Anotācija

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu” (turpmāk – Noteikumi Nr.907) 3.punktu dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā apskatē. Atšķiras to veikšanas biežums, proti, pamatā intervāls ir divas vai vienu reizi gadā. Papildus vizuālo apskati jāveic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumus, avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu, kā arī standartā LVS 1077:2023 "Dzīvojamo māju teritorijas, būvkonstrukciju, iekārtu un inženiertīklu vizuālā apskate un tehniskā apkope" norādītajos gadījumos.
Birokrātijas atmešanas grupa (Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa) ierosinājusi mazināt dzīvojamo māju nepieciešamo obligāto vizuālo apskašu regularitāti, norādot, ka šobrīd mājas pārvaldnieka pienākums ir organizēt dažādas regulāras dzīvojamo māju vizuālās apskates ik gadu vairākās jomās pat vairākas reizes gadā. Apskates veic būvspeciālisti un tās prasa ievērojamus finanšu resursus, kas, savukārt mazina iespējas veikt ēkai patiešām nepieciešamos uzlabojumus. Līdz ar to vizuālo apskati Noteikumos Nr.907 norādītajos gadījumos jānosaka vienādi, proti, vienu reizi gadā.
Jāņem vērā, ka saskaņā ar Noteikumiem Nr.907 un Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumu Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21” 6.punktu būves vai tās daļas vizuālo apskati var veikt jebkura persona. Līdz ar to ne vienmēr dzīvojamās mājas vizuālajai apskatei būs piesaistīts būvspeciālists, attiecīgi nav precīzi secināms par sloga un finanšu resursu samazinājuma apjomu. Vienlaikus vizuālās apskates praksē tiek apvienotas ar tehnisko apkopi, nelieliem remontdarbiem, ko veiks arī turpmāk, līdz ar to var neietekmēt atsevišķu pārbaužu izmaksas.
Lai veicinātu saprātīgāku dzīvojamo māju pārvaldīšanu, tostarp ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, Ekonomikas ministrija atbalsta vizuālo apskašu biežuma samazināšanu līdz vienai reizei gadā, tādējādi mazinot formālu apskašu veikšanu. Vizuālās apskates laikā iespējams konstatēt un novērtēt tikai redzamos bojājumus, savukārt slēptie bojājumi netiek atklāti. Turklāt situācija neuzlabosies, ja tiks veikta vienīgi regulāra vizuālā apskate, lai gan jau iepriekš konstatēta nepieciešamība pēc uzlabojumiem. Līdz ar to ir lietderīgi atteikties no nepamatotām izmaksām un finanšu resursus novirzīt reāliem risinājumiem, piemēram, remontdarbiem u.tml.
No judikatūras par dzīvojamo māju pārvaldīšanu izriet, ka pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt efektīvu un pienācīgu mājas uzturēšanu, proti, rīkoties kā krietnam un kārtīgam pārvaldniekam (sk. Senāta 2019.gada 12.decembra sprieduma lietā Nr.SKC-109/2019). Pārvaldniekam ir jāveic darbības, kas ir pamatoti sagaidāmas no pakalpojuma sniedzēja, kurš dzīvojamās mājas pārvaldīšanu uz pārvaldīšanas līguma pamata veic profesionāli (sk. Senāta 2019.gada 16.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-248/2019 7.1.punktu un Senāta 2020.gada 16.marta sprieduma lietā Nr.SKC-146/2020 8.4.punktu).
Pārvaldniekam jāspēj pierādīt, ka tas rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, nodrošinot, ka vizuālās apskates netiek veiktas ne pārmērīgi reti, ne nepamatoti bieži vai formāli, bet ir mērķētas uz apdraudējumu un bojājumu savlaicīgu novēršanu. Tādējādi mērķis ir stiprināt dzīvojamo māju uzturēšanas kvalitāti.
Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 907 vizuālās apskates veikšana vienu reizi gadā nosaka minimālo slieksni, kas neatbrīvo no pienākuma organizēt papildu apskates, ja to prasa ēkas tehniskais stāvoklis vai ārējie apstākļi, kā arī no vispārējā pienākuma nodrošināt drošu un pienācīgu ēkas uzturēšanu.
Optimizējot pārvaldīšanas pakalpojumu izmaksas un plānojot vienlaikus veikt vairākas vizuālās apskates, iespējams samazināt izdevumus dzīvokļu īpašniekiem, tomēr šāds samazinājums katrā dzīvojamā mājā vērtējams individuāli. Vizuālās apskates atšķiras pēc apjoma un sarežģītības atkarībā no konkrētās ēkas, līdz ar to var atšķirties arī darbu veikšanas ilgums, apjoms un nepieciešamība piesaistīt būvspeciālistu. Tāpat var tikt piemērota atšķirīga samaksas kārtība, piemēram, fiksēta maksa par pakalpojumu vai samaksa par nostrādātajām stundām.
Ņemot vērā minēto, precīzu iespējamo finanšu ietaupījumu noteikt nav iespējams, tomēr orientējoši vienas vizuālās apskates izmaksas var svārstīties robežās no 20 līdz 60 euro.