Anotācija (ex-ante)

24-TA-378: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu domājamo daļu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37.panta pirmās daļas 4.punkts, 44.panta astotās daļas 1.punkts.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk- VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašumu atsavināšanu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta “Par valsts nekustamo īpašumu domājamo daļu pārdošanu” mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” pārdot par brīvu cenu valstij piederošās 7/52 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0222) un valstij piederošās 7/52 domājamās daļas no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0221), kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu raksturojums:
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2021.gada 4.marta lēmumu Nr.6-12/19802, ar 2023.gada 27.janvāra aktu Nr.2436R/22-3 “Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas)”  no Valsts ieņēmumu dienesta pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā, grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā  1/52 domājamā daļa  no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0222) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8044 014 0222) –  Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā. Ar 2023.gada 13.februāra aktu Nr.2054R/22-4 “Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas)” no Valsts ieņēmumu dienesta pārņemtas Finanšu ministrijas valdījumā, grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā vēl 6/52 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0222) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8044 014 0222) –  Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0222) nostiprinātas Rīgas rajona tiesas Ādažu  pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185334:
 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā – 7/52 domājamās daļas apmērā (lēmuma datums: 2023.gada 27.martā);
44 kopīpašniekiem (privātpersonām) – domājamās daļas, tai skaitā 43 kopīpašniekam katram 1/52 domājamās daļas apmērā un 1 kopīpašniekam (fiziskai personai) 2/52 domājamo daļu apmērā no minētā īpašuma.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0222) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums
8044 014 0222) ar kopējo platību 0,2154 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 – Individuālo dzīvojamo māju apbūve; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, t.sk. aramzemes platība 0,1746 ha; zeme zem ūdeņiem 0,0156 ha; zeme zem ceļiem 0,0252, zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija, 0,0493 ha;
aizsargjsolas teritorija gar ielu – būvlaide  0,0424 ha;
ceļa servitūta teritorija, 0,0252 ha;
ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija, 0,0264 ha.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0222) kadastrālā vērtība 2024.gada 1.janvārī ir 17825 euro.
Saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Ādažu  pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185334 ir reģistrēta atzīme- projektēts servitūts – tiesība uz braucamo daļu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktu un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2019.gada13.februāra lēmumu Nr.6-12/19802, ar 2023.gada 27.janvāra aktu Nr.2036R/22-2 “Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas)” no Valsts ieņēmumu dienesta pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā, grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā pārņemta 1/52 domājamā daļa no  nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0221) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8044 014 0221) –   Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā. Ar 2023.gada 13.februārī ar aktu Nr.2054R/22-5   “Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas)”  no Valsts ieņēmumu dienesta pārņemtas Finanšu ministrijas valdījumā, grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā vēl 6/52 domājamās daļas nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0221) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8044 014 0221) –   Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0221) nostiprinātas Rīgas rajona tiesas Ādažu  pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000185327:
 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā – 7/52 domājamās daļas apmērā (lēmuma datums: 2023.gada 28.februārī);
44 kopīpašniekiem (privātpersonām) –domājamās daļas, tai skaitā 43 kopīpašniekiem katram 1/52 domājamās daļas apmērā un 1 kopīpašniekam (fiziskai personai) 2/52 domājamo daļu apmērā no minētā īpašuma.
Saskaņā NĪVKIS datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0221) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8044 014 0221) ar kopējo platību 0,2507 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 – Individuālo dzīvojamo māju apbūve; Zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: - Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, t.sk. aramzemes platība 0,2171 ha; zeme zem ūdeņiem 0,0218 ha; zeme zem ceļiem 0,0118, zemes vienībai noteiktie apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija, 0,0237 ha;
aizsargjsolas teritorija gar ielu – būvlaide 0,0243 ha;
ceļa servitūta teritorija, 0,0118 ha;
ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija, 0,0475 ha.
Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8044 014 0221) kadastrālā vērtība 2024.gada 1.janvārī ir 22866 euro.
Saskaņā ar Rīgas rajona tiesas Ādažu  pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185327 ir reģistrēta atzīme- projektēts servitūts – tiesība uz braucamo daļu.


Valstij piederošo 7/52 domājamo daļu no  nekustamā īpašuma Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0222) un valstij piederošo 7/52 no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0221); (kopā turpmāk tekstā – valsts zemes vienības) nākamajam valsts zemes vienību ieguvējam vai ieguvējiem, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.

Ādažu novada pašvaldība ar 2023.gada 28.marta vēstuli Nr.ĀNP/1-12-1/23/363 sniegusi šādu informāciju par valsts zemes vienībām:
- atbilstoši spēkā esošajā pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai (atļautajai) izmantošanai Zemes vienības atrodas “Savrupmāju apbūves teritorijā” (DzS).
Atbilstoši Ādažu novada domes 2004. gada 15. jūnijā izdotajam lēmumam Nr. 50 “Par nekustamo īpašumu “Žagatas”, “Ezermuižas” un Dumpji” sadalīšanu apbūves gabalos un apbūves noteikumu apstiprināšanu (turpmāk – Detālplānojums) ir izveidotas Zemes vienības.
Atbilstoši Detālplānojumam Zemes vienības (grafiskajā daļā atzīmēta ar Nr. 75) atrodas jauktā dzīvojamās un darījumu iestāžu teritorijā (JS) ar līnijbūvju teritoriju (L) sarkano līniju zonā;
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktu zemes vienības nav uzskatāmas par starpgabaliem;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā.
- zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve izmantojot Vasaras ielu.

Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkts noteic, ka par zemes starpgabalu uzskatāms publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).

Ņemot vērā to, ka Vasaras iela saskaņā ar NĪVKIS informāciju nav izveidota kā atsevišķa zemes vienība, bet faktiski dabā ir vairāk kā desmit privātīpašumu šķērsojoša kopīpašumā esoša izbūvēta iela, VNĪ 2023.gada 20.jūnijā ar vēstuli Nr.2/9-3/5233 vērsās pie Ādažu novada pašvaldības ar lūgumu  atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantam izvērtēt iespēju Pavasara, Vasaras un Rudens ielām, atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantam, piešķirt pašvaldības nozīmes ielas statusu.
 
Ādažu novada pašvaldība 2023.gada 28.jūnija vēstulē Nr.ĀNP/1-12-1/23/917, atbildot uz VNĪ aicinājumu, informēja, ka Ādažu novada pašvaldības 2020. gada 28. janvāra saistošo noteikumu Nr. 2/2020 “Pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas uzturēšanas kārtība Ādažu novadā” 3.2. apakšpunktā noteikts, ka pašvaldības nozīmes ceļa statusu nosaka pašvaldības dome, ievērojot nosacījumu, ka vismaz 70 % no ceļa kopīpašniekiem rakstiskā veidā apliecina piekrišanu pašvaldības nozīmes ceļa statusa piešķiršana. Ņemot vērā, ka valsts īpašumā esošo zemes vienību kopējā platība, no kuru īpašnieka saņemts ierosinājums piešķirt Pavasara, Vasaras un Rudens ielām pašvaldības nozīmes ielas statusu, nesastāda 70 % no šo ielu sarkano līniju koridora, līdz ar to neizpildās Noteikumu 3.2. apakšpunkta nosacījums.
Papildus Ādažu novada pašvaldība norādīja, ka nav saņēmusi citu zemes īpašnieku ierosinājumus pašvaldības nozīmes ielas statusa piešķiršanai, lai varētu uzsākt procesu statusa piešķiršanai.
 
Likuma “Par autoceļiem” 6.1 panta pirmā daļa noteic, ka, ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna, savukārt otrā daļa noteic, ka servitūtus nodibina Civillikumā noteiktā kārtībā.
Saskaņā ar Cvillikuma 1130. pantā doto servitūta definīciju, izriet, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. 
Civillikuma 1231.pants nosaka – servitūtus nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai testamentu.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1235.pantu, no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 17.panta 1.punkta “a” apakšpunktu servitūtam kā apgrūtinājumam jābūt ierakstītam kalpojošā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā kā apgrūtinājumam.

Senāta Civillietu departaments 2022.gada 22.decembra spriedumā Lietā Nr. C73532619, SKC-131/2022 norādījis: “Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Tādēļ pareizs ir tiesas secinājums, ka zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka. Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.”
Ņemot vērā, ka servitūta ceļš nokļūšanai uz un no valsts zemes vienības ir reģistrēts zemesgrāmatā atzīmes veidā - tas neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu - nav uzskatāms kā piekļuves nodrošinājums par labu konkrētam valdošajam īpašumam, proti, valsts zemes vienībai. Līdz ar to valsts zemes vienība uzskatāma par starpgabalu, jo tai nav pieslēguma koplietošanas ielai.

Ievērojot minēto un to, ka valsts zemes vienības robežojas ar privātpersonām piederošiem  zemesgabaliem, secināms, ka atsavināmās valsts zemes vienības, pretēji Ādažu novada pašvaldības 2023.gada 28.marta vēstulē Nr.ĀNP/1-12-1/23/363 sniegtajai informācijai uzskatāmas par starpgabaliem, kuriem nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai, jo atbilstoši Civillikumam ir jādibina ceļa servitūti līdz Ādažu novada pašvaldības Pērles ielai un/vai Kanāla ielai.

Līdz ar to piekļuves nodrošināšanai būtu jāpanāk vienošanās ar 39 apbūves gabalu īpašniekiem un vēl papildus ar 47 Pavasara ielas kopīpašniekiem par viņu īpašumā esošu zemes vienību šķērsošanu līdz pašvaldības īpašumā esošai Pavasara ielas daļai. Ņemot vērā iespējamo resursu patēriņu, kas būtu nepieciešams, mēģinot panākt  vienošanos ar 39 personām - apbūves gabalu īpašniekiem un vienas zemes vienības 47 kopīpašniekiem (Pavasara ielas daļa līdz pašvaldības īpašumā esošai Pavasara ielas daļai) par ceļa servitūta nodibināšanu kā arī Ādažu novada pašvaldības atteikumu noteikt dabā izveidotajai ielai pašvaldības nozīmes ielas statusu, VNĪ izvērtēja  potenciālās izmaksas ceļa servitūtu nodibināšanai tiesvedības ceļā. Tiesvedības izdevumi prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir 70 euro, turklāt šāda veida tiesvedības parasti ilgst vismaz 3 gadus. Kā arī papildus valstij rastos katra servitūta dibināšanas izdevumi, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, tai skaitā plāna izgatavošana, uzmērīšana (200-300 euro par katru servitūtu), zemesgrāmatas kancelejas nodeva par servitūtu ierakstīšanu gan kalpojošo, gan valdošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā (kopā 27 euro par katru servitūtu), kalpojošo zemes vienību īpašnieku izdevumi par notāra pakalpojumiem (aptuveni 50 euro par katru servitūtu).
Vienlaikus valstij tiesvedības procesa laikā būtu jāturpina uzturēt Nekustamos īpašumus, kuru pārvaldīšanas izdevumi 2023.gadā bija:
1) par 7/52 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu novadā 577,69 euro, kam papildu ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis - 36,00 euro, kopā gadā - 613,69 euro;
2) par 7/52 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu novadā 577,69 euro, kam papildu ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis– 46,17 euro, kopā gadā - 623,86 euro.
Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā arī vēršanās tiesā par ceļa servitūtu nodibināšanu gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību, ņemot vērā Nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā (7/52 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu novadā 01.01.2024. ir 2399,52 euro, savukārt 7/52 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu novadā 01.01.2024 ir 3078,12 euro), un kopējos potenciālos izdevumus, kas valstij rastos, dibinot Nekustamiem īpašumiem ceļa servitūtus tiesvedības ceļā (kopā 3 gadu periodā par 7/52 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu novadā – 2288,07 euro, savukārt par 7/52 domājamām daļām no nekustamā īpašuma Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu novadā- 2318,58 euro).
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikts publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Līdz ar to Nekustamo īpašumu pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību.
Ņemot vērā minēto, tā kā konkrētajā gadījumā Nekustamo īpašumu un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā valstij noteikto pienākumu rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, secināms, ka Nekustamiem īpašumiem nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) un tādējādi izpildās viens no Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “b” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un Nekustamie īpašumi ir atsavināmi kā starpgabali, kas virzāmi pārdošanai par brīvu cenu.


Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Līdz ar to valsts zemes vienību atsavināšanā ir jāpiemēro Atsavināšanas likuma 44.panta astotā daļa, kā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts (mantas pārdošana par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona).  
Ņemot vērā minēto, valsts zemes vienības ir atsavināms pirmpirkuma tiesīgajām personām - piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.

Nekustamajam īpašumam Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0222) piegul sešu privātpersonu īpašumi un viens privātpersonu un publiskas personas kopīpašums:
nekustamais īpašums Vasaras ielā 16, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140219) – īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185210;
nekustamais īpašums Vasaras ielā 14, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140213) - īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185215;
nekustamais īpašums Vasaras ielā 12, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140212) - īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185218;
nekustamais īpašums Vasaras ielā 10, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140208) - īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185321;
nekustamais īpašums Vasaras ielā 5, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140223) - īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185369;
nekustamais īpašums bez adreses (kadastra Nr. 80440140019) -  īpašnieki divas juridiskas personas – SIA “Sapida” 7/40 domājamo daļu apmērā un SIA “Lake House Village” 825/1000 domājamo daļu apmērā, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000064966;
nekustamais īpašums Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140221) – 44 privātpersonām un 1 publiskai personai – valstij Finanšu ministrijas personā, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185327.
Nekustamajam īpašumam Vasaras ielā 9, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr.8044 014 0221) piegul trīs privātpersonu īpašumi un viens privātpersonu un publiskas personas kopīpašums:
nekustamais īpašums Vasaras ielā 18, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140220) - īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185203;
nekustamais īpašums Vasaras ielā 16, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140219) - īpašnieks fiziska persona, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185210;
nekustamais īpašums bez adreses (kadastra Nr. 80440140019) - īpašnieki divas juridiskas personas – SIA “Sapida” 7/40 domājamo daļu apmērā un SIA “Lake House Village” 825/1000 domājamo daļu apmērā, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000064966;
 nekustamais īpašums Vasaras ielā 7, Alderos, Ādažu pagastā, Ādažu novadā (kadastra Nr. 80440140222) - 44 privātpersonām un 1 publiskai personai – valstij Finanšu ministrijas, īpašuma tiesības nostiprinātas Ādažu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000185334.
 
Valsts zemes vienības nav iznomātas.


Ievērojot to, ka valsts zemes vienības nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir to virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts

 
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.martā noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr.13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi saglabāt valsts zemes vienības valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts zemes vienību atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot valsts zemes vienības par brīvu cenu, kas vienāda ar nosacīto cenu, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktu un 44.panta astotās daļas 1.punktu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minētās zemes vienības,  jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.

Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts zemes vienības 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot  Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minētos nekustamos īpašumus valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgā persona – piegulošo nekustamo īpašumu īpašnieks - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas iegādāties valsts zemes vienības.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgā persona – piegulošo nekustamo īpašumu īpašnieks - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja un kura vēlas iegādāties valsts zemes vienības. 
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja Nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk