Anotācija

Ņemot vērā, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums nosaka, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības un pienākumi rīkoties ar valstij piekritīgo mantu, rīcības ar valstij piekritīgo mantu process veidojas neefektīvs, ekonomiski neizdevīgs un laikietilpīgs.
1) Šobrīd Nodrošinājuma valsts aģentūra glabā, realizē un iznīcina izņemto mantu administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī lietiskos pierādījumus un arestēto mantu kriminālprocesos, ja manta tiek realizēta vai iznīcināta līdz tiek pieņemts lēmums par šīs mantas konfiskāciju. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests, pēc attiecīga amatpersonas lēmuma par mantas konfiskāciju administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos nodrošina turpmāku rīcību (realizē, iznīcina) ar to pašu mantu, kuras glabāšanu nodrošināja Nodrošinājuma valsts aģentūra. No minētā secināms, ka abas iestādes pēc būtības nodrošina analoģisku rīcību ar vienu un to pašu mantu, kas sākotnēji tika nodota glabāšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrā, tikai dažādos tās statusos (proti, Nodrošinājuma valsts aģentūra ar mantu, kamēr tā ir privātpersonai izņemtas mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās, lietisko pierādījumu vai arestētas mantas statusā kriminālprocesos, bet Valsts ieņēmumu dienests – ar mantu, kad tā administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesos tiek konfiscēta). Minētā darbība rada lieku administratīvo slogu mantas realizācijas vai iznīcināšanas procesā Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts ieņēmumu dienestam un nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī paildzina valstij piekritīgās mantas atgriešanas civiltiesiskajā apritē procesu. Visefektīvākais un valstij finansiāli izdevīgākais risinājums ir, ja Nodrošinājuma valsts aģentūra rīkojas un pabeidz procesu ar tās glabāšanā esošo mantu neatkarīgi vai lēmums tiek pieņemts par mantu, kad tā ir izņemtās mantas  administratīvo pārkāpumu lietās vai lietisko pierādījumu vai arestētās mantas statusā kriminālprocesos, vai arī ir jau lēmums par šīs mantas konfiskāciju, tādējādi vairs neiesaistot un nenododot mantu Valsts ieņēmumu dienestam.
Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina rīcība ar konfiscētiem dzīvniekiem tāpat kā ar jebkuru citu konfiscētu mantu. Taču praksē Valsts ieņēmumu dienests paraksta pieņemšanas un nodošanas aktus gan par to ņemšanu valsts uzskaitē, gan par nodošanu bez maksas, jo dzīvnieki nemainīgi paliek attiecīgajā institūcijā. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienesta iesaiste šajā procesā nav nepieciešama. Normatīvais regulējums paredz izslēgt Valsts ieņēmumu dienesta iesaisti dzīvnieku konfiscēšanas procesos. Gadījumi, kad konfiscēto dzīvnieku glabāšanu nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests vai pašvaldību teritorijās esošās dzīvnieku patversmes, ir reti, apmēram pāris reizes gadā. Arī gadījumos, kad tiek konfiscēti invazīvie dzīvnieki vai eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki vai augi atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9.decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, lēmumus par rīcību ar tiem pieņem Dabas aizsardzības pārvalde, bet Valsts ieņēmumu dienests tikai formāli paraksta pieņemšanas un nodošanas aktus gan par ņemšanu valsts uzskaitē, gan par to nodošanu bez maksas atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumam. Tādēļ nav nepieciešama Valsts ieņēmumu dienesta starpniecība.
2) Spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz kārtību, kādā veikt darbības ar finanšu instrumentiem. Šobrīd finanšu instrumenti glabājas attiecīgo iestāžu kontos un ar tiem netiek veiktas nekādas darbības.
3) Normatīvie akti neparedz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību ar zemesgrāmatās neierakstītiem valstij piekritīgiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav kreditoru prasījumu. Normatīvie akti paredz tikai regulējumu zvērināto tiesu izpildītāju rīcībai ar zemesgrāmatās neierakstītiem īpašumiem, kuriem ir kreditoru prasījumi. Līdz ar ko, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā tiek noteikta Valsts ieņēmumu dienesta rīcība ar zemesgrāmatās neierakstītiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav kreditoru prasījumu.

Tiesību akta projekts paredz valstij piekritīgās mantas aprites procesa vienkāršošanu un efektivizēšanu, nosakot, ka darbības ar valstij piekritīgo mantu veic tā tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcija, kuras atbildīgā glabāšanā atrodas valstij piekritīgā manta, vairs neiesaistot Valsts ieņēmumu dienestu. Ja valstij piekritīgās mantas glabāšanu nodrošina Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests vai pašvaldību teritorijās esošās dzīvnieku patversmes, pati attiecīgā iestāde arī pabeidz procesu un veic nepieciešamās darbības. Ja tiek konfiscēti invazīvie dzīvnieki vai eksotiskie/īpaši aizsargājamie dzīvnieki vai augi atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību tiesību akta projekts paredz, ka  lēmuma izpildi nodrošina tikai Dabas aizsardzības pārvalde.
Kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas (turpmāk – institūcijas) līdz valstij piekritīgās mantas realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai, valstij piekritīgo mantu glabā vai atbilstoši konkrēto jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem izvēlas valstij piekritīgās mantas glabāšanas vietu. Nepieciešamības gadījumā institūcija slēdz pakalpojuma līgumu ar juridisko vai fizisko personu par mantas glabāšanu vai iznīcināšanu, ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošās normas. Lai novērstu komercdarbības atbalsta sniegšanas risku, pakalpojuma sniedzēju izrauga atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā, vai, nepieciešamības gadījumā, saskaņā neatkarīgu tirgus vērtētāja vērtējumu, nodrošinot, ka pakalpojuma sniedzējam par sniegto pakalpojumu tiek sniegta atlīdzība, kas nepārsniedz pakalpojuma tirgus cenu, tādējādi nodrošinot, ka pakalpojuma sniedzēja līmenī netiek sniegts komercdarbības atbalsts.
2) Tiesību akta projekts regulē valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizāciju fiziskām un juridiskām personām par piedāvāto augstāko tirgus cenu atbilstoši realizācijas procedūrai, institūcijām, ievērojot valstij piekritīgās kustamās mantas vai bezķermeniskas lietas vērtību, par kuras noteikšanu atbildīga ir komisija, piemēram, ja mantai vai bezķermeniskai lietai ir liela vērtība, institūcija var rīkot izsoli, ja ir maza vērtība, tad cenu aptauju.
Valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācijai izveido komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā. Komisija pieņem lēmumu par uzvarētāju, kas iesniedzis finansiāli izdevīgāko piedāvājumu par augstāko tirgus cenu. Ja nav iesniegts neviens piedāvājums, vai arī iesniegts tikai viens piedāvājums un komisija konstatē, ka tas ir finansiāli acīmredzami neizdevīgs (piemēram, piedāvāta nesamērīgi zema cena, t.i., acīmredzami neatbilstoša tirgus cenai), komisija izbeidz realizācijas procesu bez rezultāta un var lemt par atkārtotu realizācijas procesa veikšanu vai iznīcināšanu, ja to neizdodas realizēt, veicot realizācijas procedūru, izņemot personiskās un saistību tiesības vai bezķermenisku lietu gadījumā Civillikuma 846.panta otrās daļas izpratnē, ar to saprotot patentu, prasījuma tiesības, autortiesības, kam paredzēta norakstīšana.
3) Tiesību akta projekts nosaka kārtību un Valsts ieņēmumu dienesta rīcību valstij piekritīgo finanšu instrumentu realizācijai. Valsts ieņēmumu dienestam dod rīkojumu kredītiestādei, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai Nasdaq CSD SE (turpmāk – Latvijas Centrālais depozitārijs), kuru kontā glabājas valstij piekritīgie finanšu instrumenti, nodrošināt to realizāciju atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un attiecīgās kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Centrālā depozitārija iekšējiem noteikumiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīkojuma saņemšanas attiecīgā kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai Latvijas Centrālais depozitārijs izvērtē finanšu instrumentu likviditāti vai nelikviditāti. Ja valstij piekritīgie finanšu instrumenti ir likvīdi attiecīgā kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai Latvijas Centrālais depozitārijs veic to realizāciju, sedzot no ieņēmumiem nepieciešamās pakalpojuma izmaksas atbilstoši kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Centrālā depozitārija pakalpojuma cenrādim. Savukārt, ja no attiecīgās kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Centrālā depozitārija ir saņemta informācija, ka valstij piekritīgie finanšu instrumenti ir nelikvīdi, Valsts ieņēmumu dienests tos noraksta.
4) Tiesību akta projekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu un tiesībām uz nekustamo īpašumu (turpmāk – nekustamais īpašums).
4.1.) Ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai atbilstoši tās iesniegtajam, periodiski aktulizētajam sarakstam. Ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums nav nepieciešams Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst valstij piekritīgā zeme, kuru ir pārņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija vai Ekonomikas ministrija. Satiksmes ministrija nodrošina nekustamā īpašuma nodošanu Rail Baltica projekta īstenošanai, virzot rīkojumu Ministru kabinetā, tajā skaitā veicot izvērtējumu par atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likumam.
4.2.) Pašvaldībām, saskaņā ar Pašvaldību likuma 73. panta piekto daļu sākot ar 2023. gada 1. janvāri, piekrīt dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums vai to domājamās daļas atbilstoši Civillikuma 416. pantā noteiktajam kā bezmantinieka manta vai atbilstoši Civillikuma 930. pantā noteiktajam kā bezīpašnieka lieta. Tādējādi tiesību akta projektā tiek noteikta rīcība tikai ar konfiscētajām dzīvojamām mājām, dzīvokļu īpašumiem, kopīpašuma daļām valsts un pašvaldības kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, kopīpašuma daļām valsts, pašvaldības un privātpersonas, kā arī valsts un privātpersonas kopīpašumā esošajās viendzīvokļa dzīvojamās mājās un dzīvokļu īpašumos, ko paredzēts nodot pašvaldībai.
4.3.) Zemkopības ministrija pēc informācijas saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta izvērtē konkrētās valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu un saglabāšanas valsts īpašumā lietderīgumu. Attiecīgi Zemkopības ministrija izvērtē konkrētās valstij piekritīgās meža zemes pārņemšanu, vienlaikus vērtējot konkrētās meža zemes atrašanās vietu (piemēram, aizsargājamā teritorija vai pilsētas zaļā zona) un to, vai nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu. Gadījumā, ja Zemkopības ministrija nolemj nepārņemt valdījumā konkrēto valstij piekritīgo meža zemi un konkrētajam nekustamajam īpašumam nav atsavināšanas ierobežojumu, tad tā informē Valsts ieņēmumu dienestu, kas nodod valstij piekritīgo meža zemi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā un Finanšu ministrijas valdījumā, lai to virzītu atsavināšanai. Savukārt gadījumā, ja Zemkopības ministrija konstatē, ka meža zemi nav iespējams atsavināt, jo ir atsavināšanas ierobežojumi (piemēram, Meža likuma,  Aizsargjoslu likuma ierobežojumi), tad tā informē Valsts ieņēmumu dienestu, kas to nodod valstij piekritīgo meža zemi Zemkopības ministrijas valdījumā. Ievērojot minēto, Zemkopības ministrija var sniegt pamatotu atteikumu tikai gadījumā, ja šādu īpašumu atsavināšanai nav atsavināšanas ierobežojumu.
4.4.) Pārņemot tiesības uz valstij piekritīgo nekustamo īpašumu (ja nekustamais īpašums nav reģistrēts Zemesgrāmatās), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija un pašvaldība (turpmāk - valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs), nodrošina darbības ar bezmantinieku mantā ietilpstošo nekustamo īpašumu, ja Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs ir reģistrēts ar statusu “īpašnieks” vai “tiesiskais valdītājs” šādiem nekustamajiem īpašumiem: dzīvoklis, mākslinieku darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kas iegūta īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā; telpas ēkā (dzīvojamā mājā vai nedzīvojamā ēkā), uz kuru mantojuma masas atstājējam reģistrētas īpašuma tiesības līdz 1993. gada 5. aprīlim, pamatojoties uz likumu “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”; nekustamais īpašums, par kuru likumā noteiktā institūcija izsniegusi dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu mantojuma masas atstājējam uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm); zeme, par kuru pieņemts likumā noteiktās institūcijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu mantojuma masas atstājējam; nekustamais īpašums, attiecībā uz kuru ir spēkā tiesas spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu mantojuma masas atstājējam; ēka (būve), kas atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un kas reģistrēta, pamatojoties uz Būvniecības informācijas sistēmā esošu informāciju par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā; dzīvokļa īpašums, kuru mantojuma masas atstājējs ir privatizējis likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā; ēka, kura nav pieņemta ekspluatācijā (jaunbūve), ja tā atrodas uz mantojuma masas atstājējam piederošas zemes un mantojuma masas atstājējs ir būvniecības ierosinātājs.
Nekustamā īpašuma pārņēmējs pārliecinās, vai tā rīcībā esošie dokumenti un no publiskajiem reģistriem iegūtā informācija satur nepieciešamās ziņas, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu kādā no iepriekš norādītajiem veidiem. Gadījumā, ja valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs konstatē, ka ar iegūtiem dokumentiem nepietiek, lai reģistrētu pārņemto nekustamo īpašumu Zemesgrāmatās, tas ceļ prasību tiesā.
Iepriekš ietvertie nosacījumi pēc būtības ir pārņemti no Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu” 6.¹ punkta (redakcija ar grozījumiem, kas veikti ar Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumiem Nr.22 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu””) tiesiskā regulējuma. Tādējādi, lai gūtu pārliecību par nekustamā īpašuma faktisko piederību, ir nepieciešams ņemt vērā Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu N. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu” 6.² un 6.³ punktā, kā arī Ministru kabineta 2022. gada 11.janvāra noteikumu Nr. 22 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcība ar bezmantinieku mantu”” sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) noteikto par nepieciešamo dokumentu kopumu.
5) Ja par valstij piekritīgu kļūst inženierbūve (piemēram, ūdens ieguves urbumi, artēziskās akas, siltumtrases, kanalizācijas trases u.c.), kura atrodas pašvaldības administratīvā teritorijā, Valsts ieņēmumu dienests to nodod bez maksas attiecīgajai pašvaldībai, to autonomo funkciju veikšanai.
6) Valsts ieņēmumu dienests saņem lēmumus par valstij piekritīgo finanšu līdzekļu skaidras vai bezskaidras naudas veidā esību. Lēmumos ir norādīta iestāde, kurā glabājas finanšu līdzekļi un to apmērs. Atbilstoši lēmumā norādītajai informācijai, Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu iestādei ieskaitīt valstij piekritīgos finanšu līdzekļus valsts budžetā šādā kārtībā: ja valstij piekritīga kļūst bezskaidra nauda, Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu iestādei, kura uzglabā šo naudu pārskaitīt valsts budžetā, savukārt, ja uzglabāta tiek skaidra nauda, tad Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu iestādei, kura uzglabā šo naudu, nodot to kredītiestādei pārskaitīšanai valsts budžetā, nepieciešamības gadījumā konvertējot Valsts kases noteiktajā kārtībā.
7) Valsts ieņēmumu dienests iniciē zvērinātam tiesu izpildītājam atsākt pabeigtu lietu par bezmantinieku mantu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364  “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” 137. punktu, ja atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par bezmantinieku mantu, mantojuma masas atstājējam ir bijušas tiesības uz nekustamo īpašumu (tas nav ierakstīts zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu “īpašnieks” vai “tiesiskais valdītājs”) un par to ir taisīts notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu, kurā ir norādīta kreditora pretenzija un kurš taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim.