Anotācija (ex-ante)

Par projektu īstenošanas termiņa pagarinājumu
MK noteikumos noteikto projektu īstenošana norīt saskaņā ar sākotnējo īstenošanas laika grafiku, tomēr ir konstatēti nelieli riski, kas saistīti ar projektu īstenošanas termiņu nobīdēm proti:

1. Vairāki Rīgas valstspilsētas mobilitātes punktu (turpmāk - MP) projekti un RP SIA "Rīgas satiksme" 7.tramvaja līnijas pārbūves projekts Rīgas valstspilsētā ir savstarpēji saistīti ar citu projektu tehniskiem risinājumiem, piemēram, ar inženierkomunikācijām, kur MP projektu realizācijas laikā būtiski pieauga projektējamo un pārbūvējamo inženierkomunikāciju apjoms salīdzinoši ar priekšizpētes laikā konstatēto un sākotnējos inženierkomunikāciju turētāju tehniskajos noteikumos noteikto, kas radīja projekta darbību izpildes nobīdes. 
2. Projektu ietvaros, arī Pierīgas projektos, daļa no projektā plānotajiem darbiem tiek īstenota trešās puses piederošā nekustamā īpašumā (VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz)) un līdz ar to MP projektā plānoto darbību īstenošana ir jāsalāgo LDz darbiem, kā rezultātā ir jāpārplāno darbu izpildes laika grafikus.  
3. MP projektu īstenotāji ir atkarīgi no citu saistīto projektu īstenošanas termiņiem, līdz ar ko projektā plānotās darbības ir jāpielāgo saistīto projektu īstenošanai, piemēram ar projektu "Jorģa Zemitāna tilta pārbūve" Rīgas valstspilsētā.

Ņemot vērā projektu īstenošanas laika grafika nobīdes, daļa no darbiem tiek pārcelta, un, piemēram, šī gada rudens laikapstākļi nav īpaši labvēlīgi būvniecības darbu izpildei un ietekmē būvdarbu kvalitāti un to drošumu (nokrišņu daudzums, gaisa temperatūra). Lai nodrošinātu būvdarbu ilgtspējīgu kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu un ražotāju noteiktajām tehnoloģiskajām prasībām, vairāku darbu veikšanu būtu jāatliek līdz labvēlīgiem apstākļiem 2026. gada pavasara un vasaras sezonā. Neskatoties uz to, ka lielāku fizisko darbu apjomu ir iespējams pabeigt šogad, projektu īstenošanas pabeigšanai ir vēl izbūvētās infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā process, kur var būt nepieciešams saņemt arī trešo pušu atzinumus. 

Papildus tam Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir izstrādājusi būvprojektu "Pilsētas sabiedriskā transporta un infrastruktūras savienojums ar dzelzceļa staciju Šķirotava - Dzelzceļa sliežu Dienvidu puse (veloinfrastruktūras izbūve)", kura ietvaros plānots savietot MP "Šķirotava" ar 7. tramvaja līnijas pagarinājuma projektu, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu gājēju un velo infrastruktūru starp abiem objektiem. Minētajam projektam ir nepieciešams veikt iepirkuma procedūru būvdarbu veikšanai un būvuzraudzībai un, pagarinot projektu īstenošanas termiņu, šo projektu ir iespējams realizēt MK noteikumu noteiktajā termiņā un finansējuma ietvaros.
Ņemot vērā ar MK noteikumu veiktos grozījumus, tiks veikti grozījumi vienošanās un līgumos par investīciju projektu īstenošanu. 

Par finansējuma pārdalēm
Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" (turpmāk - RP SIA Rīgas satiksme) 1. komponentes “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i. investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.1. pasākuma ietvaros īsteno projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu iegāde un elektrouzlādes tīkla attīstība" (turpmāk – Emisiju mazināšanas projekts). Sekmīgi īstenojot Emisiju mazināšanas projektu, t.sk. nodrošinot efektīvu un pārdomātu resursu izmantošanu, kā arī caurspīdīgu un rūpīgi plānotu iepirkumu procesu, izdevies panākt izmaksu optimizāciju, kas ļāvis ietaupīt daļu no piešķirtā AF finansējuma 1 374 427 euro apmērā.

Vienlaikus RP SIA Rīgas satiksme saskaņā ar šiem MK noteikumiem īsteno 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" reformu un investīciju virziena 1.1. "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. saistītā pasākuma projektu "7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūve" (turpmāk – 7.TLP projekts).

Papildus tam RP SIA Rīgas satiksme īsteno arī virkni tramvaju infrastruktūras būvniecības projektus, kas saistīti ar sliežu ceļu, pieturvietu un tramvaju energoapgādes objektu modernizāciju, ko finansē no aizņemtiem līdzekļiem. Lielākā daļa minēto būvobjektu ir būvniecības beigu stadijā. Viens no būtiskākajiem īstenotajiem šādiem projektiem ir "3. apakšstacijas ēkas atjaunošana un elektroiekārtu nomaiņa (1. kārta) Brīvības ielā 191" (turpmāk – 3. AST), jo 3. AST atjaunošana un aprīkošana ar modernām elektroiekārtām ir nepieciešama pastāvīgas un drošas jaudas nodrošināšanai tramvaju satiksmei. 3. AST projekts atbilst šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem, mērķim, virzienam, atbalstāmām darbībām (MK noteikumu 29.12. apakšpunkts papildināts ar apakšstaciju) t.i., palielinot tramvaja energoapgādes sistēmas kapacitāti un pielāgojot tramvaja infrastruktūru zemās grīdas tramvaju parametriem, tiek veikti videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, kā arī veicināta transporta sistēmas zaļināšana. 3.AST atbilst arī 2021. gada 28. aprīļa Ministru kabineta rīkojuma Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” (turpmāk – Rīkojums) 259.punktam, kur noteikts, ka mērķtiecīgai ieguldījumu veikšanai paredzētie investīciju projekti līdz 2026. gadam tiks īstenoti piecos multimodālos transporta koridoros Rīgas metropoles areālā. Kā viens no koridoriem turpat nosaukts arī Reģionālās nozīmes koridors Rīga – Carnikava – Saulkrasti, kuras areālā ieskaitāma arī 3. AST lokācija. Rīkojumā attiecībā uz šo koridoru ir norādīts, ka mobilitātes punktu izveide dzelzceļa savienošanai ar Rīgas metropoles areāla reģionālo autobusu un Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu, ietekmēs sabiedriskā transporta maršruta tīklu, proti, lielāka nozīme tiktu piešķirta pārvadājumiem ar trolejbusiem un perspektīvā arī tramvaju. Tāpat Rīkojuma 155.punktā tostarp norādīts, ka nepieciešams paaugstināt sabiedriskā transporta kustības vidējo ātrumu, lai uzlabotu sabiedriskā transporta konkurētspēju. Pašlaik tramvajs un trolejbuss ir lēnāks par autobusu (vidējais ātrums satiksmē attiecīgi 16,4, 15,8 un 20,2 km/h), tāpēc būtu nepieciešama nodalītu sabiedriskā transporta koridoru attīstība galvenajos maģistrālajos virzienos, un maršrutu tīkla labāka sasaiste ar dzelzceļu (t.sk. multimodālu mobilitātes punktu attīstība), lai mazinātu pārsēšanās laiku un nodrošinātu labāku multimodāla maršruta tīklu integrāciju. Tādējādi šajā koridorā esošās apakšstacijas atjaunošana un aprīkošana ar modernām elektroiekārtām, lai sniegtu pastāvīgu un drošu jaudu trolejbusiem un tramvajiem, ir būtiska nepārtrauktas transporta kustības nodrošināšanai un nozīmīga, tostarp arī sabiedriskā transporta kustības, ātruma uzlabošanai.

3. AST atrodas Rīgas valstspilsētas centrā ārpus iepriekš noteiktajai 7.TLP projekta teritorijas, tomēr uz apakšstaciju darbības pamatprincipiem kopumā nepieciešams skatīties kompleksi visas pilsētas kontekstā. Sakarā ar 7.TLP izbūvi un papildu zemās grīdas tramvaju (turpmāk – ZGT) norīkošanu tramvaju maršruta līnijā, lai nodrošinātu minētās līnijas pilnvērtīgu un nepārtrauktu funkcionēšanu visā tramvaja līnijas maršrutā, jānodrošina atbilstoša elektroenerģijas jauda. Lai tramvaja līnija funkcionētu pilnvērtīgi, palielināsies noslodze citām apakšstacijām, kas apkalpo tramvajus, tostarp un jo īpaši arī 3. AST, jo ZGT izlaidums tiek nodrošināts no 5. tramvaju depo, un 3. AST vistiešākā mērā apkalpo visus, tostarp arī 7. tramvaja līnijā kursējošos, ZGT attiecīgajā tramvaju depo. Papildus tam esošās 7. tramvaja līnijas infrastruktūras pielāgošana ZGT parametriem un visu attiecīgajai līnijai elektroenerģijas jaudas nodrošinošo vilces apakšstaciju pārbūve un apakšstaciju iekārtu nomaiņa, t.sk. jaudas palielināšana, veikta jau iepriekš, gan piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus, gan arī ieguldot Rīgas satiksmes pašu un aizņemtos līdzekļus, un 3. AST ir pēdējā apakšstacija, kuras pielāgošana ir būtiski nepieciešama, tostarp arī 7. tramvaja līnijas nepārtrauktas darbības nodrošināšanas vajadzībām.
Ar 3.AST izbūvi tiktu nodrošināta savienojamība ar citiem jauniem tramvaja maršrutiem Rīgas valstspilsētā atbilstoši pilsētas teritorijas plānojumā iekļautajiem sabiedriskā transporta attīstības plāniem.

3.AST izmaksas ir attiecināmas un atbilst MK noteikumu 34 nosacījumiem, t.i. darbības nav pabeigtas, atbilst noteikumu 29.punktā ietvertajām izmaksu pozīcijām un radušās ne agrāk par 2020. gada 1. februāri. 3. AST būvprojekta izstrādes līgums ir noslēgts 2021. gada 19. februārī, būvdarbu līgums – 2024. gada 15. oktobrī, būves ekspluatācijā pieņemšana plānota indikatīvi 2026. gada maijā.

3.AST atjaunošanas izmaksas kopumā indikatīvi ir 1,6 milj. euro, tai skaitā būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas. Šobrīd šī objekta būvdarbi tiek finansēti no RP SIA Rīgas satiksme piesaistītā aizdevuma (Eiropas Investīciju banka (European Investment Bank – EIB)). Piesaistot AF finansējumu, daļēji tiek samazināts RP SIA Rīgas satiksme aizdevuma apmērs un slogs uz valsts budžetu. Ietaupītā finansējuma pārvirzīšana ir vienas investīcijas ietvaros, kā arī visu augstāk minēto projektu finansējuma saņēmējs un īstenotājs ir RP SIA Rīgas satiksme. 3.AST izbūves izmaksas, kas pārsniedz Emisiju samazināšanas projekta ietvaros radušos ietaupījumu, proti, izmaksu un AF finansējuma starpību, RP SIA Rīgas satiksme finansēs no pašu līdzekļiem.

Noteikumu projekta grozījumos ietvertā aktivitāte – apakšstacijas izbūve - ir tāda, kas nepieciešama un saistīta tikai ar līguma par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, kas noslēgts starp pašvaldību un RP SIA “Rīgas satiksme”, izpildi, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 nosacījumus, un tādējādi attiecībā uz to būtu piemērojams minētais komercdarbības atbalsta regulējums.

Par normatīvā regulējuma precizēšanu un citiem precizējumiem
2024. gada 30. septembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - regula Nr. 2024/2509), un saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Saskaņā ar regulas 2024/2509 279. pantu atsauces uz atcelto Regulu 2018/1046 uzskata par atsaucēm uz Regulu 2024/2509, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu Regulas 2024/2509 II pielikumā. MK noteikumu grozījumos tiek veikti attiecīgie precizējumi. 

2025. gada 25. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 452 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 386 "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības"", ar kuriem tika grozīts Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 386 nosaukums uz "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu", līdz ar to MK noteikumu 44.6.apakšpunktā precizēts normatīvā akta nosaukums. 

Administratīvā sloga finansējuma saņēmējam sazināšanas nolūkā svītrots MK noteikumu 61.1.apakšpunkts, kas nosaka par pienākumu pie noslēguma maksājuma iesniegt neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora atzinumu, kas apliecina izmaksu pamatotību un mērķa sasniegšanu. Vienlaikus šīs izmaksas ir attiecināmas, bet minētā atzinuma iesniegšana vairs nav obligāta.   

Investīcijas mērķu sasniegšanas risku mazināšanas nolūkā, tiek veikti šādi MK noteikumu grozījumi:
1) MK noteikumu 5.1. apakšpunkts tiek precizēts, nosakot, ka investīcijas ietvaros nacionālie rādītāji ir sasniedzami līdz 2026. gada 31. jūlijam (attiecināms visiem 5.1. apakšpunktā noteiktajiem projektiem).
Līdz 2026. gada 31. jūlijam finansējuma saņēmējam jānodrošina visu projektos paredzēto darbību pabeigšanu, ieskaitot objektu nodošanu ekspluatācijā un maksājumu veikšanu no finansējuma saņēmēju puses.
2) MK noteikumu 61. punkts tiek precizēts, nosakot finansējuma saņēmējam iesniegt Vadības informācijas sistēmā nacionālo rādītāju sasniegšanas pamatojošo dokumentāciju ne vēlāk kā līdz 2026. gada 5. augustam. 
3) MK noteikumu 64. punkts tiek precizēts, nosakot projekta īstenošanas termiņu ne ilgāku par 2026. gada 31. jūlijam. 
4) Precizēti MK noteikumu 6.punkts un 6.2. apakšpunkts, palielinot kopējo pieejamo finansējumu par 1 374 427 euro līdz 60 744 439 euro, kā arī palielinot RP SIA Rīgas satiksme pieejamo finansējumu līdz 29 449 427 euro.

Papildus veikti šādi precizējumi:
1) MK noteikumu 24.4.apakšpunktā svītrots "...saņemts neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora atzinums, ko iesniedz kopā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu, un kad...", šādi svītrojot minētos atzinumus kā obligāti iesniedzamus dokumentus, vienlaikus atzinumu sagatavošanas izmaksas ir attiecināmas. 
2) MK noteikumu 29.12.apakšpunkts precizēts, papildinot ar apakšstacijas izbūves, pārbūves vai atjaunošanas izmaksām (RP SIA Rīgas satiksme 3. apakšstacijas izbūve). Apakšstacijas Rīgā, Brīvības iela 191, izbūves izmaksas ietver ēkas atjaunošanas izmaksas un elektroiekārtu nomaiņas izmaksas.  
3) MK noteikumu 37.4. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora atzinums nav obligāts nosacījums avansa, starpposma vai noslēguma maksājumu pieprasījumos iekļauto izmaksu pamatotības apliecināšanai, kā arī projekta mērķa sasniegšanas apliecināšanai. 
4) MK noteikumu 44.6. apakšpunktā precizēts normatīvā akta nosaukums. 
5) ņemot vērā Finanšu ministrijas priekšlikumu, kā arī administratīva sloga mazināšanas finansējuma saņēmējam nolūkā, svītrots MK noteikumu 61.1. apakšpunkts par obligāti iesniedzamo neatkarīga revidenta vai iekšējā auditora atzinumu kā nacionālo rādītāju un mērķa sasniegšanas pamatojošo dokumentu.