Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma atlases otrās kārtas īstenošanu, kas paredzētu TPF finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

Siltumapgādes dekarbonizācija ir būtisks Eiropas Savienības stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam stūrakmens, ņemot vērā, ka vismaz trešdaļa SEG emisiju tiek radīta, nodrošinot siltumapgādi dzīvojamajām ēkām. Tieši ieguldījumi siltumapgādes sektora dekarbonizācijā uzskatāmi par gana būtiskiem, lai nodrošinātu klimata mērķu sasniegšanu. [2] NEKP norādīts, ka, lai gan siltumapgādē pāriet uz pilnīgu bezemisiju ražošanu nav sociālekonomiski racionāli, pastāv iespējas kāpināt vietējo atjaunīgo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu, to papildinot ar bezemisiju tehnoloģijām. Bezemisiju tehnoloģijas saprotamas Enerģētikas likuma 51. panta 4. daļas 2. punkta izpratnē, kur tās aprakstītas kā “siltumapgādes tehnoloģija, kas savā darbībā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaisu piesārņojošo vielu emisijas, vai efektīvu tehnoloģija, kurā tiek izmantoti atjaunīgie energoresursi”. Tāpat NEKP identificēts klimata rīcībpolitikas mērķis, vienlaikus sekmējot Eiropas Savienības stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam mērķu izpildi, tas ir, klimata pārmaiņu ierobežošanas un klimatnoturības sekmēšana, sekojot arī sociāli ekonomiskajai un vides ilgtspējai.

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā (turpmāk – TPTP) definēta ekonomikas zaļā pārkārtošanās un klimatneitralitāte, par mērķi izvirzot atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030. gadam, pārejot no cietā fosilā kurināmā apkures iekārtām uz ilgtspējīgiem siltumapgādes veidiem. Viena no TPTP paredzētajām darbībām ir “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā”, plānojot kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšanu, vienlaikus piemērojot attiecīgos investīciju pasākumus un sekmējot pašvaldību, kuru sadedzināšanas iekārtās izmanto kūdru, pārorientēšanos uz energoefektīvākām tehnoloģijām, tostarp nodrošinot atbalstu kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņai, tādējādi īpaši stimulējot enerģētiskās kūdras kā cietā fosilā kurināmā nomaiņu sadedzināšanas iekārtās līdz 2030. gadam.

TPTP identificēts, ka atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā ietekmēs četrus Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumā Nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām" noteiktos NUTS3 statistiskos reģionus – Kurzemi, Latgali, Vidzemi un Zemgali –, no kuriem vislielākajā mērā Vidzemi un Latgali, kam piemērojamie pasākumi identificēti arī 2023. gada JTP Groundwork. [3] [4] TPTP noteikts, ka darbību īstenošana ārpus Rīgas un Pierīgas nodrošinās lielāku devumu SEG emisiju samazinājumam tajā noteiktā pārkārtošanās procesa ietvaros.

Arī Eiropas Vides aģentūra norādījusi, ka, lai izpildītu Eiropas Savienības, kā arī nacionālos un reģionālos klimata mērķus, kas sasniedzami līdz 2030. gadam, pēc iespējas ātrāk jāveic siltumapgādes sistēmu, kurās tiek izmantoti fosilie energoresursi, nomaiņa. Tādēļ īstenojami attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu šādu iekārtu aizvietošanu ar atbilstošākiem ilgtspējīgiem siltumapgādes veidiem. [5]

[2] Eurofound (2024), Decarbonisation of residential heating and cooling: The heat pump challenge, Eurofound research paper, Publications Office of the European Union, Luxembourg. https://eurofound.link/ef24051
[3] https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/funding/just-transition-fund/JTP_GROUNDWORK_Lessons_learned_report_FINAL.pdf
[4] https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/funding/just-transition-fund/jtp-groundwork-vidzeme-latgale-peatland-guide.pdf
[5] https://www.eea.europa.eu/publications/decarbonisation-heating-and-cooling

Izstrādāt nosacījumus par Pasākuma atlases otrās kārtas īstenošanu, iekļaujot zemāk aprakstītos nosacījumus.

Ievērojot iepriekš minēto, Programmā tika izveidota Pasākuma otrās atlases kārta, sekmējot NEKP, TPTP, kā arī Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020.–­2030. gadam identificēto prioritāro rīcību izpildi, vienlaikus mazinot siltumenerģijas ieguves ietekmi uz SEG emisiju apjomu.

Atlases otrās kārtas mērķa grupa izvēlēta saskaņā ar Pasākuma pirmās kārtas ietvaros izstrādāto nodevumu par kūdras sadedzināšanas iekārtu enerģijas ieguvē apzināšanu un alternatīvu izpēti, kur veikta katlu māju, kurās enerģijas ieguve notiek, dedzinot kūdru, inventarizācija, izpēte, kā arī apkopoti iespējamie risinājumi pārejai uz AER.

MK noteikumu projekta mērķis, īstenojot Pasākuma atlases otro kārtu, ir samazināt kūdras izmantošanu siltumenerģijas iegūšanā, sekmējot SEG emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā, kā arī veicināt Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020.­–2030. gadam, NEKP un TPTP aprakstīto mērķu sasniegšanu.

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji
Pasākuma atlases otrās kārtas darbību īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums veido vismaz 5 000 000 euro, tai skaitā TPF finansējums, kas veido 4 250 000 euro, kā arī pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums, kas veido 750 000 euro. Pasākumā nav paredzēts elastības finansējums.

TPF finansējuma apmērs Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros nepārsniedz 85 procentus no projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums ir 15 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros līdz 2028. gada 31. decembrim sasniedzami nacionālie rādītāji:
- vismaz vienā statistiskajā reģionā, kas TPTP identificēts kā atbalstāmais reģions atbilstoši Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikācijai, atbalstīta pāreja no kūdras uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu siltumapgādē;
- sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju kopējais sasniedzamais CO2 emisiju samazinājums, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina CO2 emisiju samazinājumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem;
- kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem (ja attiecināms).

Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda kopējo sasniedzamo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu tad, ja tas attiecināms uz atbalstāmo darbību izpildi, tādējādi sekmējot Direktīvas 2023/1791 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi. Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā 2022. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus.

Projektus īsteno līdz 2028. gada 31. decembrim, ievērojot, ka daļa darbību paredz būvdarbus, kā arī iekārtu piegādi.

Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Pasākuma otrā atlases kārta norisināsies kā ierobežota projektu iesniegumu atlase. Pasākuma  otrās atlases kārtas mērķa grupa ir pašvaldības un to kapitālsabiedrības, kas nodrošina sabiedriskos siltumapgādes pakalpojumus, un kuru projektu ietvaros paredzēts veikt pašvaldības kūdras katlumāju pielāgošanu vai kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz AER izmantojošām iekārtām un tehnoloģijām.

Pasākuma pirmās atlases kārtas nodevuma ietvaros tika apzinātas Latvijas pašvaldības, to pakļautībā esošas iestādes, pašvaldību uzņēmumi un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību par siltumenerģijas nodrošināšanu, un kurās apkures nodrošināšanai tiek izmantotas kūdras sadedzināšanas iekārtas, to stāvoklis un iespējas izmantot alternatīvus AER. Līvānu novadā 2023. gadā patērēts ap 300 tonnām enerģētiskās kūdras, bet Preiļu novadā – ap 600 tonnām.

Projektu īstenotāji izvēlēti atbilstoši TPTP un Pasākuma pirmās kārtas nodevumā  par kūdras sadedzināšanas iekārtu enerģijas ieguvē apzināšanu un alternatīvu izpēti (turpmāk - nodevums) identificētajām mērķpašvaldībām Latgales statistiskajā reģionā, kā arī  saskaņā ar kopš 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju, ievērojot, ka  TPF instruments tika radīts, lai atbalstītu  TPTP identificētos reģionus un nozares saistībā ar to pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un palīdzētu reģioniem un  to iedzīvotājiem  palīdzību risinot jautājumus, kas izriet no sociālajām, nodarbinātības un  ekonomiskajām problēmām , kā arī  vides piesārņojuma sekām. Lai saņemtu TPF finansējumu, Latvija ir izstrādājusi un Eiropas Komisija apstiprinājusi TPTP kopā ar Programmu, kas izklāsta pārkārtošanās uz klimatneitralitāti procesu un nosaka kur jākoncentrē TPF atbalsts – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales reģionos – vienlaikus Latvijas gadījumā kā pārejai uz ilgtspējīgiem siltumapgādes risinājumiem virzāmā nozare tika izvēlēta enerģētiskās kūdras izmantošana. 

Ņemot vērā, ka Pasākuma pirmās atlases kārtas nodevuma ietvaros divās Latgales statistiskā reģiona pašvaldībās identificēti objekti, kuros kā siltumenerģijas resursu izmanto kūdru, Noteikumu projekts Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros paredz ieguldījumu veikšanu nodevumā identificētajos objektos Līvānu un Preiļu novadā. Līvānu novadā identificēti divi objekti, kur siltumenerģijas ieguvei izmantota kūdra:
- Līvānu 1. vidusskolas peldbaseins “Upe”;
- Jersikas pagasta pārvalde.

Preiļu novadā identificēti 8 objekti, kur siltumenerģijas ieguvei izmantota kūdra:
- Galēnu pagasta pārvalde;
- Aglonas vidusskolas mācību vieta Rušona;
- Silajāņu pagasta pārvalde;
- Stabulnieku pagasta pārvalde;
- Aglonas pirmsskolas izglītības iestāde;
- Sīļukalna pagasta pārvalde un kultūras nams;
- Aglonas Sociālās aprūpes centrs;
- Rušonas kultūras nams.

Tādējādi no TPTP, kā arī nodevumā ietvertās informācijas izriet, ka plānotais projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir atvasināta publiska persona – Līvānu novada pašvaldība un Preiļu novada pašvaldība – , pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība.

Pašvaldības kā potenciālie projekta īstenotāji tika izvēlēti, jo tie autonomo funkciju ietvaros, kā norādīts Pašvaldību likuma 4. pantā, iedzīvotājiem organizē siltumapgādes nodrošināšanas pakalpojumus. Atbilstoši Pašvaldību likumam pašvaldība patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.

Pašvaldību kapitālsabiedrības kā potenciālie projekta īstenotāji tika izvēlēti, balstoties likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 4. pantā – sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir komersanti, kas regulējamās nozarēs, tostarp enerģētikā, sniedz sabiedriskos pakalpojumus.
  
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas 
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.

Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, kā arī darbības, kas saistītas ar projekta informācijas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nosacījumu nodrošināšanu. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. 
 
Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros atbalstāmas darbības SEG emisiju samazināšanai: 
- tādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās kā kurināmais tiek izmantota kūdra, nomaiņa uz iekārtām, kurās kā kurināmais tiks izmantoti atjaunīgie energoresursi, vai uz bezemisiju tehnoloģijām, un, ja attiecināms, ar iekārtu nomaiņu saistītā jaudas palielināšana vai samazināšana;
- tādu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, kurās kā kurināmais tiek izmantota kūdra, pielāgošana atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju tehnoloģiju izmantošanai, un, ja attiecināms, ar iekārtu nomaiņu saistītā jaudas palielināšana vai samazināšana.

Izvirzītās atbalstāmās darbības Pasākuma atlases otrās kārtas ietvaros ir atbilstošas TPTP aprakstītajai rīcībpolitikai, tas ir, paredzēts veicināt pāreju no cietā fosilā energoresursa – kūdras –, mazinot klimata pārmaiņu radītās sekas un sekmējot klimatneitralitātes sasniegšanu. Darbības ir papildinošas arī NEKP noteiktajiem mērķiem, tostarp veicinot ilgtspējīgu kūdras resursu izmantošanu tautsaimniecībā un vislielākajā mērā enerģētikā, kā arī, atsakoties no enerģētiskās kūdras izmantošanas, paredzama tādu Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam rīcības mērķu kā oglekļa mazietilpīgas attīstības, ilgtspējīgas enerģētikas veicināšanas sasniegšanas sekmēšana.

Atbilstoši plānotajām atbalstāmajām darbībām MK noteikumu projektā noteikti attiecināmo izmaksu veidi, paredzot ar būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā būvprojekta izstrādes un uzraudzības izmaksas), arī tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas. Pasākuma atlases otrajā kārtā attiecināmais TPF finansējums nepārsniedz  85 procentus no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un pašvaldības budžeta vai privātais līdzfinansējums ir 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 
Projektu iesniegumos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas.

Noteikumu projekta izstrādē tika vērtēta vienkāršoto izmaksu piemērošana, taču ņemts vērā, ka atlases otrās kārtas ietvaros ir paredzēti divi projekti. Balstoties Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 2. punktā norādītajā, tas ir, ka vienkāršoto izmaksu iespējas piemēro darbībās, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 euro, izņemot darbības, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu, turklāt ņemot vērā, ka 2021.­-2027. gada plānošanas perioda ietvaros līdzīgu iekārtu iegāde vai specifisku darbību veikšana citā projektā nav paredzēta (kā arī šādu datu nav par 2014.-2020. gada plānošanas periodu), vienlaikus pamatojoties uz resursu lietderīgu izmantošanu, tostarp administratīvā sloga mazināšanu, netiek izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika.

Projektos var plānot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vai rezerves izmaksas. Tas ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Ņemot vērā, ka projektu ietvaros var tikt veikta arī būvniecība, MK noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām).

Projekta izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts sadarbības iestādē. Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, veikt dokumentācijas izstrādi. Atlases otrās kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim. 

Horizontālie principi
Ieguldījumiem projektos noteikti horizontālie principi (turpmāk – HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.

Tieša ietekme noteikta attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana”, projekta ietvaros īstenojot darbības, kas nodrošina klimata pārmaiņu mazināšanu: SEG emisiju samazināšanu, pārejot no cietā fosilā energoresursa (kūdras) izmantošanas uz AER izmantošanu siltumapgādes nodrošināšanā. Tieša ietekme noteikta arī attiecībā uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projekta ietvaros paredzot darbības pārejai uz AER.

HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteikts nosacījums ievērot zaļā publiskā iepirkuma principu ievērošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. un 2. pielikumu, kur tas attiecināms.

Noteikts, ka projektu atlases otrajā kārtā nav ietekmes uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, ņemot vērā, ka projektu mērķis ir saistīts ar tehniskām darbībām, tas ir, iekārtu maiņu vai pielāgošanu, tādēļ projektā jāiekļauj tikai viena vispārīga darbība, to attiecinot uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības principu, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).

Citi nosacījumi
Gadījumos, kad tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.-96. punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.   

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam 61. panta prasībām.