Anotācija (ex-ante)

21-TA-245: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "„Par valsts nekustamā īpašuma Apšu ielā 40, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, pārdošanu” " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un kurš nav nepieciešams publisku personu funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Apšu ielā 40, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā, pārdošanu” (turpmāk – projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē: nekustamo īpašumu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6409 002 0141) 0,1817 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 6409 002 0141 001) - Apšu ielā 40, Grobiņā, Dienvidkurzemes novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.6409 002 0141) (turpmāk – valsts nekustamais īpašums), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Kurzemes rajona tiesas Grobiņas pilsētas nodalījumā Nr.100000597353, lēmuma datums: 16.08.2021.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā reģistrēta zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6409 002 0141) 0,1817 ha platībā ar šādu lietošanas mērķi - individuālo dzīvojamo māju apbūve, kods 0601. Valsts nekustamā īpašuma sastāvā reģistrētā būve (būves kadastra apzīmējums 6409 002 0141 001) – ir dzīvojamā ēka - jaunbūve ar kopējo platību 128,7 kv.m. platībā; galvenais lietošanas veids: 1110 – viena dzīvokļa mājas.
Saskaņā ar informāciju no NĪVKIS datiem valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 7022 euro (zemei uz 2021.gada 1.janvāri kadastrālā vērtība noteikta 6725 euro, bet būvei uz 2021.gada 1.augustu kadastrālā vērtība noteikta 297 euro).
Atbilstoši NĪVKIS datiem būves (būves kadastra apzīmējums 6409 002 0141 001) fiziskais nolietojums – 81%, saskaņā ar NĪVKIS datiem dzīvojamajai ēkai - jaunbūvei (būves kadastra apzīmējums 6409 002 0141 001) dabā atrodas tikai pamati.
Nekustamajam īpašumam nav spēkā esošu nomas līgumu.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
* navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (0,1817 ha);
* vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu (0,1817 ha).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 45.panta pirmo daļu Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar 2021.gada 23.aprīļa nekustamā īpašuma pārņemšanas akta Nr.002016 pielikumu valsts nekustamā īpašuma apsekošanas brīdī konstatēts, ka valsts nekustamais īpašums netiek lietots, no dzīvojamās ēkas - jaunbūves (būves kadastra apzīmējums 6409 002 0141 001) konstruktīvajām daļām faktiski dabā ir tikai pamati. Būve raksturojama kā neapmierinošā stāvoklī esoša. Ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā minēto kārtību, ievietojot rīkojuma projektu vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, projekts tiks nosūtīts saskaņošanai viedokļa saņemšanai gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan attiecīgajai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas atsavināmais nekustamais īpašums, tādejādi izpildot Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu. VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija 2021.gada 27.maijā (prot.Nr.IZKP-21/23, 6.2.apakšpunkts) ir pieņēmusi lēmumu – noteiktā kārtībā sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par nekustamā īpašuma (kadastra Nr.6409 002 0141) Apšu ielā 40, Grobiņā, Grobiņas novadā, atsavināšanu.
Pieņemot lēmumu par atsavināšanu, VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisija ņēma vērā:
* nekustamā īpašuma rentabilitāti, kura par 2021.gada septiņiem mēnešiem (janvāris – jūlijs) ir negatīva (-143,04 euro);
* nekustamā īpašuma tehnisko stāvokli - nekustamais īpašums nav perspektīvs arī VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas, ka tas būtu nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, līdz ar to optimālākais risinājums ir to virzīt atsavināšanai.
VNĪ saņemta 01.09.2021. Dienvidkurzemes novada pašvaldības vēstule Nr.DKN/2021/2.14./863-N ar kuru Pašvaldība informē, ka saskaņā ar Grobiņas novada teritorijas plānojumu 2014.- 2025. gadam zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 6409 002 0141 atrodas Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta a apakšpunktā noteiktajam par zemes starpgabalu pilsētā nosakāms zemesgabals, kura platība ir mazāka par pašvaldībā noteikto minimālo platību, konfigurācija nepieļauj zemesgabala izmantošanu apbūvei vai nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai. Minētās zemes vienības platība atbilst noteikumos noteiktajai minimālajai platībai, konfigurācija pieļauj veikt apbūvi, ir nodrošināts pieslēgums no koplietošanas ielas, tādēļ zemes vienība nav atzīta par starpgabalu. Pašvaldība norādīja, ka uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrās daļas ierobežojumi, kā arī zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā. Atbilstoši Pašvaldības sniegtajai informācijai, zemes vienībai ir nodrošināta piekļuve.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma nākamajam ieguvējam pilnīgu informāciju par pārdodamo objektu, VNĪ izsoles noteikumos iekļaus informāciju par nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves faktisko un tehnisko stāvokli, kā arī izsoles noteikumos tiks iekļauta Dienvidkurzemes novada pašvaldības sniegtā informācija.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Finanšu ministrija.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus. 
Projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politikas jomu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, ministrija noteiktā kārtībā iesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2021.gadā, tad valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2021.gadam” 44.panta septīto daļu izlietos tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2021. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2021. gada 31. decembrim ieskaitīs valsts budžetā.
VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likumā 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu mājaslapā internetā. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē (https://izsoles.ta.gov.lv). Vienlaicīgi ar sludinājumu mājaslapā internetā, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija



Finanšu ministrija un VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi