Anotācija (ex-ante)

Noteikumos Nr. 291, lai apzīmētu vietu, kur tiek turēti dzīvnieki, tiek lietoti divi termini: "dzīvnieku turēšanas vieta" un "novietne". Noteikumu projekta izstrādes gaitā tika izdalīta vēl divas dzīvnieku turēšanas vietas: "ganības" un "dzīvnieku turēšana ārpus telpām". Līdz ar to noteikumos Nr. 291 nepieciešams skaidrot visus šos terminus.

Noteikumu projekta 1. punktā tiek skaidrots termins "dzīvnieku turēšanas vieta", kas iekļauj tajā vārdus "novietne", "dzīvnieku turēšana ārpus telpām" un "ganības". Līdz ar noteikumi Nr. 291 tiek papildināti ar jaunu 1.¹ punktu, kura 1.¹1. apakšpunktā tiek skaidrots termins "dzīvnieku turēšanas vieta".
Papildus, noteikumos Nr. 291 tiek ieviests jauns termins "norobežots objekts" (noteikumu projekta 1. punktā izteiktais 1.¹3. apakšpunkts).

Noteikumos Nr. 291 tiek lietoti termini "novietne" un "dzīvnieku turēšanas vieta", kas saskaņā ar regulas 2016/429 4. panta 27. punkta definīciju ir "objekts". Līdzīgi ir ar terminu "dzīvnieku īpašnieks vai turētājs", kas saskaņā ar regulas 2016/429 4. panta 24. punktu ir "operators".

Lai saskaņotu regulā 2016/429 un noteikumos Nr. 291 lietoto terminoloģiju ir sagatavots grozījums (noteikumu projekta 1. punkts), kas papildina noteikumus Nr. 291 ar jaunu 1.¹ punktu, nosakot, ka "novietne un dzīvnieku turēšanas vieta" atbilst regulā 2016/429 lietotajam terminam "objekts", bet "dzīvnieku īpašnieks vai turētājs" atbilst regulā 2016/429 lietotajam terminam "operators".
Par cik noteikumu projekta 1. punktā izteiktajā jaunajā 1.¹1. apakšpunktā ir izveidots regulas 2016/429 saīsinājums, noteikumu projekta 2. punkts izsaka jaunā redakcijā noteikumu Nr. 291 2.1. apakšpunktu, kurā tiks lietots regulas 2016/429 saīsinājums.

Mutes un nagu sērga (turpmāk - MNS) Eiropas Savienības teritorijā pēc ilgāka laika tika konstatēta ūdens bifeļiem 2025. gada janvārī Vācijā, Berlīnes tuvumā nelielā hobija novietnē. Vācijas īstenotie slimības apkarošanas pasākumi bija efektīvi, un slimība tālāk neizplatījās.
2025. gada 6. martā Ungārijā (Austrijas un Slovākijas pierobežā) lielā govju novietnē tika konstatēts jauns saslimšanas gadījums (ar Vāciju nesaistīts), un vēlāk slimība izplatījās uz Slovākiju. Līdz šim abās valstīs MNS uzliesmojumi konstatēti vienpadsmit lielās govju novietnēs, kurās kopā likvidēts 15 817 dzīvnieku. Papildus tam dzīvnieki ir likvidēti arī kontaktnovietnēs.
Pēdējos gados novērotie A kategorijas infekcijas slimību (MNS, aitu un kazu bakas, mazo atgremotāju mēris, nodulārais dermatīts) uzliesmojumi Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā prasa atbildes uz daudziem jautājumiem. Un viens no svarīgākajiem un neatbildētajiem jautājumiem ir kādā veidā šīs slimības ir nokļuvušas un pēc to apkarošanas atkal nokļūst Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā?
Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes pievērš lielu uzmanību starptautiskai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem, reproduktīvajiem produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīvnieku barību, kas nodrošina drošu dzīvnieku pārvietošanu un drošu pārtikas un dzīvnieku barības apriti. 
A kategorijas pārnēsājamo dzīvnieku slimību pārnesē no trešajām valstīm uz Eiropas Savienības dalībvalstīm nav izvērtēti pietiekami riski cilvēku kustībā un viņu personīgās bagāžas kontrolē.
Nelegālā cilvēku migrācija un pārtikas produktu kontroles trūkums rokas bagāžā cilvēkiem, kas ceļo no trešajām valstīm, var būt viens no ceļiem kā sevišķi bīstamās infekcijas slimības atkal un atkal nokļūst Eiropas Savienībā. Cilvēki kas ceļo vai imigrē no inficētajām trešajām valstīm (visi MNS gadījumi ir saistīti ar Turciju vai Ziemeļāfrikas reģionu) mēdz savā bagāžā pārvadāt dažādus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Ir ļoti liela varbūtība, ka trešo valstu, kur šīs slimības ir endēmiskas (sastopamas visu laiku), vietējā tirgū nonāk no slimiem dzīvniekiem iegūti pārtikas produkti (galvenokārt piena un gaļas produkti), kas nepilnīgas termiskas apstrādes rezultātā kļūst par būtisku infekcijas avotu. Rezultātā, šiem produktiem nokļūstot Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā, to iepakojums vai pārpalikumi nonāk atkritumos. Turklāt cilvēks inficē savas rokas ar produktos esošo ierosinātāju un tālāk to nodod uzņēmīgajiem dzīvniekiem.

Noteikumu projekta 4. un 5. punkts izsaka noteikumu Nr. 291 2.2. un 2.3. apakšpunktu jaunā redakcijā, tādējādi nosakot, ka turpmāk pastāvīgi darbojošās biodrošības prasības būs jāievēro pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvnieku turēšanas vietās. Papildus šajos punktos tiek saskaņotas normas atbilstoši regulai 2016/429.
Papildus tam, noteikumu projekta:
1) 8. punkts precizē noteikumu Nr. 291 4. punktu nosakot, ka cūku sugas dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par biodrošības pasākumu ieviešanu;
2) noteikumu projekta 10. punkts papildina noteikumus Nr. 291 ar jaunu 4.⁴ punktu, nosakot, ka turpmāk biodrošības prasības būs jāievieš tiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas tur pārnadžu un snuķaiņu kārtas dzīvniekus.
Lai noteiktu biodrošības prasības atbilstoši noteikumu projekta mērķī norādītajam, noteikumu projekta 14. punkts izsaka noteikumu Nr. 291 1. pielikumu jaunā redakcijā, kā arī papildina noteikumus Nr. 291 ar 4., 5. un 6. pielikumu (noteikumu projekta 15., 16. un 17. punkts).

Noteikumu Nr. 291 3.1. apakšpunktā noteikts, ka biodrošības pasākumu plānu izstrādā arī personas, kas tur cūku sugas dzīvniekus kā mājas (istabas) dzīvniekus savā mājoklī, savukārt 4.¹ punktā noteiktas biodrošības prasības minēto cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem. Tā kā šiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem nav pienākums šādus cūku sugas dzīvniekus reģistrēt, ir neiespējami atklāt to atrašanās vietu. Tas apgrūtina Pārtikas un veterinārajam dienestam veikt uzraudzības darbības par biodrošības prasību ievērošanu šādās mājsaimniecībās.
Ņemot vērā to, ka regulas 2016/429 I pielikumā ietvertajā lolojumdzīvnieku sarakstā nav iekļauti cūku sugas dzīvnieki, regulā 2016/429 un tai pakārtotajos deleģētajos un īstenošanas aktos, kas nosaka dzīvnieku infekcijas slimību kontroles un izskaušanas pasākumus, netiek paredzētas atkāpes infekcijas slimību   kontroles un izskaušanas pasākumos minētajiem dzīvniekiem. Tas nozīmē, ka, ja Āfrikas cūku mēris tiks apstiprināts mājsaimniecībā, kurā kā lolojumdzīvnieks tiek turēta cūka, slimības kontroles un izskaušanas pasākumi ar inficēto dzīvnieku likvidēšanu un ierobežojumu zonu noteikšanu tiks piemēroti pilnā apmērā. 
Turklāt noteikumos Nr. 291 ir nelietderīgi noteikt biodrošības prasības dzīvnieku grupai par kuras lielumu un turēšanas veidu nav pieejama informācija.

Noteikumu projekta 5. un 8. punkts nosaka attiecīgi svītrot noteikumu Nr. 291 3.1. apakšpunktu un 4.¹ punktu.

Noteikumu Nr. 291 3. punkts nosaka pienākumu dzīvnieku īpašniekam vai turētājam izstrādāt un izpildīt biodrošības pasākumu kopumu, jeb pasākumu plānu, kā arī izņēmumus, kad šāds pasākumu plāns nav jāizstrādā. Atsevišķiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, sevišķi ja tie ir mazas jaudas ražotāji vai mājsaimniecības, kas patērē dzīvnieku izcelsmes produktus savā mājsaimniecībā, šī prasība uzliek lielu administratīvo slogu, kas neattaisno ieguvumus. 

Noteikumu projekta 6. punkts papildina noteikumu Nr. 291 3. punktu ar 3.7. apakšpunktu, nosakot tos dzīvnieku īpašniekus vai turētājus, kuriem nav nepieciešams izstrādāt biodrošības pasākumu plānu. Šiem dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem būs jāievēro noteikumu Nr. 291 no jauna izveidotajā 4.⁵ punktā un 4., 5. un 6. pielikumā (noteikumu projekta 10., 14., 15. un 16. punkts) noteiktās biodrošības prasības.

Patlaban noteikumu 7. un 8. punktā noteikta Pārtikas un veterinārā dienesta rīcība gadījumā, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs neievēro noteiktās biodrošības prasības, kā arī rīcība pārkāpuma novēršanas gadījumā. Šie punkti dublē Veterinārmedicīnas likumā XII. nodaļā noteikto attiecībā uz valsts veterinārās uzraudzības objekta darbības apturēšanu un atjaunošanu, kā arī Administratīvā procesa likuma normas, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, pieņemot konkrētajai situācijai atbilstošu lēmumu.

No noteikumiem Nr. 291 tiek svītrots 7. un 8. punkts (noteikumu projekta 11. un 12. punkts).