Anotācija (ex-ante)

22-TA-1600: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīcijas "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.6.i. investīcijas “Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde” īstenošanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu. Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā bezemisiju transportlīdzekļu, kuri darbojas ar elektroenerģiju, iegādei un to darbībai nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidei pašvaldībās to funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei Latvijas Republikas teritorijā, izņemot Rīgas valstspilsētas teritoriju.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām, to izveidotām iestādēm vai pašvaldību kapitālsabiedrībām M2 vai M3 kategorijas mehānisko bezemisiju transportlīdzekļu, kuri par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un kuru siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas ir 0 g CO2/km, iegādei un to darbībai nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidei, tādējādi nodrošinot izglītības pakalpojumu sasniedzamību jaunajā teritoriālajā ietvarā.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna ietvaros paredzēts atbalsts 3.1.1.6.i. investīcijas “Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde” (turpmāk – investīcija) īstenošanai, lai sniegtu atbalstu elektroautobusu,  kas nepieciešami, lai nodrošinātu izglītojamo pārvadāšanu (turpmāk - bezemisiju transportlīdzeklis) iegādei. Ar jēdzienu “izglītojamie” tiek saprasti visi skolēni, neatkarīgi no vecuma, kuri apgūst vispārējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs.

Transporta sektors ir otrs lielākais SEG emisiju avots Latvijā un veido gandrīz trešo daļu (29 procentus) no kopējām Latvijas SEG emisijām.

Investīcijas ietvaros plānots atbalsts M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, kas nepieciešami pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei, veicinot ne tikai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, bet arī klimata mērķu sasniegšanu, sniedzot atbalstu “tīrākam” transportam un veicinot Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteikto un Nacionālo enerģētikas un klimata plāna ilgtermiņa mērķu par ilgtspējīgu atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu transportā sasniegšanu.

Investīcijas ietvaros netiks sniegts atbalsts M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā, ņemot vērā, ka AF plāna investīcijas Nr. 1.1.1.2.i. “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” ietvaros Rīgas valstspilsētas pašvaldībai plānotas investīcijas 24 270 000 euro apmērā bezemisiju pilsētas sabiedriskā transporta  iegādei, tai skaitā 14 270 000 euro apmērā 17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegādei un nepieciešamās infrastruktūras izveidei Rīgas pilsētas sabiedrisko pārvadājumu nodrošināšanai.

Plānotais atbalsts videi draudzīgu M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un to apkalpošanai nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidei sniegs ieguldījumu izglītības pakalpojumu sasniedzamībā, nodrošinot pašvaldības transportu  izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē vai citā mācību īstenošanas vietā, ja tas paredzēts akreditētajā mācību programmā, un atpakaļ dzīvesvietā, kas ir  būtiski administratīvi teritoriālās reformas mērķu īstenošanai, lai pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas (tai skaitā gādāt par iedzīvotāju izglītību saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 4.punktu), kā arī iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi.  Lai nodrošinātu izglītojamo mobilitāti reģionos  investīcijas mērķa grupai, Noteikumu projektā paredzēts, ka pašvaldība transporta pakalpojumu pakalpojuma saņēmējiem (izglītojamajiem) sniedz bez maksas.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības indikatoru moduļa mājaslapā (www.raim.gov.lv) pieejamajiem datiem vidējais izglītības iestāžu audzēkņu skaits Latvijas plānošanas reģionos 2020. gadā bija vidēji 33 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita attiecīgajos plānošanas reģionos 2020. gada sākumā. Ņemot vērā, ka daļa no audzēkņiem dzīvo ārpus novadu centriem, tiem nepieciešams nodrošināt izglītības pakalpojumu sasniedzamību.

Atbilstoši Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) sniegtajai informācijai secināms, ka Latvijas pašvaldību īpašumā esošie M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi (autobusi) ir novecojuši. Uz 2022. gada 1.februāri pašvaldību (izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību), to izveidotu iestāžu vai pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā tehniskā kārtībā esošo M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu (autobusu) vidējais vecums ir 14 gadi, tai skaitā 21  autobusa vecums, ņemot vērā tā pirmreizējās reģistrācijas gadu, sasniedz  33-45 gadus. Savukārt ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu, kuru vecums ir pilni 20 kalendāra gadi, skaits ir  134, kas liecina par novecojušiem transportlīdzekļiem, kuru lietošanas rezultātā tiek radītas arī ievērojamas SEG emisijas.

Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu projekta iesniedzēju vismaz trīs gadus īpašumā esošu neefektīvu M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu, kas darbināmi ar fosilās izcelsmes degvielu un ir tehniskā kārtībā (ir veikta ikgadējā transportlīdzekļa tehniskā apskate un to pierāda tehniskās apskates dati), un kuru vecums uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir vismaz pilni 20 kalendāra gadi un kuru motora izmešu līmenis ir EURO III un vairāk piesārņojošs, aizvietošanu ar  videi draudzīgiem M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem, kas darbojas ar alternatīvo degvielu (elektroenerģiju), tādējādi mazinot ietekmi uz vidi un sniedzot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, ņemot vērā transportlīdzekļu vecuma, nobraukuma un emisiju  attiecību, kā arī investīcijai pieejamo finansējumu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno investīciju, investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un attiecināmības nosacījumus, prasības projektu iesniedzējam, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību, investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus.

Investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi

Noteikumu projekts nosaka kopējo investīcijai pieejamo AF finansējumu, kas ir 10 000 000 euro, projektu iesniegumu atlases veidu, kas ir atklāta projektu iesniegumu atlase, kā arī tās norises kārtību.

Lai nodrošinātu iespēju pašvaldībās kopā iegādāties vismaz 15 bezemisiju transportlīdzekļus un, ja nepieciešams, izveidot to darbības nodrošināšanai atbilstošu uzlādes infrastruktūru, tiek noteikts, ka projektu iesniegumu atlases ietvaros  vienam projektam pieejamais maksimālais AF finansējuma apmērs ir 666 660 euro. Vienlaikus, iegādājoties M2 kategorijas  bezemisiju transportlīdzekli vai par bezemisiju transportlīdzekli pārbūvētu transportlīdzekli, AF finansējums par vienu transportlīdzekļa vienību nepārsniedz 300 000 euro. Ja projektu iesniegumu atlases rezultātā izveidosies AF finansējuma atlikums, kas nav pietiekams secīgi nākamā kvalitatīvā projekta atbalstīšanai vai, ja projekta iesniedzējs atsakās īstenot projektu ar samazinātu AF finansējumu, tad atlikušo AF finansējumu izmanto, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko punktu skaitu saskaņā ar kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Noteikumu projekta pielikumā “Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.6.i investīcijai “Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde” (turpmāk – Noteikumu projekta pielikums). Vienāda vērtējuma gadījumā priekšroku dod projektam, kurā plānota ekspluatācijas pārtraukšana tādam finansējuma saņēmēja vismaz trīs gadus īpašumā esošam ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmam M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklim, kas ir tehniskā kārtībā un kura vecums kopš tā pirmreizējā reģistrācijas gada līdz 2022. gadam ir lielāks, izņemot, ja projektos ir vienāds aizstājamā M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas gads, tad vienādu punktu skaita gadījumā priekšroku dod projektam, kurā AF finansējums uz vienu plānoto M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli ir mazāks. Informācijai par M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu pirmreizējās reģistrācijas gadu tiks izmantoti CSDD dati.

Noteikumu projekts nosaka investīcijas ietvaros sasniedzamos mērķus, ievērojot AF plānā noteikto laika grafiku to sasniegšanai un to izpildes nosacījumus, kas atbilst 2021. gada 6. jūlija Padomes īstenošanas lēmuma par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumam. Atskaites punkts "līdz 2022. gada 31. decembrim pieņemta atbalsta programma  pašvaldību funkciju veikšanai un pārvaldes uzdevumu izpildei paredzēto bezemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) iegādei" tiek izpildīts ar Noteikumu projekta apstiprināšanu.

AF plānā noteiktā sasniedzamā mērķa “finansējuma apjoms saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par bezemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) iegādi pašvaldības funkciju veikšanai un publisko pakalpojumu sniegšanai” vērtība “9 500 000 euro” noteikta atbilstoši AF plāna laika grafikam, ievērojot, ka investīcijas ietvaros veiktajām darbībām jābūt pabeigtām līdz 2025. gada 31. decembrim.

Noteikumu projekts nosaka, ka gadījumos, ja projekta īstenošanas gaitā izveidosies finanšu ietaupījums, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra), saskaņojot to ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju,  varēs lemt par šī finansējuma pārdali papildu atbalstāmo darbību īstenošanai projektā, kurā radies finanšu ietaupījums, vai citu projektu atbalstīšanai, kuri aģentūras  organizētās projektu iesniegumu atlases ietvaros atbilda vērtēšanas kritērijiem, bet ierobežotā AF finansējuma dēļ netika atbalstīti.  

Savukārt AF plānā noteiktā sasniedzamā mērķa “iegādāto bezemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu)  skaits” vērtība noteikta atbilstoši AF plāna sagatavošanas laikā veiktajam izmaksu pamatojumam (COSTING). Mērķa vērtība “15 bezemisiju transportlīdzekļi” noteikta, ņemot vērā vienas vienības izmaksas 648 000 euro apmērā, pieņemot, ka pašvaldību pieprasījums būs par tādiem bezemisiju transportlīdzekļiem, kas darbojas ar elektroenerģiju, kur  viena bezemisiju transportlīdzekļa cena kopā ar uzlādes infrastruktūru, kas tiks paredzēta kā attiecināmās izmaksas investīcijas ietvaros, ir līdzīga ūdeņraža autobusa cenai. Lai nodrošinātu atbilstību apstiprinātajā AF plānā norādītajām mērķu redakcijām, noteikumu projekta 11.3. apakšpunktā papildu terminam "bezemisiju transportlīdzeklis" ir norādīts arī termins "elektriskais skolas autobuss", kas šajā noteikumu projektā apzīmē bezemisiju transportlīdzekli izglītojamo pārvadāšanai un neparedz citas prasības.

Saskaņā ar uzņēmuma “Baltic Innovation Agency” OÜ un “Mangrove” OÜ 2020. gada martā veikto pētījumu (turpmāk - pētījums), kas pieejams BSR ELECTRIC tīmekļa vietnē (https://www.bsr-electric.eu/content/5-use-cases/e-buses/e-bus-report-tartu.pdf) par elektroautobusu pilotprojektu Tartu, Igaunijā, kur tiek aprakstīta veiktā tirgus izpēte, noteikts, ka vidēji 12M jeb M3 kategorijas transportlīdzeklis, kura garums ir 12 metri un masa pārsniedz piecas tonnas, elektroautobusa vienība izmaksā aptuveni 553 000 euro. Savukārt uzlādes infrastruktūras izmaksas saskaņā ar pētījumā norādīto  veido  95 000 euro. Līdz ar to secināms, ka viena jauna bezemisiju transportlīdzekļa iegādes cena kopā ar uzlādes infrastruktūru ir 648 000 euro. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par elektroautobusu cenām, tiek noteikts ierobežojums viena M2 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa vai par bezemisiju transportlīdzekli pārbūvēta transportlīdzekļa AF finansējuma apjomam 300 000 euro apmērā.  Konkrētu M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa cenu noteiks iepirkuma procedūra, cenas M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem var atšķirties, ņemot vērā dažādu transportlīdzekļa komplektāciju un papildaprīkojumu, kā arī citas specifiskās vajadzības.

Noteikumu projekts nosaka avansa maksājumu saņemšanas nosacījumus un kārtību maksājumu pieprasījumu iesniegšanai.

Noteikumu projekts paredz iespēju projekta finansēšanai pēc civiltiesiskā līguma, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, noslēgšanas ar aģentūru saņemt avansa maksājumus, kuru nepieciešamību un apjomu izvērtē un piešķir aģentūra, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu, ko apliecina iesniegts plānotā M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa pirkuma līgums, kā arī, ja projekta īstenošanas ietvaros plānota uzlādes infrastruktūras izveide - būvdarbu līgums, kā arī spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Starpposma maksājumus par projektā deklarētajām attiecināmajām izmaksām veic tikai tad, ja finansējuma saņēmējam izmaksātais avanss ir pilnībā dzēsts. Finansējuma saņēmējs, ja tas ir izlietojis tam jau piešķirto avansu un spēj pamatot atkārtota avansa nepieciešamību, var pieprasīt vairākus avansa maksājumus, kopējai avansa maksājumu un starpposma maksājumu kopsummai pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, nepārsniedzot 80 procentus no projektam piešķirtā AF finansējuma apjoma. Avansa maksimālais apjoms 80 procentu apmērā ir nepieciešams, ņemot vērā projektu būtību, kas paredz viena vai vairāku bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, tas ir, pašvaldībai būs nepieciešami finanšu līdzekļi, lai priekšfinansētu bezemisiju transportlīdzekļa kā veselas vienības, ko nav iespējams sadalīt daļās, iegādi un piegādi. Saskaņā ar iepriekš minētajiem COSTING aprēķiniem, indikatīvās izmaksas M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa iegādei veido indikatīvi 82 procentus no projekta  izmaksām un uzlādes infrastruktūras izmaksas – 18 procentus no projekta izmaksām. Ja projekta ietvaros netiks paredzēta uzlādes infrastruktūras izveidošana, tad M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa investīciju izmaksas var veidot līdz pat 100 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Atlikušo projekta AF finansējuma daļu, kas ir vismaz 20 procenti no projekta kopējā AF finansējuma apjoma, nepārsniedzot faktiskās projekta attiecināmās izmaksas, finansējuma saņēmējs saņem kā noslēguma maksājumu pēc tam, kad aģentūra pārliecinās par vismaz viena ar fosilās izcelsmes degvielu darbināma M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa utilizēšanu un jauna rūpnieciski ražota M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa vai par bezemisiju transportlīdzekli pārbūvēta  transportlīdzekļa iegādi un piegādi, ja nepieciešams, to darbības nodrošināšanai atbilstošas bezemisiju  transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidi, par ko liecina projektā paredzēto būvdarbu (ja attiecināms), tai skaitā būvobjekta nodošana ekspluatācijā, un projekta mērķu sasniegšana.

Papildu iesniegumam par avansa pieprasījumu atbalsta saņēmējs iesniedz naudas plūsmas plānu un maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku, kā arī citus pamatojošos dokumentus (iepirkuma dokumentus, plānošanas vai būvobjekta projekta dokumentus), kas apliecina, ka atbalsta saņēmējs ir spējīgs nodrošināt naudas plūsmas atbilstību projekta iesnieguma plānotajam un avansa apguvi projekta iesniegumā noteiktajā laikā un apjomā. Ja finansējuma saņēmējs sešu mēnešu laikā pēc avansa saņemšanas nespēj apgūt avansu, aģentūra izvērtē avansa maksājuma atmaksāšanas lietderību, ņemot vērā finansējuma saņēmēja plānotās projekta darbības, piešķirtā avansa maksājuma neizmantošanas iemeslus, projekta riskus un nākamo avansa maksājuma termiņu, un var lemt par finansējuma saņēmēja neizmantotā avansa summas atmaksu.

Investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas

Finanšu ministrija veic Atveseļošanas fonda plāna koordinatora uzdevumu izpildi. Noteikumu projekts nosaka, ka par investīcijas ieviešanu atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Vienlaikus tiek noteikti arī aģentūras pienākumi, kas galvenokārt ir saistīti ar konkursu un projektu īstenošanas uzraudzību. Uzdevumu izpildē ministrijas un aģentūra ievēro Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumus Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”.

Atbalstāmās darbības un attiecināmības nosacījumi

Investīcijas ieviešana plānota saskaņā ar AF intervences jomu un kodu “074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs”, vērtējot investīcijas klimatrīcības izsekojamību un tādējādi sniedzot 100 procentu atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 40 procentu atbalstu vides mērķu sasniegšanai.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, tai skaitā, paredzot, ka tiks atbalstīti tikai tādi projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks iegādāti M2 un M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļi, kas darbojas ar elektroenerģiju, un, ja nepieciešams, izveidota to darbības nodrošināšanai paredzētā uzlādes infrastruktūra.

Investīcijas ietvaros ir atbalstāmi projekti, kuru īstenošanas rezultātā finansējuma saņēmējs pārtrauc ekspluatēt tādu tā vismaz trīs gadus īpašumā tehniskā kārtībā esošu ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kura vecums uz projekta iesniegšanas brīdi, ņemot vērā tā pirmreizējās reģistrācijas gadu, ir vismaz pilni 20 kalendāra gadi un kura motora izmešu līmenis atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 ”Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” noteiktajam ir EURO III vai vairāk piesārņojošs, paredzot to aizstāt ar M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli, kurš darbojas ar elektroenerģiju un, ja nepieciešams, tiks izveidota to darbībai paredzētā uzlādes infrastruktūra, tādējādi nodrošinot pašvaldības funkciju īstenošanu un pārvaldes uzdevumu izpildi – izglītības pakalpojumu sasniedzamību.

Finansējuma saņēmējs no projekta iesniegšanas brīža līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas brīdim aģentūrai iesniedz dokumentus, kas apliecina projekta iesniegumā norādītā projekta iesniedzēja vismaz trīs gadus īpašumā esoša ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmā M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa, kas ir tehniskā kārtībā, utilizāciju vai otrreizēju pārstrādi, piemēram, CSDD izsniegtu izziņu par transportlīdzekļa norakstīšanu, pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības izdotu aktu par transportlīdzekļa norakstīšanu un nodošanu likvidācijai vai otrreizējai pārstrādei, vai nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmuma izsniegtu likvidācijas sertifikātu par likvidācijai nodotu aizstājamo M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumu Nr.387 “Transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība” prasībām.

Lai nodrošinātu investīcijas ietvaros iegādāto bezemisiju transportlīdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot izglītojamo nogādāšanu izglītības iestādēs, kuras saskaņā ar domes lēmumu nav paredzēts slēgt, vai citā mācību īstenošanas vietā, ja tas paredzēts akreditētajās mācību programmās, un atpakaļ dzīvesvietā, pašvaldība projekta iesniegumam pievieno pašvaldības domes pieņemtu lēmumu par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, tai skaitā ar AF plāna 3.1. reformu un investīciju virziena „Administratīvi teritoriālā reforma” 3.1.1.5.i investīcijas „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” atbalstu (sniedz pamatojumu gadījumā, ja pašvaldība ir paredzējusi iepriekš minēto finanšu līdzekļu piesaisti).

Projektu ietvaros attiecināmās izmaksas (Noteikumu projekta 23. punkts) ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar jaunu rūpnieciski ražotu M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu vai par M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem pārbūvētu transportlīdzekļu iegādi un, ja nepieciešams, to darbības nodrošināšanai paredzētās uzlādes infrastruktūras izveidi, lai nodrošinātu pašvaldībā esošo izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē vai citā mācību īstenošanas vietā, ja tas paredzēts akreditētajā mācību programmā, un atpakaļ dzīvesvietā. Ievērojot iepriekš minēto, noteiktas šādas atbalstāmas darbības:

1) videi draudzīgu jaunu M2 vai M3 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu, kas definēti 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (turpmāk – regula Nr. 2018/858) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam transportlīdzekļu kategoriju dalījumam un kuri darbojas ar elektroenerģiju, iegāde. Minēto transportlīdzekļu nobraukums starp pilnas uzlādes reizēm atbilstoši normatīvajos aktos mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas jomā noteiktajam testa braukšanas ciklam pilsētas vai ārpus pilsētas apstākļos ir vismaz 200 kilometri (turpmāk – km) un transportlīdzekļu maksimālais ātrums ir vismaz 90 km/stundā. Šo noteikumu izpratnē ar jaunu M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli saprot transportlīdzekli, kas nav bijis pastāvīgi reģistrēts un Latvijā pastāvīgā uzskaitē tā gala lietotājam tiek reģistrēts pirmo reizi, un kura odometra rādījums (nobraukums) uz pastāvīgās uzskaites reģistrācijas brīdi nepārsniedz 6000 kilometrus vai par M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli  pārbūvētu transportlīdzekli, kas kā bezemisiju transportlīdzeklis nav bijis pastāvīgi reģistrēts un Latvijā pastāvīgā uzskaitē tā gala lietotājam kā bezemisiju transportlīdzeklis tiek reģistrēts pirmo reizi, vienlaikus ievērojot, ka atbalstāma par bezemisiju transportlīdzekli pārbūvēta ar fosilās izcelsmes degvielu darbināma transportlīdzekļa, kas nav vecāks par 10 gadiem kopš tā pirmreizējās reģistrācijas brīža, iegāde (nevis jau piederoša transportlīdzekļa pārbūve). Noteikumu projekts nosaka, ka nav atbalstāma lietotu M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegāde, kas kā bezemisiju transportlīdzekļi ir bijuši pastāvīgā uzskaitē to gala lietotājam;

2) saistīto uzlādes punktu infrastruktūras izveide atbilstoši ieguldījumu veidam – iepriekšējā punktā minēto M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu  uzlādes infrastruktūras izbūve ar uzlādes punktu izejas jaudu, kas atbilst projekta iesniegumā un projekta ietvaros plānotā M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa kategorijas un lietojuma vajadzību nodrošināšanai. Elektrisko transportlīdzekļu  uzlādes punktu tehniskās prasības atbilst 2021. gada 17. jūnija Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/1444, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES papildina attiecībā uz standartiem par elektroautobusu uzlādes punktiem 1.pantā noteiktajām prasībām, un ir pārņemtas Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumu Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām” prasībās.

Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma. Finansējuma saņēmējs PVN maksā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – PVN likums) un citos normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav AF finansējums. PVN ir attiecināms (un sedzams no publiskiem resursiem), tostarp no pašvaldības budžeta resursiem, tikai tad, ja tas nav atgūstams. Pašvaldības, to izveidotas iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, finansējumu PVN segšanai, ja tas nav atgūstams PVN likumā noteiktajā kārtībā, var aizņemties Valsts kasē, bet finansējuma saņēmējs pirms finansējuma saņemšanas iesniedz aģentūrā apliecinājumu, ka  valsts budžeta finansējums PVN segšanai netiek atgūts no valsts budžeta priekšnodokļa veidā.


Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Regula Nr. 2021/241), AF plānā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Noteikumu projektā norādītās prasības noteiktas saskaņā ar AF plāna 1.pielikuma principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar regulā Nr. 2021/241 noteikto. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud noteiktos vides principus un atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:

1) klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas:

a. nodrošinot 100 procentu atbilstību klimata pārmaiņu mērķim Nr. “074 Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs”, tādējādi mazinot SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, projekta ietvaros notiek M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu  iegāde, aizstājot esošos M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kas darbināmi ar fosilās izcelsmes degvielu. Investīcijas īstenošanas ietvaros nav paredzēts palielināt pašvaldību īpašumā vai lietošanā tehniskā kārtībā esošo M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu skaitu, papildinot tos ar jauniem transportlīdzekļiem, bet gan ir paredzēts aizstāt esošos M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus  ar vismaz 15 jauniem M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem. Prasība tiek izpildīta ar specifisko atbilstības kritēriju Nr.3.5., un par to projektu iesniegumu vērtēšanas laikā pārliecinās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, pārbaudot, vai projekta iesniegumā plānota vismaz viena M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa iegāde un, ja nepieciešams, tā darbībai atbilstošas uzlādes infrastruktūras izveide;

b. ievērojot to, ka pēc transportlīdzekļa ekspluatācijas laika beigām ir jāaizstāj esošais transportlīdzeklis ar jaunu transportlīdzekli, jāpieņem, ka būs nepieciešama jauna transportlīdzekļa ražošana vai esoša ar fosilās izcelsmes degvielu darbināma transportlīdzekļa pārbūve par bezemisiju transportlīdzekli neatkarīgi no degvielas veida, līdz ar to papildu ietekmes no “tīra” transportlīdzekļu ražošanas un izmantošanas šajā aspektā neradīsies. Prasība tiek izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr.3.4., kas paredz, ka projekta iesniegumā ir aprakstīts un pamatots, kā bezemisiju transportlīdzekļu izmantošana veicinās SEG emisiju samazināšanu, un ir norādīta SEG emisiju samazinājuma vērtība. SEG emisiju samazināšanas vērtību aprēķina atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 42 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodika” noteiktajai metodikai attiecībā uz SEG emisiju apjoma no transportlīdzekļa, kas izmanto fosilās izcelsmes degvielu aprēķina formulu vai veicot aprēķinus SEG emisiju kalkulatorā, kas pieejams Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļa vietnē (pieejams: https://klimatam.lv/iespejas/seg-aprekinasana/aptuvenam-novert-privatp/transports/?sel=1), veicot SEG emisiju (tonnas CO2 ekvivalenta/gadā, balstoties uz degvielas veidu, transportlīdzekļa vidējo izlīdzināto degvielas patēriņu un transportlīdzekļa vidējo nobraukumu gadā kopš tā pirmreizējās reģistrācijas Latvijā) aprēķinus pasākumiem, kuros paredzēta fosilos energoresursus izmantojoša transportlīdzekļa nomaiņa ar elektrotransportlīdzekli;

c. paredzot sasaisti ar ilgtspējīga transporta mērķiem un ievērojot atbilstību Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 4.3.3. pasākumu “Atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanai, tai skaitā valsts pārvaldes iestādēs, kapitālsabiedrībās, sabiedriskajā transportā un/vai specifiskās saimniecisko darbību jomās ar augstu degvielas patēriņu”, projektu ietvaros, izvērtējot esošo M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu vecumu, tiks aizstāti pašvaldību vismaz trīs gadus īpašumā tehniskā kārtībā esošie ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmie M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi, tādā veidā veicinot tiešu SEG emisiju samazinājumu transporta sektorā, kā arī veicinot enerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transportā. Prasība tiek izpildīta ar specifisko atbilstības kritēriju Nr.3.4.;

2) attiecībā uz mērķi “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem, investīcijas projektiem nav būtiska ietekme, jo investīcijas ietvaros paredzētā M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu iegāde un to darbībai nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveide nav saistīta ar pielāgošanos klimata pārmaiņām;

3) attiecībā uz mērķi “Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība” nav plānoti atsevišķi pasākumi investīcijas projektu ietvaros, jo bezemisiju transportlīdzekļu iegādes un to darbībai nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveides darbībām nav būtiska ietekme uz ūdens vai jūras resursu izmantošanu un aizsardzību;

4) attiecībā uz mērķi “Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde”, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi, projektu ietvaros iepirktie bezemisiju transportlīdzekļi aizstās līdz šim izmantotās nolietotās transporta vienības. Pēc transportlīdzekļa dzīves cikla beigām (attiecībā uz aizstājamajām transportlīdzekļu vienībām) projekta iesniedzējs iesniedz pamatojošos dokumentus par to, ka veiks to utilizāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem un atbilstoši Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma prasībām, tas ir, tie tiks nodoti apstrādes uzņēmumiem, kas nodrošina nolietoto transportlīdzekļu (turpmāk – NTL) pārstrādi un atkārtoti izmantojamo detaļu un materiālu atguvi un atgriešanu tautsaimniecībā. Prasība tiek izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr.3.16. (projekta iesniedzēja apliecinājums) un Nr.3.4., paredzot vismaz viena projekta iesniedzēja vismaz trīs gadus īpašumā esoša ar fosilo degvielu darbināma M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa, kuram uz šī Noteikumu projekta izstrādes brīdi, t.i., 2022. gadā ir vismaz pilni 20 kalendāra gadi un kura motora izmešu līmenis ir EURO III vai vairāk piesārņojošs, ekspluatācijas pārtraukšanu. Par kritērija izpildi aģentūra pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā, vērtējot, vai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā apliecina, ka periodā no projekta iesniegšanas līdz pēdējā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai projekta iesniedzējs aģentūrai iesniegs CSDD izziņu, pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības izdotu aktu, vai NTL apstrādes uzņēmuma izsniegtu likvidācijas sertifikātu par likvidācijai nodotu aizstājamo M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kā arī dokumentus, kas pamato aizstājamā transportlīdzekļa vecumu, motora izmešu līmeni, kas atbilst EURO emisiju klasei, kategoriju un sēdvietu skaitu. Projekta īstenošanas laikā, bet ne vēlāk kā līdz noslēguma maksājuma saņemšanai, finansējuma saņēmējs iesniedz aģentūrai augstākminētos dokumentus, apliecinot vismaz viena ar fosilās izcelsmes degvielu darbināma M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļa likvidāciju. Vienlaikus, ņemot vērā, ka aprites ekonomikas princips paredz resursu atkārtotu un ilgtspējīgu izmantošanu pirms tie kļūst par neizmantojamiem atkritumiem, tādā veidā pagarinot materiālu dzīves ciklu un ļaujot samazināt dabas resursu ieguvi, Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalstāma ir arī par bezemisiju transportlīdzekļiem   pārbūvētu ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu transportlīdzekļu iegāde, ja tie kā bezemisiju transportlīdzekļi nav bijuši pastāvīgi reģistrēti un Latvijā pastāvīgā uzskaitē tā gala lietotājam kā bezemisiju transportlīdzekļi tiek reģistrēti pirmo reizi;

5) attiecībā uz mērķi “Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē”:

a. bezemisiju transportlīdzekļiem, īpaši pilsētu centros vai to blīvi apdzīvotos rajonos, ir izteiktas priekšrocības no vides piesārņojuma novēršanas viedokļa, jo šādi transportlīdzekļi kopumā rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz ar to arī mazāku negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību. Tā kā paredzams, ka investīcijas ietvaros tiks veicināta arī pasažieru plūsmas virzība no privātajiem transportlīdzekļiem uz publisko transportu, kā arī, ņemot vērā, ka ar fosilo degvielu darbināmie M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi tiks aizstāti ar bezemisiju transportlīdzekļiem, samazinot kopējo ekspluatēto M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu, kas darbināmi ar fosilās izcelsmes degvielu, skaitu, tiks sekmēta arī pilsētu trokšņa piesārņojuma samazināšanās un  gaisa kvalitātes uzlabošanās;

b. Latvijai laikā līdz 2030. gadam ir jāsamazina NOx emisijas par 34 procentiem, salīdzinot ar 2005. gadu. NOx emisiju galvenais avots Latvijā bija transports (42 procenti). Līdz ar to ir nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai Eiropas Savienības līmenī noteiktos mērķus izpildītu un samazinātu transporta radītās emisijas. Minētais pasākums veicina “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030. gadam” noteikto NOx un daļiņu PM 2,5 emisiju mērķu sasniegšanu, Investīcija atbilst “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam” 8. sadaļas 4. rīcības virziena “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 4.4. apakšuzdevumam “Finansiāla atbalsta sniegšana jaunu videi draudzīgu autobusu iegādei, esošo autobusu aprīkošanai to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem”. Iegādājoties “tīros” transportlīdzekļus, tiek radītas zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas, un uzlabota gaisa kvalitāte dažādās Latvijas pilsētās;

6) attiecībā uz mērķi “Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” nav plānoti atsevišķi pasākumi investīcijas projektu ietvaros, jo plānotās investīcijas bezemisiju transportlīdzekļu iegādē un to uzlādes infrastruktūras izveidē neparedz tiešu ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli. Vienlaikus, kopumā samazinoties vides piesārņojumam, tai skaitā no transporta radītajām emisijām, ir iespējama netieša pozitīva ietekme uz sugām un biotopiem, kā arī ekosistēmām.

Ievērojot iepriekš minēto, principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritēriji tiek izpildīti, un uzraudzība notiek saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto, kā arī projektu iesniegumu vērtēšanai tiek noteikti attiecīgi specifiskie atbilstības kritēriji un kvalitātes kritēriji.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniedzējus, kā arī šādas  prasības projekta iesniedzējam, kuru ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu Noteikumu projektā paredzēto mērķu sasniegšanu atbilstošā kvalitātē:

1) projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta ietvaros iegādātie M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļi  un, ja nepieciešams, to darbības nodrošināšanai izveidotā uzlādes infrastruktūra tiks izmantota tikai likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 4. punktā noteikto funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei. Atbilstoši šo noteikumu 3.11. kritērijā noteiktajam, projekta iesniedzējs sniedz apliecinājumu, ka projekta ietvaros iegādāto M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli un tā darbības nodrošināšanai paredzēto bezemisiju transportlīdzekļa uzlādes infrastruktūru (ja attiecināms) visā projekta dzīves ciklā (M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa un tā darbības nodrošināšanai paredzētās bezemisiju transportlīdzekļa uzlādes infrastruktūras amortizācijas periodā) izmantos tikai pašvaldības funkcijas iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai īstenošanai un no šīs funkcijas izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei vai arī iegādāto M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli un izveidoto ar to saistīto  bezemisiju transportlīdzekļa uzlādes infrastruktūru (ja attiecināms) izmantos līdz 20 procentiem no gada jaudas laika izteiksmē – papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai. Papildinošā saimnieciskās darbība šo noteikumu izpratnē ir tieši saistīta ar pārvaldes uzdevumu izpildi un attiecas uz skolēnu pārvadāšanu uz dažādiem pasākumiem ārpus tiešā mācību procesa. Attiecīgi Noteikumu projektā noteikts, ka iegādāto M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli un izveidoto ar to saistīto  bezemisiju transportlīdzekļa uzlādes infrastruktūru nebūs iespējams izmantot citu pakalpojumu sniegšanai arī laikā, kad tas netiek izmantots pašvaldības funkcijas iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai īstenošanai un no šīs funkcijas izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei vai papildinošas saimnieciskās darbības īstenošanai.

Aģentūra civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiks finansējuma saņēmējam pienākumu attiecībā uz projektā izveidoto infrastruktūru (tai skaitā pamatlīdzekļiem) veikt papildinošas saimnieciskas darbības aprēķinus projekta dzīves cikla laikā, veidojot ikgadējas atskaites par papildinošās saimnieciskās darbības apjomu, tai skaitā nodrošināt aprēķinus pamatojošus dokumentus, bet aģentūrai būs noteiktas tiesības pēc pieprasījuma no finansējuma saņēmēja saņemt uzkrātos aprēķinu datus. Projekta infrastruktūras investīciju uzraudzības nosacījumi tiks paredzēti papildinošas saimnieciskas darbības metodikā, kas tiks izstrādāta pirms projektu iesniegumu atlases izsludināšanas, lai nodrošinātu, ka projektu iesniedzējiem pirms projektu iesniegumu iesniegšanas būs pieejama skaidra informācija par to,  kāda darbība var tikt klasificēta kā papildinoša saimnieciskā darbība, un kā tiek veikta tās uzskaite.

Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta dzīves cikls (tai skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014.gada 3.marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivjsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr.480/2014) I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, piemērojamais dzīves cikls ir noteikts 10 – 15 gadi (Citas nozares). Atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. redakcija) H sadaļai, skolu autobusu ekspluatācija ietverta 49.39. klasē "Citur neklasificēts pasažieru sauszemes transports". Savukārt NACE 2. redakcijas H sadaļas pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumi (49.31. klase), kas atbilstu Komisijas regulas Nr.480/2014 I pielikuma klasifikācijai "pilsētas transports" ar projekta pārskata periodu 25–30 gadi, investīcijas ietvaros nav piemērojams, jo attiecas uz citu transportlīdzekļu grupu un šo transportlīdzekļu ekspluatācijas apstākļiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, projekta dzīves cikls un investīciju atbilstības uzraudzības periods tiek noteikts 10-15 gadi;

2) projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz izstrādātu tehnisko specifikāciju projekta ietvaros plānotā M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa iegādei, kā arī, ja projekta ietvaros paredzēta uzlādes punktu uzstādīšana, sniedz informāciju par uzlādes punktu izveidei nepieciešamās infrastruktūras īpašumtiesībām, kā arī būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšana, pārbūve) kārtību (ja attiecināms), kā arī pašvaldības transporta pakalpojuma sniegšanas kārtību, infrastruktūras būvniecības, lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšana, pārbūve) kārtību (ja attiecināms) un kārtību, kādā tiek uzraudzīta iegādāto pamatlīdzekļu izmantošana projekta dzīves cikla laikā. Lai mazinātu administratīvo slogu pašvaldību pusē, noteikumu projekts nenosaka konkrētu dokumenta veidu, kurā ir noteikts attiecīgo kārtību saturs;

3) atbilstoši 2009. gada 23. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu 10. pantā noteiktajam, Eiropas Savienības  un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tiek noteiktas CO2 emisiju un piesārņojuma kvotas, lai veicinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju rentablu un ekonomiski pamatotu samazinājumu. Vienlaikus, lai samazinātu transportlīdzekļu motora izmešu jeb emisiju daudzumu vidē, Eiropas Savienība 1992. gadā ieviesa EURO emisiju standartus, kas reglamentē transportlīdzekļu atļautās motora izmešu robežvērtības un tiek piemēroti progresīvi (EURO I - EURO VI), nosakot pakāpenisku pāreju uz mazāku atļauto izmešu daudzumu un augstāku EURO standartu. Klase EURO 0 atbilst vecākiem transportlīdzekļiem, kas ražoti pirms šāda veida klasifikācijas ieviešanas (pirms 1992. gada), savukārt EURO I un EURO II emisiju klases atbilst transportlīdzekļiem, kas ražoti līdz 1996. gadam. Transportlīdzekļiem, kas ražoti no 1997. gada līdz 2004. gadam atbilst emisiju klase EURO III, un transportlīdzekļiem, kas ražoti no 2004. gada līdz 2008. gadam atbilst emisiju klase EURO IV, savukārt transportlīdzekļiem, kas ražoti no 2008. gada atbilst emisiju klase EEV un EURO V, un transportlīdzekļiem, kas ražoti no 2014. gada atbilst emisiju klase EURO VI. Emisiju līmeņu standarti noteikti 1970. gada 20. marta Padomes Direktīvā  par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem, kas aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro V un Euro VI) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kopš 2014. gada nosakot emisijas līmeņus attiecībā uz EURO V un EURO VI standartu klasēm. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļa motora izmešu līmeņiem pārņemtas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kā arī Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”. Tādējādi visi transportlīdzekļi, kuru izmešu emisiju EURO standarta klase ir zemāka nekā EURO VI, būtu pakāpeniski jānomaina pret mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļiem. Lai veicinātu transportlīdzekļu ar lielu SEG daudzumu aizstāšanu ar bezemisiju transportlīdzekļiem, projektā noteikts kvalitātes kritērijs Nr. 4.2., kurā papildu punktus var iegūt projekta iesniegums, kurā paredzēts aizstāt transportlīdzekli ar lielāku SEG emisiju daudzumu jeb zemāku EURO standarta klasi vai vispār bez EURO standarta sertifikāta. Kritērija atbilstību pārbauda, izvērtējot projekta iesniegumam pievienoto EURO standarta sertifikātu vai atzīmi transportlīdzekļa tehniskās apskates dokumentā par to, ka transportlīdzeklim nav atbilstošā ekoloģijas vai drošības sertifikāta. Vienlaikus tiek vērtēts arī aizstājamā transportlīdzekļa vecums un transportlīdzekļu tehniskajās apskatēs reģistrētais vidējais nobraukums kilometros laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadam, balstoties uz CSDD sniegtajiem datiem un pieņemot, ka pašvaldību vismaz trīs gadus īpašumā esošajiem M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir tehniskā kārtībā un kuru vecums kopš to pirmreizējās reģistrācijas brīža ir no 30 līdz 45 gadiem, nav EURO standarta jeb emisiju drošā transportlīdzekļa sertifikāta, tādēļ šādu transportlīdzekļu nomaiņa pret M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem būtu vērtējama kā prioritāra. Tāpat arī “vecā” autobusu parka pakāpeniska atjaunošana, lai ietaupītu kopējos resursus to uzturēšanai, vērtējama kā prioritāra. Prasība tiek noteikta kā kvalitātes kritērijs Nr.4.1., kur lielāks punktu skaits tiek piešķirts projekta iesniegumam, kurā norādītais aizstājamais transportlīdzeklis ir vecāks. Ja tiek aizstāti divi transportlīdzekļi, tad punktus piešķir tikai par vienu aizstājamo transportlīdzekli ar vecāku tā pirmreizējās reģistrācijas gadu.

No CSDD datu apkopojuma par pašvaldību un to izveidoto iestāžu īpašumā esošiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem secināms, ka vislielākais transportlīdzekļu īpatsvars atbilst M3 kategorijai jeb transportlīdzekļiem ar sēdvietu skaitu no 19 līdz 63 vietām, tādēļ kvalitātes kritērijā Nr.4.3. lielāks punktu skaits tiek piešķirts, ja tiek aizstāti M3 kategorijas transportlīdzekļi, un kvalitātes kritērijā Nr. 4.4. lielāks punktu skaits tiek piešķirts, ja tiek aizstāti transportlīdzekļi ar lielāku sēdvietu skaitu;

4) komunikācijas kanālos par investīcijas ieviešanu finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija ievēro sociāli atbildīga publiskā iepirkuma principus, tai skaitā, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā,  balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī mēģināt paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka investīcijas mērķis ir nodrošināt pašvaldību īpašumā esošo M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu nomaiņu uz M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem, kas paredzēti izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē vai citā mācību īstenošanas vietā, ja tas paredzēts akreditētajā mācību programmā, un atpakaļ dzīvesvietā, kas būtībā ir publiskais pakalpojums, tādējādi transportlīdzekļu iepirkumam piemērojams Publisko iepirkumu likums, kurš nosaka, ka iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu iepirkuma rezultātu pieejamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi. Attiecīgi, veicot iepirkumu, finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina vides pieejamības un izmantojamības nosacījumus, tehniskajās specifikācijās paredzot, ka pašvaldību transportlīdzekļu iegādē tiks ņemtas vērā personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, personu ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā personu ar pārvietošanās ierobežojumiem vai kustību traucējumiem vajadzības, un transportlīdzeklis tiks aprīkots ar nepieciešamajiem vides pieejamības, piekļūstamības un izmantošanas risinājumiem vieglai iekļūšanai un izkļūšanai no transportlīdzekļa, ievērojot pieejamības šķēršļu novēršanu, tādējādi nodrošinot plaša transporta lietotāju loka vajadzības, ņemot vērā vadlīnijās Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 52. punktā noteiktās prasības. Gadījumos, kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”. Tāpat, veicot bezemisiju transportlīdzekļu iepirkumu un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveidi, finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija īsteno atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 16. jūlija rīkojumā Nr. 393 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam” noteiktajiem pamatprincipiem;

5) investīcijas ietvaros attiecināmās izmaksas bezemisiju transportlīdzekļu iegādei tiek uzskatītas par ieguldījumu zaļajā izaugsmē. Vienlaikus projekta ietvaros finansējuma saņēmējs vai centralizēto iepirkumu institūcija nodrošina Zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) prasības bezemisiju transportlīdzekļu un to uzlādes infrastruktūras izveidei atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam un saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 1. jūlija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” noteikto, kur, piemērojot ZPI principus, finansējuma saņēmējs ņem vērā plānoto transportlīdzekļu ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu. Tāpat ZPI principi var tikt piemēroti arī “zaļās” enerģijas lietošanai (uzlādes punktu infrastruktūrai), trokšņa emisijas līmeņa (tai skaitā riepu radītā trokšņa emisijas līmeņa), kas ir zemāks, nekā noteikts normatīvajos aktos, noteikšanai, transportlīdzekļa aprīkošanai ar riepu spiediena kontroles sistēmām, kā arī sistēmām, kas uzrāda ekoloģiskas braukšanas rādītājus transportlīdzekļa salonā. Prasība pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, projekta īstenošanas laikā šo prasību minimālo izpildi atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, kontrolē Iepirkumu uzraudzības birojs;

6) projekta iesniedzējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 34. pantu un 2021. gada 3.septembra Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām; 
 
7) finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju visā projekta dzīves ciklā pēc noslēguma maksājuma veikšanas, tai skaitā, nodrošinot, ka šajā periodā projekta ietvaros iegādātais M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzeklis tiek izmantots paredzētajam mērķim, netiek atsavināts, un tiek noslēgts līgums par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu (OCTA) saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā noteiktajām prasībām, un brīvprātīgo sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanu (KASKO), nodrošinot projekta ietvaros iegādātā M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa risku segumu noteiktajā periodā. Vienlaikus finansējuma saņēmējs nodrošina arī nepieciešamos līdzekļus projektā sasniegto rezultātu uzturēšanai (piemēram, nepieciešamo remontdarbu veikšanai) visā projekta dzīves ciklā pēc noslēguma maksājuma veikšanas.  

Atbalsta apjoms

Noteikumu projekts nosaka AF finansējuma saņemšanas nosacījumus. Noteikumu projekts nosaka maksimālo AF finansējuma atbalsta summu projektā plānotajām darbībām un izmaksām, paredzot, ka tā var būt līdz 666 660 euro, ja projektā paredzēta vismaz divu M2 vai vismaz viena M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa iegāde un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveide. AF atbalsta summa neiekļauj PVN izmaksas, ko pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, veic no saviem līdzekļiem, tādejādi PVN izmaksas projektā norāda, bet tās uzskatāmas par finansējuma saņēmēja līdzfinansējumu, kas ir papildus nepieciešams projekta īstenošanai. Finansējuma saņēmējs PVN maksā saskaņā ar PVN likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā organizē projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas institucionālo sastāvu un projektu iesniegumu vērtēšanas sistēmu.

Lai  neapgrūtinātu projektu vērtēšanas procesu un neradītu negodīgas konkurences risku, ievērojot Informācijas un atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, paredzēts, ka  projekta lieta (projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti un citi ar projektu saistītie dokumenti) ar aģentūras rīkojumu ir ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā. 
 
Projekta iesniedzējs - publisko tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt aģentūras pieņemto lēmumu Finanšu ministrijā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Finanšu ministrijas pieņemtais lēmums par apstrīdēto aģentūras lēmumu nav pārsūdzams. Projekta iesniedzējs – privāto tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt un pārsūdzēt aģentūras pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 

Attiecībā par projektu iesniegumu izvērtēšanas termiņu Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa paredz, ka iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ņemot vērā pašvaldību īpašumā esošo ar fosilās izcelsmes degvielu darbināmu M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļu, kas vecāki par 20 gadiem, skaitu un to, ka viena projekta ietvaros vidēji sagaidāma viena līdz divu transportlīdzekļu nomaiņa pret jaunu bezemisiju transportlīdzekli, paredzams, ka šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nebūs iespējams ievērot objektīvu iemeslu dēļ (salīdzinoši liels iesniegto projektu iesniegumu skaits, datu pieprasīšana no CSDD), un projektu iesniegumu izvērtēšanai būs nepieciešams ilgāks laiks – indikatīvi trīs mēneši no to iesniegšanas brīža. Ievērojot minēto, paredzams, ka tiks izmantota Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā noteiktā iespēja, kas nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Noteikumu projekts nosaka, ka pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā. Vienlaikus vērtēšanas termiņš var tikt pagarināts pamatotu iemelsu dēļ līdz trīs mēnešiem, par to informējot projekta iesniedzēju. Investīcijas ietvaros visiem projektu iesniedzējiem neatkarīgi no to veida un attiecīga lēmuma piemērošanas veida (pārvaldes lēmums vai administratīvais akts), projektu iesniegumu atlases ietvaros tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja attiecībā uz projektu iesniegumu izvērtēšanas termiņu.

Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši Noteikumu projekta pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, ievērojot Noteikumu projektā noteikto kārtību. Projektu vērtēšanu veic, ņemot vērā projektu iesniegumos norādīto informāciju, kā arī pārbaudot informāciju atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajam, un, ja projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem projekta vispārīgajos atbilstības kritērijos un projekta specifiskajos atbilstības kritērijos noteiktajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu precizē vienu reizi. Saskaņā ar šo noteikumu projekta VII. sadaļā "Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība" noteikto, tikai atbilstības kritērijiem atbilstošie projekti tiek sarindoti pēc augstākā kvalitātes kritērijos iegūtā kopējā punktu skaita un priekšroku dod projektam ar lielāko kopējo punktu skaitu.
 
Noteikumu projekta pielikumā iekļauti precīzi definēti kritēriji, un atsevišķi papildu nepieciešamie to piemērošanas skaidrojumi ir norādīti zemsvītras atsaucēs. Ievērojot minēto, kritēriji tiks vērtēti projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas ietvaros, un atsevišķas kritēriju piemērošanas metodikas izstrāde netiek plānota. 

Aģentūra kā sadarbības iestāde par investīcijas projektu iesniegumu atlasi (uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas brīdi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu) pārliecinās, ka projekta iesniedzējs neatbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012  (turpmāk - regula Nr. 2018/1046) 136. panta 1. punktā.  

Izslēgšanas kritērijus aģentūra vērtē atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 31. punkta nosacījumiem, kas izriet no regulas Nr.2021/241, regulas Nr. 2018/1046 un Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām.     

Regulas Nr. 2021/241 preambulas 18. punkts nosaka, ka šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Savukārt minētās regulas 22. panta 1. punkts nosaka, ka, īstenojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, dalībvalstis kā mehānisma līdzekļu saņēmējas vai aizņēmējas veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar pasākumiem, ko atbalsta ar mehānismu, atbilst piemērojamiem Eiropas Savienības  un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu. Tāpat, ievērojot regulas Nr. 2021/241 nosacījumus saskaņā ar Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām, dalībvalsts pienākums ir nodrošināt tādas pārbaudes prasības un mehānismu, kas izriet no korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma kontroles nodrošināšanas prasībām, kas saskaņā ar minēto nolīgumu tiek vērtētas atbilstoši jau minētajām definētajām prasībām un kas kopumā darbojas un tiek ieviestas jau vairāku Eiropas Savienības  fondu plānošanas periodu Eiropas Savienības  fondu vadības ietvaros, un praksē ir noregulēta to pārbaudes kārtība, kas faktiski izriet no jau vairāku periodu ietvaros definēto izslēgšanas kritēriju izvērtēšanas un pārbaudes, kas jau sākotnēji tika veidoti uz regulas Nr. 2018/1046 136. panta 1. punktā definētajām prasībām. Lai šīs prasības nodrošinātu, EK 2021. gada 9. aprīlī izdeva paziņojumu “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” (2021/C 121/01) (ES Oficiālais Vēstnesis 09.04.2021. V121/1) (turpmāk – EK Norādījumi), kura 2.punktā norādīts, ka interešu konflikti ir jānovērš un jārisina, un ir pienācīgi jāievēro principi, kas reglamentē Eiropas Savienības  budžetu saskaņā ar regulas Nr. 2018/1046 II sadaļu. Labas pārvaldības būtiska daļa ir sīki izstrādāta politika un noteikumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību. Papildus EK Norādījumu 3.2.4. apakšpunkts nosaka, ja pastāv neatrisināts objektīvi uztverts interešu konflikts vai, ja interešu konflikts īstenojas, šādās situācijās būtu jāpārbauda to ietekme uz Eiropas Savienības  budžeta izpildi, arī nolūkā noteikt piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, atcelt un atkārtoti izvērtēt piešķiršanas procedūras, atcelt līgumus/nolīgumus, apturēt maksājumus, veikt finanšu korekcijas un atgūt līdzekļus. Turklāt šādas situācijas parasti varētu kvalificēt kā neatļautu darbību saskaņā ar administratīvajām tiesībām, civildienesta tiesībām vai krimināltiesībām, un par tām būtu jāpiemēro attiecīgs sods. No otras puses, kandidātu, pretendentu vai pieteikuma iesniedzēju mēģinājumi nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju būtu jāuzskata vismaz par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo rīcību, un to rezultātā attiecīgās personas būtu jāizslēdz no dalības piešķiršanas procedūrās saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 ar 136. pantu.   

Pēc savas būtības atbalsta piešķiršanai kā priekšnoteikums ir nepieciešamība izmantot regulas Nr. 2018/1046 nosacījums atbalsta mehānismā, kur 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka, lai aizsargātu Eiropas Savienības  finanšu intereses, EK izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu ar mērķi izslēgt no vērtēšanas procesa subjektus, uz kuriem attiecas kāda no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām un minētā prasība faktiski ir nodrošināma visos atbalsta saņemšanas līmeņos, tādējādi jau preventīvi novēršot korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma riskus. No dalībvalsts puses aģentūrai ir pienākums nodrošināt investīcijas projektu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.3.1. apakšpunktu, kas nosaka, ka aģentūra nodrošina Atveseļošanas fonda plāna ietvaros investīciju projektu iesniegumu atlasi, ja to paredz attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.  
  
Atbalstu nepiešķir, ja ar tiesas spriedumu pasludināts maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tā atbilst tiesību aktos maksātnespējas jomā noteiktajiem kritērijiem, lai tai pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru, vai pašvaldībai uzsākts finanšu stabilizācijas process.

Vērtējot, vai projekta iesniedzējs ir izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu nomaksu, pārbauda, vai tam Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš  saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.   Informācija par projektu iesniedzēju nodokļu parādiem tiek pārbaudīta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē norādītajai informācijai.  


Investīciju un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamo mērķu uzskaiti projektu ietvaros.

Tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam, kas ir būtiskas, lai plānotu projektos paredzētos maksājumus un iepirkumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi.

Papildu tiek noteiktas aģentūras tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus, kas noteikti aģentūras iekšējās kārtībās un procedūrās, nodrošinot to pārņemšanu atbilstoši AF regulējumā ietvertajām prasībām un citos konkrētos Noteikumu projektā minētajos gadījumos. 

Citi investīcijas īstenošanas nosacījumi un terminu skaidrojums

Noteikumu projekts nosaka, ka investīcijas projektus īsteno līdz 2025. gada 31.decembrim, kas atbilst AF plāna 2.pielikumā “Starpposma mērķi un mērķi” noteiktajam mērķa “15 elektromobiļu piegāde skolēnu municipālajam transportam” sasniegšanas termiņam. Noteikumu projekts paredz, ka investīcijas ietvaros atbalstāmo projektu mērķis ir sasniegts, kad finansējuma saņēmējam ir veikta M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) piegāde  pašvaldību funkcijas iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai īstenošanai un no šīs funkcijas izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei, ko apliecina pieņemšanas – nodošanas akts vai cits pirkumu un piegādi apliecinošs dokuments. 

Noteikumu projekts nosaka investīcijas sasaisti ar “zaļo” dimensiju atbilstoši AF plānam. Investīcijas sasaiste ar “zaļo” dimensiju: investīcijas īstenošanai ir plānota pozitīva klimata ietekme, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas ir saistīti ar bezemisiju transportlīdzekļu iegādi. Investīcijas ieviešana plānota saskaņā ar AF intervences jomu un kodu “074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs”, kas sniedz 100 procentu atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai un 40 procentu atbalstu vides mērķu sasniegšanai saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 VII pielikumu.

Investīcijai nav tiešas ietekmes uz digitālo dimensiju, ņemot vērā plānotos atbalsta pasākumus, kas galvenokārt ir saistīti ar bezemisiju transportlīdzekļu iegādi. Investīcijas ieviešana plānota saskaņā ar AF intervences jomu un kodu “074 - Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs”, kas sniedz nulle procentu pienesumu digitālo mērķu sasniegšanai saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 VII pielikumu.

Kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšanai finansējuma saņēmējiem un sabiedrībai kopumā investīcijas īstenošanā tiks izmantoti dažādi komunikācijas kanāli, kas nodrošinās visām mērķa grupām pieejamu informāciju un sniegs iespēju nodrošināt atgriezenisko saiti, tai skaitā paredzēta informācijas ievietošana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē, informācijas sniegšana plašsaziņas līdzekļiem, kā arī informatīvu semināru organizēšana mērķauditorijai.

Investīcijas īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam  (turpmāk –  Programma), vērtējot investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu un novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. Piemēram,  Programmas  6.politikas mērķa “Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas” (turpmāk - TPF) 6.1.prioritātes “Pāreja uz klimatneitralitāti” 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa  “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” ietvaros plānotās investīcijas bezemisiju mobilitātes veicināšanai pašvaldībās tiks vērstas uz bezemisiju mobilitātes risinājumu izmantošanu, kas  sniegs iespēju kūdras nozares transformācijas rezultātā visvairāk skartajās teritorijās – Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē –  uzlabot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju sasniedzamību, kā arī veicinās pašvaldības funkciju īstenošanu, tai skaitā izglītības pieejamības nodrošināšanu, un tās ir iekļautas Latvijas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (turpmāk - TPTP), tādējādi veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku un klimata mērķu sasniegšanu. Dubultā finansējuma risks tiks novērsts projektu līmenī, nodrošinot, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā. Ņemot vērā, ka gan TPTP bezemisiju mobilitātes pasākumā, gan šajā AF investīcijā atbalstāma elektroautobusu iegāde, projektu iesniedzējiem būs jāiesniedz apliecinājums, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas no dažādiem avotiem – gan no AF, gan TPF. 

Bezemisiju transportlīdzeklis šo Noteikumu projekta izpratnē saskaņā ar Regulas Nr.2018/858 4. panta 1.daļas a) apakšpunkta ii) punktā noteikto ir M2 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kurš darbojas ar elektrību un kurā papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kura maksimālā masa nepārsniedz piecas tonnas, neatkarīgi no tā, vai minētajā mehāniskajā transportlīdzeklī ir paredzētas pasažieru stāvvietas, un saskaņā ar iii) punktā noteikto - M3 kategorijas mehāniskais transportlīdzeklis, kurā papildu transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kura maksimālā masa pārsniedz piecas tonnas, neatkarīgi no tā vai minētajās mehāniskajā transportlīdzeklī ir paredzētas pasažieru stāvvietas.

Īstenojot investīciju,  tiek nodrošināta vides un informācijas pieejamība bezemisiju transportlīdzekļos. Bezemisiju transportlīdzekļu iegādē tiks ņemtas vērā personu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzības, nodrošinot, ka iegādātais M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzeklis ir atbilstoši aprīkots vieglai iekļūšanai un izkļūšanai no transportlīdzekļa, un ievērojot šķēršļu novēršanu vides pieejamības uzlabošanai.

Uzlādes punkts šo Noteikumu projekta izpratnē ir stacionārs vai mobils maiņstrāvas (lēnās uzlādes) vai līdzstrāvas (ātrās uzlādes) punkts, kas paredzēts bezemisiju transportlīdzekļa  uzlādei ar izejas jaudu, kas atbilst projekta iesniegumā un projekta ietvaros plānotā M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai. Bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes punktu tehniskās prasības atbilst Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumu Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām” prasībām.

Lai novērstu dubultfinansējuma risku, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveidei, pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība neiekļauj un nefinansē vairākos projektos. Investīcijas projekta ietvaros uzraudzība notiek tikai par to M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekli vai transportlīdzekļiem un tiem paredzēto uzlādes infrastruktūru (ja attiecināms), kuri ir iekļauti projektā un kuru iegāde un uzlādes infrastruktūras izveide, ja nepieciešams, ieplānota projekta iesniegumam pievienotajā pašvaldības attīstības programmā.


Piebrauktuve šo Noteikumu projekta izpratnē ir ielas vai ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļa piekļūšanai no ceļa vai ielas braucamās daļas līdz tai pieguļošai teritorijai, kas aprīkota ar bezemisiju transportlīdzekļa uzlādei nepieciešamo infrastruktūru, kas iekļauj šo Noteikumu projektā minēto uzlādes punktu. Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumiem Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” minimālos attālumus no ielu vai ceļu, pa kuriem notiek satiksme kustība, krustojumiem līdz piebrauktuvju pieslēgumiem pie ielu brauktuvēm, nosaka pašvaldība atkarībā no ielas kategorijas, vienlaikus, ja strupceļa garums transportlīdzeklim pārsniedz 50 metrus, piebrauktuves galā nodrošina apgriešanās laukumu.

Izstrādājot tehniskos risinājumus projektā paredzētajām būvniecības darbībām uzlādes infrastruktūras izveidē, ievēro attiecīgos horizontālos nosacījumus, tai skaitā Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumus Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”. Vienlaikus šo Noteikumu projekts nenosaka ierobežojumus teritorijas izmantošanas veidam, kas var atbilst transporta infrastruktūras teritorijas apbūvei, kas ietver inženiertehnisko infrastruktūru un transporta apkalpojošo infrastruktūru, vai tehniskās apbūves teritorija, kas nodrošina inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvi transporta infrastruktūrai, taču investīciju Noteikumu projekts nosaka, ka projekta īstenošanas rezultātā (attiecībā uz projekta iesniedzēja noteikto projekta teritoriju), ja nepieciešams, tiek izveidota M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra, nodrošinot projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru, tai skaitā uzlādes punktus, stāvvietas, piebrauktuves.

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenota AF plāna investīcija līdz 2025. gada 31. decembrim.
 
Risinājuma apraksts
Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenota AF plāna investīcija līdz 2025. gada 31. decembrim.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
izglītojamie
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
1) pašvaldība (izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību), tās izveidota iestāde;
2) pašvaldības (izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību), kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
Pašvaldībām, to izveidotām iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām, īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais AF finansējums, sasniedzot investīcijas mērķa rādītāju vērtības.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Saskaņā ar AF plāna pielikumu investīcijai noteikts sasniedzamais mērķis - līdz 2025. gada 31. decembrim ar investīcijai pieejamo kopējo AF finansējumu iegādāti vismaz 15 bezemisiju  transportlīdzekļi un izveidota to apkalpošanai nepieciešamā uzlādes infrastruktūra.

Vērtējot projektu īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām, nav identificēts administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem, jo Noteikumu projekts nosaka, ka projekta attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, tādejādi samazinot administratīvo izmaksu slogu uz projekta iesniedzēja budžetu. Vienlaikus AF finansējums rada iespējas projektu iesniedzējiem, kas pieteiksies tā izmantošanai. AF finansējuma izmantošana nav pienākums, bet gan iespēja.

Investīcijas vadībā iesaistītajās institūcijas darbosies tām noteikto štata vietu robežās, jaunas patstāvīgas štata vietas netiks izveidotas.
 

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
600 000
0
4 700 000
4 700 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
600 000
0
4 700 000
4 700 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
726 000
0
5 687 000
5 687 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
600 000
0
4 700 000
4 700 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
126 000
0
987 000
987 000
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-126 000
0
-987 000
-987 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-126 000
0
-987 000
-987 000
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-126 000
-987 000
-987 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-126 000
-987 000
-987 000
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projektam 2022. gadā nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Ņemot vērā indikatīvo investīcijas īstenošanas laika grafiku, daļu no AF projekta finansējuma var saņemt kā avansu maksājumus pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ar aģentūru, daļu var saņemt kā starpposmu maksājumus un atlikušo daļu kā noslēguma maksājumus pēc projekta mērķu sasniegšanas (indikatīvi paredzēts, ka līdz 2023. gada 31. decembrim tiks izlietoti 600 000 euro no summas, un līdz 2025. gada 31. decembrim atlikusī AF finansējuma summa, proporcionāli sadalot 4 700 00 euro 2024. gadā un 4 700 00 euro 2025. gadā).
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido investīcijai ieguldāmais AF finansējums 10 000 000 euro apmērā.
 
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Projekta īstenotāji ir pašvaldības, to iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, un tiek pieņemts, ka kopējās projektu ieviešanas izmaksas investīcijas ietvaros būs šādas:
 
  Pašvaldības, to iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības
AF finansējums 10 000 000
Attiecināmās izmaksas 10 000 000
PVN 21% 2 100 000
KOPĀ ar PVN 12 100 000


Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido investīcijai plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, kas sedzams no AF finansējuma (10 000 000 euro), kā arī PVN izmaksas, kas sedzamas no pašvaldību budžeta (2 100 000 euro):
10 000 000 + 2 100 000 = 12 100 000 euro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
a) 2023. gadā: 726 000 euro, t.sk. AF finansējums 600 000 euro un pašvaldību budžets PVN segšanai 126 000 euro;
b) 2024.gadā: 5 687 000 eruo, t.sk. AF finansējums 4 700 000 euro un pašvaldību budžets PVN segšanai 987 000 euro;
c) 2025. gadā: 5 687 000 euro, t.sk. AF finansējums 4 700 000 euro un pašvaldību budžets PVN segšanai 987 000 euro.
 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Skatīt anotācijas 3. sadaļas “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” 8.punktu “Cita informācija”.
Cita informācija

Projektiem nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R0852
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) (2020. gada 18. jūnijs) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
2021.gada 3. septembra Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgums
Apraksts
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
22.pants
Noteikumu projekta 16.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
22.pants
Noteikumu projekta 59.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.pants
Noteikumu projekta 16.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.pants
Noteikumu projekta 59.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
34.panta 2.punkts
Noteikumu projekta 59.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 2.punkts 
Noteikumu projekta 36. punkts 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
22. panta 1. punkts 
Noteikumu projekta pielikuma kritērijs Nr. 1.1. 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
136.panta 1. punkts
Noteikumu projekta pielikuma kritērijs Nr. 1.1. 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
136. panta 4. punkts 
Noteikumu projekta pielikuma kritērijs Nr. 1.1. 
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) (2020. gada 18. jūnijs) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
18. pants
Noteikumu projekta 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
2021.gada 3. septembra Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgums
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
10. pants 
Noteikumu projekta 59.3. apakšpunkts 
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav
Cita informācija
Nav
Skaidrojums
Investīcijas projektu iesniedzēji ir pašvaldības, to izveidotas iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības, savukārt sabiedrību Noteikumu projekts skar tikai pastarpināti. Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā nepieciešamību nekavējoties uzsākt AF plānā paredzētās investīcijas īstenošanu, ievērojot to, ka AF plāns ir izstrādāts, lai sniegtu atbalstu Latvijai un mazinātu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību COVID - 19 izraisītās krīzes laikā un veicināt ekonomikas straujāku atgūšanos no tās.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra sēdes protokola Nr.60, 32§ 5. punktam, lai nodrošinātu AF plānā noteikto termiņu ievērošanu un to ietvaros ar Eiropas Komisiju nepieciešamo dokumentu projektu saskaņošanu, Noteikumu projekts izskatīšanai Ministru kabinetā tiek virzīts steidzamības kārtībā.
 

6.4. Cita informācija

nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Pašvaldības, to izveidotās iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

nav
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Iegādājoties M2 vai M3 kategorijas bezemisiju transportlīdzekļus pašvaldībās to funkciju īstenošanai un pārvaldes uzdevumu izpildei, cita starpā tiks gādāts par iedzīvotāju izglītību, nodrošinot izglītības pakalpojuma sasniedzamību, sniedzot iespēju izglītojamajiem nokļūt izglītības iestādē vai citā mācību īstenošanas vietā, ja tas paredzēts akreditētajā mācību programmā, un atpakaļ dzīvesvietā.
 

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanai un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 18. pantam un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektu ieviesēji nodrošinās ZPI prasību ievērošanu, izsludinot iepirkumus būvniecības darbiem (uzlādes punktu infrastruktūras izveidei). Vienlaikus tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus un aizstājot esošos M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kas darbināmi ar fosilās izcelsmes degvielu.
 

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ar projektu ietvaros iegādātajiem bezemisiju transportlīdzekļiem, tiks nodrošināta izglītības pakalpojumu sasniedzamība, sniedzot iespēju izglītojamajiem nokļūt izglītības iestādē vai citā mācību īstenošanas vietā un atpakaļ dzīvesvietā.
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

nav
Pielikumi