Anotācija (ex-ante)

26-TA-424: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts dzīvokļa īpašuma Baltajā ielā 16–601, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 45.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts dzīvokļa īpašuma Baltā ielā 16-601, Rīgā, atsavināšanu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts ar mērķi atļaut VNĪ pārdot valstij piederošo dzīvokļa īpašumu Baltā ielā 16-601, Rīgā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē dzīvokļa īpašumu  (nekustamā īpašuma kadastra Nr.01009169138) – neapdzīvojamo telpu Nr.601 (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000770021001106) – veikalu un kopīpašuma 5741/71190 domājamās daļas no būves (būves kadastra apzīmējums 01000770021001) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000770021) 0,4591 ha platībā – Baltā ielā 16-601, Rīgā (turpmāk – Valsts dzīvokļa īpašums).
Īpašuma tiesības uz Valsts dzīvokļa īpašumu nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.20784 - 601, lēmuma datums: 07.10.2025. Pamats: 11.07.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr.4579R/25, Rīgas pilsētas tiesas 28.02.2025. spriedums lietā Nr.C771667324.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpst:
- nedzīvojamā telpa– veikals (telpu grupas kadastra apzīmējums 01000770021001106) – bez adreses, Rīgā, ar kopējo platību 574,10 m2, lietošanas veids: 1230 - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpu grupa; 
- kopīpašuma 57410/711900 domājamās daļas no būves – desmit stāvu dzīvojamās ēkas  (būves kadastra apzīmējums 01000770021001) – Baltā ielā 16, Rīgā, kas ir pilnībā sadalīta dzīvokļa īpašumos; būves kopējā platība 9864,90 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas; būves tips – 11220105 - daudzdzīvokļu 10 un vairāk stāvu mājas;
- kopīpašuma 57410/711900 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000770021) 0,4591 ha platībā - Baltā ielā 16, Rīgā. Zemes vienības lietošanas mērķis: trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, platība 0,4324 ha (kods: 0702) un komercdarbības objektu apbūve 0,0267 ha (kods: 0801). Zemes vienības lietošanas veids: pārējās zemes platība, 0,4591 ha. 
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Valsts dzīvokļa īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
- uz 15.01.2026. fiskālā kadastrālā vērtība 219289  euro apmērā;
- uz 18.08.2025. universālā kadastrālā vērtība  423644 euro apmērā.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000770021) NĪVKIS reģistrēti apgrūtinājumi:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, platība 0,0081 ha;
dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0030 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas dziļāk par 2 metriem, platība 0,0954 ha;
vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās, platība 0,2781 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 0,0056 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0,0038 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap pazemes elektronisko sakaru tīklu kabeļu kanalizācijas aku un optisko kabeļu uzmavu gruntī, platība 0,0003 ha;
pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0030 ha;
lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0811 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0,0030 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju, platība 0,0811 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torni un antenu mastu, platība 0,0059 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ārēju virszemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamu pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, ārēju kabeļu sadales skapi un kasti ar ieraktu pamatni vai skapi un kasti, kas uzstādīta uz atsevišķas pamatnes, platība – 0,0011 ha;
navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona, platība – 0,4591 ha;
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 mega paskāliem, platība 0,0161 ha.
Ņemot vērā Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Valsts dzīvokļa īpašuma ieguvējam, izmantojot Valsts dzīvokļa īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Piekļuve nekustamajam īpašumam Baltā ielā 16, Rīgā,  nodrošināta no Baltās ielas (zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0100 077 9999).
Atbilstoši 11.07.2025. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akta Nr. 4579R/25 pielikumam, Valsts dzīvokļa īpašuma tehniskais stāvoklis saskaņā ar veikto apsekošanu dabā raksturojams kā avārijas.
Valsts dzīvokļa īpašums nav iznomāts
Rīgas pilsētas tiesas 28.02.2025. sprieduma lietā Nr.C771667324, motīvu daļā attiecībā uz Valsts dzīvokļa īpašumu ir norādījusi, ka Pašvaldību likuma 73.panta piektā daļa ir šauri noteikusi pašvaldībai piekrītošos nekustamā īpašuma veidus – dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka neapdzīvojama telpa neietilpst Pašvaldību likuma 73.panta piektās daļas tvērumā pat, ja minētā telpa atrodas dzīvojamajā būvē. Ievērojot minēto un apstākli, ka minētais dzīvokļa īpašums atbilstoši zemesgrāmatas ierakstam ir neapdzīvojamā telpa, kā arī atbilstoši NIVKIS datiem - vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības telpu grupa, tiesa atzina, ka dzīvokļa īpašums ir piekritīgs valstij, jo minētais īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai.
Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā minētā Valsts dzīvokļa īpašuma sastāvā nav dzīvojamās telpas un tas nav izīrēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, Atsavināšanas likuma 45.panta trešās daļas nosacījumi nav piemērojami.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Valsts dzīvokļa īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 01009169138) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000770021) un būves (būves kadastra apzīmējums 01000770021001) – Baltā ielā 16, Rīgā, Rīgas pilsētas zemesgrāmata nodalījumā Nr. 20784 - 601 nav atzīmes par pārējo dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Valsts dzīvokļa īpašumu. 
Ņemot vērā minēto un to, ka Valsts dzīvokļa īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts dzīvokļa īpašums  nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā  rīkojuma projektā minētā Valsts dzīvokļa īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Valsts dzīvokļa īpašuma  atsavināšanu, un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ. Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Valsts dzīvokļa īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Valsts dzīvokļa īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Valsts dzīvokļa īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.

6.4. Cita informācija

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. 
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Vēsturisko Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai. 
Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi