Anotācija (ex-ante)

Pašreiz nav noteikts mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugs un tās īstenošanas vadlīnijas.

Projekts un programmas paraugs izstrādāts tā, ka ir attiecināms uz jebkuru Latvijā dzīvojošo mazākumtautību izglītojamo dalību programmā, ņemot vērā, ka katrai etniskajai mērķgrupai var būt savas vajadzības un intereses, kas balstās valodas un kultūrvēstures apgūšanā un praktizēšanā. Vienlaikus programmā var darboties arī tie izglītojamie, kuri nepieder pie mazākumtautības, bet ir parādījuši interesi apgūt mazākumtautību valodu un kultūras vērtības. 
Projekts paredz, ka programma tiek īstenota izglītojamiem pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē. Programmā izglītojamo uzņem neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības, pamatojoties uz vecāku vai izglītojamā likumisko pārstāvju iesniegumu. Programmu var īstenot klātienē, attālināti vai daļēji attālināti.  
Projekts nosaka programmas paraugu, kurā ietverts programmas mērķis, uzdevumi, programmas mācību saturs, mācību satura apguve un mācību vides raksturojums.
 
Programmas īstenošanas mērķis ir sekmēt izglītojamo interesi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.  Programmas uzdevumi: 1) sekmēt izglītojamiem mazākumtautību valodas prasmju apguvi un attīstību, interesi un zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un kultūras savdabību; 2) gūt pieredzi, kopjot un iedzīvinot mazākumtautību tradīcijas, un radoši iesaistīties Latvijas kultūrvides daudzveidībā. 
Programmas saturu veido trīs galvenie satura komponenti: mazākumtautības valoda, nemateriālais kultūras mantojums, kultūras savdabība. Programmas satura apguvē iekļaujamas arī Latvijas Republikas Satversmē un Ministru kabineta 2016.gada 15.jūnija noteikumos Nr.480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” definētās vērtības un tikumi. Programmas apguvē vienlaikus pilnveidojamas arī caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
Programmas satura komponenti var tikt īstenoti vienotā veselumā, atsevišķi vai kombinēti, prioritāri nodrošinot izglītojamajiem mazākumtautības valodas prasmju apguvi un attīstību.
Programmā izglītojamie apgūst mazākumtautības valoddarbības (runāt, klausīties, lasīt, rakstīt) prasmes un izkopj tekstveides prasmi un valodas kā mazākumtautības kultūras un identitātes vērtības lietojumu.
Apgūstot nemateriālā kultūras mantojuma saturu, izglītojamie izzina mazākumtautības mutvārdu tradīcijas (folkloras veidus un žanrus) un to izpausmes, spēles, rotaļu tradīcijas, gadskārtu svētkus, etniskos simbolus (ornamentus, tautas tērpus, tautas celtnes, tautas ēdienus utt.), iespēju robežās apgūst un praktizē tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas, dejošanas īpatnības un amatniecības prasmes. Izglītojamiem var piedāvāt iesaistīties daudzveidīgās aktivitātēs gan izglītības iestādes vidē, gan ārpus tās, lai nodrošinātu iespējas demonstrēt zināšanas un prasmes, iedzīvināt un praktizēt tradīcijas, bagātinot Latvijas kultūrvidi.  
Apgūstot mazākumtautības kultūras savdabību raksturojošos artefaktus (piem., literatūrā, mūzikā, tēlotāja mākslā, dejas, teātra, kino mākslā), izglītojamie iepazīstas gan ar ievērojamākajām kultūras un mākslas personībām un viņu nozīmīgāko veikumu,  gan dabas un kultūras pieminekļiem (piem., pilsētu vēsturiskie centri, parki, kultūrvēsturiskas ainavas un teritorijas, vēsturisku notikumu vietas, ievērojamu cilvēku darbības vietas u.c.), gan izzina kultūras vērtību saglabāšanas un tālāknodošanas iespējas.
Programmu īsteno, ievērojot brīvprātības principu, jo interešu izglītībā izglītojamie iesaistās brīvprātīgi, parasti ar mērķi izkopt savas spējas un talantus, iegūt jaunas vai pilnveidot jau esošās zināšanas un prasmes, attīstīt individuālās kompetences, tomēr izglītojamiem nav nepieciešamas kādas iepriekš iegūtas zināšanas un prasmes, lai varētu radoši un aktīvi darboties interešu programmā. Mācīšanās procesā būtiski ir nodrošināt komunikāciju un sadarbību izglītojamo vidū, īpaši, ja programmā darbojas dažādu etnisko piederību izglītojamie. Pedagogs, ņemot vērā izglītojamo vecumu, valodas un kultūras pieredzi, mācību satura apguvi plāno un īsteno no vieglākā un vienkāršākā uz grūtāko un sarežģītāko un, ja nepieciešams, izmanto arī individuālu/diferencētu pieeju. Interešu izglītībā  sasniedzamie rezultāti  tradicionālā izpratnē netiek mērīti, vērtējums netiek izteikts ballēs, un izglītojamie pēc programmas beigšanas nesaņem valsts atzītu izglītības dokumentu. (Piem., viens no sasniedzamajiem rezultātiem var būt arī izglītojamā dalība ar individuālu vai kolektīvu priekšnesumu kādā kultūras norisē; veikts izpētes darbs vai sagatavota prezentācija par kādu izglītojamam interesējošu tēmu u.c.) Lai izglītojamais saņemtu atgriezenisko saiti no pedagoga par saviem sasniegumiem programmas apguvē, pedagogs sniedz atgriezenisko saiti, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo izglītojamā darbībā un sasniegumos, iezīmējot tālākas izaugsmes iespējas savas valodas un etniskā mantojuma apguvē, tradīciju un paražu praktizēšanā.  
Mazākumtautību izglītojamiem etniskā identitāte, pirmā valodas un kultūras pieredze veidojas ģimenē, tāpēc izglītības procesā būtiska ir sadarbība ar vecākiem/ģimeni. Tas, ka izglītojamais iesaistās programmas apguvē, ir atkarīgs no ģimenes interesēm un izvēles, tāpēc ir svarīgi tās apzināt.

Pedagogs, balstoties uz programmas paraugu, izstrādā un īsteno savu programmu, kurā var tikt iekļauti visi mācību satura komponenti vai tikai kāds no tiem. Pedagogs norāda mērķi, uzdevumus, satura tematisko sadalījumu, t.i., veido nodarbību tematisko plānojumu un plānotos sasniedzamos rezultātus, norāda, kura vecuma izglītojamiem programma ir paredzēta un uz kuru izglītības pakāpi attiecināma, norāda, cik ilgā periodā programmu plānots īstenot, t.i., vienu vai vairākus mācību gadus, kā arī plānoto nodarbību skaitu nedēļā. Pedagogs paredz arī darba organizācijas formas, piem., pirmsskolas pakāpē tā ir rotaļnodarbība, pamatizglītības pakāpē - interešu izglītības nodarbības ar daudzveidīgām teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju apguves iespējām. Gan pirmsskolas, gan pamatizglītības pakāpē var plānot izglītojamo līdzdalību ar programmas satura apguvi saistītos plašākas izglītības pieredzes pasākumos, piem., koncerti, izstādes, konkursi, ekskursijas, teātra izrāžu apmeklējumi, nometnes utt.  Programmas īstenošanā atbilstoši plānotajam mācību procesam pedagogs izmanto dažādas metodes (individuālais darbs, pašvadīta mācīšanās, kopdarbs, spēles, diskusijas, pētniecība u.c.) un mācību līdzekļus. Viņš var izmantot dažādās mācību līdzekļu krātuvēs pieejamos, piem., Skola 2030 izstrādātos mācību materiālus, kuri izmantojami mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apgūšanai (https://skola2030.lv/lv/skolotajiem/macibu-lidzekli). Visi Skola2030 veidotie mācību līdzekļi ir brīvi pieejami bez maksas digitālajā mācību resursu krātuvē https://mape.skola2030.lv/. 
Programmas īstenošanai var paredzēt līdz trīs nodarbībām nedēļā, un tā var tikt īstenota klātienē, kā arī attālināti vai daļēji attālināti saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 8.februāra noteikumu Nr.111 “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība” 2.punktu: “neformālajā izglītībā (tai skaitā interešu izglītībā) attālinātās mācības var organizēt un īstenot atbilstoši attiecīgās izglītības programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai”. 
Būtiska nozīme programmas pieejamības nodrošināšanā un īstenošanā ir pašvaldībai, kura savā administratīvajā teritorijā veic izpēti par pieprasījumu pēc programmas un nodrošina programmas pieejamību savās dibinātajās izglītības iestādēs vai nepieciešamības gadījumā deleģē programmas īstenošanu citam programmas pakalpojuma sniedzējam. Saskaņā ar Izglītības likuma 47.3 pantu “Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu.” Ņemot vērā likuma normu, pašvaldības atbildībā ir noteikt, kur un kā programma tiek īstenota. Pašvaldība arī nosaka kārtību, kā tiek apstiprinātas pedagogu izstrādātās programmas.
Programma tiek īstenota pakāpeniski un pēctecīgi pirmsskolas un pamatizglītības posmā, pamatojoties uz Izglītības likuma pārejas noteikumu 103.punktu sākot ar 2023.gada 1.septembri – pirmsskolas izglītojamiem un 1.,4.,7. klašu izglītojamiem, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5., 8.klašu izglītojamiem, ar 2025.gada 1.septembri- 3., 6., 9.klašu izglītojamiem.