24-TA-438: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"", kurā paredzēts, ka Valsts kase grāmatvedības uzskaites pakalpojumu vienotā pakalpojumu centra ietvaros uzsāks ar 2025. gada 1. janvāri atbilstoši resoru pievienošanās plānam.
2. Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdes protokollēmums Nr. 69, 30.§, kas apstiprina informatīvo ziņojumu "Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu" (turpmāk – Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums (prot. Nr. 69, 30.§)) un paredz Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram līdz 2023. gada 1. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par grāmatvedību" un nepieciešamības gadījumā citos normatīvajos aktos, nosakot obligātu prasību attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanai strukturētā elektroniskā formā no 2025. gada.
Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) iekļautie mērķi nostiprināti šādos plānošanas dokumentos:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 892 apstiprinātā Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāna 2023.–2027. gadam 4.3. Rīcības virziena "Finanses un nodokļi" 4.3. – 1. uzdevumā noteikts nodrošināt tehnisko risinājumu e-rēķinu apritei, kā arī nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu pielāgošanu e-rēķinu izmantošanai;
2) saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam" Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4. uzdevuma 1.4.1. pasākumā noteikts uzdevums, īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu, kā arī priekšnoteikums sagatavot atbilstošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, lai varētu īstenot e-rēķinu lietošanas ieviešanu iekšzemē.
2. Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdes protokollēmums Nr. 69, 30.§, kas apstiprina informatīvo ziņojumu "Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu" (turpmāk – Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums (prot. Nr. 69, 30.§)) un paredz Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram līdz 2023. gada 1. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par grāmatvedību" un nepieciešamības gadījumā citos normatīvajos aktos, nosakot obligātu prasību attaisnojuma dokumentu (rēķinu) lietošanai strukturētā elektroniskā formā no 2025. gada.
Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) iekļautie mērķi nostiprināti šādos plānošanas dokumentos:
1) saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 892 apstiprinātā Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ieviešanas plāna 2023.–2027. gadam 4.3. Rīcības virziena "Finanses un nodokļi" 4.3. – 1. uzdevumā noteikts nodrošināt tehnisko risinājumu e-rēķinu apritei, kā arī nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu pielāgošanu e-rēķinu izmantošanai;
2) saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72 "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam" Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4. uzdevuma 1.4.1. pasākumā noteikts uzdevums, īstenot attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu, kā arī priekšnoteikums sagatavot atbilstošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, lai varētu īstenot e-rēķinu lietošanas ieviešanu iekšzemē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi Grāmatvedības likumā (turpmāk – likumprojekts) izstrādāti, lai precizētu un noteiktu tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumenta, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu) noformēšanā, nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"", kurā paredzēts, ka Valsts kase grāmatvedības uzskaites pakalpojumu vienotā pakalpojumu centra ietvaros uzsāks ar 2025. gada 1. janvāri atbilstoši resoru pievienošanās plānam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Grāmatvedības likuma (turpmāk − likums) 1. panta pirmās daļas 9. punktā ir noteikts, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Ministru kabineta noteiktajam publiskajos iepirkumos piemērojamā elektroniskā rēķina standartam.
Likuma 11. pantā ir skaidrots, kādi var būt attaisnojuma dokumenti, to iedalījums un attaisnojuma dokumentā ietveramie rekvizīti un informācija.
Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti vismaz šā panta piektajā daļā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Attaisnojuma dokumentu var sagatavot elektroniskā vai papīra formā. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija, kā arī būtu iespējams radīt šā dokumenta atvasinājumu (likuma 11. panta pirmā daļa). Attaisnojuma dokumentus iedala ārējos attaisnojuma dokumentos un iekšējos attaisnojuma dokumentos (likuma 11. panta otrā daļa). Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms uzņēmumā saņemtais attaisnojuma dokuments, kura autors ir cits saimnieciskā darījuma dalībnieks, kā arī tāds dokuments, kura autors ir pašu uzņēmums, ja attaisnojuma dokuments paredzēts izsniegšanai (nosūtīšanai) citam saimnieciskā darījuma dalībniekam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem (likuma 11. panta trešā daļa).
Līdz ar to no likuma normām izriet, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu dokumentu, kas nesatur rekvizītu "paraksts", bet satur citus likuma 11. panta piektajā daļā attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu, ja:
- dokumentu uzņēmums izsniedz citam saimnieciskā darījuma dalībniekam (citam uzņēmumam vai fiziskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību) − preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu) un šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē;
- dokumentu uzņēmums izsniedz fiziskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību, − preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu) un šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību pamato uzņēmuma vienošanās ar minēto fizisko personu (likuma 11 .panta septītā daļa).
Par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī ar elektronisko datu pārraides kanālu starpniecību saņemto papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta atvasinājumu elektroniskā formā un šā atvasinājuma vai elektroniskā formā sagatavotā attaisnojuma dokumenta atvasinājumu papīra formā (izdruku), ja attiecīgajā attaisnojuma dokumenta atvasinājumā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona. Dokumenta atvasinājuma saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona ir tiesīga uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai attaisnojuma dokumenta atvasinājuma izsniedzējs uzrāda dokumenta oriģinālu, ja ir nepieciešams pārliecināties par dokumenta atvasinājuma pareizību vai par dokumenta oriģināla juridisko spēku (likuma 11. panta desmitā daļa).
Likuma 11. panta piektajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa rēķina, strukturēta elektroniskā rēķina) izstrādāšanai un noformēšanai (likuma 11. panta vienpadsmitā daļa).
Attiecībā uz preču piegādes dokumentu (pavadzīmi) norādām, ka šobrīd preču piegādes dokuments ir dokuments, kas apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un var tikt izmantots, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās. Preču piegādes dokumentos ietveramos rekvizītus un informāciju, šo dokumentu noformēšanas un parakstīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (likuma 12. panta ceturtā daļa). Preču piegādes dokumentā nav obligāti ietverama informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē. Ja preču piegādes dokumentā nav ietverta minētā informācija, lai saimniecisko darījumu varētu ierakstīt (iegrāmatot) grāmatvedības reģistros, papildus nepieciešams preču nosūtītāja (izsniedzēja) sagatavots attaisnojuma dokuments, kurā ietverta informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē (likuma 12. pants).
Līdz ar to, ja preču piegādes dokumentā ir norādīta arī informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē, tas var būt arī attaisnojuma dokuments. Tomēr preču piegādes dokumentos paraksts vai elektronisks apliecinājums (autorizācija) ir obligāts šī dokumenta rekvizīts.
No minētām normām izriet, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms uzņēmumā saņemtais attaisnojuma dokuments, kura autors ir cits saimnieciskā darījuma dalībnieks, kā arī tāds dokuments, kura autors ir pašu uzņēmums, ja attaisnojuma dokuments paredzēts izsniegšanai (nosūtīšanai) citam saimnieciskā darījuma dalībniekam, kā arī preču piegādes dokuments (ja tajā ir ietverta informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē), pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk − PVN) rēķins, strukturēts elektroniskais rēķins. Minētie attaisnojuma dokumenti, pamatojoties uz kuriem veic ierakstus grāmatvedības reģistros, var būt arī kā rēķini samaksāšanai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumu” 31. punkts noteic, ka sagatavojot strukturētu elektronisko rēķinu atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts" noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei.
Publisko iepirkumu likuma (turpmāk tekstā – PIL) pārejas noteikumu 14. punkts nosaka pienākumu pasūtītājam – tiešās valsts pārvaldes iestādei, sākot ar 2019. gada 18. aprīli, pieņemt strukturētu elektronisko rēķinu, bet neuzliek par pienākumu piegādātājam rēķinu noformēt strukturēta elektroniskā rēķina formā. Savukārt uz PIL pamata izdotie Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 154 "Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība" (turpmāk – MK Nr.154) cita starpā noteic, ka Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī publiskais partneris vai tā pārstāvis, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kā elektronisko rēķinu piegādes kanālu izmanto oficiālo elektronisko adresi.
Šāds regulējums tika noteikts, lai nodrošinātu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta "Eiropas elektroniskais rēķins" (e-Invoices CEF Project) (turpmāk − CEF projekts) [Detalizētāka informācija par CEF projektu pieejama informatīvajā ziņojumā "Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta "Eiropas elektroniskais rēķins" (e-Invoices CEF Project) īstenošanai": http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464729&mode=mk&date=2018-10-30] ietvaros radītā risinājuma efektīvu izmantošanu. CEF projekta ietvaros ir radīts vienots elektronisko rēķinu piegādes kanāls, kas integrēts ar e-adresi, kā arī risinājums, kurš nodrošina iespēju ikvienam e-adreses lietotājam e-adresē izveidot strukturētu elektronisko rēķinu un nosūtīt to jebkurai valsts tiešās valsts pārvaldes iestādei.
Pašreiz tehnisko risinājumu strukturētu elektronisko rēķinu apritei nodrošina gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētais Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumu portāls Latvija.gov.lv un vienotās elektroniskās saziņas platforma − oficiālā elektroniskā adrese (turpmāk – e-adrese), gan arī komerciāli e-rēķinu operatori (PEPPOL pakalpojumu sniedzēji).
Tādējādi jau šobrīd ir radīti tehniskie priekšnoteikumi, lai būtu iespējams nodrošināt strukturētu elektronisko rēķinu apriti (pēc brīvprātības principa) starp piegādātāju un tiešās valsts pārvaldes iestādi preces vai pakalpojuma saņēmēju.
Attiecībā uz pašreizējo situāciju darījumu attaisnojuma dokumentu elektroniskā apritē, tajā skaitā e-rēķinu tiesiskais regulējums un lietošana Latvijā, kā arī jaunu risinājumu ieviešanas iespējas izvērtētas Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§).
Kā izvērtēts Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) citu valstu pieredze e-rēķinu ieviešanā un apritē liecina par aktualitāti un jauniem izaicinājumiem pārejai uz elektronisko dokumentu ieviešanu. Eiropas valstīs prioritāte ir izveidot tiesisko regulējumu un vienotus tehniskos standartus, kas būtu piemēroti praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Eiropā darbojas simtiem elektronisko dokumentu aprites pakalpojumu sniedzēji, kuri apmainās ar elektroniskiem dokumentiem savā starpā. Vairumā valstu e-rēķinu aprite notiek, respektējot brīvprātības principu, t. i., e-rēķina ieviešana netiek uzlikta par pienākumu. Prasība iesniegt elektronisko attaisnojuma dokumentu datus nodokļus administrējošai iestādei līdz šim nav bijusi tipiska Eiropas valstīs (Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra informatīvā ziņojuma “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu” (turpmāk – informatīvais ziņojums) 21. lpp.).
Saskaņā ar 2006. gada 28. novembra Padomes direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) PVN direktīvā papīra rēķiniem un e-rēķiniem ir līdzvērtīgs statuss. Turklāt e-rēķinu izsniegšana ir atkarīga no saņēmēja akcepta. Pašreiz minētais neļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvi ieviest obligātu e-rēķinu sistēmu. Ja dalībvalsts vēlas ieviest obligātās e-rēķinu prasības, tai ir jālūdz atkāpe no PVN direktīvas regulējuma atbilstoši PVN direktīvas 395. pantam.
Likuma 11. pantā ir skaidrots, kādi var būt attaisnojuma dokumenti, to iedalījums un attaisnojuma dokumentā ietveramie rekvizīti un informācija.
Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti vismaz šā panta piektajā daļā minētie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Attaisnojuma dokumentu var sagatavot elektroniskā vai papīra formā. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija, kā arī būtu iespējams radīt šā dokumenta atvasinājumu (likuma 11. panta pirmā daļa). Attaisnojuma dokumentus iedala ārējos attaisnojuma dokumentos un iekšējos attaisnojuma dokumentos (likuma 11. panta otrā daļa). Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms uzņēmumā saņemtais attaisnojuma dokuments, kura autors ir cits saimnieciskā darījuma dalībnieks, kā arī tāds dokuments, kura autors ir pašu uzņēmums, ja attaisnojuma dokuments paredzēts izsniegšanai (nosūtīšanai) citam saimnieciskā darījuma dalībniekam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem (likuma 11. panta trešā daļa).
Līdz ar to no likuma normām izriet, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu dokumentu, kas nesatur rekvizītu "paraksts", bet satur citus likuma 11. panta piektajā daļā attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu, ja:
- dokumentu uzņēmums izsniedz citam saimnieciskā darījuma dalībniekam (citam uzņēmumam vai fiziskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību) − preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu) un šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē;
- dokumentu uzņēmums izsniedz fiziskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību, − preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu) un šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību pamato uzņēmuma vienošanās ar minēto fizisko personu (likuma 11 .panta septītā daļa).
Par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī ar elektronisko datu pārraides kanālu starpniecību saņemto papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta atvasinājumu elektroniskā formā un šā atvasinājuma vai elektroniskā formā sagatavotā attaisnojuma dokumenta atvasinājumu papīra formā (izdruku), ja attiecīgajā attaisnojuma dokumenta atvasinājumā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona. Dokumenta atvasinājuma saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona ir tiesīga uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā pieprasīt, lai attaisnojuma dokumenta atvasinājuma izsniedzējs uzrāda dokumenta oriģinālu, ja ir nepieciešams pārliecināties par dokumenta atvasinājuma pareizību vai par dokumenta oriģināla juridisko spēku (likuma 11. panta desmitā daļa).
Likuma 11. panta piektajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa rēķina, strukturēta elektroniskā rēķina) izstrādāšanai un noformēšanai (likuma 11. panta vienpadsmitā daļa).
Attiecībā uz preču piegādes dokumentu (pavadzīmi) norādām, ka šobrīd preču piegādes dokuments ir dokuments, kas apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un var tikt izmantots, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās. Preču piegādes dokumentos ietveramos rekvizītus un informāciju, šo dokumentu noformēšanas un parakstīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (likuma 12. panta ceturtā daļa). Preču piegādes dokumentā nav obligāti ietverama informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē. Ja preču piegādes dokumentā nav ietverta minētā informācija, lai saimniecisko darījumu varētu ierakstīt (iegrāmatot) grāmatvedības reģistros, papildus nepieciešams preču nosūtītāja (izsniedzēja) sagatavots attaisnojuma dokuments, kurā ietverta informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē (likuma 12. pants).
Līdz ar to, ja preču piegādes dokumentā ir norādīta arī informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē, tas var būt arī attaisnojuma dokuments. Tomēr preču piegādes dokumentos paraksts vai elektronisks apliecinājums (autorizācija) ir obligāts šī dokumenta rekvizīts.
No minētām normām izriet, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms uzņēmumā saņemtais attaisnojuma dokuments, kura autors ir cits saimnieciskā darījuma dalībnieks, kā arī tāds dokuments, kura autors ir pašu uzņēmums, ja attaisnojuma dokuments paredzēts izsniegšanai (nosūtīšanai) citam saimnieciskā darījuma dalībniekam, kā arī preču piegādes dokuments (ja tajā ir ietverta informācija par preču vienības cenu un saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē), pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk − PVN) rēķins, strukturēts elektroniskais rēķins. Minētie attaisnojuma dokumenti, pamatojoties uz kuriem veic ierakstus grāmatvedības reģistros, var būt arī kā rēķini samaksāšanai par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu.
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumu” 31. punkts noteic, ka sagatavojot strukturētu elektronisko rēķinu atbilstoši Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts" noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei.
Publisko iepirkumu likuma (turpmāk tekstā – PIL) pārejas noteikumu 14. punkts nosaka pienākumu pasūtītājam – tiešās valsts pārvaldes iestādei, sākot ar 2019. gada 18. aprīli, pieņemt strukturētu elektronisko rēķinu, bet neuzliek par pienākumu piegādātājam rēķinu noformēt strukturēta elektroniskā rēķina formā. Savukārt uz PIL pamata izdotie Ministru kabineta 2019. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 154 "Piemērojamais elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un aprites kārtība" (turpmāk – MK Nr.154) cita starpā noteic, ka Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kā arī publiskais partneris vai tā pārstāvis, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kā elektronisko rēķinu piegādes kanālu izmanto oficiālo elektronisko adresi.
Šāds regulējums tika noteikts, lai nodrošinātu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta "Eiropas elektroniskais rēķins" (e-Invoices CEF Project) (turpmāk − CEF projekts) [Detalizētāka informācija par CEF projektu pieejama informatīvajā ziņojumā "Par papildu valsts budžeta saistību uzņemšanos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzfinansētā projekta "Eiropas elektroniskais rēķins" (e-Invoices CEF Project) īstenošanai": http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40464729&mode=mk&date=2018-10-30] ietvaros radītā risinājuma efektīvu izmantošanu. CEF projekta ietvaros ir radīts vienots elektronisko rēķinu piegādes kanāls, kas integrēts ar e-adresi, kā arī risinājums, kurš nodrošina iespēju ikvienam e-adreses lietotājam e-adresē izveidot strukturētu elektronisko rēķinu un nosūtīt to jebkurai valsts tiešās valsts pārvaldes iestādei.
Pašreiz tehnisko risinājumu strukturētu elektronisko rēķinu apritei nodrošina gan Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturētais Latvijas valsts pārvaldes pakalpojumu portāls Latvija.gov.lv un vienotās elektroniskās saziņas platforma − oficiālā elektroniskā adrese (turpmāk – e-adrese), gan arī komerciāli e-rēķinu operatori (PEPPOL pakalpojumu sniedzēji).
Tādējādi jau šobrīd ir radīti tehniskie priekšnoteikumi, lai būtu iespējams nodrošināt strukturētu elektronisko rēķinu apriti (pēc brīvprātības principa) starp piegādātāju un tiešās valsts pārvaldes iestādi preces vai pakalpojuma saņēmēju.
Attiecībā uz pašreizējo situāciju darījumu attaisnojuma dokumentu elektroniskā apritē, tajā skaitā e-rēķinu tiesiskais regulējums un lietošana Latvijā, kā arī jaunu risinājumu ieviešanas iespējas izvērtētas Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§).
Kā izvērtēts Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) citu valstu pieredze e-rēķinu ieviešanā un apritē liecina par aktualitāti un jauniem izaicinājumiem pārejai uz elektronisko dokumentu ieviešanu. Eiropas valstīs prioritāte ir izveidot tiesisko regulējumu un vienotus tehniskos standartus, kas būtu piemēroti praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Eiropā darbojas simtiem elektronisko dokumentu aprites pakalpojumu sniedzēji, kuri apmainās ar elektroniskiem dokumentiem savā starpā. Vairumā valstu e-rēķinu aprite notiek, respektējot brīvprātības principu, t. i., e-rēķina ieviešana netiek uzlikta par pienākumu. Prasība iesniegt elektronisko attaisnojuma dokumentu datus nodokļus administrējošai iestādei līdz šim nav bijusi tipiska Eiropas valstīs (Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra informatīvā ziņojuma “Par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu” (turpmāk – informatīvais ziņojums) 21. lpp.).
Saskaņā ar 2006. gada 28. novembra Padomes direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) PVN direktīvā papīra rēķiniem un e-rēķiniem ir līdzvērtīgs statuss. Turklāt e-rēķinu izsniegšana ir atkarīga no saņēmēja akcepta. Pašreiz minētais neļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvi ieviest obligātu e-rēķinu sistēmu. Ja dalībvalsts vēlas ieviest obligātās e-rēķinu prasības, tai ir jālūdz atkāpe no PVN direktīvas regulējuma atbilstoši PVN direktīvas 395. pantam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabinets, balstoties uz konceptuālajā ziņojumā "Par Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē" (Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojums Nr.404 "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē") sniegto informāciju, apstiprināja priekšlikumu vienotā pakalpojuma centra izveidei. Viens no Valsts kases pakalpojumiem vienotā pakalpojuma centra ietvaros būs grāmatvedības uzskaites pakalpojums valsts budžeta iestādēm un budžeta nefinansētām iestādēm, kuru plānots uzsākt no 2025. gada 1. janvāra.
Atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā norādītajam strukturētu elektronisko rēķinu izmantošana nodrošina operatīvāku un efektīvāku rēķinu apstrādi, samazinot darba apjomu un palielinot automatizāciju un finansiālos ieguvumus. Balstoties uz audita konsultācijas rezultātiem, vairāk nekā 85 % iestāžu neizmanto iespēju saņemt
e-rēķinus. Šāda situācija spilgti izgaismo šī brīža decentralizētās pieejas trūkumu –
t. i., netiek izmantotas tehnoloģiju sniegtās iespējas procesu efektivitātes paaugstināšanai. Šobrīd nav normatīvā regulējuma, kas uzliktu par pienākumu darījumu attiecībās (preču un pakalpojumu piegāde) rēķinu noformēt strukturēta elektroniskā rēķina formā.
Likuma 11. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka likumā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa rēķina, strukturēta elektroniskā rēķina) izstrādāšanai un noformēšanai.
Savukārt atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam (turpmāk – PVN likums) par PVN rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija.
Jāņem vērā, ka PVN likuma regulējums ir attiecināms tikai uz PVN rēķiniem un neregulē grāmatvedības attaisnojuma dokumentu lietošanas kārtību. Ja Grāmatvedības likumā būs noteikts, ka attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz uzņēmums citam uzņēmumam − budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu), ir jābūt noformētam kā strukturētam elektroniskajam rēķinam, sākot no 2025. gada 1. janvāra, tas nebūs pretrunā PVN likumā noteiktajam regulējumam. Likumprojekts nav attiecināms uz PVN rēķinu izrakstīšanas kārtību. Vienlaicīgi strukturētie elektroniskie rēķini var būt arī PVN rēķini, ja tie atbilst PVN likumā noteiktajām prasībām.
Līdz ar to, ja uzņēmums citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde, preces vai pakalpojuma saņēmējam − attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) sagatavos kā strukturētu elektronisku rēķinu un tajā būs iekļauti arī visi PVN likumā noteiktie rekvizīti un informācija, tad šādu strukturētu rēķinu varēs izmantot gan kā attaisnojuma dokumentu grāmatvedības reģistru ierakstiem, gan kā rēķinu samaksāšanai, gan kā PVN rēķinu. Tomēr, ja PVN rēķins nebūs sagatavots kā strukturēts rēķins, tad, lai saņemtu samaksu, papildus PVN rēķinam jāsagatavo cits attaisnojuma dokuments − samaksāšanai (rēķins), kas noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins.
Atbilstoši minētajā konceptuālajā ziņojumā norādītajam strukturētu elektronisko rēķinu izmantošana nodrošina operatīvāku un efektīvāku rēķinu apstrādi, samazinot darba apjomu un palielinot automatizāciju un finansiālos ieguvumus. Balstoties uz audita konsultācijas rezultātiem, vairāk nekā 85 % iestāžu neizmanto iespēju saņemt
e-rēķinus. Šāda situācija spilgti izgaismo šī brīža decentralizētās pieejas trūkumu –
t. i., netiek izmantotas tehnoloģiju sniegtās iespējas procesu efektivitātes paaugstināšanai. Šobrīd nav normatīvā regulējuma, kas uzliktu par pienākumu darījumu attiecībās (preču un pakalpojumu piegāde) rēķinu noformēt strukturēta elektroniskā rēķina formā.
Likuma 11. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka likumā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa rēķina, strukturēta elektroniskā rēķina) izstrādāšanai un noformēšanai.
Savukārt atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam (turpmāk – PVN likums) par PVN rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. panta pirmajā daļā minētie rekvizīti un informācija.
Jāņem vērā, ka PVN likuma regulējums ir attiecināms tikai uz PVN rēķiniem un neregulē grāmatvedības attaisnojuma dokumentu lietošanas kārtību. Ja Grāmatvedības likumā būs noteikts, ka attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz uzņēmums citam uzņēmumam − budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu), ir jābūt noformētam kā strukturētam elektroniskajam rēķinam, sākot no 2025. gada 1. janvāra, tas nebūs pretrunā PVN likumā noteiktajam regulējumam. Likumprojekts nav attiecināms uz PVN rēķinu izrakstīšanas kārtību. Vienlaicīgi strukturētie elektroniskie rēķini var būt arī PVN rēķini, ja tie atbilst PVN likumā noteiktajām prasībām.
Līdz ar to, ja uzņēmums citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde, preces vai pakalpojuma saņēmējam − attaisnojuma dokumentu samaksāšanai (rēķinu) sagatavos kā strukturētu elektronisku rēķinu un tajā būs iekļauti arī visi PVN likumā noteiktie rekvizīti un informācija, tad šādu strukturētu rēķinu varēs izmantot gan kā attaisnojuma dokumentu grāmatvedības reģistru ierakstiem, gan kā rēķinu samaksāšanai, gan kā PVN rēķinu. Tomēr, ja PVN rēķins nebūs sagatavots kā strukturēts rēķins, tad, lai saņemtu samaksu, papildus PVN rēķinam jāsagatavo cits attaisnojuma dokuments − samaksāšanai (rēķins), kas noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins.
Risinājuma apraksts
Lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu arī iespējamo funkciju automatizāciju, nodrošinātu CEF projekta ietvaros radīto risinājumu pilnvērtīgu izmantošanu un sekmētu efektīvu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu grāmatvedības jomā, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē, ir nepieciešams nodrošināt juridisko pamatu obligātai attaisnojuma dokumenta, kuru izsniedz valsts vai pašvaldības budžeta iestādei vai budžeta nefinansētai iestādei preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinu), noformēšanu strukturēta elektroniskā rēķina formā.
Ņemot vērā to, ka grozījumi likumā paredz, ka visiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra (pārejas noteikumu 8. punkts) tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu (11. panta četrpadsmitā daļa), tad pārejas noteikumi tiek papildināti, paredzot, ka sākot no 2025. gada 1. janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Savukārt par darījumiem, kurus uzņēmums ar budžeta iestādi ir noslēdzis līdz 2024. gada 31. decembrim, samaksāšanai rēķinu var neformēt kā strukturētu elektronisku rēķinu (obligāta prasība no 2026. gada 1. janvāra)
Paredzētais e-rēķinu lietošanas obligātums nodokļu maksātāju B2G (Business to Goverment) segmentā strukturētā elektroniskā formā ir attiecināms tajā skaitā arī uz G2B (Goverment to Business) un G2G (Goverment to Goverment) segmentu.
Norādām, ka šobrīd vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā" (23-TA-2416), kas ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr.537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, (turpmāk – Direktīva 2022/2464/ES) prasību pārņemšanu, kurā ir paredzēts pārejas noteikumu 6. un 7. punkts.
Ņemot vērā minēto, šajā likumprojektā tiek paredzēts papildināt pārejas noteikumus ar 8. 9. un 10. punktu.
Ņemot vērā to, ka grozījumi likumā paredz, ka visiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra (pārejas noteikumu 8. punkts) tiek noteikts obligāts pienākums rēķinu, kas izrakstīts samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, sagatavot kā strukturētu elektronisku rēķinu (11. panta četrpadsmitā daļa), tad pārejas noteikumi tiek papildināti, paredzot, ka sākot no 2025. gada 1. janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Savukārt par darījumiem, kurus uzņēmums ar budžeta iestādi ir noslēdzis līdz 2024. gada 31. decembrim, samaksāšanai rēķinu var neformēt kā strukturētu elektronisku rēķinu (obligāta prasība no 2026. gada 1. janvāra)
Paredzētais e-rēķinu lietošanas obligātums nodokļu maksātāju B2G (Business to Goverment) segmentā strukturētā elektroniskā formā ir attiecināms tajā skaitā arī uz G2B (Goverment to Business) un G2G (Goverment to Goverment) segmentu.
Norādām, ka šobrīd vienlaicīgi tiek virzīts arī likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā" (23-TA-2416), kas ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr.537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES, (turpmāk – Direktīva 2022/2464/ES) prasību pārņemšanu, kurā ir paredzēts pārejas noteikumu 6. un 7. punkts.
Ņemot vērā minēto, šajā likumprojektā tiek paredzēts papildināt pārejas noteikumus ar 8. 9. un 10. punktu.
Problēmas apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 10. punkta e) apakšpunkts nosaka uzņēmuma vadītāja definīciju iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības aģentūrā, citā publiskajā personā un iestādē, kā arī patstāvīgajā iestādē. Budžeta iestāde ir valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī pašvaldības aģentūra. Šajā apakšpunktā lietotais termins "cita publiska persona" nozīmē budžeta nefinansētas iestādes un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Budžeta nefinansēta iestādes ir Ministru kabineta locekļa padotībā esošas tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras pilda noteiktas valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus un kuru darbība pilnībā, izņemot šajā likumā paredzēto gadījumu, tiek finansēta no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem, ziedojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības, šim terminam atbilst septiņas iestādes − Latvijas Republikas Valsts dzelzceļa administrācija, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", Zāļu valsts aģentūra, Latvijas Republikas Patentu valde, Valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs".
Savukārt ar terminu no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas saprot atvasinātu publisku personu, kuru daļēji finansē no valsts budžeta, šim terminam atbilst:
- atvasinātu publisku personu augstskolas:
Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola, Banku augstskola.
- atvasinātu publisko personu dibinātās iestādes:
publiskās aģentūras, piemēram, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts Latvijas Universitātes aģentūra, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža", Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža", Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža", Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūra "Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas kultūras koledža", Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts", Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", Atvasināta publiska persona "Dārzkopības institūts", atvasināta publiska persona "Agroresursu un ekonomikas institūts", Meža pētīšanas stacija, Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža".
- atvasinātu publisko personu zinātniskie institūti:
valsts zinātniskais institūts − atvasināta publiska persona "Elektronikas un datorzinātņu institūts", valsts zinātniskais institūts − atvasināta publiska persona "Fizikālās enerģētikas institūts", atvasināta publiska persona "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", valsts zinātniskais institūts atvasināta publiskā persona "Nacionālais botāniskais dārzs", pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR".
- atvasināta publiska persona – plānošanas reģioni:
Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions.
Šobrīd likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību nav lietota vienāda terminoloģija attiecībā uz budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, kas praksē rada neskaidrības.
Likuma 3. panta pirmās daļas trešajā punktā minēti subjekti, uz kuriem attiecas likums, tas ir, iestādes, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas publiskas personas un iestādes, patstāvīgas iestādes. Lai Likumā lietotu vienādu terminoloģiju un neradītu pārpratumus lietotājam, padarot to vieglāk saprotamu, tad minētie subjekti pēc likumprojekta grozījumiem turpmāk tiks apzīmēti kā "budžeta iestādes".
Savukārt ar terminu no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas saprot atvasinātu publisku personu, kuru daļēji finansē no valsts budžeta, šim terminam atbilst:
- atvasinātu publisku personu augstskolas:
Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola, Banku augstskola.
- atvasinātu publisko personu dibinātās iestādes:
publiskās aģentūras, piemēram, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts Latvijas Universitātes aģentūra, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža", Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža", Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža", Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūra "Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas kultūras koledža", Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts", Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", Atvasināta publiska persona "Dārzkopības institūts", atvasināta publiska persona "Agroresursu un ekonomikas institūts", Meža pētīšanas stacija, Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža".
- atvasinātu publisko personu zinātniskie institūti:
valsts zinātniskais institūts − atvasināta publiska persona "Elektronikas un datorzinātņu institūts", valsts zinātniskais institūts − atvasināta publiska persona "Fizikālās enerģētikas institūts", atvasināta publiska persona "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", valsts zinātniskais institūts atvasināta publiskā persona "Nacionālais botāniskais dārzs", pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR".
- atvasināta publiska persona – plānošanas reģioni:
Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions.
Šobrīd likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību nav lietota vienāda terminoloģija attiecībā uz budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, kas praksē rada neskaidrības.
Likuma 3. panta pirmās daļas trešajā punktā minēti subjekti, uz kuriem attiecas likums, tas ir, iestādes, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas publiskas personas un iestādes, patstāvīgas iestādes. Lai Likumā lietotu vienādu terminoloģiju un neradītu pārpratumus lietotājam, padarot to vieglāk saprotamu, tad minētie subjekti pēc likumprojekta grozījumiem turpmāk tiks apzīmēti kā "budžeta iestādes".
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 10. punkta e) apakšpunkts tiek precizēts atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību lietotajiem terminiem "budžeta iestāde", kas ietver budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes. Likuma 1. panta otrā daļa svītrota, jo nav nepieciešams atkārtot lietotā termina "budžeta iestādes" atbilstību Likumam par budžetu un finanšu vadību. Likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā visus subjektus paredzēts aizstāt ar vārdiem "budžeta iestāde".
Problēmas apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 9. punkts noteic, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Ministru kabineta noteiktajam publiskajos iepirkumos piemērojamā elektroniskā rēķina standartam.
Savukārt MK Nr.154, uz kuru ir atsauce likumā, nosaka konkrēti piemērojamo elektroniskā rēķina standartu, tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju.
MK Nr.154 noteikumu izpratnē − piemērojamais elektroniskā rēķina standarts ir dokumentu kopums, uz kuru atsauce publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ko veido Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētais Eiropas Savienības standarts LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis" un ar to saistītā tehniskā specifikācija LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts".
Ņemot vērā to, ka likumprojektā, nosakot visiem uzņēmumiem − budžeta iestādēm rēķinus samaksāšanai par precēm un pakalpojumiem izrakstīt strukturētā elektroniskā formā, nebūtu korekti arī turpmāk atsaukties uz MK Nr.154, bet skaidram un patiesam priekšstatam strukturētā elektroniskā rēķina definīciju ar piemērojamo elektroniskā rēķina standartu iekļaut likumā.
Savukārt MK Nr.154, uz kuru ir atsauce likumā, nosaka konkrēti piemērojamo elektroniskā rēķina standartu, tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju.
MK Nr.154 noteikumu izpratnē − piemērojamais elektroniskā rēķina standarts ir dokumentu kopums, uz kuru atsauce publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ko veido Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētais Eiropas Savienības standarts LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis" un ar to saistītā tehniskā specifikācija LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts".
Ņemot vērā to, ka likumprojektā, nosakot visiem uzņēmumiem − budžeta iestādēm rēķinus samaksāšanai par precēm un pakalpojumiem izrakstīt strukturētā elektroniskā formā, nebūtu korekti arī turpmāk atsaukties uz MK Nr.154, bet skaidram un patiesam priekšstatam strukturētā elektroniskā rēķina definīciju ar piemērojamo elektroniskā rēķina standartu iekļaut likumā.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 9. punkts tiek precizēts atbilstoši MK Nr.154 noteiktajam, iekļaujot definīcijā atsauci uz konkrēto piemērojamo elektroniskā rēķina standartu, tas ir - strukturēts elektroniskais rēķins — rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 "Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis", uzņēmums to izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 "Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts".
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdes protokollēmums Nr. 69, 30.§, kurā ir apstiprināts Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātais informatīvais ziņojums (prot. Nr. 69, 30.§) un kas paredz Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram līdz 2023. gada 1. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par grāmatvedību" un nepieciešamības gadījumā citos normatīvajos aktos, nosakot obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā no 2025. gada.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"", paredzēts, ka Valsts kase grāmatvedības uzskaites pakalpojumu vienotā pakalpojumu centra ietvaros uzsāks ar 2025. gada 1. janvāri un grozījumi likumā paredz nodokļu maksātāju B2G (Business to Goverment) segmentā noteikt obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā ar 2025. gada 1. janvāri. Finanšu ministrija pieņēma lēmumu, ka strukturētu e-rēķinu lietošanas obligātums tiks ieviests pakāpeniski un grozījumi Grāmatvedības likumā paredz noteikt obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā ar 2026. gada 1. janvāri.
Pašlaik darījumu attaisnojuma dokumentu (rēķinu) elektroniska lietošana Latvijā nav obligāta, proti, gan juridiskām, gan fiziskām personām ir tiesības (iespējas) brīvi izvēlēties šādu pakalpojumu izmantot vai neizmantot, jo grāmatvedības normatīvie akti pieļauj sagatavot attaisnojuma dokumentu (rēķinu), t. sk. arī rēķinu samaksāšanai, gan papīra formā, gan elektroniski. Uzņēmumi brīvprātīgi, savā starpā vienojoties, var izmantot arī strukturētu elektronisko rēķinu. Vērtējot darījumu attaisnojuma dokumentu elektronisko apstrādes praksi Latvijā, Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) secināts, ka šobrīd attaisnojuma dokumenta veidu – rēķinu elektronisko sagatavošanu visaktīvāk izmanto telekomunikāciju, mediju, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā darbojošies uzņēmumi, kuri tālāk tos nosūta saviem klientiem samaksāšanai.
Kā norādīts Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) Finanšu ministrijas ieskatā nepieciešams plānot un nodrošināt stratēģiskā līmenī visas valsts pāreju uz digitālu dokumentu apriti, tādējādi lietderīgi ir visu valsts digitālu dokumentu pieeju un apriti veidot vienotā kopējā konceptā un stratēģijā valsts līmenī, lai darbības nedublējas un nodokļu maksātājam nevajadzētu vienu un to pašu informāciju ievadīt dažādās nesaistītās informācijas sistēmās. Tādējādi tiktu nodrošināta efektīvāka informācijas un datu aprite gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājiem, gan arī citām iestādēm.
E-rēķinu ieviešana atbilst šim stratēģiskajam mērķim, ņemot vērā, ka par e-rēķinu uzskatāms strukturēts elektronisks dokuments (dati), kas ir izveidots mašīnlasāmā veidā un izsniegts attiecīgajā elektroniskās datu apmaiņas formātā. Viszināmākie formāti ir – EDI vai XML. Tāpat par e-rēķinu ir uzskatāma strukturētā (mašīnlasāmā) formā veidota rēķina datu informācija, kas izsniegta, izmantojot standarta tīmekļa veidlapas internetā un atbilst PEPPOL specifikācijai. Par e-rēķiniem nav korekti uzskatīt dokumentus, kas veidoti nestrukturētā formā un izsniegti PDF vai Word formā vai papīrā veidoti rēķini, kas nosūtīti pa faksu vai elektronisko pastu, skenēti papīra rēķini u. c. (Informatīvā ziņojuma 6.lpp). Nestrukturētus datus nav iespējams izmantot nodokļu administrēšanas vajadzībām, kā arī citu valsts iestāžu funkciju nodrošināšanai. Elektroniska datu apmaiņas platforma ieviestu izmaiņas dokumentu aprites vidē un nodrošinātu valsts institūciju efektīvāku darbu, veicot savus tiešos pienākumus. Tas ļautu valsts institūcijām nodrošināt jaunus pakalpojumus, kas vērsti pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (Informatīvā ziņojuma 22. lpp).
Turklāt Eiropas Komisija 2022. gadā nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem PVN jomā, tā saucamo PVN pakotni (VAT in the Digital Age), kas cita starpā paredzēs arī obligātu strukturētu e-rēķinu noformēšanu. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes darba grupās (Netiešo nodokļu/PVN) notiek darbs pie Digitālās ziņošanas sistēmas (t. sk. e-rēķinu) bloka normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādes un to ieviešanas termiņiem. Stājoties spēkā Eiropas Savienības prasībām “PVN digitālajā laikmetā” par Kopienas iekšējiem darījumiem jau būs nodrošināts arī pamata risinājums attiecībā uz iekšzemes darījumiem, kas sniegs iespēju operatīvi nodrošināt turpmākus e-rēķinu aprites sistēmas attīstības pasākumus.
Attiecībā uz preču piegādes dokumentu (pavadzīmju) elektronisko apriti (turpmāk − e-pavadzīme) Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) noteikts, ka e-rēķinu PEPPOL BIS Billing 3.0 struktūra neparedz pavadzīmju informācijas iekļaušanu e-rēķinā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 24.maijā rīkojumā Nr. 358 apstiprināto konceptuālo ziņojumu "Par elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR pavadzīmes) ieviešanas nepieciešamību Latvijā" e-pavadzīmju aprites funkcionalitāte būtu ieviešama e-CMR sistēmā pēc e-CMR dokumentu aprites aprobācijas. Tas nozīmē, ka, ieviešot rēķinu un preču piegādes dokumentu (pavadzīmju) elektronizāciju, abi dokumentu veidi ir jāskata atsevišķi kā divi dažādi dokumenti. Darījumu izsekojamībai un vēlākai visu dokumentu analīzei e-rēķinā būs jāiekļauj atsauce ar e-pavadzīmes unikālo identifikatoru.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 404 "Par konceptuālo ziņojumu "Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē"", paredzēts, ka Valsts kase grāmatvedības uzskaites pakalpojumu vienotā pakalpojumu centra ietvaros uzsāks ar 2025. gada 1. janvāri un grozījumi likumā paredz nodokļu maksātāju B2G (Business to Goverment) segmentā noteikt obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā ar 2025. gada 1. janvāri. Finanšu ministrija pieņēma lēmumu, ka strukturētu e-rēķinu lietošanas obligātums tiks ieviests pakāpeniski un grozījumi Grāmatvedības likumā paredz noteikt obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā ar 2026. gada 1. janvāri.
Pašlaik darījumu attaisnojuma dokumentu (rēķinu) elektroniska lietošana Latvijā nav obligāta, proti, gan juridiskām, gan fiziskām personām ir tiesības (iespējas) brīvi izvēlēties šādu pakalpojumu izmantot vai neizmantot, jo grāmatvedības normatīvie akti pieļauj sagatavot attaisnojuma dokumentu (rēķinu), t. sk. arī rēķinu samaksāšanai, gan papīra formā, gan elektroniski. Uzņēmumi brīvprātīgi, savā starpā vienojoties, var izmantot arī strukturētu elektronisko rēķinu. Vērtējot darījumu attaisnojuma dokumentu elektronisko apstrādes praksi Latvijā, Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) secināts, ka šobrīd attaisnojuma dokumenta veidu – rēķinu elektronisko sagatavošanu visaktīvāk izmanto telekomunikāciju, mediju, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā darbojošies uzņēmumi, kuri tālāk tos nosūta saviem klientiem samaksāšanai.
Kā norādīts Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) Finanšu ministrijas ieskatā nepieciešams plānot un nodrošināt stratēģiskā līmenī visas valsts pāreju uz digitālu dokumentu apriti, tādējādi lietderīgi ir visu valsts digitālu dokumentu pieeju un apriti veidot vienotā kopējā konceptā un stratēģijā valsts līmenī, lai darbības nedublējas un nodokļu maksātājam nevajadzētu vienu un to pašu informāciju ievadīt dažādās nesaistītās informācijas sistēmās. Tādējādi tiktu nodrošināta efektīvāka informācijas un datu aprite gan nodokļu administrācijai, gan nodokļu maksātājiem, gan arī citām iestādēm.
E-rēķinu ieviešana atbilst šim stratēģiskajam mērķim, ņemot vērā, ka par e-rēķinu uzskatāms strukturēts elektronisks dokuments (dati), kas ir izveidots mašīnlasāmā veidā un izsniegts attiecīgajā elektroniskās datu apmaiņas formātā. Viszināmākie formāti ir – EDI vai XML. Tāpat par e-rēķinu ir uzskatāma strukturētā (mašīnlasāmā) formā veidota rēķina datu informācija, kas izsniegta, izmantojot standarta tīmekļa veidlapas internetā un atbilst PEPPOL specifikācijai. Par e-rēķiniem nav korekti uzskatīt dokumentus, kas veidoti nestrukturētā formā un izsniegti PDF vai Word formā vai papīrā veidoti rēķini, kas nosūtīti pa faksu vai elektronisko pastu, skenēti papīra rēķini u. c. (Informatīvā ziņojuma 6.lpp). Nestrukturētus datus nav iespējams izmantot nodokļu administrēšanas vajadzībām, kā arī citu valsts iestāžu funkciju nodrošināšanai. Elektroniska datu apmaiņas platforma ieviestu izmaiņas dokumentu aprites vidē un nodrošinātu valsts institūciju efektīvāku darbu, veicot savus tiešos pienākumus. Tas ļautu valsts institūcijām nodrošināt jaunus pakalpojumus, kas vērsti pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (Informatīvā ziņojuma 22. lpp).
Turklāt Eiropas Komisija 2022. gadā nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem PVN jomā, tā saucamo PVN pakotni (VAT in the Digital Age), kas cita starpā paredzēs arī obligātu strukturētu e-rēķinu noformēšanu. Pašreiz Eiropas Savienības Padomes darba grupās (Netiešo nodokļu/PVN) notiek darbs pie Digitālās ziņošanas sistēmas (t. sk. e-rēķinu) bloka normatīvo aktu grozījumu projektu izstrādes un to ieviešanas termiņiem. Stājoties spēkā Eiropas Savienības prasībām “PVN digitālajā laikmetā” par Kopienas iekšējiem darījumiem jau būs nodrošināts arī pamata risinājums attiecībā uz iekšzemes darījumiem, kas sniegs iespēju operatīvi nodrošināt turpmākus e-rēķinu aprites sistēmas attīstības pasākumus.
Attiecībā uz preču piegādes dokumentu (pavadzīmju) elektronisko apriti (turpmāk − e-pavadzīme) Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) noteikts, ka e-rēķinu PEPPOL BIS Billing 3.0 struktūra neparedz pavadzīmju informācijas iekļaušanu e-rēķinā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 24.maijā rīkojumā Nr. 358 apstiprināto konceptuālo ziņojumu "Par elektroniskā kravas starptautiskā autopārvadājumu līguma (e-CMR pavadzīmes) ieviešanas nepieciešamību Latvijā" e-pavadzīmju aprites funkcionalitāte būtu ieviešama e-CMR sistēmā pēc e-CMR dokumentu aprites aprobācijas. Tas nozīmē, ka, ieviešot rēķinu un preču piegādes dokumentu (pavadzīmju) elektronizāciju, abi dokumentu veidi ir jāskata atsevišķi kā divi dažādi dokumenti. Darījumu izsekojamībai un vēlākai visu dokumentu analīzei e-rēķinā būs jāiekļauj atsauce ar e-pavadzīmes unikālo identifikatoru.
Risinājuma apraksts
Grozījumi likumā paredz papildināt likuma 11. pantu ar četrpadsmito daļu, kas paredz, ka attaisnojuma dokumentu, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam, kas ir preču vai pakalpojumu saņēmējs Latvijas teritorijā, samaksāšanai (rēķinu) noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Turklāt pārejas noteikumu 8. punkts, paskaidro, ka likuma 11. panta četrpadsmitā daļā noteiktais ir piemērojams sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Atzīmējam, ka pārejas noteikumu 8. punkts paredz izņēmuma gadījumu uz budžeta iestādēm, ka sākot no 2025. gada 1. janvāra, uzņēmums, izsniedzot attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei – preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai (rēķinu), to noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu
Grozījumi likumā paredz papildināt likuma 11. pantu ar sešpadsmito daļu, nosakot, ka atkāpties no noteiktās obligātās prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu var:
- uzņēmumi par darījumiem, kad samaksu apliecina ar darījumus apliecinošu dokumentu veidu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;
- uzņēmumi par darījumiem, kad samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kas sagatavots un ģenerēts Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā;
- valsts drošības iestādes par iestādes elektroniskajā apritē sagatavoto attaisnojuma dokumentu.
Tātad risinājums, kas nosaka obligāta strukturēta elektroniskā rēķinu noformēšanu, būs attiecināma tikai uz ārējo attaisnojuma dokumenta veidu, un risinājums, kas nosaka obligāta strukturētā elektroniskā rēķina lietošanu, attieksies uz likuma subjektiem (likuma 3. pants), proti, kam par iekšzemē veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem ir pienākums samaksāšanai izrakstīt un/vai tiesības saņemt attaisnojuma dokumentu (rēķinu). Vienlaikus ir noteikti atbrīvojumi, kādos gadījumos likuma subjekti var atkāpties no noteiktās obligātās prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu. Atbrīvojumi iekļauti saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) ietverto Finanšu ministrijas darba grupas izvērtējumu.
Jāņem vērā, ka tiesiskais regulējums ietekmēs Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjektus. Ieviešot e-rēķinu elektroniskās aprites risinājumu, netiks paplašināts PVN rēķinu izrakstīšanas pienākums. Pie tam šajā brīdī pienākums izmantot obligāto e-rēķinu sistēmu būs attiecināms tikai uz iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem. Lai ieviestu obligātu PVN e-rēķinu izmantošanu, tiks veikti atbilstoši grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Savukārt, lai noteiktu strukturēta elektroniskā rēķina aprite kārtību, t. sk., tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus (kanālus), nepieciešamos pielāgojumus e-adresē, saskarņu izmantošanas kārtību un citus e-rēķinu aprites tehniskos aspektus, grozījumi likumā paredz papildināt likuma 11. pantu ar piecpadsmito daļu un pārejas noteikumus ar 10. punktu, nosakot ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdos noteikumus, kuros būs noteikta strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtība.
Kā minēts sadaļā "Pašreizējā situācija", šobrīd normatīvais regulējums nosaka e-rēķinu aprites kārtību publiskajos iepirkumos starp piegādātāju un tiešās valsts pārvaldes iestādi (pēc brīvprātības principa). Attiecīgi pašreiz ir radīts vienots e-rēķinu piegādes kanāls, kas integrēts ar valsts piegādes risinājumu (e-adrese), kā arī risinājums, kurš nodrošina iespēju ikvienam e-adreses lietotajam e-adresē izveidot strukturētu e-rēķinu un nosūtīt to jebkurai valsts tiešās pārvaldes iestādei, tādējādi veicinot un iedzīvinot strukturēto e-rēķinu izmantošanas ieradumu.
Tā kā Latvijā jau šobrīd strukturētam e-rēķinam ir jāatbilst vienotam e-rēķinu standartam, tad arī obligāto e-rēķinu sistēmas ieviešanā B2B (Business to Business) darījumos tiks attīstīts esošais risinājums, kas paredzēts nodokļu maksātājiem saziņā ar valsts pārvaldi (B2G (Business to Goverment) segmentā), tādējādi strukturēto e-rēķinu datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums, kas atbilst PEPPOL BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS).
Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus):
- bezmaksas valsts piegādes risinājums (e-adrese);
- PEPPOL pakalpojuma sniedzēji jeb operatori (maksas pakalpojums);
- individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, t. i., rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).
Atzīmējam, ka pārejas noteikumu 8. punkts paredz izņēmuma gadījumu uz budžeta iestādēm, ka sākot no 2025. gada 1. janvāra, uzņēmums, izsniedzot attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei – preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai (rēķinu), to noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu
Grozījumi likumā paredz papildināt likuma 11. pantu ar sešpadsmito daļu, nosakot, ka atkāpties no noteiktās obligātās prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu var:
- uzņēmumi par darījumiem, kad samaksu apliecina ar darījumus apliecinošu dokumentu veidu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;
- uzņēmumi par darījumiem, kad samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kas sagatavots un ģenerēts Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā;
- valsts drošības iestādes par iestādes elektroniskajā apritē sagatavoto attaisnojuma dokumentu.
Tātad risinājums, kas nosaka obligāta strukturēta elektroniskā rēķinu noformēšanu, būs attiecināma tikai uz ārējo attaisnojuma dokumenta veidu, un risinājums, kas nosaka obligāta strukturētā elektroniskā rēķina lietošanu, attieksies uz likuma subjektiem (likuma 3. pants), proti, kam par iekšzemē veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem ir pienākums samaksāšanai izrakstīt un/vai tiesības saņemt attaisnojuma dokumentu (rēķinu). Vienlaikus ir noteikti atbrīvojumi, kādos gadījumos likuma subjekti var atkāpties no noteiktās obligātās prasības par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu. Atbrīvojumi iekļauti saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) ietverto Finanšu ministrijas darba grupas izvērtējumu.
Jāņem vērā, ka tiesiskais regulējums ietekmēs Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjektus. Ieviešot e-rēķinu elektroniskās aprites risinājumu, netiks paplašināts PVN rēķinu izrakstīšanas pienākums. Pie tam šajā brīdī pienākums izmantot obligāto e-rēķinu sistēmu būs attiecināms tikai uz iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem. Lai ieviestu obligātu PVN e-rēķinu izmantošanu, tiks veikti atbilstoši grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Savukārt, lai noteiktu strukturēta elektroniskā rēķina aprite kārtību, t. sk., tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus (kanālus), nepieciešamos pielāgojumus e-adresē, saskarņu izmantošanas kārtību un citus e-rēķinu aprites tehniskos aspektus, grozījumi likumā paredz papildināt likuma 11. pantu ar piecpadsmito daļu un pārejas noteikumus ar 10. punktu, nosakot ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūlijam izdos noteikumus, kuros būs noteikta strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtība.
Kā minēts sadaļā "Pašreizējā situācija", šobrīd normatīvais regulējums nosaka e-rēķinu aprites kārtību publiskajos iepirkumos starp piegādātāju un tiešās valsts pārvaldes iestādi (pēc brīvprātības principa). Attiecīgi pašreiz ir radīts vienots e-rēķinu piegādes kanāls, kas integrēts ar valsts piegādes risinājumu (e-adrese), kā arī risinājums, kurš nodrošina iespēju ikvienam e-adreses lietotajam e-adresē izveidot strukturētu e-rēķinu un nosūtīt to jebkurai valsts tiešās pārvaldes iestādei, tādējādi veicinot un iedzīvinot strukturēto e-rēķinu izmantošanas ieradumu.
Tā kā Latvijā jau šobrīd strukturētam e-rēķinam ir jāatbilst vienotam e-rēķinu standartam, tad arī obligāto e-rēķinu sistēmas ieviešanā B2B (Business to Business) darījumos tiks attīstīts esošais risinājums, kas paredzēts nodokļu maksātājiem saziņā ar valsts pārvaldi (B2G (Business to Goverment) segmentā), tādējādi strukturēto e-rēķinu datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums, kas atbilst PEPPOL BIS Billing 3.0 elektronisko rēķinu pamatelementu izmantošanas specifikācijai (Core Invoice Usage Specification (CIUS).
Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus):
- bezmaksas valsts piegādes risinājums (e-adrese);
- PEPPOL pakalpojuma sniedzēji jeb operatori (maksas pakalpojums);
- individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, t. i., rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumi nav rēķini, bet atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6. panta pirmajai prim daļai − administratīvie akti, tādēļ uz nekustamā īpašuma nodokļu paziņojumiem netiks attiecināti grozījumi likuma 11. pantā.
Likumprojekta ietvaros ar 2025. gada 1. janvāri, nosakot nodokļu maksātāju B2G (Business to Goverment) segmentā obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā, netiek paredzēta e-rēķinu datu nodošana nodokļu administrēšanas vajadzībām. Savukārt, lai ar 2026. gada 1. janvāri nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam, tiks nodrošināti arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanāli (t. i., e-adrese un nodrošināta iespēja e-rēķinu nodot Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot EDS API risinājumu vai manuāli, augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē).
Valsts ieņēmumu dienests izstrādās metodiskās vadlīnijas par strukturēta e-rēķina aizpildīšanas kārtību, lai nodokļu maksātājiem gan B2G (Business to Goverment), gan B2B (Business to Business) segmentā būtu jāveic iespējami mazāk pielāgojumu savās informācijas sistēmās un dokumentu (t. sk. rēķinu) aprites procesos pēc tam, kad spēkā stāsies obligāta prasība iekšzemes e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā B2B (Business to Business) segmentā. Vadlīnijās tiks ietverta informācija par datu elementiem, kas jānorāda e-rēķinā, kā arī papildu datu elementiem, ko rēķina izsniedzējs var izmantot, ja tehniskais risinājums, kurā tiek veidots rēķins, nodrošina konkrēto datu elementu ievadi. Vienlaikus arī plānots informatīvā veidā vadlīnijās ietvert Latvija.lv pieejamo e-rēķinu veidlapas aizpildi. E-rēķinu vadlīnijas plānots izstrādāt un publicēt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē līdz 2024. gada ceturtajam ceturksnim.
Likumprojekta ietvaros ar 2025. gada 1. janvāri, nosakot nodokļu maksātāju B2G (Business to Goverment) segmentā obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā, netiek paredzēta e-rēķinu datu nodošana nodokļu administrēšanas vajadzībām. Savukārt, lai ar 2026. gada 1. janvāri nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam, tiks nodrošināti arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanāli (t. i., e-adrese un nodrošināta iespēja e-rēķinu nodot Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot EDS API risinājumu vai manuāli, augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē).
Valsts ieņēmumu dienests izstrādās metodiskās vadlīnijas par strukturēta e-rēķina aizpildīšanas kārtību, lai nodokļu maksātājiem gan B2G (Business to Goverment), gan B2B (Business to Business) segmentā būtu jāveic iespējami mazāk pielāgojumu savās informācijas sistēmās un dokumentu (t. sk. rēķinu) aprites procesos pēc tam, kad spēkā stāsies obligāta prasība iekšzemes e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā B2B (Business to Business) segmentā. Vadlīnijās tiks ietverta informācija par datu elementiem, kas jānorāda e-rēķinā, kā arī papildu datu elementiem, ko rēķina izsniedzējs var izmantot, ja tehniskais risinājums, kurā tiek veidots rēķins, nodrošina konkrēto datu elementu ievadi. Vienlaikus arī plānots informatīvā veidā vadlīnijās ietvert Latvija.lv pieejamo e-rēķinu veidlapas aizpildi. E-rēķinu vadlīnijas plānots izstrādāt un publicēt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē līdz 2024. gada ceturtajam ceturksnim.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Atbilstoši noteiktajam tiesiskā regulējuma pakāpeniskumam, kas nosaka obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā ar 2025. gada 1. janvāri un 2026. gada 1. janvāri, tiks ietekmēti visi likuma subjekti (likuma 3. pants), kam ir pienākums samaksāšanai izrakstīt un/vai tiesības samaksāšanai saņemt attaisnojuma dokumentu (rēķinu). Likuma 3. pants noteic, ka likums attiecas uz: 1) Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm; 2) Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem; 3) budžeta iestādēm (t.i., budžeta iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē); 4) individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienībām. Ar likumā lietoto terminu "uzņēmums" saprot visus likuma 3. pantā minētos likuma subjektus. Tāpat tiesiskais regulējums ietekmēs Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjektus. Tiks veikti atbilstoši grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Ietekmes apraksts
Likumprojektam būs labvēlīga ietekme, jo būs iespējams veikt funkciju automatizāciju ar ātrāku rēķinu apstrādi, t.sk. ātrāku samaksu piegādātājam.
Tāpat tiks izveidots jauns risinājums e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai (centralizēta finanšu dokumentu maiņvieta), kas atbilst mūsdienu digitalizācijas laikmeta prasībām. Tādējādi nodrošinot augsta līmeņa pieejamības pakalpojumu attiecībā uz saimnieciskās darbības automatizāciju.
Tāpat tiks izveidots jauns risinājums e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai (centralizēta finanšu dokumentu maiņvieta), kas atbilst mūsdienu digitalizācijas laikmeta prasībām. Tādējādi nodrošinot augsta līmeņa pieejamības pakalpojumu attiecībā uz saimnieciskās darbības automatizāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Atbilstoši noteiktajam tiesiskā regulējuma pakāpeniskumam, kas nosaka obligātu prasību e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā ar 2025. gada 1. janvāri un 2026. gada 1. janvāri, tiks ietekmēti visi likuma subjekti (likuma 3. pants), kam ir pienākums samaksāšanai izrakstīt un/vai tiesības samaksāšanai saņemt attaisnojuma dokumentu (rēķinu).
Likuma 3. pants noteic, ka likums attiecas uz:
1) Latvijas Republikā reģistrētajām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un to apvienībām, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm;
2) Latvijas Republikā reģistrētajām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem;
3) budžeta iestādēm (t.i., budžeta iestāde, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona, budžeta nefinansēta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē);
4) individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, un to apvienībām.
Ar likumā lietoto terminu "uzņēmums" saprot visus likuma 3. pantā minētos likuma subjektus.
Tāpat tiesiskais regulējums ietekmēs Pievienotās vērtības nodokļa likuma subjektus. Tiks veikti atbilstoši grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Lielākie Latvijas ERP sistēmu izstrādātāji jau nodrošina strukturētu e-rēķinu izrakstīšanu un pieņemšanu. Līdz ar to lielākoties uzņēmumiem nebūtu jāveic papildus investīcijas grāmatvedības programmatūras pielāgošanai e-rēķinu izrakstīšanai un apstrādei. Vienlaicīgi tirgū ir pieejami vairāki pakalpojumi, kas nodrošina e-rēķinu apriti, t.sk., valsts uzturēti – risinājums Latvija.lv, kas nodrošina e-rēķina sagatavošanu un nosūtīšanu valsts pārvaldes iestādēm bez maksas. Izmantojot e-rēķinu piegādes pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu, viena rēķina piegāde maksā ~ 0,15 EUR. Taču lielākā daļa operatoru piedāvā fiksētu abonēšanas pakalpojumu, kurš nodrošina zināma skaita rēķinu apstrādi bez maksas (piemēram https://www.banqup.lv/ 50 rēķinu apstrāde bez maksas, bet lielākam rēķinu skaitam fiksēta 10 EUR/mēnesī maksa). E-rēķinu ieviešana uzņēmumā ļauj taupīt arī uzņēmuma resursus.
Uzņēmējdarbības videi e-rēķinu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta droša un ērta, t. sk. automatizējama, attaisnojuma dokumentu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā, ilgtermiņā samazinot uzņēmēju administratīvo slogu, piemēram, samazināsies nepieciešamība pēc pieprasījuma iesniegt e-rēķinus Valsts ieņēmumu dienestam, jo lielākā daļa no izsniegtajiem e-rēķiniem būs nodokļu administrācijas rīcībā, kā arī uzlabos kontroli par uzņēmumam adresētajiem rēķiniem, veicinot iespēju savlaicīgi identificēt nekorektus vai nepamatotus rēķinus.
Pašreiz nodokļu maksātāju prakse e-rēķinu izrakstīšanā, kā arī digitālo risinājumu izmantošanā ir atšķirīga. Atšķiras arī programmatūras un tehnoloģisko pakalpojumu piedāvājums, kā arī to izstrādes un uzturēšanas izmaksas. Tādēļ objektīvu un faktos balstītu provizorisko aprēķinu par izmaksu pieaugumu, kas nepieciešams, lai pielāgotos normatīvo aktu prasībām, kas izriet no e-rēķinu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanas projekta mērķa, nav iespējams veikt.
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
467 929
1 000 000
758 023
0
454 048
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
467 929
1 000 000
758 023
0
454 048
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
566 194
1 000 000
1 248 608
0
549 398
651 837
2.1. valsts pamatbudžets
0
566 194
1 000 000
1 248 608
0
549 398
651 837
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-98 265
0
-490 585
0
-95 350
-651 837
3.1. valsts pamatbudžets
0
-98 265
0
-490 585
0
-95 350
-651 837
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
331 400
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-98 265
-159 185
-95 350
-651 837
5.1. valsts pamatbudžets
-98 265
-159 185
-95 350
-651 837
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
E-rēķinu elektroniskās aprites risinājuma ieviešanas projekts Valsts ieņēmumu dienestā tiks īstenots:
1) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (AF) finansējuma ietvaros:
ANM ietvaros tiks veikta:
- izmaiņu izstrāde VID informācijas sistēmās – 1 328 371 EUR ar PVN
- SAP HANA datubāzes licenču iegāde un uzturēšana, S3 datu glabātuves noma (atmiņas apjoma palielināšana) un virtuālo serveru jaudu noma 704 429 EUR apmērā ar PVN.
Sākot ar 2027. gadu pēc ANM projekta pabeigšanas, e-rēķinu risinājuma uzturēšanai VID nepieciešams finansējums 651 836 EUR ar PVN gadā, kas aprēķināts šādi:
*šobrīd spēkā esošo līgumu 1 cilvēkdienas (c/d) cena par informācijas sistēmu (Datu noliktavas sistēmas, Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID informācijas sistēmu savietotāja) pilnveidošanu un uzturēšanu.
**vidējā prognozētā 1 cilvēkdienas (c/d) cena. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas tiek prognozētas, pamatojoties uz cenām šobrīd spēkā esošajos līgumos par informācijas sistēmu (Datu noliktavas sistēmas, Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID informācijas sistēmu savietotāja) pilnveidošanu un uzturēšanu, kā arī ņemot vērā prognozējamo cilvēkdienas izmaksu kāpumu (atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, IT industrijas noslodze), tādējādi aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 728 EUR ar PVN.
2) SAP HANA datubāzes licenču iegādei un uzturēšanai un S3 datu glabātuves nomai (atmiņas apjoma palielināšanai) 2025. gadā VID ir nepieciešams papildu finansējums provizoriski 331 400 EUR apmērā:
1) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (AF) finansējuma ietvaros:
| 2024 | 2025 | 2026 | Kopā | |
| AF finansējums | 467 928,93 | 758 022,83 | 454 048,24 | 1 680 000,00 |
| Valsts budžets PVN segšanai | 98 265,07 | 159 184,80 | 95 350,13 | 352 800,00 |
| Kopā: | 566 194,00 | 917 207,63 | 549 398,37 | 2 032 800,00 |
ANM ietvaros tiks veikta:
- izmaiņu izstrāde VID informācijas sistēmās – 1 328 371 EUR ar PVN
| VID informācijas sistēma | Izmaksas EUR ar PVN | c/d skaits | 1 c/d cena EUR ar PVN |
| Datu noliktavas sistēma (DNS) | 360 411,00 473 928,00 |
562 651 |
641,3* 728** |
| Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) | 183 920,00 63 336,00 |
320 87 |
574,75* 728** |
| VID informācijas sistēmu savietotājs (VIDISS) | 54 584,00 192 192,00 |
123,59 264 |
441,65* 728** |
| Kopā: | 1 328 371,00 |
- SAP HANA datubāzes licenču iegāde un uzturēšana, S3 datu glabātuves noma (atmiņas apjoma palielināšana) un virtuālo serveru jaudu noma 704 429 EUR apmērā ar PVN.
Sākot ar 2027. gadu pēc ANM projekta pabeigšanas, e-rēķinu risinājuma uzturēšanai VID nepieciešams finansējums 651 836 EUR ar PVN gadā, kas aprēķināts šādi:
| Izmaksu pozīcija | Izmaksas EUR ar PVN | c/d skaits | 1 c/d cena EUR ar PVN |
| VID informācijas sistēmu uzturēšana 7% no kopējām izstrādes izmaksām | 92 985,98 | 127,728 | 728** |
| SAP HANA datubāzes licenču uzturēšana gadā, S3 datu glabātuves noma (atmiņas apjoma palielināšana) | 222 391,95 | ||
| Virtuālo serveru jaudu nomas pakalpojums gadā SAP HANA risinājumam | 336 458,37 | ||
| Kopā | 651 836,30 |
*šobrīd spēkā esošo līgumu 1 cilvēkdienas (c/d) cena par informācijas sistēmu (Datu noliktavas sistēmas, Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID informācijas sistēmu savietotāja) pilnveidošanu un uzturēšanu.
**vidējā prognozētā 1 cilvēkdienas (c/d) cena. Uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas tiek prognozētas, pamatojoties uz cenām šobrīd spēkā esošajos līgumos par informācijas sistēmu (Datu noliktavas sistēmas, Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, VID informācijas sistēmu savietotāja) pilnveidošanu un uzturēšanu, kā arī ņemot vērā prognozējamo cilvēkdienas izmaksu kāpumu (atbilstošu IT cilvēkresursu trūkums, IT industrijas noslodze), tādējādi aprēķinos tiek pieņemta cilvēkdienas cena 728 EUR ar PVN.
2) SAP HANA datubāzes licenču iegādei un uzturēšanai un S3 datu glabātuves nomai (atmiņas apjoma palielināšanai) 2025. gadā VID ir nepieciešams papildu finansējums provizoriski 331 400 EUR apmērā:
| Izmaksu pozīcija | EUR ar PVN |
| SAP HANA datubāzes licenču iegāde un uzturēšana | 1 330 528,69 |
| S3 datu glabātuves noma (atmiņas apjoma palielināšana) | 871,20 |
| Kopā | 1 331 399,89 |
| no tā: | |
| prioritārā pasākuma “Valsts ieņēmumu dienesta Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) attīstība, tai skaitā normatīvo aktu izmaiņas” īstenošanai piešķirtā finansējuma ietvaros | - 1 000 000 |
| VID papildus nepieciešamais finansējums | 331 399,89 |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaits netiks palielināts
Cita informācija
Investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu Finanšu ministrija lūgs pārdalīt no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lai īstenotu Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) aprakstītās e-rēķinu risinājuma funkcionalitātes pilnā apmērā (tai skaitā ieviestu datu apstrādes automatizētus risinājumus un uzglabātu, un apstrādātu e-rēķinu datus SAP HANA otrā datu centrā), nepieciešamais papildu finansējums 2025. gadam provizoriski 331 400 EUR apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā sagatavojot priekšlikumu līdzšinēji piešķirtā valsts budžeta līdzekļu prioritārajam pasākumam “VID IT sistēmu pielāgošana un komunikācijas kampaņa vispārējas deklarēšanas nodrošināšanai” novirzīšanai e-rēķinu risinājuma funkcionalitātes pilnā apmērā ieviešanai.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Lai īstenotu Ministru kabineta 2021. gada 12. oktobra sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā (prot. Nr. 69, 30.§) aprakstītās e-rēķinu risinājuma funkcionalitātes pilnā apmērā (tai skaitā ieviestu datu apstrādes automatizētus risinājumus un uzglabātu, un apstrādātu e-rēķinu datus SAP HANA otrā datu centrā), nepieciešamais papildu finansējums 2025. gadam provizoriski 331 400 EUR apmērā tiks nodrošināts Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirto līdzekļu ietvaros, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā sagatavojot priekšlikumu līdzšinēji piešķirtā valsts budžeta līdzekļu prioritārajam pasākumam “VID IT sistēmu pielāgošana un komunikācijas kampaņa vispārējas deklarēšanas nodrošināšanai” novirzīšanai e-rēķinu risinājuma funkcionalitātes pilnā apmērā ieviešanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumi
Pamatojums un apraksts
Saskaņā ar likumprojektā doto deleģējumu tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteikta strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtība, t. sk. noteikti tehniskie datu apmaiņas ceļi, strukturizētā e-rēķina piegādes un saņemšanas kanāli, nepieciešamie pielāgojumi e-adresē, saskarņu izmantošanas kārtība un citi e-rēķinu aprites tehniskie aspekti.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā"
Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu e-rēķinu nosūtīšanu, izmantojot e-adresi, un noteiktu e-adreses atvēršanu informācijas un dokumentu apritei plašam subjektu lokam, t.i., visiem Grāmatvedības likuma subjektiem.
Atbildīgā institūcija
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības likumā"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā paredzēto e-rēķinu izmantošanas obligātumu, nepieciešams veikt grozījumus arī PVN likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta ievietojot likumprojektu un tā anotāciju TAP portālā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".
6.4. Cita informācija
Publiska apspriešana
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
- Valsts ieņēmumu dienests
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot obligāto e-rēķinu elektronisko apriti, samazināsies papīra dokumentu apjoms, kas ir labvēlīgi videi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi