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) kopā ar projekta iesniegumu sagatavo izmaksu un ieguvumu analīzi. Pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzē norādīto neto ieņēmumu apmēru, ko finansējuma saņēmējs precizē atbilstoši faktiski gūtajam neto ieņēmumu apmēram ne vēlāk kā pirms pēdējā maksājuma veikšanas projekta ietvaros, tiek samazināts TPF līdzfinansējuma apmērs. 6.1.1.7. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.

Ar noteikumu projektu netiek mainīts atbalstāmo darbību veids un mērķis. Ar noteikumu projektu veiktās izmaiņas veicinās 6.1.1.7. pasākuma mērķa sasniegšanu, nodrošinās horizontālā principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu, kā arī precizēs un skaidros 6.1.1.7. pasākuma īstenošanas nosacījumus uzlabojot tiesisko skaidrību to piemērošanā, tādējādi atvieglojot projekta sagatavošanu, izvērtēšanu un uzraudzību. Izmaiņas pasākuma pieejamā finansējumā un sasniedzamajos rādītājos saistītas galvenokārt ar Sedas purva revitalizācijas projekta pārcelšanu uz saturiski atbilstošāko 6.1.1.7. pasākumu, nodrošinot plānoto vides un klimata mērķu sasniegšanu piemērotākā ietvarā un sekmējot efektīvāku fondu līdzekļu izmantošanu. Izmaiņas MK noteikumos Nr. 320 nav paredzētas tādā apmērā, kas traucētu vai apgrūtinātu 6.1.1.7. pasākumā apstiprināto un plānoto projektu īstenošanu, līdz ar to nav uzskatāmas par būtiskām.

Ņemot vērā, ka atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai LVM īpašumā vai valdījumā esošajās zemēs tiek sniegts arī 6.1.1.1. pasākuma trešajā kārtā, kā arī DAP īsteno darbības ES nozīmes biotopu atjaunošanai Programmas 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.3. pasākuma "Pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai" trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā, izvērtējot 6.1.1.7. pasākumā iesniegtos projektu iesniegumus tiks nodrošināta atbalstāmo darbību, attiecināmo izmaksu un projekta īstenošanas vietu pārbaude, izmantojot pieejamo informāciju Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tādējādi nodrošinot dubultā finansējuma risku novēršanu.